Lai maijpuķītes katru pavasari priecētu ar savu bagātīgo ziedēšanu un veidotu sulīgi zaļu lapu paklāju, tām ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu barības vielu daudzumu. Lai gan savvaļā tās aug meža augsnē, kas ir dabiski bagāta ar organiskajām vielām no trūdošām lapām un citiem augu atliekumiem, dārza apstākļos augsne laika gaitā var noplicināties. Pareiza un savlaicīga mēslošana palīdz atjaunot augsnes auglību, nodrošinot augiem visus nepieciešamos elementus spēcīgai augšanai un attīstībai. Izpratne par maijpuķīšu barības vielu vajadzībām un piemērotākajiem mēslošanas veidiem ir atslēga uz veselīgu un ilgmūžīgu stādījumu izveidi, kas neprasīs pārmērīgas pūles kopšanā.
Maijpuķītes vislabāk aug augsnē, kas ir bagāta ar humusu un organiskajām vielām. Šādas augsnes struktūra nodrošina labu gaisa un ūdens caurlaidību, vienlaikus saglabājot mitrumu un nodrošinot lēnu un pastāvīgu barības vielu atbrīvošanos. Vislabākais veids, kā nodrošināt maijpuķītēm nepieciešamās barības vielas ilgtermiņā, ir jau pirms stādīšanas rūpīgi sagatavot augsni. Izvēlētajā vietā ieteicams bagātīgi iestrādāt labi sadalījušos kompostu, satrūdējušus kūtsmēslus vai lapu trūdzemi. Šāds organisks mēslojums ne tikai apgādās augus ar nepieciešamajiem elementiem, bet arī uzlabos augsnes struktūru un veicinās labvēlīgo mikroorganismu darbību.
Galvenie makroelementi, kas nepieciešami maijpuķīšu augšanai, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas, proti, lapu, augšanu. Fosfors ir būtisks sakņu sistēmas attīstībai un ziedpumpuru veidošanai. Kālijs savukārt stiprina auga vispārējo izturību pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, kā arī piedalās ūdens vielmaiņas regulēšanā. Maijpuķītēm nav nepieciešams ļoti augsts barības vielu līmenis, tāpēc vislabāk ir izvēlēties sabalansētu mēslojumu, kurā šie elementi ir līdzsvarotā attiecībā.
Papildus makroelementiem augiem ir nepieciešami arī mikroelementi, piemēram, dzelzs, magnijs, mangāns un cinks, lai gan daudz mazākos daudzumos. Parasti, ja augsne ir bagāta ar organiskajām vielām, mikroelementu tajā ir pietiekami. Barības vielu trūkuma pazīmes var būt dažādas: piemēram, slāpekļa trūkums izraisa lapu dzeltēšanu un augšanas palēnināšanos, savukārt fosfora trūkums var negatīvi ietekmēt ziedēšanas kvalitāti. Regulāri papildinot augsni ar kompostu vai citu organisko mēslojumu, parasti var izvairīties no mikroelementu trūkuma problēmām.
Ir svarīgi atcerēties, ka pārmērīga mēslošana var būt kaitīgāka nekā neliels barības vielu trūkums. Pārāk liels slāpekļa daudzums var veicināt pārmērīgu lapu augšanu uz ziedu rēķina, padarot augu stīganu un uzņēmīgāku pret slimībām. Pārāk daudz minerālmēslu var “apdedzināt” auga saknes un izjaukt augsnes dabisko līdzsvaru. Tāpēc, lietojot jebkuru mēslojumu, ir stingri jāievēro ražotāja norādītās devas un mēslošanas biežums. Maijpuķīšu gadījumā mazāk bieži vien ir vairāk.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Mēslošanas laiks un biežums
Optimālais laiks maijpuķīšu mēslošanai ir pavasaris, kad sākas aktīva augšanas sezona. Pirmā mēslošana var notikt agri pavasarī, tiklīdz no zemes parādās pirmie asni. Šajā laikā augiem ir nepieciešams papildu stimuls, lai attīstītu spēcīgas lapas un ziedpumpurus. Šim nolūkam vislabāk der sabalansēts komplekso minerālmēslu maisījums vai arī organisks mēslojums, piemēram, plāns komposta slānis, kas izkaisīts ap augiem. Mēslojums jāiestrādā augsnes virskārtā uzmanīgi, cenšoties netraumēt jaunos dzinumus, un pēc tam stādījums kārtīgi jāaplaista.
Otrreizēju mēslošanu var veikt uzreiz pēc ziedēšanas perioda beigām. Šajā laikā augs sāk uzkrāt enerģiju un barības vielas sakneņos, lai sagatavotos nākamā gada ziedēšanai. Mēslojums, kas bagāts ar fosforu un kāliju, palīdzēs šajā procesā, veicinot spēcīgu sakņu attīstību un ziedpumpuru ieriešanos. Jāizvairās no mēslošanas ar augstu slāpekļa saturu vasaras otrajā pusē, jo tas var stimulēt nevajadzīgu jaunu lapu augšanu, kas nepaspēs nobriest līdz ziemai un var ciest no sala.
Vēlā rudenī, pēc tam, kad augu lapas ir nogrieztas, var veikt pēdējo mēslošanu sezonā. Šim nolūkam vislabāk der organisks materiāls – biezs komposta, satrūdējušu kūtsmēslu vai lapu trūdzemes slānis, ko uzklāj kā mulču. Šī rudens mēslošana pilda divas funkcijas: tā pasargā sakneņus no sala ziemā un, lēnām sadaloties, bagātina augsni ar barības vielām, kas būs pieejamas augiem uzreiz pēc pamošanās pavasarī. Šis ir viens no dabiskākajiem un efektīvākajiem maijpuķīšu mēslošanas veidiem.
Ja maijpuķītes aug ļoti auglīgā, ar organiku bagātā augsnē, papildu mēslošana var nebūt nepieciešama katru gadu. Šādos gadījumos pietiek ar ikgadēju mulčēšanu ar kompostu rudenī, lai uzturētu augsnes auglību. Svarīgi ir novērot augus – ja tie izskatās veselīgi, bagātīgi zied un veido blīvu lapotni, tad barības vielu tiem pietiek. Ja parādās nīkuļošanas pazīmes, piemēram, bālas lapas vai vāja ziedēšana, neskatoties uz pareizu laistīšanu un apgaismojumu, tas var liecināt par nepieciešamību pēc papildu mēslošanas.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Organiskais mēslojums
Organiskais mēslojums ir labākā izvēle maijpuķītēm, jo tas ne tikai nodrošina barības vielas, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina mikroorganismu darbību un darbojas lēni un ilgstoši. Komposts ir viens no vērtīgākajiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem. To var izmantot gan augsnes ielabošanai pirms stādīšanas, gan kā virsmēslojumu pavasarī, gan kā mulču rudenī. Labi pagatavots komposts satur sabalansētu barības vielu kompleksu un uzlabo augsnes spēju aizturēt mitrumu.
Labi sadalījušies kūtsmēsli, piemēram, liellopu vai zirgu mēsli, arī ir lielisks barības vielu avots maijpuķītēm. Svarīgi ir izmantot tikai pilnībā satrūdējušus kūtsmēslus, jo svaigi mēsli ir pārāk koncentrēti un var “apdedzināt” augu saknes. Satrūdējušus kūtsmēslus var iestrādāt augsnē rudenī vai agrā pavasarī. Tie ir īpaši bagāti ar slāpekli, tāpēc veicina spēcīgu lapu augšanu. Tomēr ar tiem nevajadzētu aizrauties, lai neizraisītu pārmērīgu zaļās masas attīstību uz ziedēšanas rēķina.
Lapu trūdzeme, kas veidojas, sadaloties koku lapām, ir vēl viens lielisks augsnes uzlabotājs, kas ir ļoti tuvs dabiskajai videi, kurā aug maijpuķītes. To var izmantot līdzīgi kā kompostu – iestrādājot augsnē vai lietojot kā mulču. Lapu trūdzeme padara augsni irdenāku un vieglāku, uzlabo tās aerāciju un ūdens ietilpību. To var pagatavot pašu spēkiem, kompostējot rudenī savāktās koku lapas atsevišķā kaudzē.
Citi organiskie mēslošanas līdzekļi, piemēram, kaulu milti vai koksnes pelni, arī var tikt izmantoti, taču ar tiem jābūt uzmanīgiem. Kaulu milti ir bagāts fosfora avots, kas veicina sakņu attīstību un ziedēšanu. Tos var pievienot stādīšanas bedrei vai iestrādāt augsnē ap augiem pavasarī. Koksnes pelni ir labs kālija un mikroelementu avots, taču tie ir sārmaini un var paaugstināt augsnes pH līmeni. Tāpēc pelnus vajadzētu lietot tikai tad, ja augsne ir pārāk skāba, un to darīt ļoti mērenās devās.
Minerālmēsli
Lai gan organiskais mēslojums ir ieteicamākais, reizēm ātrāka efekta sasniegšanai vai izteikta barības vielu trūkuma novēršanai var lietot arī minerālmēslus. Minerālmēsli ir koncentrēti un ātri šķīstoši, tāpēc augi tos var uzņemt gandrīz nekavējoties. Maijpuķītēm vislabāk izvēlēties kompleksos minerālmēslus, kas paredzēti ziedošiem daudzgadīgiem augiem un satur sabalansētu NPK (slāpekļa, fosfora, kālija) attiecību. Vēlams izvēlēties mēslojumu ar nedaudz augstāku fosfora un kālija saturu.
Granulētos minerālmēslus parasti izkaisa ap augiem agrā pavasarī, kad augsne ir mitra. Granulas uzmanīgi iestrādā augsnes virskārtā, un pēc tam stādījumu aplaista, lai veicinātu to šķīšanu un barības vielu nonākšanu līdz saknēm. Ir ļoti svarīgi ievērot uz iepakojuma norādīto devu, jo pārdozēšana var nopietni kaitēt augiem. Granulētos mēslojumus nedrīkst kaisīt tieši uz augu lapām vai jaunajiem dzinumiem, jo tas var izraisīt apdegumus.
Šķidrie minerālmēsli iedarbojas vēl ātrāk nekā granulētie, jo barības vielas jau ir izšķīdinātā veidā. Tos parasti lieto aktīvās augšanas sezonā, pievienojot laistāmajam ūdenim reizi 2-4 nedēļās. Šī metode ir īpaši piemērota konteineros augošām maijpuķītēm, jo no ierobežotā augsnes apjoma barības vielas izskalojas ātrāk. Arī lietojot šķidros mēslojumus, ir stingri jāievēro koncentrācija, kas norādīta instrukcijā, un ar tiem jālaista jau iepriekš samitrināta augsne, lai nesabojātu saknes.
Pastāv arī ilgstošas iedarbības minerālmēsli, kas ir pārklāti ar īpašu apvalku, kurš ļauj barības vielām atbrīvoties pakāpeniski vairāku mēnešu garumā. Šādas granulas parasti iestrādā augsnē vienu reizi sezonā – pavasarī. Šis ir ērts risinājums, jo nodrošina pastāvīgu un vienmērīgu barības vielu piegādi visā augšanas periodā, novēršot straujas koncentrācijas svārstības augsnē. Tomēr arī ar šiem mēslošanas līdzekļiem jābūt uzmanīgiem, lai nepieļautu pārdozēšanu.
Mēslošanas kļūdas, no kurām izvairīties
Viena no biežākajām kļūdām ir mēslošana nepareizā laikā. Mēslot augus vēlā rudenī ar slāpekli bagātu mēslojumu ir kļūda, jo tas stimulē jaunu, nenobriedušu dzinumu augšanu, kas ziemā gandrīz noteikti apsals, novājinot augu. Tāpat nevajadzētu mēslot augus sausuma vai karstuma periodos, kad tie jau ir stresa stāvoklī. Mēslošana šādos apstākļos var radīt papildu slodzi un bojāt saknes. Vislabāk mēslot, kad augsne ir mitra un laiks ir mēreni silts.
Otra izplatīta kļūda ir pārdozēšana. Daudzi dārznieki iesācēji uzskata, ka jo vairāk mēslojuma, jo labāk, taču patiesībā ir pretēji. Pārāk augsta barības vielu koncentrācija augsnē rada toksisku vidi saknēm, traucējot to spēju uzņemt ūdeni un izraisot tā saukto “sāļu stresu” jeb sakņu apdegumus. Vienmēr ir jāievēro uz iepakojuma norādītās devas, un, ja rodas šaubas, labāk ir iedot nedaudz mazāk nekā par daudz.
Trešā kļūda ir nepareiza mēslojuma izvēle. Piemēram, zālienam paredzēta mēslojuma ar ļoti augstu slāpekļa saturu lietošana maijpuķītēm veicinās milzīgu lapu augšanu, bet ziedu būs ļoti maz vai nebūs nemaz. Ir svarīgi izvēlēties mēslojumu, kas atbilst konkrētā auga vajadzībām. Maijpuķītēm, kā jau ziedošam augam, ir nepieciešams līdzsvars starp visiem trim galvenajiem elementiem, ar nelielu uzsvaru uz fosforu un kāliju.
Ceturtā kļūda ir mēslojuma lietošana uz sausas augsnes. Ja mēslojums, īpaši koncentrēts minerālmēslojums, tiek uzklāts uz sausas augsnes, tas var radīt ļoti augstu sāļu koncentrāciju ap saknēm, kas tās burtiski izkaltē. Tāpēc pirms mēslošanas augsne vienmēr ir kārtīgi jāsamitrina. Vislabāk ir mēslot nākamajā dienā pēc lietus vai pamatīgas laistīšanas. Tas nodrošinās, ka barības vielas vienmērīgi izplatīsies augsnē un būs viegli pieejamas auga saknēm.
