Lai lantāna varētu pilnvērtīgi attīstīties un priecēt ar savu raksturīgo, nepārtraukto ziedēšanu, kas ilgst no pavasara līdz pat rudenim, tai ir nepieciešama regulāra un sabalansēta barības vielu uzņemšana. Šis augs ir pazīstams ar savu straujo augšanu un intensīvo ziedēšanu, kas patērē milzīgu enerģijas un resursu daudzumu no augsnes. Tādēļ, īpaši audzējot to podos vai konteineros ar ierobežotu substrāta daudzumu, mēslošana kļūst par kritiski svarīgu kopšanas sastāvdaļu. Pareizi izvēlēts mēslojums un pārdomāts mēslošanas grafiks ir atslēga, lai nodrošinātu, ka augs saņem visu nepieciešamo un spēj parādīt savu krāšņumu pilnā apmērā.
Lantānas pamatvajadzības ietver trīs galvenos makroelementus, kas pazīstami ar saīsinājumu NPK: slāpekli (N), fosforu (P) un kāliju (K). Katram no šiem elementiem ir sava unikālā loma auga attīstībā. Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas, lapu un stublāju augšanu, nodrošinot augam sulīgu un veselīgu izskatu. Fosfors ir izšķiroši svarīgs sakņu sistēmas attīstībai, kā arī ziedpumpuru veidošanai un nobriešanai. Savukārt kālijs stiprina auga vispārējo veselību, uzlabo tā izturību pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem vides apstākļiem, kā arī veicina spilgtāku ziedu krāsu.
Papildus šiem trim galvenajiem elementiem, lantānai ir nepieciešami arī dažādi mikroelementi, lai gan daudz mazākos daudzumos. Tie ietver dzelzi, magniju, kalciju, sēru, mangānu un citus. Magnijs, piemēram, ir hlorofila molekulas centrālais elements, kas ir būtisks fotosintēzei. Dzelzs trūkums var izraisīt hlorozi, kas izpaužas kā lapu dzeltēšana starp dzīslām. Par laimi, lielākā daļa kvalitatīvu komplekso mēslojumu, kas paredzēti ziedošiem augiem, satur arī šos nepieciešamos mikroelementus, nodrošinot augam pilnvērtīgu uzturu.
Barības vielu nepieciešamība mainās atkarībā no auga augšanas fāzes. Aktīvās augšanas periodā pavasarī un vasarā, kad lantāna strauji audzē jaunu lapotni un intensīvi zied, tās apetīte ir vislielākā. Šajā laikā tai ir nepieciešama regulāra piebarošana, lai kompensētu patērētās barības vielas. Rudenī, kad dienas kļūst īsākas un vēsākas, augšanas tempi palēninās, un līdz ar to samazinās arī nepieciešamība pēc barības vielām. Ziemas miera periodā mēslošana ir pilnībā jāpārtrauc, lai ļautu augam atpūsties un neizraisītu nevajadzīgu, vāju augšanu nepiemērotos apstākļos.
Augsnes sastāvs un tips arī ietekmē mēslošanas nepieciešamību. Auglīgā, ar organisko vielu bagātā dārza augsnē augoša lantāna prasīs retāku mēslošanu nekā tā, kas aug nabadzīgā smilts augsnē vai podā. Podu kultūrām mēslošana ir īpaši svarīga, jo augsnes tilpums ir ierobežots, un augs ātri izmanto visas tajā esošās rezerves. Turklāt katrā laistīšanas reizē daļa barības vielu tiek izskalota no substrāta, tāpēc tās ir regulāri jāatjauno. Tāpēc, plānojot mēslošanas režīmu, vienmēr jāņem vērā konkrētie audzēšanas apstākļi.
Mēslojuma veidi un izvēle
Tirgū ir pieejams plašs mēslojumu klāsts, un pareizā produkta izvēle var šķist mulsinoša. Lantānām vispiemērotākie ir sabalansēti kompleksie mēslojumi, kas paredzēti ziedošiem augiem. Meklējiet produktus, kuru NPK attiecība ir līdzsvarota, piemēram, 10-10-10 vai 20-20-20. Šādi mēslojumi nodrošina vienmērīgu visu galveno barības vielu piegādi. Jāizvairās no mēslojumiem ar ļoti augstu slāpekļa saturu, jo tie var veicināt pārmērīgu lapu augšanu uz ziedēšanas rēķina, kā rezultātā iegūsiet kuplu zaļu krūmu, bet ar maz ziediem.
Mēslojumus var iedalīt divās galvenajās grupās: šķidrie un granulētie. Šķidrie mēslojumi parasti tiek atšķaidīti ar ūdeni un lietoti laistīšanas laikā. To priekšrocība ir ātrā iedarbība, jo barības vielas augam ir pieejamas gandrīz nekavējoties. Tas padara tos ideālus regulārai piebarošanai aktīvās augšanas sezonā. Tomēr to iedarbība ir īslaicīga, tāpēc mēslošana ir jāatkārto regulāri, parasti ik pēc divām līdz četrām nedēļām. Šī metode ļauj arī viegli kontrolēt un pielāgot barības vielu devu atbilstoši auga vajadzībām.
Granulētie mēslojumi, īpaši ilgstošas iedarbības jeb lēnās atbrīvošanās mēslojumi, ir cita lieliska alternatīva. Šīs granulas tiek iestrādātas augsnes virskārtā, parasti vienu reizi sezonas sākumā, pavasarī. Katrā laistīšanas reizē granulas lēnām izšķīst, pakāpeniski atbrīvojot barības vielas vairāku mēnešu garumā. Tā ir ļoti ērta metode, kas samazina nepieciešamību pēc biežas mēslošanas un nodrošina pastāvīgu barības vielu piegādi. Tomēr ar šo metodi ir grūtāk kontrolēt barības vielu daudzumu konkrētā brīdī.
Papildus sintētiskajiem mēslojumiem, var izmantot arī organiskos mēslošanas līdzekļus, piemēram, kompostu, biohumusu vai labi sadalījušos kūtsmēslus. Organiskie mēslojumi ne tikai nodrošina augu ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina mikroorganismu darbību un palielina augsnes spēju saglabāt mitrumu. Kompostu var iestrādāt augsnē pirms stādīšanas vai izmantot kā mulču ap augu. Komposta tēja, kas iegūta, mērcējot kompostu ūdenī, ir lielisks šķidrais organiskais mēslojums, ko var lietot regulāri visas sezonas garumā.
Mēslošanas process un grafiks
Pareizs mēslošanas grafiks ir atkarīgs no izvēlētā mēslojuma veida un auga augšanas apstākļiem. Ja izmantojat šķidro mēslojumu, vispārīgs ieteikums ir mēslot lantānu ik pēc 2-3 nedēļām aktīvās augšanas un ziedēšanas periodā, kas ilgst no pavasara līdz rudenim. Vienmēr ievērojiet uz produkta iepakojuma norādītās devas un koncentrācijas, jo pārmēslošana var būt kaitīgāka nekā nepietiekama mēslošana. Vēl drošāk ir izmantot uz pusi vājāku šķīdumu, bet mēslot nedaudz biežāk.
Pirms mēslošanas ar šķidro mēslojumu augsne vienmēr ir jāsamitrina. Nekad nemēslojiet sausu augu, jo koncentrētais mēslojuma šķīdums var apdedzināt saknes un nopietni bojāt augu. Vislabāk ir vispirms kārtīgi aplaistīt augu ar tīru ūdeni, nedaudz pagaidīt un tikai tad lietot mēslojuma šķīdumu. Tas nodrošinās, ka barības vielas vienmērīgi izplatās pa visu sakņu zonu un tiek efektīvi uzņemtas. Pēc mēslošanas izvairieties no pārmērīgas laistīšanas, lai neizskalotu barības vielas no augsnes.
Ja esat izvēlējies ilgstošas iedarbības granulēto mēslojumu, to parasti lieto tikai vienu reizi sezonā – agrā pavasarī. Granulas vienmērīgi izkaisa ap auga pamatni un viegli iestrādā augsnes virskārtā. Pēc tam augs tiek aplaistīts, lai aktivizētu granulu darbību. Sekojiet ražotāja norādījumiem par nepieciešamo granulu daudzumu, kas parasti ir atkarīgs no poda izmēra vai auga lieluma. Šī metode ir īpaši ērta tiem, kam nav laika vai vēlēšanās atcerēties par regulāru mēslošanu.
Neatkarīgi no izvēlētās metodes, mēslošana ir jāsamazina un jāpārtrauc, tuvojoties ziemai. Sākot no septembra beigām vai oktobra sākuma, mēslošanas biežums ir jāsamazina, un, kad augs tiek pārvietots uz ziemošanas telpām vai kad āra temperatūra stabili pazeminās, mēslošana ir pilnībā jāpārtrauc. Mēslošana ziemas miera periodā var stimulēt vāju, stīdzainu dzinumu veidošanos, kas ir uzņēmīgi pret slimībām un iztērē auga enerģijas rezerves, kas nepieciešamas veiksmīgai pārziemošanai.
Pārmēslošanas pazīmes un risinājumi
Lai gan mēslošana ir svarīga, ir ļoti būtiski nepārspīlēt, jo pārmēslošana var radīt nopietnas problēmas. Viena no pirmajām pazīmēm var būt pārmērīgi lekna, tumši zaļa lapotne, bet ļoti maz ziedu. Tas parasti liecina par pārāk lielu slāpekļa devu. Augs visu savu enerģiju velta lapu audzēšanai, un ziedēšanai resursu vairs nepietiek. Šādā gadījumā ir nekavējoties jāpārtrauc mēslošana un jāļauj augam izmantot uzkrātās barības vielu rezerves.
Nopietnāka pārmēslošanas pazīme ir sakņu apdegums. Pārāk augsta sāļu koncentrācija augsnē, ko rada lieks mēslojums, “izvelk” ūdeni no auga saknēm osmozes ceļā, izraisot to dehidratāciju un bojāeju. Vizuāli tas var izpausties kā pēkšņa auga novīšana (pat mitrā augsnē), lapu malu apdegšana, kas kļūst brūnas un sausas, vai arī balta sāls garoza uz augsnes virsmas un poda malām. Šis stāvoklis var būt letāls, ja netiek savlaicīgi rīkoties.
Ja ir aizdomas par pārmēslošanu, ir nepieciešama ātra rīcība. Visefektīvākā metode ir augsnes skalošana. Ja augs ir podā, novietojiet to izlietnē vai ārā un lēnām lejiet cauri lielu daudzumu tīra ūdens, kas ir aptuveni divas līdz trīs reizes lielāks par poda tilpumu. Ūdens izskalos no augsnes lieko sāļu koncentrāciju. Pēc skalošanas ļaujiet augsnei kārtīgi nožūt pirms nākamās laistīšanas reizes. Pārtrauciet mēslošanu vismaz uz mēnesi vai pat ilgāk, līdz augs pilnībā atgūstas.
Lai izvairītos no pārmēslošanas, vienmēr ievērojiet principu “mazāk ir vairāk”. Ja šaubāties par devu, labāk lietojiet mazāku koncentrāciju, nekā norādīts instrukcijā. Regulāri novērojiet savu augu un tā reakciju uz mēslošanu. Veselīgs, bagātīgi ziedošs augs ar spilgti zaļām lapām ir labākais indikators, ka esat atradis pareizo barošanas režīmu. Atcerieties, ka mēslošana ir tikai viens no kopšanas aspektiem, un tai jābūt līdzsvarā ar pareizu laistīšanu, pietiekamu saules gaismu un labu augsni.
Īpašas vajadzības un apsvērumi
Tikko iestādītus vai pārstādītus lantānas stādus nevajadzētu mēslot vismaz 3-4 nedēļas. Svaigā augsnē parasti ir pietiekami daudz barības vielu sākotnējai augšanai, un, kas vēl svarīgāk, augam ir jādod laiks, lai tas adaptētos jaunajā vidē un sadziedētu iespējamos sakņu bojājumus, kas radušies pārstādīšanas laikā. Pāragra mēslošana var radīt stresu un apdedzināt trauslās, bojātās saknes, kavējot ieaugšanās procesu. Mēslošanu var sākt tikai tad, kad ir redzamas jaunas augšanas pazīmes.
Slimiem vai kaitēkļu novājinātiem augiem arī nevajadzētu dot papildu mēslojumu. Lai gan varētu šķist, ka barības vielas palīdzēs augam atgūties, patiesībā tas var radīt papildu stresu jau tā novājinātai sistēmai. Vispirms ir jāidentificē un jānovērš problēmas cēlonis – vai tā būtu slimība, kaitēkļi vai nepareizi kopšanas apstākļi. Mēslošanu var atsākt tikai tad, kad augs ir atveseļojies un atsācis normāli augt.
Augsnes pH līmenim ir būtiska nozīme barības vielu uzņemšanā. Lantāna vislabāk jūtas nedaudz skābā līdz neitrālā augsnē (pH 6.0-7.0). Ja augsne ir pārāk sārmaina, augs nespēj efektīvi uzņemt dzelzi un citus mikroelementus, pat ja tie augsnē ir pietiekamā daudzumā. Tas var izraisīt hlorozi. Ja pamanāt šādus simptomus, varat pārbaudīt augsnes pH un nepieciešamības gadījumā to paskābināt, izmantojot speciālus līdzekļus vai pievienojot augsnei skābu kūdru vai priežu skuju mulču.
Vienmēr atcerieties, ka laba kopšana ir holistiska pieeja. Mēslošana ir tikai viens puzles gabaliņš. Bez pietiekamas saules gaismas, pareizas laistīšanas un labi drenētas augsnes pat vislabākais mēslojums nedos vēlamo rezultātu. Nodrošinot visus šos pamatnosacījumus, jūs radīsiet ideālu vidi, kurā jūsu lantāna varēs plaukt un zelt, un regulāra mēslošana būs tikai papildu stimuls tās iespaidīgajam krāšņumam.
📷 Flickr / Szerző: Mauricio Mercadante / Licence: CC BY-NC-SA 2.0
