Lai ovāllapu hosta pilnībā atklātu savu dekoratīvo potenciālu, veidojot lielas, košas un veselīgas lapas, tai ir nepieciešams ne tikai pietiekams mitruma un gaismas daudzums, bet arī sabalansēts barības vielu nodrošinājums. Lai gan hostas nav pārāk prasīgi augi, pareiza un savlaicīga mēslošana var būtiski uzlabot to augšanu, krāsu intensitāti un vispārējo vitalitāti. Barības vielu trūkums var izpausties kā lēnāka augšana, bālākas lapas un mazāka izturība pret slimībām un kaitēkļiem. Tādēļ ir svarīgi izprast, kādas barības vielas hostām ir nepieciešamas un kā tās vislabāk nodrošināt, lai izaudzētu patiesi iespaidīgus augus. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim hostu pamatvajadzības pēc barības vielām, apskatīsim dažādus mēslojuma veidus un sniegsim praktiskus padomus par to, kad un kā veikt mēslošanu.
Hostu mēslošanas pamatprincips ir nodrošināt līdzsvaru – ne par daudz, ne par maz. Pārmērīga mēslošana, īpaši ar slāpekli bagātu mēslojumu, var radīt vairāk problēmu nekā labuma. Tas var veicināt pārāk strauju un vārgu lapu augšanu, padarot tās mīkstākas un pievilcīgākas gliemežiem un citiem kaitēkļiem. Turklāt tas var samazināt auga izturību pret slimībām. Ideāls risinājums ir nodrošināt lēnas iedarbības barības vielu avotu, kas pakāpeniski atbrīvojas augsnē visas sezonas garumā. Vislabākais veids, kā to panākt, ir jau stādīšanas laikā bagātināt augsni ar organiskām vielām, piemēram, kompostu vai labi sadalījušiem kūtsmēsliem.
Papildus sākotnējai augsnes sagatavošanai hostas novērtēs arī papildu mēslošanu aktīvās augšanas periodā. Vislabākais laiks mēslošanai ir pavasaris, kad no zemes sāk parādīties jaunie dzinumi. Šajā laikā augam ir vislielākā nepieciešamība pēc barības vielām, lai attīstītu spēcīgu lapotni. Var izmantot gan organiskos, gan minerālmēslus, taču svarīgi ir izvēlēties sabalansētu mēslojumu, kas satur visus trīs galvenos makroelementus – slāpekli (N), fosforu (P) un kāliju (K). Sabalansēts NPK attiecības mēslojums, piemēram, 10-10-10 vai 20-20-20, parasti ir laba izvēle.
Ir svarīgi atcerēties, ka mēslošana nav jāpārtrauc vasaras vidū. Pārāk vēla mēslošana, īpaši ar augstu slāpekļa saturu, var stimulēt jaunu lapu augšanu rudenī, kad augam jau būtu jāsāk gatavoties ziemas miera periodam. Šie jaunie, nenobriedušie dzinumi ir ļoti jutīgi pret salu un var iet bojā, novājinot visu augu. Tāpēc pēdējo mēslošanas reizi ieteicams veikt ne vēlāk kā jūlija vidū. Pareizi plānota mēslošana ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai hostas būtu veselīgas, spēcīgas un krāšņas no pavasara līdz rudenim.
Barības vielu loma hostu veselībā
Lai pilnvērtīgi attīstītos, ovāllapu hostām, tāpat kā visiem augiem, ir nepieciešams plašs barības vielu klāsts. Galvenie makroelementi ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K), un katram no tiem ir sava specifiska loma. Slāpeklis ir vissvarīgākais elements lapu augšanai un zaļās krāsas (hlorofila) veidošanai. Pietiekams slāpekļa daudzums nodrošina lielas, sulīgas un koši zaļas lapas. Tomēr, kā jau minēts, tā pārpalikums var padarīt augu audus pārāk mīkstus un uzņēmīgus pret bojājumiem.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Fosfors (P) ir būtisks sakņu sistēmas attīstībai, ziedēšanai un vispārējai enerģijas pārnesei augā. Spēcīga sakņu sistēma ir pamats veselīgam augam, jo tā nodrošina ūdens un barības vielu uzņemšanu no augsnes. Lai gan hostas primāri audzē to lapu dēļ, fosfors ir svarīgs arī ziedkātu veidošanai un auga vispārējai vitalitātei. Pietiekams fosfora daudzums palīdz augam labāk pārciest stresu, ko rada, piemēram, pārstādīšana vai nelabvēlīgi laika apstākļi.
Kālijs (K) spēlē galveno lomu auga vispārējās izturības stiprināšanā. Tas regulē ūdens apriti augā, palīdz stiprināt šūnu sienas un palielina izturību pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem vides apstākļiem, piemēram, sausumu vai aukstumu. Kālijs ir īpaši svarīgs, gatavojot augu ziemai, jo tas palīdz tam labāk pārziemot. Sabalansēts visu trīs makroelementu nodrošinājums ir atslēga uz veselīgu un spēcīgu hostu augšanu.
Papildus šiem trim galvenajiem elementiem hostām ir nepieciešami arī sekundārie elementi, piemēram, kalcijs (Ca), magnijs (Mg) un sērs (S), kā arī dažādi mikroelementi (dzelzs, mangāns, cinks u.c.) nelielos daudzumos. Parasti, ja augsne ir bagātināta ar kompostu vai citām organiskām vielām, tā satur pietiekamu daudzumu šo papildu elementu. Problēmas ar mikroelementu trūkumu var rasties, ja augsnes pH līmenis ir pārāk augsts vai pārāk zems, kas bloķē to uzņemšanu.
Pareizā mēslojuma izvēle
Tirgū ir pieejams plašs mēslojumu klāsts, un var būt grūti izvēlēties piemērotāko ovāllapu hostām. Galvenā izvēle ir starp organiskajiem un sintētiskajiem (minerālajiem) mēslojumiem. Organiskie mēslojumi, piemēram, komposts, sadalījušies kūtsmēsli, kaulu milti vai zivju emulsija, ir dabiskas izcelsmes. Tie ne tikai nodrošina augu ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina mikroorganismu darbību un darbojas lēni, pakāpeniski atbrīvojot barības vielas un samazinot pārdozēšanas risku. Komposts ir viens no labākajiem mēslojumiem hostām, ko var iestrādāt augsnē stādīšanas laikā un uzklāt kā mulčas kārtu katru pavasari.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Sintētiskie mēslojumi ir rūpnieciski ražoti un satur precīzi noteiktu barības vielu koncentrāciju. Tie var būt gan ātras, gan lēnas iedarbības. Ātras iedarbības šķīstošie mēslojumi, kurus izšķīdina ūdenī un ar tiem augu laista, nodrošina ātru rezultātu, bet tos ir viegli pārdozēt, kas var “apdedzināt” auga saknes. Lēnas iedarbības granulētie mēslojumi ir drošāka izvēle. Tie ir pārklāti ar īpašu apvalku, kas ļauj barības vielām lēnām un pakāpeniski izdalīties augsnē vairāku mēnešu garumā. Šāds mēslojums, piemēram, ar NPK attiecību 10-10-10, ir ļoti piemērots hostām, ja to iestrādā augsnē pavasarī.
Izvēloties mēslojumu, pievērsiet uzmanību NPK (slāpeklis-fosfors-kālijs) attiecībai uz iepakojuma. Sabalansēts mēslojums, kurā visi trīs skaitļi ir vienādi (piemēram, 10-10-10) vai līdzīgi, parasti ir laba universāla izvēle hostām. Izvairieties no mēslojumiem ar ļoti augstu pirmo skaitli (slāpekli), piemēram, zāliena mēslojumiem, jo tie veicinās pārmērīgu, bet vārgu lapu augšanu. Daži dārznieki dod priekšroku mēslojumiem ar nedaudz augstāku fosfora un kālija saturu, lai veicinātu spēcīgu sakņu sistēmu un vispārējo izturību.
Neatkarīgi no tā, kādu mēslojuma veidu izvēlaties, vienmēr rūpīgi izlasiet un ievērojiet lietošanas instrukciju uz iepakojuma. Nekad neizmantojiet lielāku devu, nekā ieteikts, jo tas var nodarīt augam vairāk ļauna nekā laba. Atcerieties, ka mēslošana ir tikai viens no kopšanas aspektiem. Neviens mēslojums neaizstās pareizu laistīšanu, piemērotu atrašanās vietu un kvalitatīvu augsni. Labāk ir mēslot nedaudz un regulāri, nekā vienreiz un pārāk daudz.
Mēslošanas laiks un biežums
Pareizs mēslošanas laiks ir tikpat svarīgs kā pareizā mēslojuma izvēle. Vissvarīgākā mēslošanas reize ovāllapu hostām ir agrā pavasarī. Tas jādara brīdī, kad no zemes sāk parādīties pirmie dzinumi. Šajā laikā augs mostas no ziemas miera un tam ir nepieciešams liels enerģijas daudzums, lai izveidotu jauno lapotni. Pavasara mēslošana nodrošina spēcīgu startu un veicina lielu, veselīgu lapu attīstību visas sezonas garumā.
Ja izmantojat lēnas iedarbības granulēto mēslojumu, parasti pietiek ar vienu mēslošanas reizi pavasarī. Granulas vienmērīgi izkaisiet ap auga pamatni, izvairoties no tiešas saskares ar jaunajiem dzinumiem, un viegli iestrādājiet tās augsnes virskārtā. Pēc tam augu aplaistiet, lai sāktos barības vielu atbrīvošanās process. Šāds mēslojums nodrošinās augu ar nepieciešamajām vielām nākamos 3-4 mēnešus. Ja izmantojat kompostu vai sadalījušos kūtsmēslus, uzklājiet 2-3 cm biezu kārtu ap augu pavasarī.
Ja dodat priekšroku šķīstošajiem mēslojumiem, mēslošanu var veikt biežāk, bet ar mazāku koncentrāciju. Šādā gadījumā varat mēslot hostas ik pēc 2-4 nedēļām, sākot no pavasara un beidzot ne vēlāk kā jūlija vidū. Vienmēr izmantojiet uz pusi vājāku šķīdumu, nekā norādīts instrukcijā, lai izvairītos no sakņu apdedzināšanas. Šī metode nodrošina ļoti regulāru barības vielu piegādi, bet prasa vairāk laika un uzmanības.
Ir ļoti svarīgi pārtraukt mēslošanu vasaras otrajā pusē. Pēdējā mēslošanas reize ar slāpekli saturošu mēslojumu nedrīkst būt vēlāk par jūlija vidu. Turpinot mēslot vēlāk, jūs stimulēsiet jaunu, vārgu dzinumu augšanu, kuri nepaspēs nobriest līdz rudenim un ziemā apsals. Tas var novājināt visu augu un padarīt to uzņēmīgāku pret ziemas bojājumiem. Ļaujiet augam dabiski sagatavoties miera periodam, palēninot augšanu un novirzot enerģiju uz sakņu sistēmas stiprināšanu.
Barības vielu deficīta pazīmes
Lai gan ar labu augsni un regulāru komposta lietošanu barības vielu trūkums hostām nav bieža parādība, ir vērts zināt, kā atpazīt tā pazīmes. Visbiežākais deficīts ir slāpekļa trūkums. Tas izpaužas kā vispārēji lēna un vāja augšana, sīkas un bālas lapas. Lapas var kļūt gaiši zaļas vai pat dzeltenīgas, parasti sākot ar vecākajām, apakšējām lapām. Šādos gadījumos ātras iedarbības šķīstošais mēslojums ar augstāku slāpekļa saturu var ātri uzlabot situāciju.
Fosfora trūkums ir retāk sastopams, un to ir grūtāk diagnosticēt. Tas var izpausties kā vāja sakņu sistēmas attīstība, mazāks ziedu skaits un lapas ar purpursarkanu nokrāsu, īpaši aukstā laikā pavasarī. Ja ir aizdomas par fosfora trūkumu, var izmantot mēslojumu ar augstāku fosfora saturu (augstāks otrais skaitlis NPK formulā), piemēram, kaulu miltus, kas ir labs organisks fosfora avots.
Kālija deficīts visbiežāk izpaužas kā lapu malu dzeltēšana un apkalšana, kamēr lapas vidusdaļa paliek zaļa. Šie simptomi parasti parādās vispirms uz vecākajām lapām. Augs var kļūt arī vispārēji vārgs un uzņēmīgs pret slimībām. Kālija trūkumu var novērst, izmantojot sabalansētu mēslojumu vai mēslojumu, kas īpaši bagātināts ar kāliju. Labs organisks kālija avots ir koksnes pelni, taču tie jālieto uzmanīgi, jo tie paaugstina augsnes pH.
Ir svarīgi atcerēties, ka ne vienmēr lapu dzeltēšana vai citas problēmas norāda uz barības vielu trūkumu. Līdzīgus simptomus var izraisīt arī nepareiza laistīšana (gan pārlaistīšana, gan iekaltēšana), sakņu bojājumi, slimības, kaitēkļi vai nepiemērots augsnes pH līmenis. Pirms ķerties pie papildu mēslošanas, vienmēr vispirms pārbaudiet citus iespējamos cēloņus. Ja neesat pārliecināts, augsnes analīze var sniegt precīzu informāciju par tās sastāvu un barības vielu pieejamību.
Organiskā un neorganiskā mēslošana
Izvēle starp organisko un neorganisko (sintētisko) mēslošanu bieži ir atkarīga no dārznieka filozofijas un praktiskiem apsvērumiem. Organiskā mēslošana koncentrējas uz augsnes veselības uzlabošanu ilgtermiņā. Izmantojot kompostu, kūtsmēslus un citus organiskos materiālus, jūs ne tikai barojat augu, bet arī barojat augsnes mikroorganismus, uzlabojat augsnes struktūru, aerāciju un ūdens noturēšanas spēju. Organiskie mēslojumi darbojas lēni, samazinot barības vielu izskalošanās un augu apdedzināšanas risku. Tie rada veselīgu un dzīvu augsni, kas ir labākais pamats veselīgiem augiem.
Komposts ir ideāls organiskais mēslojums hostām. To var viegli pagatavot pašu spēkiem no dārza un virtuves atkritumiem. Gatavu kompostu var iestrādāt augsnē pirms stādīšanas un katru pavasari uzklāt kā mulčas kārtu ap jau augošiem augiem. Tas nodrošinās lēnu un pastāvīgu barības vielu piegādi visas sezonas garumā. Citas labas organiskās alternatīvas ir labi sadalījušies kūtsmēsli (nekad nelietojiet svaigus, jo tie var apdedzināt saknes), lapu trūdi un specializēti organiskie mēslojumi, kas pieejami veikalos.
Neorganiskie mēslojumi piedāvā ātru un precīzi dozējamu risinājumu. Tie satur barības vielas augiem viegli pieejamā formā, tāpēc rezultāti ir redzami ātrāk. Tie ir ērti lietošanā un parasti ir lētāki nekā organiskie mēslojumi. Tomēr to nepareiza lietošana var radīt problēmas. Pārdozēšana var bojāt saknes un piesārņot vidi, jo neizmantotās barības vielas var izskaloties gruntsūdeņos. Ilgstoša sintētisko mēslojumu lietošana bez organisko vielu pievienošanas var arī noplicināt augsni un kaitēt tās mikroflorai.
Daudzi dārznieki izmanto kombinētu pieeju, apvienojot labāko no abām metodēm. Viņi veido veselīgas augsnes pamatu, regulāri izmantojot kompostu un citas organiskās vielas, bet nepieciešamības gadījumā, piemēram, pavasarī, lai dotu augiem spēcīgu startu, papildus lieto sabalansētu lēnas iedarbības sintētisko mēslojumu. Šāda pieeja nodrošina gan tūlītēju barības vielu piegādi, gan ilgtermiņa augsnes veselības uzturēšanu, kas galu galā ir labākais risinājums veselīgām un krāšņām ovāllapu hostām.