Lai ogu asinszāle priecētu ar savu krāšņumu, bagātīgu ziedēšanu un košu ogu rotu, ir svarīgi nodrošināt tai visas nepieciešamās barības vielas. Lai gan šis krūms nav pārāk ēdelīgs un spēj augt arī salīdzinoši nabadzīgās augsnēs, pareizi sabalansēta un savlaicīga mēslošana var būtiski uzlabot tā augšanu, veselību un dekorativitāti. Barības vielu nodrošināšana ir kā pamatu ielikšana spēcīgam un izturīgam augam, kas spēj pretoties slimībām un kaitēkļiem. Izprotot auga pamatvajadzības un izvēloties piemērotākos mēslošanas līdzekļus un metodes, tu vari palīdzēt savai ogu asinszālei sasniegt tās pilno potenciālu. Šajā rakstā mēs padziļināti apskatīsim, kādas barības vielas ir nepieciešamas ogu asinszālei un kā vislabāk veikt tās mēslošanu dažādos augšanas posmos.
Ogu asinszāles labsajūtai ir nepieciešami trīs galvenie makroelementi: slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un dzinumu – augšanu. Tas ir īpaši svarīgs pavasarī, kad krūms aktīvi attīstās. Fosfors spēlē galveno lomu sakņu sistēmas attīstībā, kā arī veicina ziedpumpuru veidošanos un ziedēšanu. Savukārt kālijs stiprina auga vispārējo veselību, uzlabo tā noturību pret slimībām, sausumu un salu, kā arī veicina ogu nogatavošanos un krāsas intensitāti. Sabalansēta šo trīs elementu attiecība ir panākumu atslēga.
Papildus galvenajiem makroelementiem augam ir nepieciešami arī sekundārie elementi, piemēram, kalcijs, magnijs un sērs, kā arī mikroelementi – dzelzs, mangāns, cinks, varš un bors. Lai gan šie elementi ir nepieciešami daudz mazākos daudzumos, to trūkums var izraisīt nopietnus augšanas traucējumus. Piemēram, dzelzs trūkums izraisa hlorozi, kuras rezultātā jaunās lapas kļūst gaiši zaļas vai dzeltenas, bet dzīslas paliek zaļas. Vislabākais veids, kā nodrošināt augu ar visiem nepieciešamajiem mikroelementiem, ir izmantot organisko mēslojumu, piemēram, kompostu, vai kompleksos minerālmēslus, kuru sastāvā ir arī mikroelementu maisījums.
Vislabākais veids, kā noteikt augsnes barības vielu sastāvu un pH līmeni, ir veikt augsnes analīzes. Tas sniegs precīzu informāciju par to, kādi elementi augsnē trūkst un kādi ir pietiekamā daudzumā. Balstoties uz analīžu rezultātiem, var izveidot mērķtiecīgu mēslošanas plānu, izvairoties no nevajadzīgu mēslošanas līdzekļu lietošanas un iespējamās pārdozēšanas. Ja augsnes analīzes nav veiktas, var vadīties pēc vispārīgiem ieteikumiem un auga vizuālā stāvokļa, kas arī var sniegt norādes par barības vielu trūkumu.
Pirms stādīšanas ir ļoti svarīgi bagātināt augsni ar organiskajām vielām. Iestrādājot stādīšanas bedrē labi sadalījušos kompostu, kūtsmēslus vai kūdru, tiek izveidota barības vielām bagāta vide, kas nodrošinās jauno stādu ar visu nepieciešamo pirmajā augšanas gadā. Organiskās vielas ne tikai nodrošina barības vielas, bet arī uzlabo augsnes struktūru, ūdens un gaisa caurlaidību, kas ir tikpat svarīgi auga veselībai. Šis ir pirmais un svarīgākais solis, lai radītu pamatu ilgtermiņa auga labsajūtai.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Mēslošanas laiks un biežums
Pareizs mēslošanas laiks ir tikpat svarīgs kā pareiza mēslojuma izvēle. Galvenā mēslošana jāveic pavasarī, kad sākas aktīvā veģetācijas sezona un augs mostas no ziemas miera. Šajā laikā ogu asinszālei ir vislielākā nepieciešamība pēc barības vielām, lai veidotu jaunus dzinumus, lapas un ziedpumpurus. Pavasara mēslošanai vislabāk der lēnas iedarbības kompleksais mēslojums, kas paredzēts ziedošiem krūmiem. Granulas vienmērīgi izkaisa ap krūma pamatni, nedaudz iestrādā augsnes virskārtā un kārtīgi aplaista, lai tās sāktu šķīst un barības vielas nonāktu pie saknēm.
Vasarā, ziedēšanas un ogu veidošanās laikā, augs aktīvi patērē barības vielas. Ja pavasarī tika izmantots lēnas iedarbības mēslojums, papildu mēslošana var nebūt nepieciešama. Tomēr, ja augs izrāda barības vielu trūkuma pazīmes (bāla lapotne, vāja ziedēšana) vai ja tas aug konteinerā, kur barības vielas izskalojas ātrāk, var veikt papildmēslošanu. Šim nolūkam labi noder šķīstošais kompleksais mēslojums, ko pievieno laistāmajam ūdenim reizi divās līdz četrās nedēļās. Ir svarīgi nepārsniegt ražotāja norādītās devas.
Rudenī mēslošana ir jāpārtrauc, īpaši ar slāpekli bagātiem mēslošanas līdzekļiem. Rudens mēslošana var stimulēt jaunu, vārīgu dzinumu augšanu, kas nepaspēs pārkoksnēties un sagatavoties ziemai, tāpēc tie viegli apsals. Auga enerģija rudenī ir jānovirza uz nobriešanu un barības vielu uzkrāšanu saknēs, lai veiksmīgi pārziemotu. Ja vēlies uzlabot augsni rudenī, labākais risinājums ir ap krūmu uzklāt komposta vai labi satrūdējušu kūtsmēslu slāni. Šī organiskā sega pasargās saknes no sala un lēnām sadaloties, bagātinās augsni līdz nākamajam pavasarim.
Ir būtiski atcerēties, ka pārmēslošana var nodarīt lielāku kaitējumu nekā barības vielu trūkums. Pārāk liela mēslojuma koncentrācija augsnē var “apdedzināt” auga saknes, traucējot ūdens uzņemšanu. Pārmērīgs slāpekļa daudzums veicina strauju, bet vāju dzinumu un lapu augšanu uz ziedu un augļu rēķina, kā arī padara augu uzņēmīgāku pret slimībām un kaitēkļiem. Vienmēr ievēro uz mēslojuma iepakojuma norādītās devas un labāk mēslot nedaudz mazāk nekā par daudz.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Organiskā un minerālā mēslošana
Dārzkopībā tiek izmantoti divi galvenie mēslojuma veidi: organiskais un minerālais, un katram no tiem ir savas priekšrocības. Organiskie mēslošanas līdzekļi, piemēram, komposts, kūtsmēsli, biohumuss un zaļmēslojums, ir dabiskas izcelsmes produkti. Tie ne tikai nodrošina augus ar plašu barības vielu klāstu, ieskaitot mikroelementus, bet arī uzlabo augsnes struktūru. Organiskās vielas palielina augsnes spēju aizturēt ūdeni, uzlabo aerāciju un veicina labvēlīgo mikroorganismu darbību, kas palīdz atbrīvot barības vielas augiem pieejamā formā.
Komposts ir viens no labākajiem un pieejamākajiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem. To var pagatavot pats no dārza un virtuves atkritumiem. Labi sadalījies komposts ir bagāts ar barības vielām un trūdvielām. To var iestrādāt augsnē pirms stādīšanas, kā arī izmantot kā mulču ap jau augošiem krūmiem pavasarī. Līdzīgi darbojas arī labi satrūdējuši kūtsmēsli, kas ir lielisks slāpekļa un citu elementu avots. Svarīgi ir izmantot tikai pilnībā sadalījušos kūtsmēslus, jo svaigi var “apdedzināt” augu saknes.
Minerālmēsli ir rūpnieciski ražoti, un tiem ir augsta barības vielu koncentrācija. Tie iedarbojas ātri un ļauj precīzi dozēt nepieciešamos elementus (N-P-K). Minerālmēsli ir īpaši noderīgi, ja nepieciešams ātri novērst konkrētu barības vielu trūkumu. Tomēr to ilgstoša un nepareiza lietošana var noplicināt augsni, samazināt mikroorganismu daudzveidību un pat izraisīt augsnes paskābināšanos vai sāļošanos. Tāpēc minerālmēslus vislabāk lietot apdomīgi un kombinācijā ar organisko mēslošanu.
Labākā pieeja ogu asinszāles mēslošanai ir integrēta pieeja, kas apvieno gan organisko, gan minerālo mēslošanas līdzekļu priekšrocības. Organiskais mēslojums veido veselīgas augsnes pamatu ilgtermiņā, savukārt minerālmēsli var tikt izmantoti kā papildinājums, lai nodrošinātu optimālu barības vielu līmeni aktīvās augšanas periodā. Piemēram, pavasarī ap krūmu var uzklāt komposta slāni un papildus iestrādāt nelielu devu kompleksā minerālmēslojuma. Šāda pieeja nodrošinās gan augsnes veselību, gan auga labsajūtu.
Barības vielu trūkuma pazīmju atpazīšana
Augs bieži vien pats signalizē par barības vielu trūkumu ar vizuālām pazīmēm. Iemācoties tās atpazīt, var laikus rīkoties un novērst problēmu. Visbiežāk novērojamā pazīme ir lapu krāsas izmaiņas. Ja trūkst slāpekļa, vecākās, apakšējās lapas kļūst gaiši zaļas vai dzeltenas, un auga augšana ir aizkavēta. Slāpekļa trūkums ir biežāk sastopams vieglās, smilšainās augsnēs, no kurām tas ātri izskalojas.
Fosfora trūkums izpaužas citādi. Lapas var iegūt tumši zaļu, zilganu vai pat sarkanīgu nokrāsu. Auga augšana ir stipri nomākta, un ziedēšana ir vāja vai nenotiek vispār. Fosfora trūkums bieži ir saistīts ar aukstu augsni pavasarī vai nepiemērotu pH līmeni (pārāk skābu vai sārmainu), kas bloķē tā uzņemšanu. Kālija trūkuma gadījumā lapu malas kļūst dzeltenas, vēlāk brūnas un izskatās kā apdegušas. Šie simptomi parasti parādās uz vecākām lapām. Augs kļūst arī uzņēmīgāks pret slimībām.
Dzelzs trūkums izraisa jau minēto hlorozi, kas ir īpaši izteikta uz jaunajām lapām. Jaunās lapiņas kļūst dzeltenas vai gandrīz baltas, bet lapu dzīslas saglabā zaļu krāsu. Šī problēma bieži rodas nevis tāpēc, ka augsnē trūkst dzelzs, bet gan tāpēc, ka augsnes pH ir pārāk sārmains, kas padara dzelzi augam nepieejamu. Līdzīgi simptomi var rasties arī magnija trūkuma gadījumā, taču tad dzeltēšana parasti sākas uz vecākajām lapām un veidojas raksturīgs “eglītes” raksts starp dzīslām.
Pamanot kādu no šīm pazīmēm, ir svarīgi rīkoties. Ātrai palīdzībai var izmantot šķīstošos mēslojumus vai speciālus preparātus konkrētā elementa deficīta novēršanai, piemēram, dzelzs helātu hlorozes gadījumā. Tomēr ilgtermiņā ir svarīgi noskaidrot un novērst cēloni, kas var būt nepareizs augsnes pH, sablīvēta augsne vai nesabalansēta mēslošana. Regulāra augsnes uzlabošana ar kompostu palīdz nodrošināt sabalansētu barības vielu un mikroelementu klāstu.
Mēslošana konteineros audzētām asinszālēm
Konteineros un podos audzētām ogu asinszālēm ir nepieciešama atšķirīga mēslošanas stratēģija nekā dārzā augošiem krūmiem. Ierobežotā substrāta tilpuma dēļ barības vielas tajā izsmelties daudz ātrāk. Turklāt biežā laistīšana, kas nepieciešama konteineru augiem, veicina barības vielu izskalošanos no substrāta. Tāpēc konteineros augoši krūmi ir pilnībā atkarīgi no regulāras un pareizas mēslošanas.
Vislabāk ir izmantot augstas kvalitātes podu augsni, kas jau sākotnēji ir bagātināta ar lēnas iedarbības mēslojumu. Tas nodrošinās augu ar barības vielām pirmajos mēnešos pēc iestādīšanas vai pārstādīšanas. Tomēr ar to nebūs pietiekami visai sezonai. Aktīvās augšanas periodā, no pavasara līdz vasaras beigām, konteineru augi jāmēslo regulāri, ik pēc divām līdz četrām nedēļām.
Šim nolūkam lieliski noder šķīstošs, sabalansēts kompleksais mēslojums, kas paredzēts ziedošiem augiem. To atšķaida laistāmajā ūdenī saskaņā ar ražotāja norādījumiem un lieto laistīšanas vietā. Ir svarīgi pirms mēslošanas nedaudz samitrināt substrātu ar tīru ūdeni, lai izvairītos no sakņu apdedzināšanas ar koncentrētu mēslojuma šķīdumu. Nekad nemēslo sausu augu.
Alternatīva šķidrajiem mēslojumiem ir lēnas iedarbības granulas vai nūjiņas, kuras iestrādā substrātā pavasarī. Tās pakāpeniski atbrīvo barības vielas vairāku mēnešu garumā, samazinot nepieciešamību pēc biežas mēslošanas. Tomēr arī šajā gadījumā vasaras vidū var būt nepieciešama papildu mēslošana ar šķidro mēslojumu, lai nodrošinātu optimālu barības vielu līmeni ziedēšanas un ogu veidošanās laikā. Tāpat kā dārzā augošiem krūmiem, arī konteineru augiem mēslošanu rudenī pārtrauc.
