Lielās laimiņas stādīšana un pavairošana ir process, kas sagādā prieku ikvienam dārzniekam, jo tas ir vienkāršs, ātrs un gandrīz vienmēr veiksmīgs. Šis izturīgais un dekoratīvais sukulents ir lieliska izvēle, lai ātri aizpildītu tukšas vietas dārzā, izveidotu krāšņas apmales vai papildinātu akmensdārzus. Tā spēja pielāgoties un vieglā pavairošana ļauj bez lielām pūlēm un izmaksām paplašināt savu augu kolekciju vai dalīties ar stādiem ar draugiem un kaimiņiem. Neatkarīgi no tā, vai esat pieredzējis dārzkopis vai tikai sākat savu ceļu dārzkopībā, darbs ar lielo laimiņu sniegs jums gandarījumu un redzamus rezultātus. Šajā rakstā aplūkosim dažādas metodes, kā veiksmīgi iestādīt un pavairot šo brīnišķīgo augu, lai jūsu dārzs kļūtu vēl krāšņāks.
Stādot lielo laimiņu, vissvarīgākais ir izvēlēties pareizo vietu un sagatavot augsni. Kā jau zināms, šis augs dievina sauli, tāpēc izvēlieties vietu, kas saņem vismaz sešas stundas tiešas saules gaismas dienā. Augsnei jābūt vieglai un labi drenētai. Ja augsne jūsu dārzā ir smaga un mālaina, pirms stādīšanas to noteikti uzlabojiet, pievienojot smiltis, granti vai kompostu, lai nodrošinātu, ka liekais ūdens var brīvi notecēt un neizraisa sakņu puvi, kas ir lielākais šī auga ienaidnieks.
Labākais laiks lielās laimiņas stādīšanai ir pavasaris, kad ir pagājušas pēdējās salnas, vai agrs rudens, lai augam būtu pietiekami daudz laika iesakņoties pirms ziemas iestāšanās. Stādot stādus, izrociet bedri, kas ir aptuveni divreiz platāka un nedaudz dziļāka par auga sakņu kamolu. Uzmanīgi izņemiet augu no poda un nedaudz paārdiet sakņu kamola apakšu, ja saknes ir cieši savijušās. Ievietojiet augu bedrē tā, lai sakņu kamola augšdaļa būtu vienā līmenī ar apkārtējo augsni, un aizpildiet bedri ar sagatavoto augsnes maisījumu, viegli to pieblīvējot.
Pēc iestādīšanas augs ir kārtīgi jāaplaista, lai palīdzētu augsnei nosēsties ap saknēm un novērstu gaisa kabatu veidošanos. Lai gan pieaudzis augs ir ļoti sausumizturīgs, pirmajās nedēļās pēc iestādīšanas ir svarīgi uzturēt mērenu augsnes mitrumu, lai veicinātu sakņu sistēmas attīstību. Stādot vairākus augus, ievērojiet ieteicamo attālumu starp tiem, kas parasti ir ap 30-50 centimetriem, atkarībā no konkrētās šķirnes lieluma. Tas nodrošinās pietiekamu gaisa cirkulāciju un vietu augu augšanai nākotnē.
Pavairošana ar cera dalīšanu
Viena no vienkāršākajām un efektīvākajām lielās laimiņas pavairošanas metodēm ir cera dalīšana. Šo metodi vislabāk veikt agrā pavasarī, tiklīdz parādās pirmie jaunie dzinumi, vai arī rudenī pēc ziedēšanas. Cera dalīšana ne tikai ļauj iegūt jaunus stādus, bet arī palīdz atjaunot vecus, pārāk saaugušus cerus, kas var sākt zaudēt savu dekorativitāti un ziedēt mazāk bagātīgi. Parasti ieteicams dalīt cerus ik pēc 3-4 gadiem, lai saglabātu to vitalitāti.
Process ir pavisam vienkāršs. Vispirms ar dārza dakšām vai lāpstu uzmanīgi izrociet visu auga ceru, cenšoties pēc iespējas mazāk bojāt saknes. Kad cers ir izcelts no zemes, notīriet no saknēm lieko augsni, lai labāk redzētu sakņu sistēmu un augšanas punktus. Pēc tam ar asu nazi, lāpstu vai pat ar rokām sadaliet ceru vairākās daļās. Katrai jaunajai daļai ir jābūt vismaz vienam vai vairākiem veselīgiem dzinumiem un labi attīstītai sakņu sistēmai.
Pēc cera sadalīšanas jauniegūtos stādus var nekavējoties stādīt jaunā, iepriekš sagatavotā vietā. Stādīšanas process ir tāds pats kā stādot podā audzētu stādu. Pārliecinieties, ka stādīšanas dziļums ir tāds pats, kādā augs auga iepriekš. Pēc iestādīšanas kārtīgi aplaistiet, lai veicinātu iesakņošanos. Šī metode nodrošina ļoti augstu ieaugšanās procentu, jo jaunajiem stādiem jau ir izveidojusies sakņu sistēma, un tie ātri sāk augt jaunajā vietā.
Cera dalīšana ir lielisks veids, kā kontrolēt auga izplatīšanos un uzturēt to vēlamajā izmērā. Tāpat tas ir ekonomisks veids, kā pavairot savus iecienītākos augus un aizpildīt lielākas platības dārzā. Daloties ar iegūtajiem stādiem, jūs varat iepriecināt arī citus dārzkopības entuziastus. Atcerieties, ka pavasarī dalītie augi parasti ieaugas vislabāk, jo tiem priekšā ir visa augšanas sezona, lai nostiprinātos un sagatavotos ziemai.
Pavairošana ar spraudeņiem
Pavairošana ar spraudeņiem ir vēl viena ļoti populāra un veiksmīga metode, kā iegūt jaunus lielās laimiņas stādus. Šo metodi var veikt gandrīz visu augšanas sezonu, no pavasara līdz vasaras vidum. Spraudeņu ņemšanai izvēlieties veselīgus, spēcīgus dzinumus, kas nav ziedoši. Vislabāk ņemt spraudeņus no auga vidusdaļas, jo tie parasti ir visdzīvotspējīgākie. Ar asu nazi vai šķērēm nogrieziet apmēram 10-15 centimetrus garu dzinuma galotni.
Kad spraudenis ir nogriezts, noņemiet apakšējās lapas, atstājot tikai dažas lapas galotnē. Tas ir nepieciešams, lai samazinātu mitruma iztvaikošanu un novirzītu auga enerģiju uz sakņu veidošanu, nevis lapu uzturēšanu. Apakšējo lapu noņemšana arī novērš to pūšanu, kad spraudenis tiek ievietots augsnē vai ūdenī. Lai gan tas nav obligāti, spraudeņa apakšējo galu var iemērkt sakņošanās hormonā, kas paātrinās un uzlabos sakņu veidošanās procesu.
Sagatavotos spraudeņus var sakņot divos veidos: augsnē vai ūdenī. Sakņošanai augsnē sagatavojiet podiņus ar vieglu, labi drenētu substrātu, piemēram, kūdras un smilšu maisījumu. Izveidojiet substrātā nelielu iedobi un ievietojiet tajā spraudenis. Viegli pieblīvējiet augsni ap spraudeni un nedaudz aplaistiet. Novietojiet podiņus siltā, gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros. Lai uzturētu augstu gaisa mitrumu, podiņus var pārklāt ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai stikla burku. Pēc dažām nedēļām spraudeņiem vajadzētu izveidoties saknēm.
Alternatīvi, spraudeņus var ļoti viegli sakņot arī ūdenī. Ievietojiet sagatavotos spraudeņus traukā ar ūdeni tā, lai ūdenī atrastos tikai spraudeņa apakšējā daļa bez lapām. Novietojiet trauku gaišā vietā un regulāri mainiet ūdeni, lai tas nesāktu bojāties. Saknes parasti parādās dažu nedēļu laikā. Kad saknes ir sasniegušas pāris centimetru garumu, jaunos stādiņus var uzmanīgi pārstādīt podos ar augsni un turpināt audzēt, līdz tie ir pietiekami spēcīgi, lai tos izstādītu dārzā.
Pavairošana no sēklām
Lai gan lielās laimiņas pavairošana no sēklām ir iespējama, tā ir daudz retāk izmantota metode nekā cera dalīšana vai spraudeņošana. Tas ir saistīts ar to, ka šis process ir laikietilpīgāks, un no sēklām audzēti augi ne vienmēr saglabā konkrētās šķirnes īpašības, īpaši, ja runa ir par hibrīdām šķirnēm. Tomēr, ja vēlaties eksperimentēt un izaudzēt lielu skaitu augu, šī var būt interesanta pieredze. Sēklas var ievākt no noziedējušām un nokaltušām ziedkopām rudenī vai iegādāties specializētos veikalos.
Sēklas vislabāk sēt agrā pavasarī, apmēram 6-8 nedēļas pirms pēdējām gaidāmajām salnām. Sēšanai izmantojiet seklus konteinerus vai dēstu kasetes, kas piepildītas ar vieglu, sterilu sēšanas substrātu. Izbārstiet sēklas pa augsnes virsmu un viegli piespiediet tās, bet neapberiet ar augsni, jo lielās laimiņas sēklām dīgšanai ir nepieciešama gaisma. Pēc sēšanas uzmanīgi samitriniet augsni, izmantojot smidzinātāju, lai neizskalotu sēklas.
Lai nodrošinātu dīgšanai nepieciešamos apstākļus, pārklājiet konteineru ar caurspīdīgu vāku vai plastmasas plēvi, lai uzturētu pastāvīgu mitrumu un siltumu. Novietojiet sējumus gaišā vietā, piemēram, uz palodzes, bet sargājiet no tiešiem saules stariem. Optimālā dīgšanas temperatūra ir ap 20°C. Sēklām vajadzētu sadīgt 2-4 nedēļu laikā. Kad sējeņi ir sadīguši, noņemiet pārsegu, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju un novērstu sēnīšu slimību attīstību.
Kad dēstiem ir izveidojušās pirmās īstās lapiņas un tie ir pietiekami paaugušies, lai ar tiem varētu rīkoties, tos var uzmanīgi izpiķēt atsevišķos podiņos. Turpiniet audzēt dēstus gaišā un siltā vietā, regulāri, bet mēreni laistot. Pirms izstādīšanas atklātā laukā jaunos augus ir pakāpeniski jānorūda, pieradinot pie āra apstākļiem. Kad ir pagājušas pēdējās salnas un augi ir pietiekami spēcīgi, tos var izstādīt pastāvīgā vietā dārzā.
Pārstādīšana un atjaunošana
Pārstādīšana ir svarīga lielās laimiņas kopšanas sastāvdaļa, kas palīdz uzturēt auga veselību un dekorativitāti ilgtermiņā. Ar laiku, parasti ik pēc 3-5 gadiem, lielās laimiņas cers var kļūt pārāk blīvs un liels. Cera vidusdaļa var kļūt kailāka un mazāk vitāla, jo jaunie dzinumi veidojas galvenokārt pa perimetru. Šī ir droša zīme, ka ir pienācis laiks augu pārstādīt un atjaunot, veicot cera dalīšanu, kā aprakstīts iepriekš.
Labākais laiks pārstādīšanai ir agrs pavasaris. Šajā laikā augs vēl nav sācis aktīvu augšanu, un tam būs pietiekami daudz laika, lai pielāgotos jaunajai vietai un iesakņotos pirms vasaras karstuma. Pārstādīšana pavasarī arī nodrošina, ka augs ziedēs tajā pašā gadā. Ja pārstādīšanu veic rudenī, pastāv risks, ka augs nepaspēs pietiekami labi iesakņoties pirms ziemas, kas var ietekmēt tā ziemcietību.
Pārstādīšanas process sākas ar auga rūpīgu izrakšanu. Izmantojiet dārza dakšas, lai saudzīgi atbrīvotu sakņu kamolu no augsnes, cenšoties to pēc iespējas mazāk traumēt. Kad augs ir izcelts, apskatiet tā stāvokli. Šis ir īstais brīdis, lai sadalītu ceru, atdalot veselīgākās un spēcīgākās ārējās daļas. Veco, kokaino cera vidusdaļu var izmest kompostā. Pirms stādīšanas jaunajā vietā sagatavojiet augsni, uzlabojot to ar kompostu un nodrošinot labu drenāžu.
Pārstādot jaunās cera daļas, ievērojiet pareizu stādīšanas dziļumu un attālumu starp augiem. Pēc pārstādīšanas augus kārtīgi aplaistiet. Pat ja lielā laimiņa ir sausumizturīga, pēc pārstādīšanas stressa tai ir nepieciešams papildu mitrums, lai atjaunotu sakņu sistēmu. Regulāra, bet mērena laistīšana pirmajās nedēļās pēc pārstādīšanas ir ļoti svarīga. Savlaicīga pārstādīšana un atjaunošana nodrošinās, ka jūsu lielā laimiņa būs veselīga, krāšņa un bagātīgi ziedoša daudzus gadus.
