Ovāllapu hosta, būdama daudzgadīgs augs, ir labi piemērota mūsu klimatiskajiem apstākļiem un parasti veiksmīgi pārziemo dārzā bez īpašas piesegšanas. Tās saknenis ir pietiekami izturīgs, lai paciestu salu, ja tas ir labi iesakņojies un veselīgs. Tomēr, lai nodrošinātu, ka augs pavasarī pamostas spēcīgs un gatavs jaunai augšanas sezonai, ir vērts veikt dažus sagatavošanās darbus rudenī. Pareiza sagatavošana ziemai palīdzēs pasargāt augu no iespējamiem riskiem, piemēram, krasām temperatūras svārstībām, pārmērīga mitruma vai grauzēju postījumiem. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim, kā sagatavot ovāllapu hostas ziemas periodam, kad un kā apgriezt lapas, kā arī pievērsīsim uzmanību konteineros audzētu hostu ziemošanas īpatnībām.
Galvenais uzdevums rudenī ir ļaut hostai dabiski pabeigt savu veģetācijas ciklu un ieiet miera periodā. Tas nozīmē, ka jau no vasaras beigām ir jāpārtrauc jebkāda mēslošana, īpaši ar slāpekli saturošiem mēslojumiem, kas varētu stimulēt nevajadzīgu jauno dzinumu augšanu. Laistīšanas biežums arī pakāpeniski jāsamazina, pielāgojoties vēsākiem un mitrākiem laika apstākļiem. Ir svarīgi ļaut augam nobriest un uzkrāt enerģiju saknenī, kas tam būs nepieciešama ziemošanai un spēcīgai augšanai pavasarī. Steidzinot vai mākslīgi pagarinot augšanas periodu, mēs tikai novājinām augu.
Diskusijas bieži raisa jautājums par to, vai rudenī ir jānogriež hostu lapas. Pastāv divas galvenās pieejas, un katrai no tām ir savi argumenti. Daži dārznieki uzskata, ka lapas ir jāatstāj līdz pavasarim, jo tās nodrošina dabisku aizsardzības slāni sakņu sistēmai. Citi dod priekšroku lapu nogriešanai pēc pirmajām nopietnajām salnām, lai novērstu slimību un kaitēkļu pārziemošanu un lai dārzs izskatītos kārtīgāks. Abi varianti ir pieņemami, taču lapu noņemšana bieži tiek uzskatīta par labāku praksi no fitosanitārā viedokļa.
Īpaša uzmanība jāpievērš jaunām, nesen iestādītām hostām un tām, kas aug konteineros. Jaunie augi, kuru sakņu sistēma vēl nav pilnībā attīstījusies, ir jutīgāki pret salu, tāpēc tiem var būt nepieciešama papildu aizsardzība pirmajā ziemā. Konteineros audzētas hostas ir pakļautas daudz lielākam riskam, jo to saknes nav aizsargātas ar biezu zemes slāni, un tās var viegli izsalt. Tāpēc šādiem augiem ir nepieciešami īpaši ziemošanas apstākļi, par kuriem mēs runāsim turpmākajās nodaļās.
Sagatavošanās darbi rudenī
Rudenī, tuvojoties ziemai, ovāllapu hostas pakāpeniski gatavojas miera periodam. Dienām kļūstot īsākām un temperatūrai pazeminoties, to lapas sāk zaudēt savu košo krāsu, kļūstot dzeltenas vai brūnganas. Šis ir dabisks process, kura laikā augs pārvieto barības vielas no lapām uz sakneni, lai uzkrātu enerģijas rezerves ziemai. Šajā periodā ir svarīgi ļaut šim procesam notikt netraucēti. Nevajadzētu steigties ar lapu nogriešanu, kamēr tās vēl ir daļēji zaļas. Vislabāk ir pagaidīt, līdz tās ir pilnībā nodzeltējušas un sāk novīst.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Viens no svarīgākajiem rudens darbiem ir apkārtnes sakopšana ap hostu ceriem. Savāciet visas kritušās koku lapas un citus augu atliekumus, kas sakrājušies ap auga pamatni. Šie materiāli var radīt pārmērīgu mitrumu, kas veicina pūšanu, kā arī kalpot par lielisku ziemošanas vietu gliemežiem, to oliņām un dažādu slimību ierosinātājiem. Uzturot dobi tīru, jūs ievērojami samazināsiet kaitēkļu un slimību problēmas nākamajā pavasarī. Tas ir īpaši svarīgi, ja iepriekšējā sezonā esat novērojis slimību pazīmes uz hostu lapām.
Pēc dobju sakopšanas ir laba ideja uzklāt jaunu mulčas kārtu ap hostām. Mulča, piemēram, no komposta, priežu mizām vai sausām lapām, palīdzēs aizsargāt sakņu sistēmu no krasām temperatūras svārstībām ziemā un pasargās no sala kailsala periodos, kad nav sniega segas. Mulčas slānim jābūt apmēram 5-10 cm biezam. Uzklājot mulču, atstājiet nelielu brīvu zonu tieši ap auga centru, lai novērstu pūšanu pavasarī, kad sniegs kūst. Šī papildu izolācija ir īpaši noderīga jauniem stādiem vai dārzos, kas atrodas aukstākos reģionos.
Pirms zemes sasalšanas pārliecinieties, ka augsne ap hostām ir pietiekami mitra, bet ne slapja. Ja rudens ir bijis ļoti sauss, pirms gaidāmā sala augus var pēdējo reizi kārtīgi aplaistīt. Mitrai augsnei ir labāka siltumizolācija nekā sausai, un tas palīdzēs pasargāt saknes no izsalšanas. Tomēr izvairieties no pārmērīgas laistīšanas, jo pārāk mitra augsne var veicināt sakņu pūšanu, īpaši atkušņa periodos ziemā.
Lapu apgriešana: kad un kāpēc
Jautājums par to, vai rudenī apgriezt hostu lapas, ir viens no tiem, par kuriem dārznieku viedokļi dalās. Tie, kas atbalsta lapu atstāšanu, apgalvo, ka atmirušās lapas veido dabisku segumu, kas pasargā auga sakneni no sala. Turklāt tās, sadaloties, bagātina augsni ar organiskām vielām. Šī pieeja ir dabiskāka un prasa mazāk darba rudenī. Tomēr pavasarī dārzs var izskatīties nekārtīgs, un mitrās, pūstošās lapas ir jāsavāc, kas var būt diezgan nepatīkams darbs.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Otra pieeja, kas kļūst arvien populārāka, ir lapu nogriešana rudenī. Galvenais arguments par labu šai metodei ir sanitārie apsvērumi. Uz hostu lapām var pārziemot dažādu sēnīšu slimību (piemēram, antraknozes) sporas, kā arī gliemežu un citu kaitēkļu olas. Noņemot un iznīcinot lapas rudenī, jūs ievērojami samazināt infekcijas un kaitēkļu invāzijas risku nākamajā pavasarī. Dārzs pēc šādas apstrādes izskatās tīrs un kārtīgs, un pavasarī jaunajiem dzinumiem ir vieglāk izspraukties cauri zemei.
Ja izvēlaties apgriezt lapas, ir svarīgi to darīt pareizajā laikā. Vislabāk ir pagaidīt līdz pirmajām nopietnajām salnām, kas liks lapām novīst un kļūt mīkstām. Šajā brīdī augs jau ir pabeidzis barības vielu pārvietošanu uz saknēm, un lapu noņemšana tam nekaitēs. Apgriežot lapas pārāk agri, kamēr tās vēl ir zaļas un stingras, jūs atņemat augam iespēju uzkrāt nepieciešamās enerģijas rezerves. Nogrieziet lapas, atstājot apmēram 5-7 cm garus kātus virs zemes.
Nogrieztās lapas, īpaši, ja tām ir bijušas slimību pazīmes, nav ieteicams likt kompostā. Labāk tās ir sadedzināt vai izmest kopā ar sadzīves atkritumiem, lai novērstu slimību ierosinātāju izplatīšanos. Pēc lapu nogriešanas ir īstais laiks uzklāt ziemas mulčas slāni, kas pasargās atklāto auga centru. Šī metode prasa nedaudz vairāk darba rudenī, bet atvieglo kopšanu un nodrošina labāku augu veselību pavasarī.
Aizsardzība pret salu un grauzējiem
Lai gan pieaugušas un veselīgas ovāllapu hostas parasti labi panes ziemas salu, jaunām vai novājinātām hostām var būt nepieciešama papildu aizsardzība. Sniega sega ir labākais dabiskais izolators, kas pasargā augus no sala. Tomēr ziemas mēdz būt neparedzamas, un kailsala periodi, kad temperatūra ir zema, bet sniega nav, var būt bīstami. Šādos gadījumos ļoti noderīga ir rudens mulčēšana. Biezs mulčas slānis no komposta, sausām lapām, salmiem vai priežu skujām darbojas kā sega, kas palīdz uzturēt stabilāku temperatūru augsnē un pasargā sakneni no izsalšanas.
Papildus mulčai aukstākajos reģionos vai īpaši bargās ziemās var izmantot egļu zarus. Pēc tam, kad zeme ir sasalusi, uzklājiet egļu zarus virs hostu stādījumiem. Tie palīdzēs aizturēt sniegu, radot vēl biezāku un efektīvāku izolācijas slāni. Egļu zari arī nodrošina aizsardzību pret pavasara sauli, kas var pārāk ātri atmodināt augus atkušņa laikā, padarot tos neaizsargātus pret vēlākām salnām. Pavasarī, kad salnu draudi ir garām, egļu zarus un lieko mulču uzmanīgi noņem.
Ziemā hostu sakneņi var kļūt par barības avotu dažādiem grauzējiem, piemēram, pelēm un strupastēm. Šie dzīvnieki var izrakties zem mulčas vai sniega un apgrauzt auga pamatni un saknes, nodarot nopietnus bojājumus. Biezs mulčas slānis var pat veicināt to darbību, nodrošinot siltu un drošu patvērumu. Lai samazinātu grauzēju postījumu risku, izvairieties no pārāk biezas un blīvas mulčas kārtas tieši ap auga centru.
Ja zināt, ka jūsu dārzā ir problēmas ar grauzējiem, varat veikt papildu aizsardzības pasākumus. Ap hostu ceriem var izlikt peļu slazdus vai indes ēsmas, taču tas jādara uzmanīgi, lai nekaitētu mājdzīvniekiem vai citiem dzīvniekiem. Vēl viena iespēja ir stādīt tuvumā augus, kas atbaida grauzējus, piemēram, fritilārijas vai narcises. Regulāra sniega pieblietēšana ap hostu ceriem pēc stipras snigšanas var arī traucēt grauzējiem izveidot ejas un piekļūt augiem.
Konteineros audzētu hostu ziemošana
Hostas, kas tiek audzētas podos un konteineros, ir daudz vairāk pakļautas sala iedarbībai nekā tās, kas aug dārzā. Augsne podā sasalst daudz ātrāk un dziļāk, jo saknes nav aizsargātas ar lielu zemes masu. Atstājot konteineru ārā bez jebkādas aizsardzības, pastāv ļoti liels risks, ka sakņu sistēma izsals un augs ies bojā. Tāpēc konteineros audzētām hostām ir nepieciešama īpaša pieeja ziemošanai.
Viena no drošākajām metodēm ir konteinera ierakšana zemē. Izvēlieties kādu brīvu vietu dārzā, izrociet bedri, kas ir pietiekami liela, lai tajā ievietotu podu tā, lai tā augšējā mala būtu vienā līmenī ar zemes virsmu. Ievietojiet podu bedrē un aizberiet spraugas ar zemi. Virsmu var papildus nomulčēt ar lapām vai kūdru. Šādā veidā auga saknes būs aizsargātas ar apkārtējo augsni, tāpat kā dārzā augošām hostām. Pavasarī, kad zeme ir atkususi, podu var izrakt un novietot atpakaļ tam paredzētajā vietā.
Ja nav iespējas ierakt podu zemē, to var pārvietot uz neapkurinātu, bet no sala pasargātu telpu, piemēram, garāžu, pagrabu vai vēsu verandu. Ideālā temperatūra ziemošanai ir starp 0°C un 5°C. Ir svarīgi, lai telpā būtu vēss, jo pārāk silta temperatūra var pamodināt augu priekšlaicīgi. Ziemas miera periodā hostām nav nepieciešama gaisma. Šajā laikā laistīšana ir jāsamazina līdz minimumam – pietiek apliet reizi mēnesī vai retāk, tikai tik daudz, lai sakņu kamols pilnībā neizkalstu.
Ja konteiners ir pārāk liels vai smags, lai to pārvietotu, to var mēģināt nosiltināt uz vietas. Novietojiet podu vietā, kas ir pasargāta no vēja, piemēram, pie mājas sienas. Pašu podu var ietīt vairākās kārtās ar agrotīklu, džutas maisiem vai burbuļplēvi. Svarīgi ir nosiltināt ne tikai poda sānus, bet arī apakšu, novietojot to uz koka paliktņa vai putuplasta plāksnes, lai pasargātu no aukstuma, kas nāk no zemes. Virsmu var bagātīgi nomulčēt. Šī metode nav tik droša kā iepriekšējās, bet var palīdzēt augam pārziemot maigākās ziemās.
