Ovāllapu hostas ir plaši pazīstamas un iemīļotas kā ēnmīļu dārza karalienes, un šī reputācija ir pilnībā pamatota. To spēja plaukt vietās, kur daudzi citi augi nīkuļo, padara tās par neaizstājamu elementu ēnainu dārza nostūru, zemkoku zonu un ziemeļu puses dobju apzaļumošanā. Tomēr priekšstats, ka hostām ir nepieciešama pilnīga un dziļa ēna, ir nedaudz maldīgs. Patiesībā to gaismas prasības ir daudz niansētākas, un pareiza apgaismojuma nodrošināšana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē ne tikai auga veselību, bet arī tā lapu krāsas intensitāti un ziedēšanas bagātību. Izpratne par to, cik daudz un kāda veida gaisma ir optimāla, ļaus jums atrast ideālo vietu savām hostām un pilnībā atklāt to skaistumu.
Lai gan ovāllapu hostas spēj izdzīvot dziļā ēnā, vislabāk tās jutīsies vietā ar izkliedētu, daļēju ēnu vai rīta sauli. Pilnīgā ēnā, piemēram, zem blīviem mūžzaļajiem kokiem vai ēku ziemeļu pusē, kur saule neiekļūst gandrīz nemaz, hostas augs lēnāk, to ceri būs mazāk kupli, un lapu krāsas var nebūt tik izteiksmīgas. Ziedēšana šādos apstākļos var būt ļoti skopa vai pat izpalikt pavisam. Tāpēc, lai gan tās ir tolerantās pret ēnu, neliels saules gaismas daudzums tām ir nepieciešams, lai veiktu fotosintēzi un pilnvērtīgi attīstītos.
Ideāla vieta hostai būtu tāda, kas saņem dažas stundas maigas rīta saules, bet dienas karstākajā laikā, aptuveni no pulksten 11 līdz 16, atrodas pilnīgā ēnā. Rīta saule nav tik intensīva un neapdedzina lapas, bet nodrošina pietiekami daudz enerģijas augšanai. Vēl viena lieliska alternatīva ir raiba ēna zem lieliem lapu kokiem, kur saules stari caur lapotni tiek filtrēti visas dienas garumā. Šādi apstākļi atdarina hostu dabisko augšanas vidi mežmalās un nodrošina perfektu līdzsvaru starp gaismu un aizsardzību.
Pārmērīga saules gaisma ir daudz kaitīgāka hostām nekā tās trūkums. Tieši pusdienlaika un pēcpusdienas saules stari var ātri apdedzināt to lielās, maigās lapas, radot neglītus brūnus, sausus plankumus un izbalinātas lapu malas. Augi, kas aug pārāk saulainā vietā, izskatīsies novītuši un stresaini, un tiem būs nepieciešama daudz biežāka laistīšana. Tāpēc, izvēloties vietu hostai, galvenais uzdevums ir pasargāt to no karstās dienas vidus saules.
Hostas kā klasiski ēnas augi
Hostu reputācija kā ēnmīļu augiem ir cēlusies no to dabiskās vides Austrumāzijā, kur tās aug mežos, kalnu nogāzēs un upju ielejās, parasti citu lielāku augu paēnā. Šī adaptācija ļauj tām efektīvi izmantot zemas intensitātes gaismu fotosintēzei. To lielās, platās lapas darbojas kā saules paneļi, uztverot pēc iespējas vairāk izkliedētās gaismas, kas izlaužas cauri koku lapotnei. Tāpēc tās ir ideāli piemērotas tām dārza daļām, kur citiem, sauli mīlošiem augiem, ir grūti izdzīvot.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ēnainā dārzā hostas spēj radīt sulīgu un teksturētu ainavu. To dažādo formu, izmēru un krāsu lapas veido vizuāli interesantu un nomierinošu kompozīciju. Tās lieliski sader ar citiem ēnmīļiem, piemēram, papardēm, astilbēm, tiarellām un brunnēm, ļaujot izveidot daudzslāņainus un dinamiskus stādījumus. Hostu spēja augt ēnā padara tās par neaizstājamu risinājumu problemātiskām dārza zonām, pārvēršot tumšus un neizmantotus stūrus par krāšņām oāzēm.
Tomēr termins “ēna” dārzkopībā var būt daudznozīmīgs. Pastāv dažādi ēnas veidi: pilnīga ēna, daļēja ēna, raiba ēna un rīta ēna. Pilnīga ēna, kur tieša saules gaisma neiekļūst gandrīz nekad, ir visizaicinošākā pat hostām. Lai gan tās tur izdzīvos, to augšana būs lēna un lapojums nebūs tik blīvs. Vislabāk hostas jūtas daļējā vai raibā ēnā, kur tās dienas laikā saņem dažas stundas filtrētas vai netiešas saules gaismas. Šie apstākļi nodrošina pietiekami daudz enerģijas, lai augs būtu veselīgs un dekoratīvs.
Izvēloties hostu šķirnes, ir vērts ņemt vērā, ka dažādām šķirnēm ir nedaudz atšķirīgas prasības pret gaismu. Piemēram, šķirnes ar dzeltenām vai gaiši zaļām lapām parasti labāk panes un pat prasa nedaudz vairāk saules, lai to krāsa būtu intensīvāka. Savukārt šķirnes ar tumši zaļām vai zilām lapām vislabāk saglabā savu krāsu dziļākā ēnā, jo saule var izbalināt zilgano vaska kārtiņu, kas piešķir tām raksturīgo toni.
Gaismas ietekme uz lapu krāsu un augšanu
Apgaismojuma līmenis tieši ietekmē ne tikai hostu augšanas ātrumu un izmēru, bet arī to galveno rotu – lapu krāsu. Nepareizs apgaismojums var likt pat viskrāšņākajai šķirnei izskatīties blāvai un neizteiksmīgai. Tāpēc, lai maksimāli izceltu konkrētās šķirnes īpašības, ir svarīgi nodrošināt tai piemērotu gaismas daudzumu. Kā jau minēts, vispārīgs noteikums ir, ka tumšlapu šķirnēm nepieciešama lielāka ēna, bet gaišlapu šķirnēm – vairāk gaismas.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Zilās hostas, piemēram, slavenā ‘Sieboldiana Elegans’, savu zilgano nokrāsu iegūst no vaskainas kārtiņas uz lapu virsmas, kas atstaro gaismu. Pārāk daudz tiešas saules, īpaši pēcpusdienas saule, var izkausēt vai sabojāt šo vaska kārtiņu, liekot lapām izskatīties zaļām vai pat dzeltenīgi zaļām. Lai saglabātu intensīvu zilo toni, šīs šķirnes jāstāda vietā, kur tās saņem tikai nedaudz rīta saules vai aug pilnīgā, bet gaišā ēnā.
Hostas ar dzeltenām, zeltainām vai gaiši zaļām lapām, piemēram, ‘Sum and Substance’ vai ‘August Moon’, prasa vairāk gaismas, lai to krāsa būtu spilgta. Dziļā ēnā šo šķirņu lapas var palikt gaiši zaļas vai laima zaļas, neparādot savu patieso zelta potenciālu. Dažas stundas rīta saules palīdzēs “iedegt” šo krāsu un padarīt to intensīvāku. Tomēr arī šīm šķirnēm ir nepieciešama aizsardzība no karstās pēcpusdienas saules, kas var apdedzināt to gaišās lapas.
Divkrāsu jeb raiblapu hostām (ar baltām, krēmkrāsas vai dzeltenām malām vai centru) arī nepieciešams labs apgaismojums, lai saglabātu kontrastu starp krāsām. Dziļā ēnā gaišās daļas var kļūt mazāk izteiktas un saplūst ar zaļo krāsu. Tomēr šo šķirņu gaišās lapu daļas, īpaši baltās, ir visjutīgākās pret saules apdegumiem, jo tajās ir mazāk hlorofila. Tāpēc tām ideāli piemērota ir ļoti gaiša, bet no tiešiem stariem pasargāta vieta vai tikai nedaudz rīta saules.
Ideālā līdzsvara atrašana
Atrast perfektu vietu hostai nozīmē atrast līdzsvaru starp pietiekamu gaismas daudzumu veselīgai augšanai un aizsardzību no kaitīgajiem tiešajiem saules stariem. Vislabākais ceļvedis ir novērošana. Pēc iestādīšanas pavērojiet, kā augs jūtas jaunajā vietā. Ja lapas sāk izskatīties apdegušas, ar brūnām malām vai dzelteniem plankumiem, visticamāk, tas saņem pārāk daudz tiešas saules. Šādā gadījumā augs ir jāpārstāda uz ēnaināku vietu vai jānodrošina tam mākslīgs ēnojums, piemēram, ar citu augu palīdzību.
Ja hosta aug ļoti lēni, tās lapas ir mazas, un cers ir rets, vai ja raiblapu šķirne zaudē savu krāsu kontrastu, iespējams, tā atrodas pārāk dziļā ēnā. Šādā situācijā apsveriet iespēju to pārvietot uz nedaudz gaišāku vietu, kur tā saņems vairāk filtrētas gaismas vai nedaudz rīta saules. Reizēm pat neliela koku zaru apzāģēšana virs hostu dobes var ievērojami uzlabot gaismas apstākļus un veicināt augu augšanu.
Vēl viens indikators pareizam apgaismojumam ir ziedēšana. Lai gan hostas galvenokārt audzē lapu dēļ, to zvanveida ziedi uz augstiem kātiem var būt ļoti dekoratīvi. Lai bagātīgi ziedētu, hostām ir nepieciešams pietiekami daudz gaismas. Ja jūsu hostas nekad nezied, tas varētu būt signāls, ka tās aug pārāk tumšā vietā. Pārvietojot tās uz nedaudz gaišāku vietu, jūs varat stimulēt ziedpumpuru veidošanos.
Izvēloties stādīšanas vietu, ņemiet vērā arī to, kā apgaismojums mainās sezonas laikā. Vieta, kas pavasarī, kad koki vēl nav pilnībā saplaukuši, ir saulaina, vasaras vidū var kļūt par dziļu ēnu. Un otrādi, vieta, kas ir ēnā vasarā, rudenī, kad koki nomet lapas, var kļūt daudz saulaināka. Plānojot stādījumus, ir svarīgi ņemt vērā šīs sezonālās izmaiņas, lai nodrošinātu hostām piemērotus apstākļus visa gada garumā.
Adaptācija saulainākām vietām
Lai gan hostas ir ēnmīļi, dažreiz rodas vēlme vai nepieciešamība tās audzēt arī saulainākās vietās. Tas ir iespējams, taču prasa īpašu pieeju un rūpīgu šķirņu izvēli. Dažas šķirnes ir daudz tolerantākas pret sauli nekā citas. Parasti tās ir šķirnes ar biezām, vaskainām lapām, kā arī daudzas šķirnes ar dzeltenām vai smaržīgiem ziediem (bieži cēlušās no Hosta plantaginea). Pirms stādīšanas saulainā vietā ir vērts izpētīt konkrētās šķirnes īpašības un saules toleranci.
Vissvarīgākais nosacījums hostu audzēšanai saulainākā vietā ir nodrošināt pastāvīgu un bagātīgu mitrumu. Saule palielina ūdens iztvaikošanu gan no augsnes, gan no lapām, tāpēc šādiem augiem būs nepieciešama daudz biežāka un pamatīgāka laistīšana nekā tiem, kas aug ēnā. Augsnei vienmēr jābūt mitrai, bet ne slapjai. Biezs mulčas slānis palīdzēs saglabāt augsnes mitrumu un uzturēt saknes vēsākas. Bez pietiekama ūdens daudzuma pat visizturīgākās šķirnes saulē ātri apdegs un nīkuļos.
Pat sauli panesīgām šķirnēm vislabākā būs rīta saule, nevis karstā pēcpusdienas saule. Ja iespējams, izvēlieties vietu dārza austrumu pusē, kur augi saņems sauli dienas pirmajā pusē, bet pēcpusdienā būs noēnoti. Ja hostas jāstāda vietā, kur tās saņem arī pēcpusdienas sauli, ir svarīgi nodrošināt, lai tās vismaz dažas stundas būtu aizsargātas dienas karstākajā laikā. To var panākt, stādot tās citu, lielāku augu vai krūmu tuvumā, kas metīs ēnu.
Audzējot hostas saulē, esiet gatavi tam, ka to izskats var nedaudz atšķirties no tā, kāds tas būtu ēnā. Lapu krāsas var kļūt gaišākas, un zilās šķirnes var zaudēt savu zilganumu. Tomēr kā kompensācija augi var augt ātrāk, veidot blīvākus cerus un daudz bagātīgāk ziedēt. Ar pareizu šķirnes izvēli un rūpīgu kopšanu, īpaši laistīšanu, ir iespējams veiksmīgi integrēt hostas arī saulainākās dārza kompozīcijās.
