Lauvķiršu apgriešana ir viens no svarīgākajiem kopšanas pasākumiem, kas ļauj ne tikai uzturēt auga vēlamo izmēru un formu, bet arī būtiski ietekmē tā veselību, ilgmūžību un dekorativitāti. Atšķirībā no daudziem citiem krūmiem, lauvķirši ļoti labi pacieš apgriešanu, un regulāra zaru īsināšana veicina blīva, kompakta un bagātīgi lapota vainaga veidošanos. Pareizi un laikā veikta apgriešana var atrisināt daudzas problēmas – novērst krūma pāraugšanu un kailo zaru veidošanos apakšdaļā, atjaunot vecus un nīkuļojošus stādījumus, kā arī samazināt slimību izplatības risku. Profesionāla pieeja apgriešanai ļauj dārzniekam pilnībā kontrolēt auga attīstību un veidot to atbilstoši savām iecerēm, vai tas būtu precīzi formēts dzīvžogs vai brīvi augošs krūms ar skaistu vainagu.
Apgriešanas galvenais mērķis ir stimulēt jaunu dzinumu augšanu. Kad tiek nogriezts zara gals, tiek noņemta galotnes pumpura dominance, kas ļauj attīstīties zemāk esošajiem sānu pumpuriem. No katra šāda pumpura izaug jauns zars, tādējādi krūms kļūst daudz zarotāks un blīvāks. Šis princips ir īpaši svarīgs, veidojot dzīvžogus, kur galvenais mērķis ir panākt maksimāli biezu un necaurredzamu zaļo sienu. Regulāra jauno dzinumu galotņošana jau no agras auga attīstības stadijas ir atslēga uz blīva un kvalitatīva dzīvžoga izveidi.
Vēl viens svarīgs apgriešanas uzdevums ir sanitārā tīrīšana. Tā ietver visu slimo, bojāto, apsalušo, aizlūzušo vai krusteniski augošo zaru izgriešanu. Šie zari ne tikai bojā auga kopējo izskatu, bet arī ir potenciāls infekciju avots, jo caur bojājumiem augā viegli var iekļūt dažādi patogēni. Sanitārā apgriešana uzlabo gaisa cirkulāciju krūma iekšienē, kas palīdz lapām ātrāk nožūt un samazina sēnīšu slimību, piemēram, miltrasas, attīstības risku. Šo apgriešanas veidu var veikt jebkurā gada laikā, tiklīdz tiek pamanīti bojāti zari.
Apgriešana ļauj kontrolēt auga izmēru un formu, pielāgojot to konkrētajai vietai dārzā. Lauvķirši, īpaši ātraudzīgās šķirnes, bez apgriešanas var sasniegt ievērojamus izmērus, aizņemot vairāk vietas, nekā sākotnēji plānots. Regulāra apgriešana ļauj uzturēt krūmu vēlamajā augstumā un platumā, neļaujot tam nomākt blakus augošos augus. Tas ir īpaši svarīgi mazos dārzos, kur katrs kvadrātmetrs ir no svara. Formējošā apgriešana ļauj veidot arī dažādas ģeometriskas formas, piemēram, lodes vai konusus, padarot lauvķiršus par interesantu akcentu dārza dizainā.
Visbeidzot, apgriešana ir efektīvs veids, kā atjaunot vecus, pāraugušus un novājinātus lauvķiršu krūmus. Gadu gaitā krūma apakšējā daļa var kļūt kaila un nepievilcīga, bet zari – vāji un maz produktīvi. Radikāla atjaunojošā apgriešana, krūmu apgriežot gandrīz līdz zemei, stimulē jaunu, spēcīgu dzinumu augšanu no snaudošajiem pumpuriem pie sakņu kakla. Lai gan sākumā šāda metode šķiet drastiska, tā ļauj dažu gadu laikā pilnībā atjaunot krūma vitalitāti un dekorativitāti, dodot tam otru dzīvību.
Apgriešanas nozīme un mērķi
Viens no primārajiem apgriešanas mērķiem ir auga veselības uzturēšana. Izgriežot visus bojātos, slimību skartos un atmirušos zarus, tiek likvidēti potenciālie infekciju perēkļi un novērsta to tālāka izplatība. Šī sanitārā tīrīšana ir īpaši svarīga pēc ziemas, kad bieži vien ir redzami sala bojājumi. Tāpat tiek izgriezti zari, kas aug uz iekšu vai krustojas ar citiem, jo tie berzējas viens gar otru, radot brūces un sabiezinot vainagu. Uzlabojot gaisa cirkulāciju krūma iekšienē, tiek radīti nelabvēlīgāki apstākļi sēnīšu slimību attīstībai.
Otrs būtisks mērķis ir krūma formas un blīvuma veidošana. Lauvķiršiem ir raksturīga akrotonija jeb tendence visspēcīgāk augt galotnes dzinumiem. Ja augu neapgriež, tas var izstīdzēt, un tā apakšējā daļa ar laiku kļūst kaila. Regulāra zaru galotņu apgriešana pārtrauc šo dominanci un veicina sānu pumpuru “pamošanos”, no kuriem attīstās jauni sānu dzinumi. Šis process padara krūmu daudz kuplāku, blīvāku un kompaktāku. Tas ir īpaši svarīgi dzīvžogiem, kur mērķis ir izveidot vienmērīgu un necaurredzamu zaļo sienu no pašas apakšas līdz augšai.
Apgriešana kalpo arī kā līdzeklis auga izmēra kontrolei. Daudzas lauvķiršu šķirnes ir spēcīga auguma un bez kontroles var pārsniegt tām atvēlēto vietu, nomācot kaimiņos augošos augus un izjaucot dārza kompozīciju. Regulāra apgriešana ļauj uzturēt augu vēlamajā augstumā un platumā. Ir svarīgi sākt kontrolēt izmēru jau no paša sākuma, nevis gaidīt, kad augs kļūs pārāk liels. Uzturēt vēlamo izmēru ar nelielu ikgadēju apgriešanu ir daudz vieglāk un augam saudzīgāk nekā vēlāk veikt radikālu apgriešanu.
Visbeidzot, apgriešana var stimulēt ziedēšanu un uzlabot auga vispārējo vitalitāti. Lai gan lauvķirši zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, pareizi veikta apgriešana pēc ziedēšanas veicina jaunu, spēcīgu dzinumu augšanu, uz kuriem nākamajā gadā veidosies ziedpumpuri. Atjaunojošā apgriešana veciem krūmiem dod spēcīgu impulsu atjaunoties, liekot tiem no snaudošajiem pumpuriem dzīt jaunus un vitālus dzinumus. Tas ne tikai uzlabo krūma izskatu, bet arī pagarina tā mūžu.
Labākais laiks apgriešanai
Optimālais laiks lauvķiršu apgriešanai ir atkarīgs no apgriešanas mērķa un vēlamā rezultāta. Galveno un spēcīgāko formējošo apgriešanu vislabāk veikt pavasarī, pēc pēdējām lielajām salnām, bet pirms aktīvās augšanas sākuma. Šajā laikā veikta apgriešana dod spēcīgu stimulu jaunu dzinumu augšanai, un augs visu sezonu varēs veltīt spēkus kupla vainaga veidošanai. Brūces, kas radušās apgriešanas rezultātā, pavasarī dzīst ļoti ātri, samazinot infekciju risku. Pavasaris ir arī labākais laiks radikālai atjaunojošai apgriešanai.
Ja lauvķirši tiek audzēti kā formēts dzīvžogs, tiem parasti nepieciešama apgriešana divas reizes gadā. Pirmā reize ir pavasarī, kā minēts iepriekš. Otrā apgriešana tiek veikta vasaras vidū, parasti jūlija beigās vai augusta sākumā, pēc pirmā augšanas viļņa beigām. Šī apgriešana ir vairāk kosmētisks pasākums, lai saīsinātu izaugušos jaunos dzinumus un uzturētu dzīvžoga akurāto formu. Ir ļoti svarīgi neveikt otro apgriešanu pārāk vēlu, jo vēlāk rudenī augušie jaunie dzinumi nepaspēs nobriest un ziemā apsals.
Ja lauvķirši tiek audzēti to ziedēšanas dēļ, tad apgriešana jāveic uzreiz pēc ziedēšanas beigām, parasti vasaras sākumā. Lauvķirši zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, tādēļ, apgriežot tos pavasarī pirms ziedēšanas, tiks nogriezta lielākā daļa ziedpumpuru. Apgriežot krūmu tūlīt pēc ziedēšanas, jūs varat gan izbaudīt ziedus, gan dot augam pietiekami daudz laika, lai izaudzētu jaunus dzinumus, uz kuriem veidosies ziedpumpuri nākamajam gadam. Šī pieeja gan nav piemērota, ja vēlaties, lai krūmam rudenī ienāktos dekoratīvie, bet indīgie augļi.
Sanitāro apgriešanu, kas ietver slimu, nolauztu un atmirušu zaru izgriešanu, var veikt jebkurā gada laikā, tiklīdz tiek pamanīta problēma. Jo ātrāk tiek noņemtas bojātās daļas, jo mazāks risks, ka infekcija izplatīsies uz veselajām auga daļām. Tomēr no lielākas apgriešanas rudenī vajadzētu izvairīties. Rudens apgriešana var stimulēt jaunu augšanu, kas būs ļoti jutīga pret ziemas salu, un lielas brūces pirms ziemas var sliktāk dzīt, palielinot sala bojājumu un infekciju risku.
Nepieciešamie instrumenti un to sagatavošana
Lai veiktu kvalitatīvu apgriešanu, ir nepieciešami atbilstoši un labi sagatavoti instrumenti. Galvenais instruments nelielu zaru (līdz 2 cm diametrā) griešanai ir dārza šķēres jeb sekators. Vislabāk izvēlēties aploces tipa sekatoru, kuram asmeņi slīd viens gar otru kā šķērēm. Šāds sekators veido tīru un gludu griezumu, minimāli traumējot auga audus. Laktiņas tipa sekatori, kur asmens spiežas pret metāla pamatni, mēdz saspiest zaru, radot lielāku brūci. Ir svarīgi, lai sekators būtu ērts rokā un atbilstu tās izmēram.
Biezāku zaru (no 2 līdz 5 cm diametrā) griešanai nepieciešamas zaru šķēres ar garākiem rokturiem. Garie rokturi nodrošina lielāku sviras efektu, ļaujot bez lielas piepūles nogriezt arī resnākus zarus. Arī šeit priekšroka dodama aploces tipa šķērēm. Zaru šķēres ir neaizstājamas, veicot krūma retināšanu vai atjaunojošo apgriešanu, kad jāizgriež veci, pārkoksnējušies zari krūma pamatnē. Mēģinot griezt pārāk resnus zarus ar mazu sekatoru, var ne tikai sabojāt instrumentu, bet arī gūt traumas.
Ļoti resnu zaru (virs 5 cm diametrā) zāģēšanai izmanto dārza zāģi. Vislabāk izvēlēties zāģi ar nedaudz izliektu asmeni un trīspusēji asinātiem zobiem, kas zāģē, velkot instrumentu uz sevi. Šādi zāģi ir ļoti efektīvi un ļauj ātri un tīri nozāģēt pat ļoti resnus zarus. Dzīvžogu cirpšanai un formas uzturēšanai visērtāk ir izmantot dzīvžoga šķēres ar gariem asmeņiem. Tās ļauj vienā piegājienā nogriezt lielāku laukumu, veidojot līdzenu un gludu virsmu. Lieliem dzīvžogiem var izmantot elektriskās vai akumulatora dzīvžoga šķēres, kas ievērojami paātrina darbu.
Pirms katras apgriešanas reizes un tās laikā instrumentiem ir jābūt asiem un tīriem. Truli instrumenti nevis griež, bet plēš un spaida auga audus, radot lielas un nelīdzenas brūces, kas slikti dzīst un ir viegli pieejamas infekcijām. Tāpēc instrumenti regulāri jāasina. Tikpat svarīga ir arī instrumentu dezinfekcija. Pirms darba uzsākšanas un, pārejot no viena auga pie otra, instrumentu asmeņus ieteicams notīrīt un dezinficēt ar spirtu saturošu šķīdumu vai speciālu dārza instrumentu dezinfekcijas līdzekli. Tas palīdzēs novērst slimību izplatīšanos dārzā.
Formējošā un atjaunojošā apgriešana
Formējošā apgriešana tiek veikta jauniem augiem pirmajos gados pēc iestādīšanas, lai izveidotu spēcīgu un pareizi sazarotu skeletu, kas būs pamats turpmākai krūma attīstībai. Tūlīt pēc iestādīšanas jauno stādu ieteicams saīsināt par aptuveni vienu trešdaļu. Tas var šķist žēl, bet šis solis ir ļoti svarīgs, lai veicinātu zarošanos jau no pašas pamatnes un neļautu augam izveidoties ar dažiem gariem, kailiem zariem. Nākamajos gados turpina apgriezt jauno dzinumu galotnes, katru gadu atstājot aptuveni 15-20 cm pieaugumu, līdz krūms sasniedz vēlamo formu un blīvumu.
Pieaugušiem augiem formējošā apgriešana pāriet uzturošajā apgriešanā, kuras mērķis ir saglabāt sasniegto formu un izmēru. To parasti veic vienu vai divas reizes gadā, saīsinot jaunos dzinumus, kas izauguši ārpus vēlamā krūma silueta. Griežot ir svarīgi ievērot krūma dabisko formu un griezt zarus nedaudz slīpi, tieši virs pumpura, kas vērsts uz ārpusi. Tas veicinās zara augšanu vēlamajā virzienā un neļaus vainagam sabiezināties centrā. Regulāra uzturošā apgriešana novērš nepieciešamību pēc radikāliem griezumiem nākotnē.
Atjaunojošā apgriešana ir nepieciešama veciem, novājinātiem, pāraugušiem vai apakšdaļā kailiem lauvķiršu krūmiem. Ir divas galvenās atjaunošanas metodes. Pirmā ir pakāpeniska atjaunošana. Tās laikā trīs gadu periodā katru pavasari izgriež apmēram vienu trešdaļu no vecajiem, resnākajiem zariem, nogriežot tos pēc iespējas tuvāk zemei. Tas ļauj krūmam pakāpeniski atjaunoties, visu laiku saglabājot zināmu dekorativitāti. Pēc trim gadiem krūms sastāvēs tikai no jauniem un spēcīgiem dzinumiem.
Otra metode ir radikāla atjaunošana, kas tiek veikta vienā reizē. Visi krūma zari tiek nogriezti ļoti zemu, atstājot tikai 15-30 cm garus stumbeņus. Vislabākais laiks šādai apgriešanai ir agrs pavasaris, pirms pumpuru plaukšanas. Lai gan pēc apgriešanas krūms izskatās dramatiski, lauvķirši ļoti labi reaģē uz šādu procedūru un drīz vien no snaudošajiem pumpuriem pie pamatnes sāk dzīt daudz jaunu, spēcīgu dzinumu. Pēc šādas apgriešanas augam nepieciešama papildu kopšana – regulāra laistīšana un mēslošana, lai tam pietiktu spēka ātri atjaunot zaļo masu.
Dzīvžogu veidošana un kopšana
Veidojot lauvķiršu dzīvžogu, pareiza apgriešana jau no pirmās dienas ir izšķiroša. Tūlīt pēc iestādīšanas jaunos stādus, neatkarīgi no to augstuma, ir spēcīgi jāapgriež, saīsinot tos līdz aptuveni 30-40 cm augstumam. Tas veicinās intensīvu zarošanos no pašas pamatnes un ir galvenais priekšnoteikums, lai dzīvžogs būtu blīvs visā tā augstumā. Pirmajā gadā var būt nepieciešams apgriezt jaunos sānu dzinumus vēl vienu reizi vasarā, lai veicinātu vēl lielāku kuplumu. Šajā posmā galvenais ir veidot blīvumu, nevis tiekties pēc augstuma.
Nākamajos gados dzīvžogs tiek apgriezts divas reizes gadā – pavasarī un vasaras vidū. Katrā apgriešanas reizē dzīvžogu paceļ par aptuveni 15-20 cm, līdz tas sasniedz vēlamo augstumu. Ir ļoti svarīgi veidot dzīvžogu trapeces formā – platāku pie pamatnes un nedaudz šaurāku augšpusē. Šāda forma nodrošina, ka arī apakšējie zari saņem pietiekami daudz saules gaismas un nenokalst, kas ir bieža problēma taisnstūrveida dzīvžogiem. Pat neliels slīpums uz iekšu būtiski uzlabo gaismas piekļuvi apakšējai daļai.
Kad dzīvžogs ir sasniedzis vēlamo augstumu, sākas tā uzturošā kopšana. Tās mērķis ir saglabāt sasniegto formu un neļaut dzīvžogam augt lielākam. Tas tiek panākts, regulāri apgriežot visus jaunos dzinumus, kas aug ārpus noteiktās formas. Lai panāktu līdzenu un akurātu virsmu, ir ļoti ieteicams izmantot nospriegotas auklas kā vadlīnijas gan augstumam, gan sānu plaknēm. Tas palīdzēs izvairīties no “viļņiem” un bedrēm dzīvžoga virsmā.
Ja dzīvžogs gadu gaitā ir kļuvis pārāk plats, rets vai apakšdaļā kails, tam var veikt atjaunojošo apgriešanu. To var darīt radikāli, vienā pusē nogriežot visus zarus gandrīz līdz stumbram, un nākamajā gadā to pašu izdarot otrā pusē. Vēl viena iespēja ir spēcīgi saīsināt dzīvžogu gan augstumā, gan platumā, apgriežot to līdz vecākai koksnei. Lauvķirši labi pacieš arī šādu spēcīgu apgriešanu un parasti labi atjaunojas, ja tiem tiek nodrošināta atbilstoša laistīšana un mēslošana pēc procedūras.
