Jautājums par lapegles dafnes griešanu un atzarošanu dārzkopju vidū bieži izraisa diskusijas, taču vairums ekspertu ir vienisprātis – šis ir augs, kuram vislabāk ļaut augt dabiski ar minimālu iejaukšanos. Lapegles dafne dabiski veido kompaktu, noapaļotu un estētiski pievilcīgu vainagu, kas neprasa regulāru formēšanu. Turklāt šis krūms ļoti slikti reaģē uz atzarošanu, īpaši, ja tiek skarta veca koksne. Griezuma vietas dzīst lēni un bieži kļūst par infekciju vārtiem, kas var novest pie zaru atmiršanas vai pat visa auga bojāejas. Tāpēc pamatprincips, kas jāatceras, ir “mazāk ir vairāk”.
Atšķirībā no daudziem citiem krūmiem, kuriem regulāra atzarošana ir nepieciešama, lai stimulētu augšanu, veicinātu ziedēšanu vai uzturētu formu, lapegles dafnei šādas procedūras nav vajadzīgas un var būt pat kaitīgas. Augs zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, tāpēc jebkura neapdomīga pavasara griešana var atņemt jums iespēju baudīt tā smaržīgos ziedus. Spēcīga atzarošana var izjaukt auga dabisko līdzsvaru un izraisīt stresu, no kura tas atgūstas ļoti lēni, ja vispār atgūstas.
Tomēr tas nenozīmē, ka dārza šķērēm nekad nevajadzētu tuvoties lapegles dafnei. Ir situācijas, kad atzarošana ir nepieciešama un pat vēlama. Galvenokārt tā ir sanitārā atzarošana – nokaltušu, slimu vai mehāniski bojātu zaru noņemšana. Šāda veida iejaukšanās palīdz uzturēt auga veselību, novērš slimību izplatīšanos un uzlabo tā vizuālo izskatu. Šādos gadījumos ir svarīgi zināt, kad un kā to darīt pareizi, lai nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu.
Šajā rakstā mēs detalizēti izskaidrosim, kāpēc lapegles dafni parasti neatzaro, kādos gadījumos griešana ir pieļaujama un nepieciešama, kāds ir labākais laiks šai procedūrai un kā to veikt tehniski pareizi. Apskatīsim arī, kādi instrumenti ir nepieciešami un kādi drošības pasākumi jāievēro, strādājot ar šo indīgo augu. Izpratne par šīm niansēm ļaus jums pieņemt pareizus lēmumus un nodrošināt savas lapegles dafnes veselību un ilgmūžību.
Kāpēc atzarošana nav ieteicama
Galvenais iemesls, kāpēc no lapegles dafnes atzarošanas iesaka izvairīties, ir auga fizioloģiskās īpatnības. Šis krūms ļoti lēni un negribīgi veido jaunus dzinumus no vecākas koksnes. Ja nogriezīsiet zaru līdz vietai, kur nav redzamu pumpuru vai lapu, pastāv liela iespēja, ka šis zars vienkārši nokaltīs līdz pat pamatnei, atstājot neglītu, beigtu stumbeni. Atšķirībā no daudziem citiem krūmiem, kas pēc spēcīgas atzarošanas ātri dzen jaunus dzinumus no “snaudošajiem” pumpuriem, dafne šādu spēju praktiski neizrāda.
Otrs būtisks faktors ir auga uzņēmība pret infekcijām. Lielas griezuma brūces uz dafnes zariem dzīst ļoti lēni. Šīs atvērtās brūces ir ideāla vide dažādu sēnīšu un baktēriju attīstībai, kas var iekļūt auga audos un izraisīt nopietnas slimības, piemēram, zaru vēzi vai koksnes trupi. Infekcija var pakāpeniski izplatīties pa visu zaru un galu galā nonākt līdz stumbram, apdraudot visa krūma dzīvību. Tāpēc jebkurš griezums ir potenciāls risks.
Turklāt lapegles dafne dabiski veido ļoti skaistu, harmonisku un kompaktu vainaga formu, kas neprasa cilvēka iejaukšanos. Tās augšanas temps ir lēns un līdzsvarots, un gadu gaitā tā pati izveido pievilcīgu siluetu. Mēģinājumi “uzlabot” šo dabisko formu ar šķērēm bieži vien noved pie pretēja rezultāta – tiek izjaukta auga simetrija, radīti robi vainagā, un krūms zaudē savu dabisko šarmu. Laika gaitā tas var atgūt formu, bet tas prasīs vairākus gadus.
Visbeidzot, ir jāņem vērā arī ziedēšanas specifika. Lapegles dafne zied agrā pavasarī uz iepriekšējā gada dzinumiem. Tas nozīmē, ka ziedpumpuri tiek ieriekti jau iepriekšējās vasaras beigās un rudenī. Jebkura atzarošana, kas veikta rudenī, ziemā vai agrā pavasarī pirms ziedēšanas, neizbēgami noņems daļu vai pat visus ziedpumpurus, atņemot jums iespēju baudīt šī auga agrīno un smaržīgo ziedēšanu, kas ir viena no tā galvenajām dekoratīvajām vērtībām.
Kad un kā veikt sanitāro atzarošanu
Lai gan formējoša atzarošana nav ieteicama, sanitārā atzarošana ir nepieciešama un pat vēlama. Tās mērķis ir uzturēt auga veselību un kārtīgu izskatu, noņemot visas bojātās auga daļas. Sanitārā atzarošana ietver nokaltušu, slimības pazīmes uzrādošu (piemēram, ar plankumiem, puvi), kaitēkļu bojātu vai mehāniski nolauztu zaru izgriešanu. Šāda rīcība neļauj slimībām un kaitēkļiem izplatīties tālāk pa augu un uzlabo gaisa cirkulāciju vainaga iekšienē.
Labākais laiks sanitārās atzarošanas veikšanai ir tūlīt pēc ziedēšanas pavasarī. Šajā laikā augs ir aktīvās augšanas fāzē un spēj visātrāk sadziedēt griezuma brūces. Turklāt, veicot atzarošanu pēc ziedēšanas, jūs esat paspējuši izbaudīt ziedus un netraucēsiet ziedpumpuru veidošanos nākamajam gadam. Izvairieties no atzarošanas vēlā rudenī vai ziemā, kad augs ir miera periodā un brūces nedzīs, palielinot infekcijas risku.
Veicot sanitāro atzarošanu, ir svarīgi griezt līdz veselai koksnei. Nogrieziet bojāto zaru vismaz pāris centimetrus zem redzamās bojājuma vietas, lai būtu droši, ka esat noņēmis visu inficēto daļu. Griezumu veiciet nedaudz slīpi, tieši virs vesela sānu zara vai lapu pumpura, kas vērsts uz ārpusi no krūma centra. Tas veicinās jauna dzinuma augšanu vēlamajā virzienā. Neatstājiet garus celmus, jo tie nokaltīs un var kļūt par slimību perēkli.
Ja nepieciešams noņemt visu zaru līdz pamatnei, grieziet to pēc iespējas tuvāk galvenajam stumbram vai zaram, no kura tas atzarojas, bet neiegrieziet “zara krādziņā” – nelielajā valnī, kas veidojas zara pamatnē. Šī zona satur īpašas šūnas, kas veicina brūces aizdzīšanu. Precīzs un tīrs griezums šajā vietā nodrošinās visātrāko brūces pārklāšanos ar jauniem audiem.
Instrumenti un drošības pasākumi
Pareizu instrumentu izvēle un lietošana ir būtiska, lai veiktu kvalitatīvu atzarošanu un nekaitētu augam. Plānākiem zariem (līdz 1,5 cm diametrā) vislabāk izmantot asu un tīru dārza sekatoru. Biezākiem zariem noderēs atzarošanas zāģis, kas veido gludu griezumu, nesaspiežot un neplēšot koksnes audus. Visiem instrumentiem ir jābūt labi uzasinātiem, jo neasi instrumenti rada robainas brūces, kas dzīst daudz sliktāk un ir uzņēmīgākas pret infekcijām.
Pirms un pēc darba, kā arī pārejot no viena auga uz citu, instrumenti ir obligāti jādezinficē. Tas ir īpaši svarīgi, ja griežat slimus zarus, lai neizplatītu infekciju uz veselajām auga daļām vai citiem augiem dārzā. Dezinfekcijai var izmantot spirtu, denaturātu vai speciālu dārza instrumentu dezinfekcijas līdzekli. Vienkārši noslaukiet asmeņus ar šķīdumā samērcētu drānu.
Vissvarīgākais drošības pasākums, strādājot ar lapegles dafni, ir atcerēties par tās indīgumu. Visas auga daļas – lapas, zari, sula un īpaši ogas – ir toksiskas. Saskare ar auga sulu var izraisīt ādas kairinājumu, dermatītu vai alerģiskas reakcijas. Tāpēc, veicot atzarošanu, vienmēr valkājiet izturīgus dārza cimdus. Ieteicams vilkt arī apģērbu ar garām piedurknēm, lai pasargātu rokas.
Pēc darba pabeigšanas visi nogrieztie zari un lapas ir rūpīgi jāsavāc un droši jāutilizē. Nekādā gadījumā neatstājiet tos dārzā, kur tiem var piekļūt bērni vai mājdzīvnieki. Vislabāk ir tos sadedzināt vai ievietot atkritumu maisā un izmest kopā ar sadzīves atkritumiem, nevis likt komposta kaudzē, jo toksīni var saglabāties ilgu laiku. Pēc darba rūpīgi nomazgājiet rokas un instrumentus.
Jaunu augu veidošana un uzturēšana
Lai gan pieaugušus lapegles dafnes krūmus praktiski neatzaro, jauniem augiem pirmajos gados pēc iestādīšanas var būt nepieciešama minimāla korekcija, lai veicinātu labāku zarošanos. Ja jaunais stāds ir izaudzis kā viens garš dzinums, tā galotni var nedaudz saīsināt tūlīt pēc iestādīšanas. Tas stimulēs sānu pumpuru pamošanos un veicinās kuplāka krūma veidošanos jau no pašas pamatnes. Šī ir viena no retajām reizēm, kad formējoša griešana ir attaisnojama.
Dažkārt var gadīties, ka krūmam izaug kāds zars, kas ir pārāk garš un izjauc kopējo simetriju, vai arī krustojas ar citiem zariem, berzējoties un radot brūces. Šādus atsevišķus zarus var uzmanīgi saīsināt vai noņemt pilnībā. Arī šajā gadījumā labākais laiks procedūrai ir tūlīt pēc ziedēšanas. Saīsinot zaru, grieziet to līdz kādam sānu zaram, kas aug vēlamajā virzienā, lai griezuma vieta būtu mazāk pamanāma un augs saglabātu dabisku izskatu.
Uzturošā atzarošana, kas tiek veikta pieaugušiem krūmiem, galvenokārt aprobežojas ar jau minēto sanitāro griešanu. Katru pavasari pēc ziedēšanas apskatiet savu krūmu un izgrieziet visu, kas ir nokaltis, apsalis ziemā vai izskatās neveselīgs. Laicīgi noņemot šādus zarus, jūs ne tikai uzlabosiet krūma izskatu, bet arī novērsīsiet potenciālas problēmas nākotnē.
Ja jums ir vecs, aizlaists lapegles dafnes krūms ar daudziem nokaltušiem un vājiem zariem, neveiciet radikālu atjaunojošo atzarošanu vienā gadā, izgriežot lielu daļu vainaga. Tas augam būs pārāk liels šoks. Tā vietā veiciet atjaunošanu pakāpeniski, 2-3 gadu laikā. Katru pavasari izgrieziet vienu trešdaļu no vecajiem un nevēlamajiem zariem, sākot ar pašiem sliktākajiem. Šāda pakāpeniska pieeja ļaus augam lēnām atjaunoties, neapdraudot tā dzīvību.
📷: Josep Gesti, CC BY-SA 4.0, via Wikimedia Commons
