Lielā laimiņa ir augs, kas savā dabiskajā vidē bieži aug nabadzīgās, akmeņainās un smilšainās augsnēs, kur barības vielu pieejamība ir ierobežota. Šī adaptācija ir padarījusi to par ļoti pieticīgu un mazprasīgu augu attiecībā uz mēslošanu. Daudzos gadījumos, ja lielā laimiņa tiek audzēta vidēji auglīgā dārza augsnē, tai var nebūt nepieciešama papildu mēslošana vispār. Tomēr, lai sasniegtu maksimālu dekorativitāti, veicinātu spēcīgu augšanu un bagātīgu ziedēšanu, īpaši nabadzīgākās augsnēs vai audzējot augus podos, mērena un pareizi sabalansēta mēslošana var būt ļoti noderīga. Svarīgi ir atcerēties galveno principu – attiecībā uz lielo laimiņu labāk ir mēslot par maz nekā par daudz, jo pārbarošana var nodarīt vairāk ļauna nekā laba.
Pārmērīga mēslošana, īpaši ar slāpekli bagātiem mēslošanas līdzekļiem, ir viena no lielākajām kļūdām. Pārāk daudz slāpekļa stimulē strauju un vārgu lapu un dzinumu augšanu, padarot augu izstīdzējušu un nestabilu. Šādi “pārbaroti” augi ir arī uzņēmīgāki pret slimībām, kaitēkļu uzbrukumiem un mehāniskiem bojājumiem, piemēram, nolūšanu stipra vēja vai lietus laikā. Turklāt pārmērīga veģetatīvās masas augšana notiek uz ziedēšanas rēķina – augs var ziedēt ļoti maz vai neziedēt vispār. Tāpēc mēslošanas mērķim jābūt nevis maksimālam augstumam, bet gan veselīga, kompakta un bagātīgi ziedoša auga veidošanai.
Ideālā gadījumā lielajai laimiņai pietiek ar barības vielām, kas tiek nodrošinātas, iestādot to labi sagatavotā augsnē. Pirms stādīšanas augsni var ielabot ar nelielu daudzumu labi sadalījušos komposta vai satrūdējušiem kūtsmēsliem. Komposts ne tikai nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām lēnas iedarbības formā, bet arī uzlabo augsnes struktūru un drenāžu, kas ir ļoti svarīgi šim sukulentam. Ja augsne ir sagatavota šādā veidā, papildu mēslošana pirmajā gadā pēc iestādīšanas parasti nav nepieciešama.
Turpmākajos gados mēslošanas nepieciešamība ir atkarīga no augsnes auglības un auga izskata. Ja augs izskatās veselīgs, tam ir spēcīgas lapas un tas labi zied, iespējams, tam nav nepieciešama papildu barošana. Tomēr, ja pamanāt, ka augšana kļūst lēnāka, lapas kļūst bālākas vai ziedēšana ir vāja, neskatoties uz to, ka citi augšanas apstākļi (saule, ūdens) ir optimāli, tā var būt pazīme, ka augsne ir noplicināta un ir laiks nelielai mēslošanai.
Piemērotākie mēslošanas līdzekļi
Izvēloties mēslojumu lielajai laimiņai, priekšroka jādod produktiem ar sabalansētu barības vielu sastāvu vai tādiem, kuros ir samazināts slāpekļa (N) saturs un paaugstināts fosfora (P) un kālija (K) saturs. Fosfors ir būtisks spēcīgas sakņu sistēmas attīstībai un ziedpumpuru veidošanai, savukārt kālijs stiprina auga audus, uzlabo tā noturību pret slimībām un nelabvēlīgiem apstākļiem, kā arī veicina spilgtāku ziedu krāsu. Mēslojums, kas paredzēts kaktusiem un sukulentiem, parasti ir laba izvēle, jo tā sastāvs ir pielāgots šo augu specifiskajām vajadzībām.
Lēnas iedarbības granulētie mēslojumi ir vēl viena lieliska iespēja. Šos mēslojumus iestrādā augsnes virskārtā ap augu pavasarī, un tie pakāpeniski izdala barības vielas vairāku mēnešu garumā, nodrošinot augu ar visu nepieciešamo visas aktīvās augšanas sezonas laikā. Šī metode ir ērta un samazina pārdozēšanas risku, salīdzinot ar šķidrajiem mēslojumiem. Lietojot granulēto mēslojumu, vienmēr ievērojiet ražotāja norādītās devas, jo, kā jau minēts, pārāk daudz ir sliktāk nekā pārāk maz.
Organiskie mēslošanas līdzekļi, piemēram, komposts, biohumuss vai kaulu milti, ir ļoti labvēlīgi lielajai laimiņai. Tie ne tikai nodrošina barības vielas, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina mikroorganismu darbību un palielina augsnes spēju aizturēt mitrumu, vienlaikus saglabājot labu drenāžu. Kompostu var plānā kārtā uzklāt ap auga pamatni pavasarī, viegli iestrādājot to augsnes virskārtā. Kaulu milti ir lielisks lēnas iedarbības fosfora avots, kas veicina ziedēšanu, un tos var pievienot stādīšanas bedrei vai iestrādāt augsnē pavasarī.
Izvairieties no ātras iedarbības šķidrajiem mēslojumiem ar augstu slāpekļa saturu, piemēram, tiem, kas paredzēti zālieniem vai lapu dekoratīvajiem augiem. Šādi mēslojumi var izraisīt strauju, bet vāju augšanu, kas padarīs lielo laimiņu nestabilu un uzņēmīgu pret problēmām. Ja tomēr izvēlaties lietot šķidro mēslojumu, izvēlieties produktu, kas paredzēts ziedošiem augiem vai sukulentiem, un atšķaidiet to uz pusi vājākā koncentrācijā, nekā norādīts instrukcijā.
Mēslošanas laiks un biežums
Labākais un bieži vien vienīgais laiks, kad mēslot lielo laimiņu, ir agrs pavasaris, kad augs sāk aktīvi augt pēc ziemas miera perioda. Pavasara mēslošana nodrošina augam nepieciešamo enerģijas devu jaunās sezonas sākumam, veicinot spēcīgu dzinumu veidošanos un bagātīgu ziedpumpuru aizmešanos. Pietiek ar vienu mēslošanas reizi pavasarī, izmantojot lēnas iedarbības granulēto mēslojumu vai plānu komposta kārtu.
Ja jūsu dārza augsne ir īpaši nabadzīga vai ja audzējat lielo laimiņu podā, kur barības vielas izskalojas ātrāk, varat apsvērt otru mēslošanas reizi vasaras sākumā, ap jūniju. Tomēr tai jābūt ļoti vieglai piebarošanai. Pēc vasaras vidus mēslošana vairs nav ieteicama. Vēlā mēslošana var stimulēt jaunu, nenobriedušu dzinumu augšanu, kas nepaspēs pārkoksnēties pirms sala un ziemā var viegli apsalt. Augam ir jāļauj pakāpeniski sagatavoties ziemas mieram.
Nekad nemēslojiet tikko iestādītu vai pārstādītu lielo laimiņu. Stādīšanas vai pārstādīšanas stress jau ir pietiekama slodze augam. Ļaujiet tam vispirms kārtīgi iesakņoties jaunajā vietā. Parasti pietiek ar barības vielām, kas pievienotas augsnei stādīšanas laikā. Sākt mēslot var nākamajā pavasarī. Tāpat nevajadzētu mēslot slimus vai kaitēkļu novājinātus augus. Vispirms ir jānovērš problēmas cēlonis un jāļauj augam atveseļoties. Mēslojums slimam augam var radīt papildu stresu.
Ziemas miera periodā, no vēla rudens līdz agram pavasarim, lielā laimiņa nav jābaro vispār. Šajā laikā auga vielmaiņa ir ļoti lēna, un tas nepatērē barības vielas. Mēslošana šajā periodā var izraisīt sāļu uzkrāšanos augsnē, kas var bojāt saknes. Atcerieties, ka mēslošanas režīmam jābūt saskaņotam ar auga dabisko augšanas ciklu.
Mēslošana konteineros audzētiem augiem
Lielās laimiņas, kas tiek audzētas podos, kastēs vai citos konteineros, prasības pēc barības vielām nedaudz atšķiras no tām, kas aug dārzā. Ierobežotajā substrāta daudzumā barības vielas tiek iztērētas un izskalotas ar laistīšanas ūdeni daudz ātrāk. Tāpēc konteineros audzētiem augiem ir nepieciešama nedaudz regulārāka mēslošana, lai saglabātu to veselību un dekorativitāti.
Konteineros augošām laimiņām vislabāk piemērota ir regulāra, bet ļoti vājas koncentrācijas mēslošana aktīvās augšanas sezonas laikā. Sākot no pavasara līdz vasaras vidum, varat lietot sukulentiem paredzētu šķidro mēslojumu reizi mēnesī. Ir ļoti svarīgi atšķaidīt mēslojumu vismaz uz pusi vājāku, nekā norādīts ražotāja instrukcijā, lai izvairītos no sakņu apdedzināšanas un pārāk straujas augšanas stimulēšanas. Pirms mēslošanas augsnei podā jābūt nedaudz mitrai – nekad nemēslojiet sausu augu.
Alternatīva šķidrajam mēslojumam ir lēnas iedarbības mēslojuma granulu vai nūjiņu izmantošana. Pavasarī iestrādājiet nelielu daudzumu granulu augsnes virskārtā vai iespraudiet nūjiņu substrātā atbilstoši instrukcijai. Tas nodrošinās pakāpenisku barības vielu piegādi visas sezonas garumā un atbrīvos jūs no nepieciešamības atcerēties par regulāru mēslošanu. Šī ir droša un efektīva metode, kas samazina pārdozēšanas risku.
Ik pēc pāris gadiem ir ieteicams pārstādīt konteinerā augošo lielo laimiņu, nomainot veco, noplicināto substrātu pret svaigu. Pārstādīšana ne tikai atsvaidzina barības vielu krājumus, bet arī dod iespēju pārbaudīt sakņu sistēmas stāvokli un nepieciešamības gadījumā pārvietot augu uz lielāku podu. Pēc pārstādīšanas svaigā substrātā augu nevajadzētu mēslot vismaz vienu vai divus mēnešus, jo jaunajā augsnē ir pietiekami daudz barības vielu.
Dabiski barības vielu avoti
Papildus komerciālajiem mēslošanas līdzekļiem ir vairāki dabiski veidi, kā nodrošināt lielajai laimiņai nepieciešamās barības vielas. Komposts, kā jau minēts, ir viens no labākajiem risinājumiem. Tas ir bagāts ar organiskajām vielām un mikroelementiem, un tas uzlabo augsnes vispārējo stāvokli. Plāna komposta kārta, kas uzklāta ap augu pavasarī, bieži vien ir viss, kas nepieciešams visai sezonai.
Koksnes pelni ir labs kālija un mikroelementu avots. Tos var plānā kārtiņā izkaisīt ap augu pavasarī. Tomēr ar pelniem jābūt uzmanīgiem, jo tie ir sārmaini un var paaugstināt augsnes pH līmeni. Lielā laimiņa ir toleranta pret dažādiem pH līmeņiem, bet pārmērīga pelnu lietošana nav ieteicama. Neliels daudzums reizi gadā vai divos būs pietiekams. Neizmantojiet pelnus no krāsota, lakota vai apstrādāta koka.
Sasmalcinātas olu čaumalas ir lielisks kalcija avots, kas ir svarīgs augu šūnu sieniņu stiprināšanai. Lai gan kalcija trūkums lielajai laimiņai ir reta problēma, neliela daudzuma sasmalcinātu olu čaumalu iestrādāšana augsnē ap augu var būt noderīga. Turklāt asās čaumalu malas var palīdzēt atbaidīt gliemežus un kailgliemežus. Pirms lietošanas olu čaumalas ir ieteicams izžāvēt un pēc iespējas smalkāk sasmalcināt, lai tās ātrāk sadalītos augsnē.
Zaļmēslojums ir vēl viena dabiska metode, kā uzlabot augsnes auglību ilgtermiņā, lai gan tā ir retāk izmantota attiecībā uz atsevišķiem dekoratīvajiem augiem. Ja plānojat jaunu dobi, kurā augs lielā laimiņa, iepriekšējā sezonā varat iesēt kādu no zaļmēslojuma kultūrām, piemēram, sinepes vai āboliņu. Pirms ziedēšanas zaļmēslojumu nopļauj un iestrādā augsnē. Tas bagātinās augsni ar organiskajām vielām un slāpekli dabiskā veidā. Šāda pieeja uzlabo augsnes struktūru un veselību kopumā, radot labvēlīgu vidi visiem dārza augiem.
