Lai gan pieclapu mežvītenis ir pazīstams kā mazprasīgs augs, kas spēj augt pat salīdzinoši nabadzīgās augsnēs, pareiza un savlaicīga mēslošana var būtiski uzlabot tā augšanu, veselību un dekoratīvo izskatu. Barības vielas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu spēcīgu dzinumu veidošanos, sulīgu zaļu lapotni vasarā un intensīvu lapu krāsojumu rudenī. Sabalansēta mēslošana palīdz augam attīstīt spēcīgu sakņu sistēmu, kas padara to izturīgāku pret nelabvēlīgiem apstākļiem, piemēram, sausumu un slimībām. Šajā rakstā aplūkosim, kādas barības vielas ir nepieciešamas mežvītenim un kā to pareizi mēslot.
Galvenās nepieciešamās barības vielas
Kā jebkuram augam, arī pieclapu mežvītenim ir nepieciešami trīs galvenie makroelementi: slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Katram no šiem elementiem ir sava specifiskā loma auga attīstībā. Slāpeklis ir vissvarīgākais elements lapu un dzinumu augšanai. Tas nodrošina sulīgi zaļo lapu krāsu un veicina strauju augšanu. Tāpēc pavasarī, aktīvās augšanas sākumā, ir svarīgi nodrošināt augam pietiekamu slāpekļa daudzumu. Tomēr ar slāpekli nedrīkst pārspīlēt, jo tā pārpalikums var veicināt vārgu un slimību uzņēmīgu dzinumu veidošanos, kā arī samazināt rudens lapu krāsojuma intensitāti.
Fosfors ir būtisks sakņu sistēmas attīstībai, ziedēšanai un sēklu veidošanai. Lai gan mežvīteni audzē galvenokārt lapu dēļ, spēcīga sakņu sistēma ir pamats veselīgam un izturīgam augam. Fosfors palīdz augam labāk pārciest nelabvēlīgus apstākļus un veicina nobriedušu dzinumu veidošanos, kas ir svarīgi veiksmīgai pārziemošanai. Tas arī piedalās enerģijas pārneses procesos augā.
Kālijs ir atbildīgs par auga vispārējo veselību un izturību. Tas stiprina augu šūnu sienas, padarot to noturīgāku pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, piemēram, salu un sausumu. Kālijs arī regulē ūdens apriti augā un piedalās fotosintēzes procesā. Pietiekams kālija daudzums ir īpaši svarīgs rudenī, lai palīdzētu augam sagatavoties ziemas miera periodam.
Papildus šiem trim galvenajiem elementiem mežvītenim ir nepieciešami arī citi mikroelementi, piemēram, magnijs, kalcijs, sērs, dzelzs, mangāns un cinks, taču daudz mazākā daudzumā. Parasti šie elementi ir pietiekamā daudzumā sastopami labi ielabotā dārza augsnē. Izmantojot organisko mēslojumu, piemēram, kompostu, augs parasti tiek nodrošināts ar visiem nepieciešamajiem mikroelementiem.
Mēslošanas laiks un biežums
Vislabākais laiks pieclapu mežvīteņa mēslošanai ir pavasaris, kad augs pamostas no ziemas miera un sāk aktīvi augt. Pavasara mēslošana nodrošina augam nepieciešamo enerģijas devu visai sezonai. Parasti pietiek ar vienu pamatmēslošanas reizi gadā. Mēslošanu var veikt aprīļa beigās vai maija sākumā, kad augsne jau ir nedaudz iesilusi un augs ir sācis dzīt jaunos dzinumus.
Ja augs tiek audzēts ļoti nabadzīgā, smilšainā augsnē, no kuras barības vielas ātri izskalojas, var būt nepieciešama papildu mēslošana vasaras sākumā, ap jūniju. Šajā gadījumā var izmantot vājākas koncentrācijas šķidro mēslojumu, to pievienojot laistāmajam ūdenim. Tomēr vairumā gadījumu ar vienu pavasara mēslošanu ir pilnīgi pietiekami.
Sākot no vasaras vidus, īpaši augustā un rudenī, mežvīteni mēslot nav ieteicams, it īpaši ar slāpekli saturošu mēslojumu. Vēla mēslošana var stimulēt jaunu dzinumu augšanu, kuriem nebūs laika nobriest un pārkoksnēties pirms sala iestāšanās, un tie ziemā, visticamāk, apsals. Tas var novājināt visu augu.
Jaunstādus pirmajā gadā pēc iestādīšanas nav nepieciešams papildus mēslot, ja stādīšanas bedrē ir iestrādāts komposts vai cits organisks mēslojums. Šīs barības vielas būs pietiekamas pirmajai sezonai. Mēslošanu var sākt nākamajā pavasarī, kad augs jau ir labi ieaudzies. Pārmērīga mēslošana var vairāk kaitēt nekā palīdzēt, tāpēc vienmēr ir jāievēro mērenība.
Organiskais mēslojums
Organiskais mēslojums ir lieliska izvēle pieclapu mežvīteņa mēslošanai, jo tas ne tikai nodrošina augu ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes kvalitāti. Labi sadalījies komposts ir viens no labākajiem organiskajiem mēslojumiem. To var iestrādāt augsnē ap auga pamatni agrā pavasarī, uzmanīgi ierušinot to augsnes virskārtā. Komposts lēnām sadalās, pakāpeniski atbrīvojot barības vielas, un nodrošina augu ar visu nepieciešamo visas sezonas garumā.
Vēl viena laba alternatīva ir labi satrūdējuši kūtsmēsli. Tāpat kā kompostu, tos iestrādā augsnē pavasarī. Jāuzmanās neizmantot svaigus kūtsmēslus, jo tie var “apdedzināt” auga saknes. Kūtsmēsli ir bagāti ne tikai ar makroelementiem, bet arī ar mikroelementiem, kas ir svarīgi auga veselībai.
Mulčēšana ar organiskiem materiāliem, piemēram, nopļautu zāli, lapām vai šķeldu, arī ir veids, kā ilgtermiņā mēslot augu. Šie materiāli lēnām trūdot bagātina augsnes virskārtu ar organiskajām vielām un uzlabo tās struktūru. Turklāt mulča palīdz saglabāt mitrumu augsnē un nomāc nezāļu augšanu, kas ir papildu ieguvums.
Var izmantot arī citus organiskos mēslojumus, piemēram, biohumusu vai granulētus organiskos mēslojumus, kas ir pieejami dārzkopības veikalos. Tie ir ērti lietojami un nodrošina sabalansētu barības vielu sastāvu. Organiskā mēslojuma priekšrocība ir tā, ka to ir grūti pārdozēt, un tas darbojas saskaņā ar dabu, veicinot veselīgu augsnes ekosistēmu.
Minerālmēsli
Ja nav pieejams organiskais mēslojums vai ja augs uzrāda izteiktas barības vielu trūkuma pazīmes, var izmantot minerālmēslus. Vislabāk izvēlēties kompleksos minerālmēslus, kas paredzēti dekoratīvajiem krūmiem vai vīteņaugiem. Šie mēslojumi satur sabalansētu slāpekļa, fosfora un kālija attiecību (piemēram, NPK 10-10-10), kā arī nepieciešamos mikroelementus.
Lietojot minerālmēslus, ir ļoti svarīgi stingri ievērot uz iepakojuma norādītās devas un lietošanas instrukciju. Pārdozēšana var izraisīt sakņu apdegumus un nopietni kaitēt augam. Granulēto mēslojumu parasti izkaisa ap auga pamatni, uzmanoties, lai granulas nenonāktu tieši uz stumbra vai lapām, un pēc tam to viegli iestrādā augsnē. Pēc mēslošanas augs ir kārtīgi jāaplaista, lai mēslojums sāktu šķīst un kļūtu pieejams saknēm.
Šķidros minerālmēslus atšķaida ar ūdeni saskaņā ar instrukciju un izmanto auga laistīšanai. Šis ir ātrāks veids, kā nodrošināt augam barības vielas, un to var izmantot, ja nepieciešams ātrs efekts, piemēram, ja augs izskatās novājināts. Tomēr šķidro mēslojumu iedarbība ir īslaicīgāka nekā granulētajam mēslojumam.
Izvēloties mēslojumu pavasarī, priekšroka jādod tādam, kurā ir nedaudz lielāks slāpekļa saturs, lai veicinātu augšanu. Vasaras otrajā pusē un rudenī, ja tomēr ir nepieciešamība mēslot (piemēram, podos audzētus augus), jāizvēlas mēslojums ar zemu slāpekļa un augstu kālija un fosfora saturu. Šāds “rudens mēslojums” palīdzēs dzinumiem nobriest un sagatavoties ziemai.
Pārmēslošanas pazīmes un sekas
Pārmēslošana var būt tikpat kaitīga kā barības vielu trūkums, un no tās ir svarīgi izvairīties. Viena no galvenajām pazīmēm, kas liecina par pārmēslošanu, īpaši ar slāpekli, ir pārmērīgi strauja, lekna, bet vārga augšana. Dzinumi ir gari, ar lieliem attālumiem starp lapām, un lapas ir tumši zaļas, bet mīkstas. Šādi dzinumi ir ļoti uzņēmīgi pret laputīm un sēnīšu slimībām.
Vēl viena pārmēslošanas pazīme ir lapu malu apdegšana vai brūnēšana. Tas notiek, ja augsnē ir pārāk augsta sāļu koncentrācija, ko izraisa pārmērīgs minerālmēslojuma daudzums. Šī augstā sāļu koncentrācija bojā auga saknes un traucē ūdens uzņemšanu, radot “fizioloģisku sausumu” pat mitrā augsnē. Augs sāk izskatīties kā apvītis vai izkaltis.
Pārmērīga slāpekļa mēslošana var negatīvi ietekmēt arī mežvīteņa rudens krāsojumu. Augs turpina aktīvi audzēt zaļo masu un nenobriest laikus, lai rudenī iekrāsotos. Rezultātā lapas var palikt zaļas līdz pat pirmajām stiprajām salnām, un gaidītais košais krāšņums izpaliek. Lai lapas rudenī skaisti iekrāsotos, augam ir nepieciešams nobriest un nedaudz “ciest” no vēsām naktīm un barības vielu samazināšanās.
Ja ir aizdomas par pārmēslošanu, pirmā palīdzība ir pamatīga augsnes skalošana. Augs ir jālaista ar lielu daudzumu tīra ūdens vairākas reizes, lai izskalotu lieko mēslojumu no sakņu zonas. Pēc tam mēslošana ir jāpārtrauc vismaz uz vienu sezonu. Turpmāk ir jābūt daudz uzmanīgākam ar mēslojuma devām, vienmēr atceroties principu “mazāk ir vairāk”.
