Lielā laimiņa ir augs, kas lieliski pielāgojies mērenā klimata joslas apstākļiem, un tā ziemcietība ir viena no tā vērtīgākajām īpašībām. Lielākā daļa šķirņu spēj bez īpašas piesegšanas pārziemot dārzā, izturot salu pat līdz -25°C vai zemāk. Tā spēja sagatavoties ziemai, nometot lapas un saglabājot dzīvību sakņu sistēmā, ir apbrīnojama. Tomēr, lai nodrošinātu veiksmīgu ziemošanu un spēcīgu augšanu nākamajā pavasarī, ir daži aspekti, kas jāņem vērā, īpaši attiecībā uz jauniem stādiem, konteineros audzētiem augiem vai reģionos ar ļoti bargām un bezsniega ziemām. Pareiza sagatavošana rudenī ir atslēga uz to, lai pavasarī jūsu lielā laimiņa atmostos spēka pilna un gatava jaunai augšanas sezonai.
Sagatavošanās ziemai sākas jau vasaras otrajā pusē un rudenī. Šajā periodā ir ļoti svarīgi pārtraukt jebkādu augu mēslošanu, īpaši ar slāpekli saturošiem mēslojumiem. Vēlā mēslošana stimulē jaunu, mīkstu dzinumu veidošanos, kuriem nav laika nobriest un pārkoksnēties pirms sala iestāšanās. Šādi nenobrieduši dzinumi ir ļoti jutīgi pret salu un ziemā neizbēgami nosals, lieki tērējot auga enerģiju un radot potenciālu vietu infekciju iekļūšanai. Tāpat rudenī ir jāsamazina laistīšana, ļaujot augsnei būt sausākai. Tas signalizē augam, ka tuvojas miera periods un veicina tā pakāpenisku sagatavošanos ziemai.
Viens no jautājumiem, ar ko saskaras dārznieki rudenī, ir – vai nogriezt auga virszemes daļu pirms ziemas, vai atstāt to līdz pavasarim. Abām pieejām ir savi plusi. Atstājot nokaltušos stublājus un ziedkopas, jūs piešķirat dārzam struktūru un interesi ziemas mēnešos. Apsarmojušas vai ar sniegu klātas laimiņu ziedkopas izskatās ļoti gleznaini. Turklāt šie stublāji palīdz aizturēt sniegu ap auga pamatni, radot dabisku izolācijas slāni, kas pasargā saknes no kailsala. Sēklas nokaltušajās ziedkopās var kalpot arī kā barība putniem.
Tomēr ir arī argumenti par labu rudens apgriešanai. Ja iepriekšējā sezonā augam ir bijušas problēmas ar sēnīšu slimībām, piemēram, miltrasu, vai kaitēkļiem, tad veco stublāju noņemšana un iznīcināšana palīdzēs samazināt slimību ierosinātāju un kaitēkļu oliņu pārziemošanas iespējas. Tāpat, ja jums nepatīk, kā izskatās nokaltušie augi, vai vēlaties, lai dārzs pavasarī izskatītos kārtīgāks, varat nogriezt stublājus rudenī, atstājot apmēram 5-10 cm garus posmus virs zemes. Ja izvēlaties atstāt stublājus pa ziemu, tad to apgriešanu veic agrā pavasarī, pirms sāk parādīties jaunie dzinumi.
Ziemošana atklātā laukā
Lielākajā daļā gadījumu pieaugušas un labi iesakņojušās lielās laimiņas atklātā laukā pārziemo bez jebkādām problēmām. Galvenais nosacījums veiksmīgai ziemošanai ir labi drenēta augsne. Vislielāko bīstamību ziemā rada nevis sals, bet gan lieks mitrums ap saknēm. Ja augsne ir pārāk mitra, tā sasalstot var bojāt saknes. Sasalšanas un atkušanas cikli mitrā augsnē var “izcilāt” augu no zemes, atstājot saknes neaizsargātas. Tāpēc jau stādīšanas laikā ir svarīgi nodrošināt, lai augsne būtu viegla un ūdens caurlaidīga, un nestādīt lielo laimiņu ieplakās, kur krājas ūdens.
Reģionos ar bargām ziemām, kurās bieži ir kailsals (stiprs sals bez sniega segas), var būt noderīgi nedaudz piesegt auga sakņu zonu. Sniegs ir labākais dabiskais izolators, bet, ja tā nav, var palīdzēt mulčēšana. Pēc tam, kad augsne ir sasalusi, ap auga pamatni var uzbērt 5-10 cm biezu mulčas kārtu no sausām lapām, egļu zariem, salmiem vai kūdras. Ir svarīgi to darīt tikai pēc augsnes sasalšanas, jo pārāk agra mulčēšana var piesaistīt peles un citus grauzējus, kas var bojāt auga saknes. Mulča palīdzēs stabilizēt augsnes temperatūru un pasargās saknes no krasām svārstībām.
Jaunos, rudenī stādītos augus pirmajā ziemā ir ieteicams piesegt neatkarīgi no reģiona klimatiskajiem apstākļiem. To sakņu sistēma vēl nav pilnībā attīstījusies, un tie ir jutīgāki pret salu. Viegla mulčas kārta vai egļu zaru piesegums palīdzēs tiem veiksmīgi pārziemot un pavasarī spēcīgi uzsākt augšanu. Agrā pavasarī, kad vairs nedraud stiprs sals, mulčas kārta ir uzmanīgi jānoņem, lai augsne ātrāk iesiltu un jaunie dzinumi varētu netraucēti izspraukties gaismā.
Ir vērts atzīmēt, ka dažas modernās, īpaši dekoratīvās lielās laimiņas šķirnes var būt nedaudz mazāk ziemcietīgas nekā pamatsuga. Iegādājoties jaunu šķirni, vienmēr ir ieteicams noskaidrot tās ziemcietības zonu un salīdzināt ar jūsu reģiona apstākļiem. Ja audzējat kādu jutīgāku šķirni, piesegšana ziemā var būt obligāts pasākums, lai nodrošinātu tās saglabāšanu. Tomēr vairums tirgū pieejamo šķirņu ir pietiekami izturīgas, lai pārziemotu bez īpašas aizsardzības.
Konteineros audzētu augu ziemošana
Lielās laimiņas, kas aug podos un konteineros, ir daudz jutīgākas pret salu nekā tās, kas aug dārzā. Konteinerā augsnes tilpums ir ierobežots, un saknes no sala neaizsargā lielais zemes masīvs. Temperatūra podā var strauji pazemināties līdz apkārtējā gaisa temperatūrai, kas var izraisīt pilnīgu sakņu kamola izsalšanu. Tāpēc konteineros audzētus augus nedrīkst atstāt ziemot ārā bez īpašas aizsardzības, īpaši, ja konteineri ir mazi un izgatavoti no materiāliem, kas slikti izolē siltumu, piemēram, plānas plastmasas vai metāla.
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā nodrošināt konteineraugu ziemošanu, ir ierakt podu zemē dārzā līdz ar augsnes virsmu. Zeme nodrošinās pietiekamu izolāciju, lai pasargātu saknes no izsalšanas. Izvēlieties vietu, kur neuzkrājas ūdens. Virs ieraktā poda var papildus uzbērt mulčas kārtu. Pavasarī, kad zeme ir atkususi, podu var izrakt un novietot atpakaļ tam paredzētajā vietā. Šī metode ir ļoti efektīva un atdarina dabiskos apstākļus.
Ja nav iespējas podu ierakt zemē, to var mēģināt nosiltināt. Novietojiet konteineru aizvējā, tuvu pie mājas sienas (vēlams dienvidu pusē). Pašu podu var ietīt vairākās kārtās ar agrotīklu, džutas audumu, burbuļplēvi vai citiem izolējošiem materiāliem. Ir svarīgi nosiltināt ne tikai poda sānus, bet arī pasargāt to no aukstuma no apakšas, novietojot to uz koka paliktņa vai putuplasta plāksnes. Augsnes virsmu podā var mulčēt ar lapām vai skujām.
Labākais un drošākais variants konteineros audzētām laimiņām ir pārziemināšana vēsā, gaišā telpā. Ideāli piemērota būs neapkurināta veranda, garāža ar logu, pagrabs vai jebkura cita telpa, kur temperatūra ziemā turas nedaudz virs nulles (no +2°C līdz +10°C). Pirms ienešanas telpās auga virszemes daļu var apgriezt. Ziemošanas laikā augs ir jālaista ļoti reti – tikai tik daudz, lai augsne pilnībā neizkalstu, apmēram reizi mēnesī vai retāk. Pavasarī, kad beigušās salnas, augu pakāpeniski pieradina pie āra apstākļiem un iznes ārā.
Pavasara atmoda
Pēc ziemas miera perioda, kad dienas kļūst garākas un saule sāk sildīt zemi, lielā laimiņa sāk mosties. Pirmie jaunie, sārtie dzinumi, kas spraucas no zemes, ir droša zīme, ka augs ir veiksmīgi pārziemojis. Šis ir īstais laiks, lai veiktu pēdējos sagatavošanās darbus jaunajai sezonai. Ja atstājāt vecos stublājus pa ziemu, tagad tie ir jānogriež līdz pašai pamatnei, lai dotu vietu jaunajiem dzinumiem. Dariet to uzmanīgi, lai netraumētu jaunās augšanas pazīmes.
Ja ziemā izmantojāt mulču vai citu piesegumu, tas ir jānoņem, tiklīdz vairs nedraud stiprs, ilgstošs sals. Pieseguma noņemšana ļaus augsnei ātrāk iesilt un nožūt, kas veicinās straujāku auga attīstību. Viegli uzirdiniet augsnes virskārtu ap augu, lai uzlabotu gaisa piekļuvi saknēm. Šis ir arī īstais laiks, lai veiktu pirmo un bieži vien vienīgo mēslošanu, iestrādājot augsnē nelielu daudzumu komposta vai lēnas iedarbības komplekso mēslojumu.
Pavasaris ir arī labākais laiks, lai novērtētu auga stāvokli pēc ziemas un nepieciešamības gadījumā to atjaunotu. Ja cers ir kļuvis pārāk liels un tā vidusdaļa ir kailāka, tas ir labs brīdis, lai to izraktu un sadalītu. Cera dalīšana ne tikai ļauj iegūt jaunus stādus, bet arī stimulē spēcīgāku un veselīgāku augšanu. Pārstādiet jaunās daļas sagatavotā augsnē, un tās ātri iesakņosies un iepriecinās jūs ar ziediem jau tajā pašā gadā.
Sākoties aktīvai augšanai, pakāpeniski atsāciet laistīšanu, atceroties, ka lielajai laimiņai patīk sausāki apstākļi. Pavasarī parasti pietiek ar dabiskajiem nokrišņiem, un papildu laistīšana ir nepieciešama tikai ilgstoša sausuma periodos. Pārāk agra un bagātīga laistīšana vēsā augsnē var veicināt sakņu slimību attīstību. Novērojiet savu augu un ļaujiet tam pašam parādīt, kad tam nepieciešams ūdens. Pareiza pavasara kopšana ieliks spēcīgu pamatu visai turpmākajai augšanas sezonai.
