Ogu asinszāles stādīšana un pavairošana ir aizraujošs un gandarījuma pilns process, kas ļauj papildināt savu dārzu ar šiem skaistajiem un dekoratīvajiem krūmiem. Neatkarīgi no tā, vai esi iegādājies jaunu stādu vai vēlies pavairot jau esošo augu, ir svarīgi ievērot pareizu tehniku, lai nodrošinātu veiksmīgu ieaugšanos un turpmāku attīstību. Pareiza stādīšanas vietas izvēle, augsnes sagatavošana un rūpīga stādīšanas procedūra ir galvenie priekšnoteikumi, lai augs ātri adaptētos jaunajā vietā un attīstītu spēcīgu sakņu sistēmu. Savukārt, apgūstot pavairošanas metodes, tu vari ne tikai iegūt jaunus stādus bez maksas, bet arī dalīties ar tiem ar draugiem un kaimiņiem, izplatot šī krūma skaistumu. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim, kā pareizi stādīt un pavairot ogu asinszāli, lai sasniegtu vislabākos rezultātus.
Pirms stādīšanas ir rūpīgi jāizvēlas piemērotākā vieta dārzā. Ogu asinszāle vislabāk jutīsies saulainā vai viegli noēnotā vietā. Lai gan tā spēj augt arī lielākā ēnā, ziedēšana un ogu veidošanās būs daudz pieticīgāka. Ideāla vieta nodrošina vismaz sešas stundas saules gaismas dienā, kas veicina kompaktu augumu un košu krāsu. Tāpat ir svarīgi, lai vieta būtu pasargāta no stipriem, valdošajiem vējiem, kas var lauzt zarus un izkaltēt augsni. Pārliecinies, ka izvēlētajā vietā ir pietiekami daudz telpas, lai krūms varētu brīvi izplesties, sasniedzot savu dabisko izmēru.
Nākamais solis ir augsnes sagatavošana. Ogu asinszāle nav kaprīza attiecībā uz augsni, taču tā vislabāk augs auglīgā, labi drenētā augsnē. Ja augsne tavā dārzā ir smaga un mālaina, tai noteikti jāpievieno komposts, smilts vai citi irdinātāji, lai uzlabotu ūdens un gaisa caurlaidību. Pirms stādīšanas izroc bedri, kas ir vismaz divreiz platāka un nedaudz dziļāka par stāda sakņu kamolu. Izrakto zemi sajauc ar labi sadalījušos kompostu vai citu organisko mēslojumu, lai nodrošinātu jaunajam stādam nepieciešamās barības vielas.
Pats stādīšanas process prasa uzmanību un rūpību. Pirms stādīšanas kārtīgi aplaisti stādu tā konteinerā, lai sakņu kamols būtu mitrs. Uzmanīgi izņem stādu no poda, cenšoties nesabojāt saknes. Ja saknes ir cieši savijušās poda apakšā, tās nedaudz un uzmanīgi atbrīvo ar pirkstiem. Ievieto stādu sagatavotajā bedrē tā, lai sakņu kamola augšpuse būtu vienā līmenī ar apkārtējo zemes virsmu. Aizpildi bedri ar sagatavoto augsnes maisījumu, viegli to pieblīvējot, lai neveidotos gaisa kabatas. Pēc iestādīšanas izveido ap stādu nelielu apmali no zemes, kas palīdzēs noturēt ūdeni, un kārtīgi aplaisti.
Pēckopšana pēc stādīšanas ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgu ieaugšanos. Pirmajā gadā pēc stādīšanas regulāri uzraugi augsnes mitrumu un nepieļauj tās izžūšanu. Jaunos augus laista biežāk, īpaši sausos periodos. Mulčēšana ap stāda pamatni palīdzēs saglabāt mitrumu, nomākt nezāles un aizsargāt saknes no temperatūras svārstībām. Pirmajā gadā papildu mēslošana parasti nav nepieciešama, ja stādīšanas bedrē ir iestrādāts komposts. Pārliecinies, ka jaunais stāds ir pasargāts no nejaušiem bojājumiem, ko var radīt dārza tehnika vai mājdzīvnieki.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pavairošana ar spraudeņiem
Pavairošana ar spraudeņiem ir viena no populārākajām un efektīvākajām metodēm, kā iegūt jaunus ogu asinszāles stādus. Šī metode nodrošina, ka jaunais augs būs ģenētiski identisks mātesaugam, saglabājot visas tā šķirnes īpašības. Vislabākais laiks spraudeņu griešanai ir vasaras sākums vai vidus, kad jaunie dzinumi ir daļēji pārkoksnējušies – tie ir pietiekami stingri, lai nelūztu, bet vēl nav pilnībā cieti. Izvēlies veselīgu, spēcīgu dzinumu, kas nav ziedējis, jo tādam būs vairāk enerģijas sakņu veidošanai.
Spraudeņu sagatavošana ir vienkāršs process. Ar asu un tīru nazi vai šķērēm nogriez aptuveni 10-15 cm garu dzinuma galotni. Griezumu veic slīpi, tieši zem lapu mezgla. No spraudeņa apakšējās daļas noņem visas lapas, atstājot tikai divus vai trīs lapu pārus pašā galotnē. Ja atstātās lapas ir lielas, tās var pārgriezt uz pusēm, lai samazinātu mitruma iztvaikošanu. Spraudeņa pamatni var iemērkt sakņošanās hormonā, kas veicinās ātrāku un spēcīgāku sakņu attīstību, taču ogu asinszāle bieži labi apsakņojas arī bez tā.
Sagatavotos spraudeņus sprauž vieglā un gaisu caurlaidīgā substrātā. Lieliski noder maisījums no kūdras un perlīta vai smilts attiecībā 1:1. Piepildi nelielus podiņus vai kastes ar substrātu, kārtīgi to samitrini un ar zīmuli vai kociņu izveido bedrītes. Ievieto spraudeņus bedrītēs aptuveni 2-3 cm dziļi un viegli piespied zemi ap tiem. Pēc iestādīšanas apsmidzini spraudeņus ar ūdeni un pārklāj podiņus ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai stikla burku, lai radītu siltumnīcas efektu. Tas palīdzēs uzturēt augstu gaisa mitrumu, kas ir būtisks veiksmīgai apsakņošanai.
Podiņus ar spraudeņiem novieto gaišā, bet no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Regulāri vēdini pārklāju, lai novērstu pelējuma veidošanos, un uzturi substrātu vienmērīgi mitru, bet ne slapju. Apsakņošanās parasti notiek 4-8 nedēļu laikā. Jaunas lapiņas un dzinumu augšana ir droša pazīme, ka spraudenis ir veiksmīgi apsakņojies. Kad sakņu sistēma ir labi attīstījusies, jaunos stādiņus var pakāpeniski pieradināt pie āra apstākļiem un vēlāk pārstādīt lielākos podos vai tieši dārzā.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pavairošana ar sēklām
Ogu asinszāli var pavairot arī ar sēklām, lai gan šī metode ir laikietilpīgāka un ne vienmēr garantē, ka jaunie augi saglabās šķirnes īpašības. Sēklas var ievākt rudenī no nogatavojušāmies ogām. Ogas saspaida, atdala sēklas no mīkstuma un kārtīgi noskalo. Pirms sēšanas sēklas ieteicams stratificēt, jo tas uzlabo dīgtspēju. Stratifikācija ir process, kurā sēklas tiek turētas aukstos un mitros apstākļos, imitējot ziemas periodu. Sajauc sēklas ar mitru smilti vai kūdru, ievieto plastmasas maisiņā un turi ledusskapī 2-3 mēnešus.
Pēc stratifikācijas, agrā pavasarī, sēklas var sēt. Sagatavo kastes vai podiņus ar vieglu un barības vielām nabadzīgu sēšanas substrātu. Izlīdzini substrāta virsmu un vienmērīgi izkaisi sēklas. Pārber tās ar ļoti plānu substrāta vai smilts kārtiņu, jo asinszāles sēklām dīgšanai ir nepieciešama gaisma. Pēc sēšanas uzmanīgi samitrini augsni ar smidzinātāju, lai neizskalotu sēklas. Pārklāj sējumu ar stiklu vai caurspīdīgu plēvi, lai nodrošinātu nemainīgu mitrumu, un novieto gaišā vietā, kur temperatūra ir ap 18-20°C.
Dīgšanas process var būt ilgs un nevienmērīgs, tāpēc ir jābūt pacietīgam. Regulāri pārbaudi mitruma līmeni un vēdini sējumu. Kad parādās pirmie dīgsti, pārklāju noņem. Kad sējeņiem ir izveidojušies pirmie divi īsto lapu pāri, tos var uzmanīgi izpiķēt atsevišķos podiņos. Piķēšanu veic ļoti uzmanīgi, lai netraumētu mazās saknītes. Izmanto nelielu kociņu vai speciālu instrumentu, lai paceltu sējeņus ar visu zemes kamoliņu.
Jaunos stādiņus turpina audzēt podiņos, nodrošinot tiem pietiekami daudz gaismas un regulāru laistīšanu. Kad tie ir paaugušies un kļuvuši spēcīgāki, tos sāk pakāpeniski pieradināt pie āra apstākļiem. Sākumā iznes tos ārā uz dažām stundām dienā, pakāpeniski palielinot laiku un intensitāti. Kad pavasara salnu draudi ir garām un stādiņi ir pietiekami spēcīgi, tos var izstādīt pastāvīgā vietā dārzā. Atceries, ka ar sēklām audzēti augi sāks ziedēt un ražot ogas tikai pēc dažiem gadiem.
Krūma dalīšana
Krūma dalīšana ir vēl viena efektīva veģetatīvās pavairošanas metode, kas ir īpaši piemērota vecākiem, labi saaugušiem ogu asinszāles krūmiem. Šī metode ne tikai ļauj iegūt jaunus stādus, bet arī atjauno pašu mātesaugu, veicinot tā augšanu un ziedēšanu. Labākais laiks krūma dalīšanai ir agrs pavasaris, pirms sākusies aktīvā augšana, vai rudens, kad augs gatavojas miera periodam. Pavasara dalīšana parasti ir veiksmīgāka, jo augam ir visa sezona priekšā, lai ieaugtos jaunajā vietā.
Process sākas ar rūpīgu krūma izrakšanu. Ar lāpstu apvelc apli ap krūma pamatni pietiekami lielā attālumā, lai nesabojātu lielāko daļu sakņu. Pakāpeniski un uzmanīgi izcel visu sakņu kamolu no zemes. Kad krūms ir izrakts, notīri no saknēm lieko zemi, lai būtu labāk redzama sakņu sistēmas struktūra. Tas palīdzēs noteikt labākās vietas, kur krūmu var sadalīt.
Izmantojot asu lāpstu, nazi vai pat zāģi, ja saknes ir ļoti biezas un pārkoksnējušās, sadali sakņu kamolu vairākās daļās. Katrai jaunajai daļai ir jābūt ar vairākiem veselīgiem dzinumiem un labi attīstītu sakņu sistēmu. Centies veikt tīrus un ātrus griezumus, lai minimāli traumētu augu. Pēc sadalīšanas ieteicams nedaudz apgriezt arī virszemes daļu, saīsinot zarus, lai līdzsvarotu sakņu un lapotnes attiecību. Tas palīdzēs augam vieglāk ieaugties, jo samazināsies mitruma zudumi caur lapām.
Jauniegūtās daļas nekavējoties stāda iepriekš sagatavotās vietās. Stādīšanas process ir tāds pats kā jauniem stādiem – izroc pietiekami lielu bedri, uzlabo augsni ar kompostu un iestādi augu pareizajā dziļumā. Pēc iestādīšanas kārtīgi aplaisti un, ja nepieciešams, mulčē. Pēc dalīšanas augiem ir nepieciešama pastiprināta aprūpe, īpaši regulāra laistīšana, līdz tie pilnībā ieaugas un sāk veidot jaunus dzinumus. Šī metode ļauj ātri iegūt jau diezgan lielus un spēcīgus jaunus stādus.
Pavairošana ar noliekteņiem
Pavairošana ar noliekteņiem ir vienkārša un dabiska metode, kas prasa minimālu piepūli un ir ļoti veiksmīga. Tā ir ideāli piemērota augiem ar lokaniem zariem, kāda ir arī ogu asinszāle. Šī metode balstās uz principu, ka zars, kas ir saskarē ar augsni, sāk veidot saknes. Labākais laiks šai metodei ir pavasaris vai vasaras sākums, kad zari ir elastīgi un augšanas procesi ir visaktīvākie. Izvēlies veselīgu, jaunu un zemu augošu zaru, kuru var viegli nolocīt līdz zemei.
Sagatavo vietu zem izvēlētā zara. Nedaudz uzirdini augsni un iestrādā tajā nedaudz komposta, lai veicinātu sakņu veidošanos. Izveido nelielu, apmēram 10-15 cm dziļu iedobi. Zaru noliec tā, lai tā vidusdaļa atrastos šajā iedobē. Lai zars labāk veidotu saknes, tajā vietā, kas būs zem zemes, lapu apakšpusē var veikt nelielu iegriezumu vai viegli saskrāpēt mizu. Šī nelielā trauma stimulēs sakņu hormonu veidošanos.
Nostiprini zaru iedobē, izmantojot metāla skavu, akmeni vai citu smagumu, lai tas būtu ciešā saskarē ar zemi. Pēc tam apber zaru ar sagatavoto augsni, atstājot virszemē tikai zara galotni ar lapām. Zara galotni var nedaudz atsiept pret vertikālu mietiņu, lai tā augtu uz augšu. Pēc tam kārtīgi aplaisti vietu, kur zars ir aprakts. Ir svarīgi uzturēt šo vietu vienmērīgi mitru visā sakņošanās periodā.
Sakņu veidošanās var ilgt no dažiem mēnešiem līdz pat gadam. Par veiksmīgu apsakņošanos liecinās jaunu dzinumu augšana no noliekteņa galotnes. Kad ir izveidojusies spēcīga sakņu sistēma, jauno augu var atdalīt no mātesauga. Ar asu lāpstu pārgriez savienojošo zaru. Jauno, neatkarīgo stādu var atstāt augt tajā pašā vietā vēl kādu laiku vai arī uzmanīgi izrakt un pārstādīt uz citu, pastāvīgu vietu dārzā.
