Pareiza apgaismojuma nodrošināšana ir viens no fundamentālākajiem nosacījumiem, lai ogu asinszāle augtu veselīga, veidotu kompaktu vainagu un bagātīgi ziedētu, vēlāk priecējot ar dekoratīvajām ogām. Gaisma ir galvenais enerģijas avots fotosintēzes procesam, kura laikā augs ražo barības vielas, kas nepieciešamas tā augšanai un attīstībai. Nepietiekams vai pārmērīgs apgaismojums var radīt stresu, kavēt augšanu un negatīvi ietekmēt auga dekoratīvās īpašības. Izprotot ogu asinszāles specifiskās gaismas prasības, tu vari izvēlēties ideālo vietu savā dārzā, tādējādi ieliekot stabilu pamatu tās labsajūtai. Šajā rakstā mēs detalizēti izpētīsim, kāds apgaismojums ir vispiemērotākais šim krūmam un kā dažādi gaismas apstākļi ietekmē tā attīstību.
Lielākā daļa ogu asinszāles šķirņu vislabāk jūtas un viskrāšņāk zied pilnā saulē vai vieglā pēcpusdienas noēnojumā. Ideālos apstākļos augam būtu jāsaņem vismaz sešas stundas tiešas saules gaismas katru dienu. Pilna saule veicina spēcīgu un kompaktu augumu, novēršot zaru izstīdzēšanu. Tāpat pietiekams saules daudzums ir izšķirošs, lai nodrošinātu bagātīgu ziedpumpuru veidošanos. Jo vairāk saules, jo vairāk ziedu un, attiecīgi, vairāk dekoratīvo ogu, kas ir viens no galvenajiem šī krūma pievilcības elementiem.
Lai gan ogu asinszāle mīl sauli, karstākajos reģionos vai vietās ar ļoti intensīvu pusdienlaika sauli, viegls noēnojums pēcpusdienā var būt pat vērtīgs. Pārāk spēcīga un ilga saules iedarbība, īpaši, ja to pavada mitruma trūkums, var izraisīt lapu apdegumus. Lapas var kļūt blāvas, ar dzeltenīgiem vai brūnganiem plankumiem, un to malas var apkalst. Tāpēc, izvēloties stādīšanas vietu, ir vērts apsvērt mikroklimatu – vieta, kas saņem rīta sauli un ir pasargāta no karstās pēcpusdienas saules, bieži ir ideāla.
Stādot ogu asinszāli, ir svarīgi ņemt vērā arī apkārtējos augus un objektus. Pārliecinies, ka krūmam būs pietiekami daudz gaismas arī tad, kad tas sasniegs pilnu izmēru un kad kaimiņos augošie koki un krūmi būs pilnībā salapojuši. Sākotnēji saulaina vieta ar laiku var kļūt ēnaina, ja netiek plānota dārza kompozīcija ilgtermiņā. Ja plāno stādīt ogu asinszāli dzīvžogā vai grupā, ievēro pareizu attālumu starp augiem, lai tie, augot lielāki, nenoēnotu viens otru.
Ir vērts atzīmēt, ka dažādām šķirnēm var būt nedaudz atšķirīgas prasības. Dažas šķirnes ar raibām vai dzeltenām lapām var būt jutīgākas pret spilgtu sauli, un to lapas var vieglāk apdegt. Savukārt citas var būt nedaudz tolerantākas pret ēnu. Tāpēc, iegādājoties stādu, vienmēr ir ieteicams noskaidrot konkrētās šķirnes gaismas prasības, lai nodrošinātu tai vispiemērotākos apstākļus un izvairītos no vilšanās nākotnē.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Nepietiekama apgaismojuma sekas
Nepietiekams apgaismojums ir viena no biežākajām problēmām, kas ietekmē ogu asinszāles augšanu un dekorativitāti. Ja krūms tiek iestādīts pārāk ēnainā vietā, tas instinktīvi tieksies pēc gaismas. Šis process, ko sauc par etiolāciju, izpaužas kā dzinumu izstīdzēšana. Zari kļūst gari, vārgi, ar lielām atstarpēm starp lapu pāriem, un viss krūms zaudē savu kompakto, kuplo formu, kļūstot skrajš un nekārtīgs. Šādi izstīdzējuši dzinumi ir arī trauslāki un vieglāk lūst.
Vissmagāk no gaismas trūkuma cieš ziedēšana. Lai veidotu ziedpumpurus, augam ir nepieciešams daudz enerģijas, ko tas iegūst fotosintēzes procesā. Ēnā fotosintēzes intensitāte ir zema, tāpēc augam vienkārši nepietiek resursu, lai ziedētu. Rezultātā ziedu ir ļoti maz vai to nav vispār. Līdz ar to izpaliek arī galvenais krāšņums – ogas, kuru dēļ šis augs bieži tiek audzēts. Pat ja kāds zieds izveidojas, tas var būt mazāks un ne tik košs.
Arī lapotnes krāsa un veselība cieš no gaismas trūkuma. Lapas var kļūt mazākas un bālākas, zaudējot savu piesātināti zaļo toni. Šķirnēm ar dzeltenām, sarkanīgām vai raibām lapām gaismas trūkums ir īpaši nelabvēlīgs, jo tās zaudē savu unikālo krāsojumu un kļūst vienkārši zaļas. Turklāt ēnā un mitrumā augs ir daudz uzņēmīgāks pret dažādām sēnīšu slimībām, piemēram, miltrasu un rūsu, jo lapas pēc lietus vai rasas lēnāk nožūst, radot ideālus apstākļus patogēnu attīstībai.
Ja pamani, ka tava ogu asinszāle cieš no gaismas trūkuma, labākais risinājums ir to pārstādīt uz piemērotāku, saulaināku vietu. Vislabāk to darīt agrā pavasarī vai rudenī. Ja pārstādīšana nav iespējama, var mēģināt uzlabot gaismas apstākļus, apgriežot tuvumā esošos kokus vai krūmus, kas met ēnu. Dažkārt pat neliela vainaga pacelšana vai retināšana lielākam kokam var būtiski uzlabot apgaismojumu zem tā augošajiem augiem.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pārmērīga apgaismojuma ietekme
Lai gan ogu asinszāle ir saulmīle, arī pārāk daudz saules, īpaši ļoti karstā klimatā, var radīt problēmas. Visbiežākā pārmērīga apgaismojuma izpausme ir lapu apdegumi, kas pazīstami arī kā saules apdegums. Tie parādās kā balti, dzelteni vai brūni plankumi uz lapām, īpaši tām, kas visvairāk pakļautas tiešai saulei. Smagos gadījumos visa lapa var kļūt brūna un nokalst. Visjutīgākie pret apdegumiem ir jauni, nesen iestādīti augi, kuriem vēl nav izveidojusies spēcīga sakņu sistēma, un augi, kas cieš no mitruma trūkuma.
Intensīva saule kombinācijā ar augstu temperatūru un nepietiekamu laistīšanu rada augam lielu stresu. Lai atvēsinātos, augs pastiprināti iztvaicē ūdeni caur lapām (transpirācija). Ja saknes nespēj uzņemt pietiekami daudz ūdens no augsnes, lai kompensētu šos zudumus, augs sāk vīst. Lai gan bieži vien pēc saulrieta vai pēc aplaistīšanas augs atgūst tvirtumu, hronisks ūdens stress vājina augu, padarot to uzņēmīgāku pret slimībām un kaitēkļiem. Pārāk karstā un saulainā vietā arī augsne izžūst daudz ātrāk, prasot biežāku un rūpīgāku laistīšanu.
Dažām šķirnēm, īpaši tām, kurām ir tumšākas ogas, pārāk spilgta saule var izraisīt ogu krāsas izbalēšanu vai pat apdegumus. Tas samazina to dekoratīvo vērtību. Arī lapotnes krāsa var mainīties – tā var kļūt blāvāka, it kā “izdegusi”. Tāpēc, pat ja augs kopumā pacieš pilnu sauli, tā dekoratīvās īpašības vislabāk var izpausties vietā, kas pasargāta no visintensīvākās pusdienlaika saules.
Lai mazinātu pārmērīgas saules negatīvo ietekmi, ir svarīgi nodrošināt augam pietiekamu mitrumu, regulāri un dziļi laistot. Mulčēšana ap krūma pamatni ir lielisks veids, kā palīdzēt saglabāt augsnes mitrumu un uzturēt sakņu zonu vēsāku. Ja stādīšanas vieta izrādījusies pārāk karsta, var apsvērt iespēju iestādīt tuvumā kādu augstāku augu, kas nākotnē sniegs vieglu ēnu karstākajā dienas daļā. Jauniem stādiem pirmajā vasarā var izveidot pagaidu noēnojumu, izmantojot, piemēram, ēnošanas tīklu.
Apgaismojums un gadalaiku maiņa
Ogu asinszāles gaismas vajadzības ir saistītas arī ar gadalaiku maiņu un saules stāvokli debesīs. Pavasarī, kad saule vēl nav tik augstu un dienas ir īsākas, augam ir svarīgi saņemt maksimāli daudz gaismas, lai tas varētu veiksmīgi sākt augšanas sezonu. Šajā laikā lapu koki vēl nav pilnībā salapojuši, tāpēc arī vietas, kas vasarā ir daļēji noēnotas, pavasarī var saņemt pietiekami daudz saules. Tas ir svarīgi spēcīgu dzinumu un lapotnes attīstībai.
Vasarā, kad saule ir visaugstāk un dienas ir visgarākās, gaismas intensitāte sasniedz maksimumu. Šis ir periods, kad augs visaktīvāk fotosintezē, aug un veido ziedus. Kā jau minēts, šajā laikā ir svarīgi nodrošināt līdzsvaru, īpaši karstākajos reģionos, lai izvairītos no pārkaršanas un apdegumiem. Vietas ar rīta sauli ir īpaši labvēlīgas, jo tās nodrošina pietiekamu gaismas daudzumu, bet pasargā no pēcpusdienas svelmes.
Rudenī dienas atkal kļūst īsākas un saules leņķis zemāks. Gaismas intensitāte samazinās, un augs pakāpeniski gatavojas miera periodam. Pietiekams apgaismojums rudenī ir svarīgs, lai dzinumi paspētu nobriest un pārkoksnēties, kas ir būtiski veiksmīgai pārziemošanai. Šajā laikā dekoratīvās ogas iegūst savu pilno krāsu, un saules gaisma palīdz tām izskatīties īpaši košām.
Ziemā, kad augs ir miera stāvoklī, gaismai vairs nav tik liela nozīme lapu koku šķirnēm, kas ir nometušas lapas. Tomēr mūžzaļajām šķirnēm un reģionos ar maigām ziemām saule var radīt problēmas. Spilgta ziemas saule, īpaši, ja to pastiprina atspīdums no sniega, var izraisīt mizas plaisāšanu un zaru izkalšanu (ziemas apdegumi), jo saulē sasilusī miza naktī strauji atdziest. Šādos apstākļos jaunos stādus var aizsargāt, tos aptinot ar gaišu, elpojošu materiālu.
