Gaisma ir viens no būtiskākajiem vides faktoriem, kas nosaka pasifloras augšanu, attīstību un, pats galvenais, spēju ziedēt. Kā tropu un subtropu augam, kas savā dabiskajā vidē ir pieradis pie ilgas un intensīvas saules gaismas, pasiflorai ir ļoti augstas prasības pret apgaismojumu. Gaismas trūkums ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc telpās audzēta pasiflora atsakās ziedēt, tās dzinumi izstīdzē, un lapas kļūst bālas un sīkas. Lai veiksmīgi audzētu šo krāšņo vīteņaugu, ir ļoti svarīgi izprast tā gaismas vajadzības un nodrošināt tam pēc iespējas optimālākus apgaismojuma apstākļus visa gada garumā. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim, cik daudz gaismas nepieciešams pasiflorai un kā to nodrošināt gan vasarā, gan ziemā.
Pasiflorai nepieciešama spoža, bet nedaudz izkliedēta gaisma lielāko dienas daļu. Ideāli, ja augs saņem vismaz sešas stundas tiešas saules gaismas dienā. Telpās vispiemērotākā vieta būs pie dienvidu, dienvidrietumu vai dienvidaustrumu puses loga. Dienvidu palodze nodrošina vislielāko gaismas daudzumu, taču karstākajās vasaras pusdienlaika stundās intensīvā saule var apdedzināt lapas, īpaši, ja augs atrodas ļoti tuvu stiklam. Lai no tā izvairītos, pusdienlaikā logu var nedaudz noēnot ar vieglu aizkaru vai žalūziju. Rietumu un austrumu logi arī ir piemēroti, nodrošinot augam saules gaismu attiecīgi pēcpusdienā vai no rīta.
Ja pasiflora tiek audzēta ārā – uz balkona, terases vai dārzā – tai jāizvēlas saulaina un silta vieta. Tomēr arī ārā ir svarīgi augu pasargāt no pārlieku karsējošas pusdienas saules, īpaši karstās vasaras dienās, jo tas var izraisīt auga pārkaršanu un apdegumus. Neliels noēnojums dienas vidū palīdzēs saglabāt lapu dekorativitāti un nodrošinās augam komfortablākus apstākļus. Svarīgi ir atcerēties, ka augs, kas visu ziemu pavadījis telpās, pavasarī pie tiešiem saules stariem ir jāpieradina pakāpeniski, lai izvairītos no lapu apdegumiem.
Gaismas intensitāte tieši ietekmē fotosintēzes procesu, kura laikā augs ražo enerģiju, kas nepieciešama augšanai un ziedēšanai. Jo vairāk gaismas augs saņem (līdz optimālajai robežai), jo intensīvāk notiek fotosintēze un jo vairāk enerģijas tas uzkrāj. Šī enerģija tiek izmantota ne tikai lapu un dzinumu veidošanai, bet arī ziedpumpuru ieriešanai. Tāpēc labi apgaismotā vietā pasiflora augs kompakta, ar lielām, tumši zaļām lapām un bagātīgi ziedēs.
Gaisma ietekmē ne tikai fotosintēzi, bet arī citus svarīgus procesus auga dzīvē. Piemēram, gaismas daudzums un dienas garums regulē auga augšanas ritmu un pāreju no veģetatīvās augšanas uz ziedēšanu. Pasifloras ir garās dienas augi, kas nozīmē, ka tām nepieciešamas garas dienas, lai sāktu ziedēt. Tāpēc to ziedēšanas periods parasti sakrīt ar vasaras mēnešiem, kad dienas ir visgarākās un saulainākās.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Gaismas trūkuma pazīmes
Auga izskats ir labākais indikators, kas liecina par apgaismojuma apstākļiem. Viena no pirmajām un acīmredzamākajām gaismas trūkuma pazīmēm ir etiolācija jeb dzinumu izstīdzēšana. Cenzdamies sasniegt gaismas avotu, augs sāk veidot garus, tievus un vājus dzinumus ar lielām atstarpēm starp lapu mezgliem. Šādi dzinumi nespēj noturēt savu svaru un ir ļoti trausli. Augs zaudē savu kompakto un dekoratīvo formu un izskatās nīkulīgs.
Vēl viena tipiska gaismas trūkuma pazīme ir lapu izmaiņas. Lapas kļūst mazākas nekā parasti un iegūst bāli zaļu vai pat dzeltenīgu nokrāsu. Tas notiek tāpēc, ka nepietiekamā apgaismojumā samazinās hlorofila – zaļā pigmenta, kas atbild par fotosintēzi – ražošana. Smagos gaismas trūkuma gadījumos augs var sākt mest nost apakšējās lapas, cenšoties saglabāt enerģiju jauno dzinumu augšanai gaismas virzienā.
Vislielāko vilšanos pasifloru audzētājiem sagādā ziedēšanas trūkums, kas visbiežāk ir tieši saistīts ar nepietiekamu apgaismojumu. Lai ieriektu ziedpumpurus un ziedētu, augam ir nepieciešams ļoti daudz enerģijas, ko tas var saražot tikai intensīvā apgaismojumā. Ja gaismas ir par maz, augs visu savu enerģiju velta tikai veģetatīvajai augšanai, cenšoties izdzīvot. Pat ja kāds ziedpumpurs izveidojas, tas bieži vien nobirst, pirms paguvis atvērties, jo augam vienkārši nepietiek spēka tā attīstībai.
Ja novērojama kāda no šīm pazīmēm, ir nekavējoties jāmeklē risinājums, kā uzlabot apgaismojuma apstākļus. Augs ir jāpārvieto uz gaišāku vietu, tuvāk logam. Ja tas nav iespējams, ir jāapsver mākslīgā apgaismojuma izmantošana. Laicīga rīcība var glābt augu un atjaunot tā veselīgo izskatu un spēju ziedēt.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Mākslīgais apgaismojums
Mūsu klimatiskajos apstākļos, īpaši tumšajā rudens un ziemas periodā, nodrošināt pasiflorai nepieciešamo gaismas daudzumu var būt ļoti sarežģīti. Dienas kļūst īsas un apmākušās, un dabiskās gaismas intensitāte krasi samazinās. Šādos apstākļos mākslīgais apgaismojums, izmantojot speciālās augu lampas jeb fitolampas, ir labākais risinājums, kā palīdzēt augam pārciest tumšo periodu un saglabāt veselīgu izskatu. Fitolampas izstaro gaismu ar specifisku spektru, kas ir vispiemērotākais augu fotosintēzes procesam.
Ir pieejami dažādi fitolampu veidi: luminiscences, halogēnās un LED lampas. Mūsdienās vispopulārākās un efektīvākās ir LED fitolampas. Tās ir ekonomiskas, ilgmūžīgas un gandrīz neizdala siltumu, kas ļauj tās novietot tuvu augam, nebaidoties to apdedzināt. LED lampas parasti izstaro sarkanās un zilās krāsas gaismu, kas ir vissvarīgākās augu attīstībai. Zilā gaisma veicina zaļās masas augšanu, savukārt sarkanā gaisma stimulē ziedēšanu un augļu nogatavošanos. Tirgū ir pieejamas arī pilna spektra lampas, kas imitē dabisko saules gaismu.
Lampu novieto virs auga, apmēram 20-40 cm attālumā no tā galotnes. Attālumam ir jābūt tādam, lai gaisma apspīdētu visu augu. Papildu apgaismojumu ieslēdz no rīta un izslēdz vakarā, nodrošinot kopējo apgaismojuma ilgumu 12-14 stundas dienā. Ir ērti izmantot taimeri, kas automātiski ieslēgs un izslēgs lampas noteiktā laikā. Papildu apgaismojums īpaši nepieciešams, ja pasiflora ziemo siltā telpā un turpina augt. Tas palīdzēs novērst dzinumu izstīdzēšanu un saglabāt auga vitalitāti līdz pavasarim.
Mākslīgais apgaismojums var būt noderīgs ne tikai ziemā, bet arī citos gadījumos. To var izmantot, lai audzētu pasifloru telpās, kurās nav pietiekami daudz dabiskās gaismas, piemēram, ziemeļu pusē vai telpas dziļumā. Tāpat fitolampas ir neaizstājamas, audzējot jaunus stādus no sēklām vai apsakņojot spraudeņus, jo tās nodrošina stabilu un optimālu gaismas režīmu, kas nepieciešams veiksmīgai attīstībai.
Gaismas režīms dažādās augšanas stadijās
Pasifloras gaismas vajadzības var nedaudz mainīties atkarībā no tās vecuma un attīstības stadijas. Jauniem stādiem, kas tikko izdīguši no sēklām vai iegūti no spraudeņiem, nepieciešama spoža, bet izkliedēta gaisma. Tieši saules stari var būt pārāk spēcīgi un apdedzināt jaunās, maigās lapiņas. Tāpēc jaunus augus labāk turēt uz austrumu palodzes vai nedaudz noēnotā vietā, pakāpeniski pieradinot pie intensīvākas gaismas, kad tie kļūst stiprāki.
Aktīvās augšanas un ziedēšanas periodā, kas parasti ilgst no pavasara līdz rudenim, pasiflorai ir vislielākā nepieciešamība pēc gaismas. Šajā laikā tai jānodrošina maksimālais iespējamais gaismas daudzums, lai veicinātu spēcīgu augšanu un bagātīgu ziedēšanu. Kā jau minēts, vismaz sešas stundas tiešas saules gaismas dienā ir optimālais daudzums. Ja augs šajā periodā saņems pietiekami daudz gaismas, tas uzkrās enerģiju un barības vielu rezerves, kas palīdzēs tam veiksmīgi pārziemot.
Ziemas miera periodā pasifloras gaismas vajadzības ir atkarīgas no ziemošanas temperatūras. Ja augs ziemo vēsumā (5-15°C), tā dzīvības procesi palēninās un tam nepieciešams mazāk gaismas. Šādos apstākļos pietiks ar gaišu, bet ne obligāti saulainu vietu. Tomēr pilnīgā tumsā augu turēt nedrīkst.
Ja pasiflora ziemo siltā istabā, tās nepieciešamība pēc gaismas saglabājas augsta, jo siltums stimulē augšanu. Kā jau tika apskatīts iepriekš, šādā situācijā ir gandrīz neiespējami iztikt bez mākslīgā apgaismojuma. Nepietiekama gaisma siltā telpā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc augs ziemā novājinās un var pat aiziet bojā. Pareiza gaismas un temperatūras līdzsvara nodrošināšana ir veiksmīgas ziemošanas atslēga.
