Mūžzaļā auzene ir pazīstama ar savu pieticību un spēju augt arī barības vielām nabadzīgās augsnēs, kas ir viena no tās lielākajām priekšrocībām. Atšķirībā no daudziem citiem krāšņumaugiem, kas prasa regulāru un bagātīgu mēslošanu, šī dekoratīvā graudzāle vislabāk izskatās un jūtas, ja to nepārmēslo. Pārmērīga barības vielu, īpaši slāpekļa, deva var pat kaitēt auga dekorativitātei, veicinot pārāk leknumu, vāju augumu un zilganās krāsas zudumu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēslošana ir pilnībā jāizslēdz. Izpratne par auga barības vielu nepieciešamību un pareizu mēslošanas stratēģiju palīdzēs nodrošināt tā veselību un ilgmūžību.
Mūžzaļās auzenes dabiskā vide ir sausas, akmeņainas nogāzes ar nabadzīgu augsni, tādēļ augs ir evolucionāri pielāgojies izdzīvot apstākļos ar ierobežotu barības vielu daudzumu. Tāpēc, audzējot to dārzā, ir svarīgi censties atdarināt šos dabiskos apstākļus. Auglīga, ar organisko vielu bagāta dārza augsne parasti satur pietiekami daudz barības vielu, lai nodrošinātu auzenes normālu augšanu bez papildu mēslošanas. Pirms stādīšanas nav ieteicams augsnē iestrādāt lielu daudzumu kūtsmēslu vai bagātīga komposta, jo tas var veicināt pārāk strauju augšanu, kā rezultātā cers kļūst izgāzies un zaudē savu kompakto formu.
Galvenā barības viela, no kuras lietošanas jāizvairās, ir slāpeklis. Augsts slāpekļa saturs augsnē stimulē strauju zaļās masas pieaugumu, taču šīs lapas bieži ir mīkstas, vājas un nespēj noturēt auga arhitektonisko formu, īpaši pēc lietus vai stipra vēja. Turklāt slāpeklis veicina hlorofila sintēzi, kas nomāc zilganpelēko pigmentu veidošanos, liekot lapotnei kļūt zaļganai un zaudēt savu galveno dekoratīvo īpašību. Tādēļ, ja tomēr nolemjat mēslot, ir jāizvēlas mēslošanas līdzekļi ar zemu slāpekļa saturu (N) un augstāku fosfora (P) un kālija (K) saturu, kas veicina sakņu sistēmas attīstību un vispārējo auga noturību.
Visbiežāk mūžzaļajai auzenei papildu mēslošana vispār nav nepieciešama. Ja augs izskatās veselīgs, tam ir intensīva krāsa un kompakta forma, labākais, ko vari darīt, ir to nemēslot. Mēslošana būtu jāapsver tikai tad, ja augs tiek audzēts ļoti nabadzīgā, smilšainā augsnē un tam ir acīmredzamas barības vielu trūkuma pazīmes, piemēram, ļoti vāja augšana, lapu dzeltēšana (kas nav saistīta ar pārlaistīšanu) vai nespēja veidot blīvu ceru. Šādos gadījumos var lietot nelielu devu lēnas iedarbības mēslojuma pavasarī.
Labākā pieeja mūžzaļās auzenes barošanai ir nevis koncentrēties uz minerālmēsliem, bet gan uz augsnes struktūras uzlabošanu un uzturēšanu. Periodiska mulčēšana ar plānu kārtiņu labi sadalījušos komposta vai lapu trūda reizi pāris gados var būt viss, kas augam nepieciešams. Organiskā mulča lēnām sadalās, pakāpeniski atbrīvojot nelielu daudzumu barības vielu un uzlabojot augsnes spēju saglabāt mitrumu un gaisa caurlaidību. Šāda metode nodrošina līdzsvarotu un ilgtermiņa barošanu, kas ir daudz piemērotāka šim augam nekā strauja minerālmēslu iedarbība.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Kad un kā mēslot
Ja esi nonācis pie secinājuma, ka tavam augam tomēr ir nepieciešama papildu mēslošana, ir svarīgi to darīt pareizajā laikā un pareizajā veidā. Vislabākais laiks mēslošanai ir agrs pavasaris, kad augs sāk savu aktīvās augšanas periodu. Mēslošana pavasarī nodrošina augam nepieciešamo enerģijas devu jaunās sezonas sākumam, veicinot veselīgu sakņu un lapu attīstību. Kategoriski nav ieteicams mēslot vasaras otrajā pusē vai rudenī, jo tas var stimulēt jaunu dzinumu augšanu, kuri nepaspēs nobriest līdz ziemai un var ciest no sala.
Izvēloties mēslošanas līdzekli, priekšroku dod lēnas iedarbības granulētajam mēslojumam, kas paredzēts ziemcietēm vai dekoratīvajām graudzālēm. Pievērs uzmanību N-P-K (slāpeklis-fosfors-kālijs) attiecībai uz iepakojuma – izvēlies produktu ar zemu pirmo skaitli (slāpeklis). Piemēram, mēslojums ar attiecību 5-10-10 būs daudz piemērotāks nekā tāds, kam ir attiecība 20-5-5. Lēnas iedarbības mēslojums nodrošina pakāpenisku barības vielu atbrīvošanos vairāku mēnešu garumā, kas ir daudz labāk nekā straujš barības vielu pieplūdums no šķīstošajiem mēslojumiem.
Mēslojot ir ļoti svarīgi ievērot norādīto devu uz produkta iepakojuma un nekādā gadījumā to nepārsniegt. Mūžzaļajai auzenei vienmēr ir labāk iedot mazāk mēslojuma, nekā par daudz. Vienmērīgi izkaisi granulas uz augsnes virsmas ap auga pamatni, izvairoties no to tiešas saskares ar lapām un cera centru. Pēc granulu izkaisīšanas viegli iestrādā tās augsnes virskārtā un kārtīgi aplaisti augu. Laistīšana palīdzēs aktivizēt mēslojumu un sākt barības vielu atbrīvošanās procesu.
Lieliska alternatīva minerālmēsliem ir organiskie mēslošanas līdzekļi. Plāna kārta (1-2 cm) labi sadalījušos komposta vai lapu trūda, kas uzklāta ap auga pamatni pavasarī, nodrošinās lēnu un līdzsvarotu barības vielu piegādi visai sezonai. Komposts ne tikai baro augu, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina mikroorganismu darbību un palīdz saglabāt mitrumu. Šī ir visdrošākā un dabai draudzīgākā metode, kā nodrošināt mūžzaļajai auzenei nepieciešamās barības vielas, neriskējot ar pārmēslošanu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pārmēslošanas pazīmes un sekas
Pārmēslošana ir viena no nopietnākajām kļūdām, ko var pieļaut mūžzaļās auzenes kopšanā, un tās sekas var būt gan estētiskas, gan kaitīgas auga veselībai. Viena no pirmajām un acīmredzamākajām pārmēslošanas pazīmēm, īpaši ar slāpekli bagātu mēslojumu, ir lapotnes krāsas maiņa. Intensīvi zilganpelēkais tonis sāk zust, un lapas kļūst zaļganas vai pat spilgti zaļas. Tas notiek, jo slāpeklis stimulē hlorofila ražošanu, kas nomāc zilganos pigmentus.
Otra izplatīta pazīme ir pārāk strauja un nekontrolēta augšana. Augs kļūst leknāks, bet vienlaikus arī vājāks. Lapas izstīdzē, kļūst mīkstas un nespēj noturēt cera formu, kā rezultātā tas izgāžas uz visām pusēm, īpaši pēc lietus. Šāds augs zaudē savu arhitektonisko pievilcību un izskatās nekopts. Turklāt šādas mīkstas un sulīgas lapas ir daudz uzņēmīgākas pret dažādām sēnīšu slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem.
Pārmērīga minerālmēslu, īpaši sāļu, koncentrācija augsnē var radīt “sakņu apdegumu”. Tas notiek, kad sāļu koncentrācija augsnē kļūst augstāka nekā auga šūnās, izraisot ūdens plūsmu no saknēm uz augsni, nevis otrādi. Rezultātā augs nespēj uzņemt ūdeni, un parādās vīšanas un kalšanas pazīmes, pat ja augsne ir mitra. Lapu malas un gali var kļūt brūni un sausi, it kā augs ciestu no sausuma. Smagos gadījumos tas var novest pie visa auga bojāejas.
Ja esi konstatējis pārmēslošanas pazīmes, ir svarīgi rīkoties ātri. Pārtrauc jebkādu turpmāku mēslošanu. Ja tika lietots granulētais mēslojums, mēģini pēc iespējas vairāk granulu savākt no augsnes virsmas. Pēc tam vairākas reizes pamatīgi aplaisti augu ar lielu ūdens daudzumu. Dziļa un atkārtota laistīšana palīdzēs izskalot liekos sāļus no sakņu zonas dziļākajos augsnes slāņos. Nākamajās sezonās esi daudz piesardzīgāks ar mēslošanu vai atsakies no tās pavisam, ļaujot augam atgūties dabiskā ceļā.
Barības vielu trūkuma pazīmes
Lai gan mūžzaļā auzene ir pielāgojusies augt nabadzīgās augsnēs, ļoti retos gadījumos, īpaši ilgstoši audzējot to vienā vietā ļoti smilšainā vai izskalotā augsnē, tai var parādīties barības vielu trūkuma pazīmes. Ir svarīgi atšķirt šīs pazīmes no citām problēmām, piemēram, nepareizas laistīšanas vai slimībām. Vispārējs barības vielu trūkums parasti izpaužas kā ļoti lēna un vāja augšana. Augs neveido blīvu ceru, tas ir rets, un jaunās lapas ir mazas un sīkas.
Viena no pazīmēm var būt lapu hloroze jeb dzeltēšana. Atšķirībā no pārlaistīšanas izraisītas dzeltēšanas, kas parasti sākas no apakšējām, vecākajām lapām, slāpekļa trūkums var izraisīt vienmērīgu visa auga bālēšanu un dzeltēšanu. Jaunās lapas var būt gaiši zaļas vai dzeltenīgas. Fosfora trūkums var izpausties kā lapu nokrāsošanās purpursarkanos toņos, īpaši aukstā laikā, savukārt kālija trūkums var izraisīt lapu malu dzeltēšanu un apkalšanu, sākot no vecākajām lapām.
Ja novēro šādas pazīmes un esi izslēdzis citus iespējamos cēloņus, piemēram, nepietiekamu saules gaismu, pārlaistīšanu vai slimības, var apsvērt vieglu mēslošanu. Šādā situācijā vislabākā izvēle būtu līdzsvarots, lēnas iedarbības kompleksais mēslojums vai arī organiskais mēslojums, piemēram, komposts. Uzsāc ar ļoti nelielu devu, pusi no ieteiktās, lai redzētu, kā augs reaģē.
Pirms ķerties pie mēslošanas, ir vērts apsvērt arī augsnes pH līmeni. Mūžzaļā auzene dod priekšroku neitrālai vai viegli sārmainai augsnei (pH 6.5-7.5). Ja augsne ir pārāk skāba, augs nespēj efektīvi uzņemt noteiktas barības vielas, pat ja tās augsnē ir pietiekamā daudzumā. Augsnes skābumu var pārbaudīt ar vienkāršiem testiem, kas nopērkami dārzkopības veikalos. Ja augsne ir pārāk skāba, to var neitralizēt, iestrādājot kaļķi vai dolomīta miltus rudenī. Dažreiz pH līmeņa koriģēšana var atrisināt barības vielu trūkuma problēmu bez papildu mēslošanas.
Augsnes sagatavošana un ilgtermiņa auglība
Labākais veids, kā nodrošināt mūžzaļajai auzenei optimālu barības vielu daudzumu, ir pareizi sagatavot augsni pirms stādīšanas un rūpēties par tās ilgtermiņa veselību. Kā jau minēts, šim augam nav nepieciešama auglīga augsne, bet tai ir jābūt labi strukturētai un drenētai. Pirms stādīšanas uzroc augsni vismaz 30 cm dziļumā un, ja nepieciešams, iestrādā materiālus, kas uzlabo drenāžu, piemēram, rupju smilti vai granti. Ja augsne ir ļoti nabadzīga, var iestrādāt nelielu daudzumu nobrieduša komposta, lai uzlabotu tās struktūru un nodrošinātu sākuma barības vielu devu.
Lai uzturētu augsnes veselību ilgtermiņā, izvairies no ķīmisko mēslošanas līdzekļu regulāras lietošanas. Tā vietā izmanto dabiskas metodes. Mulčēšana ar organiskiem materiāliem, piemēram, smalku mizu mulču vai lapu trūdu, ir lielisks veids, kā pakāpeniski bagātināt augsni. Sadaloties, organiskā mulča atbrīvo barības vielas, baro augsnes mikroorganismus un uzlabo augsnes struktūru, padarot to irdenāku un gaisa caurlaidīgāku. Šis process notiek lēni un dabiski, nodrošinot augam tieši tādu barības vielu daudzumu, kāds tam nepieciešams.
Cera dalīšana un pārstādīšana ik pēc dažiem gadiem arī ir daļa no ilgtermiņa augsnes kopšanas. Kad izroc veco ceru, tev ir iespēja atjaunot un uzlabot augsni stādīšanas vietā, iestrādājot jaunu kompostu vai citus uzlabojošus materiālus. Tas nodrošina, ka jaunie, pārstādītie augi tiek iestādīti svaigā, atjaunotā augsnē. Šī periodiskā augsnes atjaunošana palīdz uzturēt tās auglību un novērš barības vielu izsīkumu ilgtermiņā.
Atceries, ka veselīga augsne ir pamats veselīgiem augiem. Rūpējoties par augsnes dzīvību un struktūru, tu radi vidi, kurā mūžzaļā auzene var plaukt ar minimālu papildu iejaukšanos. Koncentrējies uz labas drenāžas nodrošināšanu, izvairies no pārmēslošanas un izmanto organiskas metodes augsnes uzturēšanai. Šāda pieeja ne tikai nodrošinās skaistu un veselīgu augu, bet arī veicinās ilgtspējīgu un ekoloģiski līdzsvarotu dārzu.
📷: Drew Avery, CC BY 2.0, via Wikimedia Commons
