Mūžzaļās auzenes raksturīgākā un vērtīgākā īpašība ir tās satriecošā zilganpelēkā lapotne, kas spēj radīt elegantu un modernu akcentu jebkurā dārzā. Lai šī krāsa būtu pēc iespējas intensīvāka un spilgtāka, izšķiroša nozīme ir pareizam apgaismojumam. Atšķirībā no daudziem citiem augiem, kas var pielāgoties dažādiem gaismas apstākļiem, mūžzaļajai auzenei saules gaisma ir ne tikai vēlama, bet vitāli nepieciešama tās dekoratīvā potenciāla sasniegšanai. Izpratne par šī auga gaismas prasībām ir pirmais un svarīgākais solis ceļā uz veselīga un vizuāli iespaidīga cera izaudzēšanu. Šajā rakstā mēs detalizēti izpētīsim, cik daudz saules ir nepieciešams šim augam un kā gaismas apstākļi ietekmē tā augšanu un izskatu.
Lai mūžzaļā auzene pilnībā attīstītu savu zilganpelēko nokrāsu, tai ir nepieciešama pilna saules gaisma. Tas nozīmē, ka augam jāatrodas vietā, kur tas saņem vismaz sešas līdz astoņas stundas tiešas saules gaismas katru dienu. Tieši intensīva saules gaisma stimulē pigmentu veidošanos lapās, kas piešķir tām šo unikālo metālisko toni. Jo vairāk saules augs saņems, jo zilāka un izteiksmīgāka būs tā lapotne. Tādēļ ideālā stādīšanas vieta ir dārza dienvidu vai rietumu pusē, kur nav ēnojuma no kokiem, ēkām vai citiem lieliem augiem.
Pilna saule ir svarīga ne tikai lapu krāsai, bet arī auga formai un vispārējai veselībai. Pietiekamā apgaismojumā mūžzaļā auzene veido blīvu, kompaktu, strūklakveida ceru, kas ir tās otra raksturīgā iezīme. Lapas aug spēcīgas un stāvas, spējot noturēt savu formu pat pēc lietus. Turklāt laba gaisa cirkulācija un ātra lapotnes nožūšana saulainā vietā ievērojami samazina risku attīstīties dažādām sēnīšu slimībām, piemēram, rūsai.
Stādot mūžzaļo auzeni, rūpīgi izvērtē izvēlēto vietu un tās apgaismojumu dažādos dienas laikos un gadalaikos. Atceries, ka saules leņķis mainās, un vieta, kas ir saulaina pavasarī, var kļūt noēnota vasarā, kad koki pilnībā salapo. Ja vēlies izveidot kompozīciju ar citiem augiem, pārliecinies, ka tie neaizēnos auzeni, kad sasniegs savu pilno augumu. Saulaina un atklāta vieta ir atslēga uz panākumiem šī auga audzēšanā.
Lai gan augs mīl sauli, ļoti karstā klimatā vai vietās ar intensīvu pusdienlaika sauli (piemēram, pie dienvidu sienas, kas atstaro karstumu), tas var ciest no pārkaršanas. Šādos ekstremālos apstākļos lapu gali var apdegt un kļūt brūni. Ja dzīvo reģionā ar ļoti karstām vasarām, neliels ēnojums dienas karstākajā daļā var nākt par labu, taču augam joprojām ir nepieciešams saņemt vismaz sešas stundas tiešas saules, vēlams no rīta vai pēcpusdienā.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Nepietiekama apgaismojuma sekas
Ja mūžzaļā auzene tiek iestādīta pārāk noēnotā vietā, sekas ir ātri pamanāmas un galvenokārt ietekmē tās dekoratīvās īpašības. Visredzamākā izmaiņa ir lapotnes krāsas zudums. Tā vietā, lai būtu intensīvi zilganpelēka, tā kļūst blāva, zaļgana vai pat pilnīgi zaļa. Augs nespēj saražot pietiekami daudz zilganā pigmenta bez intensīvas saules gaismas, un zaļais hlorofils sāk dominēt. Šī iemesla dēļ augs zaudē savu galveno vizuālo pievilcību.
Otra nopietna problēma, kas rodas gaismas trūkuma dēļ, ir auga formas pasliktināšanās. Cenšoties sasniegt gaismu, augs sāk stīdzēt. Lapas aug garākas, retākas un vājākas, nespējot noturēt stāvu pozīciju. Rezultātā kompaktais, apaļais cers pārvēršas par izspūrušu, nekārtīgu un bieži vien izgāzušos krūmu. Šāds augs ne tikai izskatās nepievilcīgi, bet ir arī uzņēmīgāks pret mehāniskiem bojājumiem, piemēram, salūšanu stipra vēja vai lietus laikā.
Gaismas trūkums negatīvi ietekmē arī auga vispārējo veselību. Noēnotās un mitrākās vietās lapotne pēc lietus žūst daudz lēnāk, radot ideālus apstākļus sēnīšu slimību, piemēram, rūsas vai lapu plankumainības, attīstībai. Vājš, izstīdzējis augs ir arī uzņēmīgāks pret kaitēkļu uzbrukumiem. Turklāt ēnā augs nespēj pilnvērtīgi ziedēt, vai arī ziedkopas ir mazas, retas un neizteiksmīgas.
Ja esi iestādījis mūžzaļo auzeni vietā, kas izrādījusies pārāk ēnaina, un novēro iepriekš minētās pazīmes, labākais risinājums ir to pārstādīt. Izvēlies jaunu, saulaināku vietu dārzā un pārstādi augu agrā pavasarī vai rudenī. Pēc pārstādīšanas saulainā vietā tu drīz vien pamanīsi, kā augs atgūst savu kompakto formu un lapotne atkal kļūst intensīvi zila. Mēģinājumi kompensēt gaismas trūkumu ar mēslošanu tikai pasliktinās situāciju, veicinot vēl straujāku, bet vājāku augšanu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pārmērīgas saules un karstuma ietekme
Lai gan mūžzaļā auzene ir saulmīlis, pastāv arī tāds jēdziens kā “par daudz laba”. Ekstremāli karstos un sausos apstākļos, īpaši reģionos ar ļoti intensīvu saules starojumu, augs var ciest no stresa. Visbiežākā problēma ir lapu galu apdegšana un brūnēšana. Tas notiek, kad augs caur lapām iztvaiko vairāk ūdens, nekā spēj uzsūkt ar saknēm, pat ja augsne ir mitra. Šis process, ko sauc par transpirāciju, ir īpaši intensīvs karstā, sausā un vējainā laikā.
Šādu problēmu bieži var novērot, ja augs ir iestādīts blakus dienvidu sienai, bruģētam laukumam vai citiem karstum-atstarojošiem virsmām. Šādas vietas dienas laikā ļoti sakarst, radot augam nelabvēlīgu mikroklimatu. Lai mazinātu karstuma stresu, ir svarīgi nodrošināt augam pietiekamu un regulāru laistīšanu karstajos periodos. Laisti pamatīgi no rīta, lai augs varētu uzņemt ūdeni pirms dienas karstuma iestāšanās. Mulčēšana ap auga pamatni arī palīdzēs saglabāt augsni vēsāku un mitrāku.
Konteineros audzētas mūžzaļās auzenes ir īpaši jutīgas pret pārkaršanu, jo augsne nelielajā poda tilpumā sakarst daudz ātrāk nekā dārzā. Tumšas krāsas plastmasas podi var sakarst līdz pat bīstamai temperatūrai, burtiski “izcepot” auga saknes. Ja audzē auzeni konteinerā, izvēlies gaišas krāsas podu, vēlams no māla vai keramikas, kas tik ātri nesakarst. Karstākajā laikā konteineru var pārvietot uz vietu, kur tas saņem nelielu ēnojumu dienas vidū.
Lai gan šī problēma Latvijas klimatā nav ļoti izplatīta, ir vērts to paturēt prātā, izvēloties stādīšanas vietu. Ja pamani, ka lapu gali regulāri apdeg katru vasaru, tas var būt signāls, ka izvēlētā vieta ir pārāk karsta. Šādā gadījumā var apsvērt auga pārstādīšanu uz vietu, kur ir tāds pats saules daudzums, bet mazāk atstarotā karstuma, piemēram, dobē tālāk no ēkas sienas vai blakus zemākiem augiem, kas nedaudz noēno augsnes virsmu.
Gaismas apstākļu optimizēšana
Lai nodrošinātu mūžzaļajai auzenei ideālus gaismas apstākļus, ir svarīgi veikt pārdomātu plānošanu jau pirms stādīšanas. Pavēro izvēlēto vietu dārzā vairākas dienas dažādos laikos, lai precīzi noteiktu, cik stundas tiešas saules tā saņem. Ņem vērā arī apkārtējos objektus – kokus, krūmus, ēkas, žogus – un to, kādu ēnu tie met. Atceries, ka vasarā, kad saule ir augstāk, ēnas būs īsākas, bet pavasarī un rudenī – garākas.
Ja tavā dārzā nav vietas, kas saņemtu pilnu sauli visu dienu, izvēlies tādu, kas ir saulaina vismaz dienas pirmajā pusē. Rīta saule ir maigāka un mazāk karsta nekā pēcpusdienas saule, kas palīdzēs izvairīties no pārkaršanas riska. Vieta, kas saņem sešas stundas rīta saules, būs labāka nekā tāda, kas saņem četras stundas karstas pēcpusdienas saules. Tomēr, ja izvēles nav, jebkura vieta ar vismaz sešām stundām saules būs piemērota.
Plānojot stādījumus, izvieto augus atbilstoši to augstumam. Stādi garākos augus dobes aizmugurē (ziemeļu pusē), bet zemākos, piemēram, mūžzaļo auzeni, priekšpusē (dienvidu pusē). Tādējādi garākie augi neaizēnos zemākos, un visi saņems nepieciešamo gaismas daudzumu. Ja blakus auzenei aug krūmi vai citi augi, kas laika gaitā var izplesties, neaizmirsti par regulāru to apgriešanu, lai tie neaizēnotu saulmīli.
Ja audzē mūžzaļo auzeni konteinerā, tev ir daudz lielāka brīvība optimizēt gaismas apstākļus. Pavasarī un rudenī, kad saule nav tik intensīva, tu vari novietot konteineru visatklātākajā un saulainākajā vietā. Vasaras karstumā, ja nepieciešams, to var nedaudz pārvietot uz vietu ar nelielu pēcpusdienas ēnojumu. Šī mobilitāte ir viena no lielākajām konteinerdārzkopības priekšrocībām, ļaujot katram augam nodrošināt tieši tādus apstākļus, kādi tam nepieciešami.
📷: Drew Avery, CC BY 2.0, via Wikimedia Commons
