Lapegles dafne, būdama mūžzaļš krūms, ziemas periodā saskaras ar specifiskiem izaicinājumiem, kas prasa dārznieka uzmanību un pienācīgu sagatavošanos. Lai gan šis augs ir diezgan salcietīgs, tā veiksmīga pārziemošana ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp no pareizas vietas izvēles, sagatavošanās darbiem rudenī un aizsardzības pret ziemas nelabvēlīgajiem apstākļiem. Atšķirībā no lapu kokiem, kas ziemā nomet lapas un ieiet dziļā miera periodā, mūžzaļie augi, piemēram, lapegles dafne, turpina iztvaikot mitrumu caur lapām arī aukstajā laikā. Tas rada risku, ka augs var izkalst, ja tā saknes nespēj uzņemt ūdeni no sasalušas zemes.
Veiksmīgas ziemošanas pamats tiek ielikts jau auga stādīšanas brīdī, izvēloties no valdošajiem vējiem pasargātu vietu. Ziemas vējš kombinācijā ar spilgtu sauli ir viens no lielākajiem mūžzaļo augu ienaidniekiem, jo tas paātrina mitruma zudumu no lapām. Tāpēc vieta ēkas aizvējā, pie žoga vai citu lielāku augu grupā būs daudz labvēlīgāka nekā atklāts, vējains lauks. Pareiza sagatavošana rudenī, kas ietver pamatīgu laistīšanu un mulčēšanu, ir nākamais kritiskais solis.
Jauniem, nesen stādītiem krūmiem pirmajās ziemās nepieciešama īpaša aizsardzība, jo to sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstīta, lai pilnībā pretotos ziemas stresam. Pat pieaugušiem augiem bargās, bezsniega ziemās var būt nepieciešams papildu piesegums, lai pasargātu tos no sala un saules apdegumiem. Izpratne par šiem riskiem un savlaicīga rīcība ļaus saglabāt lapegles dafnes veselību un dekorativitāti arī pēc bargākās ziemas.
Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim, kā pareizi sagatavot lapegles dafni ziemai, kādas metodes izmantot, lai pasargātu to no sala un saules, kā nodrošināt ziemošanu konteineros audzētiem augiem, un kā palīdzēt augam atgūties pavasarī pēc ziemas miera perioda. Šie padomi palīdzēs jums nodrošināt, ka jūsu elegantais krūms katru pavasari mostas vesels un gatavs jaunai augšanas sezonai.
Auga sagatavošana rudenī
Sagatavošanās ziemai sākas jau agrā rudenī. Viens no svarīgākajiem darbiem ir nodrošināt, lai augs ziemā dotos ar pietiekamām mitruma rezervēm. Ja rudens ir sauss un lietains, lapegles dafne ir regulāri jālaista līdz pat brīdim, kad sasalst zeme. Tieši pirms sala iestāšanās ieteicams veikt pamatīgu, dziļu laistīšanu, kas samitrinās augsni visā sakņu zonas dziļumā. Šis ūdens uzkrājums palīdzēs augam kompensēt mitruma zudumu ziemas mēnešos un novērsīs tā saukto fizioloģisko sausumu, kad augs izkalst, jo nespēj uzņemt ūdeni no sasalušas zemes.
Otrs svarīgs sagatavošanas darbs ir sakņu zonas mulčēšana. Pēc pēdējās laistīšanas, kad zemes virskārta ir nedaudz apžuvusi, ap auga pamatni uzklājiet biezu, 10-15 cm slāni organiskas mulčas – priežu mizas, sausas lapas, kūdru vai kompostu. Mulča pildīs vairākas funkcijas: tā pasargās sakņu sistēmu no krasām temperatūras svārstībām, palēninās augsnes sasalšanu un palīdzēs saglabāt mitrumu. Mulčas slāni klājiet ap stumbru, bet atstājiet nelielu brīvu zonu tieši pie stumbra pamatnes, lai neveicinātu pūšanu.
Rudenī pārtrauciet jebkādu mēslošanu, īpaši ar slāpekli saturošiem mēslojumiem. Mēslošana šajā periodā stimulē jaunu dzinumu veidošanos, kas nepaspēj nobriest līdz ziemai un ir ļoti neizturīgi pret salu. Ja nepieciešams, agrā rudenī var lietot nelielu devu kālija mēslojuma, kas palīdz stiprināt auga audus un uzlabo tā ziemcietību. Tāpat rudenī nav ieteicams veikt atzarošanu, ja vien nav nepieciešams noņemt slimus vai bojātus zarus.
Pirms ziemas iestāšanās rūpīgi apskatiet augu un noņemiet visas slimās vai bojātās lapas un zarus. Savāciet nobirušās lapas ap krūma pamatni. Šie sanitārie pasākumi palīdzēs samazināt slimību ierosinātāju un kaitēkļu pārziemošanas iespējas, nodrošinot, ka pavasarī augs būs veselīgāks un spēcīgāks.
Aizsardzība pret salu un sauli
Ziemas saule var būt tikpat bīstama kā sals, īpaši jaunajiem mūžzaļajiem augiem. Saulainās, bet aukstās februāra un marta dienās, kad zeme vēl ir sasalusi, spilgtā saule sasilda lapas un liek tām pastiprināti iztvaikot mitrumu. Tā kā saknes nespēj šo zudumu kompensēt, lapas var apdegt, kļūt brūnas un nokrist. Šo parādību sauc par ziemas saules apdegumu. Lai no tā izvairītos, jaunus vai jutīgās vietās augošus krūmus ieteicams apēnot.
Apēnošanai var izmantot dažādus materiālus. Viens no labākajiem ir agrotīkls vai speciāls ēnojuma tīkls, ko apvelk ap augu, izveidojot nelielu karkasu no mietiņiem, lai materiāls nepieskartos lapām. Karkass nodrošinās arī gaisa cirkulāciju. Cits variants ir izmantot egļu vai priežu zarus, ko sasprauž zemē ap krūmu, veidojot aizsargbarjeru no dienvidu un rietumu puses, no kurienes saule ir visintensīvākā. Šī metode nodrošina arī papildu aizsardzību no vēja.
Sniegs ir labākais dabiskais izolators. Biezs sniega slānis pasargā gan auga apakšējo daļu, gan sakņu sistēmu no sala un temperatūras svārstībām. Ja ziema ir sniegiem bagāta, varat papildus apmest sniegu ap krūma pamatni. Tomēr jāuzmanās no smaga, mitra sniega, kas var uzkrist uz zariem un tos nolauzt. Pēc stipras snigšanas ieteicams lieko sniegu no zariem uzmanīgi nokratīt.
Ja ziema ir ļoti barga un bez sniega, var būt nepieciešama papildu aizsardzība pret salu, īpaši jaunajiem stādiem. Šādos gadījumos var izmantot vairākas agrotīkla kārtas vai speciālus ziemas pārsegus. Svarīgi ir nodrošināt, lai pārsegs būtu elpojošs un nepieskartos lapām. Nekādā gadījumā neizmantojiet polietilēna plēvi, jo zem tās veidojas kondensāts, augs sūt un var iet bojā atkušņa laikā.
Ziemošana konteineros
Lapegles dafnes, kas tiek audzētas podos vai konteineros, ziemā ir daudz neaizsargātākas nekā tās, kas aug dārzā. Konteinerā esošā augsne sasalst daudz ātrāk un dziļāk, pakļaujot sakņu sistēmu lielākam riskam. Tāpēc šādiem augiem ir nepieciešama īpaša aprūpe un aizsardzība. Viena no drošākajām metodēm ir pārvietot konteineru uz vēsu, bet no sala pasargātu telpu, piemēram, negkurināmu garāžu, pagrabu vai vēsu verandu, kur temperatūra turas nedaudz virs nulles (no +2 līdz +5 °C).
Ja nav iespējams pārvietot augu telpās, konteiners ir rūpīgi jānosiltina. To var ierakt zemē dārzā līdz pašai augšējai malai. Zemes dabiskais siltums pasargās saknes no sasalšanas. Cits variants ir novietot konteineru lielākā kastē vai maisā un brīvo telpu piepildīt ar siltumizolējošu materiālu – sausām lapām, salmiem, skaidām vai putuplasta granulām. Svarīgi ir nosiltināt ne tikai konteinera sānus, bet arī apakšu.
Poda virsmu nepieciešams mulčēt ar biezu kārtu (vismaz 10 cm) priežu mizu vai citu organisku materiālu, lai pasargātu augsnes virskārtu un sakņu kakliņu. Pašu augu, tāpat kā dārzā augošos, var apsegt ar agrotīklu vai egļu zariem, lai pasargātu to no ziemas saules un vēja. Novietojiet konteineru aizvējā, pie ēkas sienas, kur tas būs pasargāts no nelabvēlīgiem laika apstākļiem.
Arī ziemā konteinerā augošai dafnei ir nepieciešams mitrums. Periodiski, atkušņa laikā, pārbaudiet augsnes mitrumu un, ja nepieciešams, nedaudz aplaistiet augu ar remdenu ūdeni. Neļaujiet augsnei pilnībā izžūt, bet arī nepārlaistiet, jo lieks mitrums aukstumā var veicināt sakņu pūšanu. Pareizi sagatavots un aizsargāts, konteineraugs spēs veiksmīgi pārziemot arī āra apstākļos.
Pavasara atmodināšana
Kad ziema sāk atkāpties un gaisa temperatūra stabili turas virs nulles, ir laiks pakāpeniski noņemt ziemas piesegumu. Nedariet to pārāk strauji. Vislabāk ir noņemt pārsegus pakāpeniski, vairāku dienu vai pat nedēļu laikā, lai augs varētu lēnām adaptēties pie spilgtākas saules un lielākām temperatūras svārstībām. Vislabāk to darīt apmākušās dienā, lai izvairītos no pēkšņa saules apdeguma riska.
Pēc pieseguma noņemšanas rūpīgi apskatiet augu. Nogrieziet visus ziemas laikā bojātos, nokaltušos vai nolūzušos zarus. Šī sanitārā atzarošana palīdzēs augam novirzīt enerģiju uz veselīgo zaru attīstību un uzlabos tā izskatu. Atcerieties lietot asus un tīrus instrumentus un veikt griezumus tieši virs vesela pumpura.
Kad augsne ir atkususi, uzmanīgi noņemiet daļu no biezās ziemas mulčas kārtas, lai zeme varētu ātrāk iesilt un sāktu elpot. Atstājiet plānāku mulčas slāni (apmēram 5 cm), kas palīdzēs saglabāt mitrumu un nomākt nezāles. Šis ir arī īstais laiks, lai veiktu pirmo pavasara mēslošanu, piemēram, uzklājot jaunu komposta kārtu vai iestrādājot lēnas iedarbības komplekso mēslojumu.
Sākoties aktīvai augšanai, pievērsiet uzmanību laistīšanai. Pavasaris var būt sauss, un augam, kas mostas no ziemas miera, ir nepieciešams pietiekami daudz mitruma, lai veidotu jaunus dzinumus un lapas. Regulāri pārbaudiet augsnes mitrumu un laistiet pēc nepieciešamības. Pareiza pēcpārziemošanas aprūpe palīdzēs lapegles dafnei ātri atgūt spēkus un pilnvērtīgi sākt jauno veģetācijas sezonu.
📷: Josep Gesti, CC BY-SA 4.0, via Wikimedia Commons
