Kosmeju barības vielu nepieciešamība un mēslošana

Runājot par kosmeju mēslošanu, dārzkopībā bieži vien valda princips “jo vairāk, jo labāk”, taču šo gaisīgo un krāšņo ziedu gadījumā pareizā pieeja ir tieši pretēja. Kosmejas ir lielisks piemērs augiem, kuriem pārmērīga aprūpe un barošana var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. To dabiskā izcelsme Meksikas sausajās un neauglīgajās pļavās ir iemācījusi tām būt pieticīgām un izdzīvot apstākļos, kur citi augi nīkuļotu. Tieši šī iemesla dēļ kosmejas vislabāk zied, ja tās netiek pārmēslotas. Pārlieku liels barības vielu daudzums, it īpaši slāpeklis, noved pie sulīgas un kuplas lapotnes veidošanās, bet ziedu būs ļoti maz. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim, kā nodrošināt kosmejām tieši tik daudz barības vielu, cik tām nepieciešams, lai tās būtu veselīgas un bagātīgi ziedētu, izvairoties no pārbarošanas kļūdām.

Galvenais izaicinājums kosmeju mēslošanā ir atrast pareizo līdzsvaru. No vienas puses, augiem ir nepieciešamas noteiktas barības vielas, lai augtu un attīstītos. No otras puses, to vajadzības ir ļoti minimālas. Lielākajā daļā vidēji auglīgu dārza augšņu jau ir pietiekami daudz barības vielu, lai kosmejas varētu veiksmīgi augt un ziedēt visu sezonu bez jebkādas papildu mēslošanas. Pirms ķerties pie mēslojuma, ir svarīgi novērtēt augsnes stāvokli. Ja jūsu dārzā labi aug citi augi, visticamāk, arī kosmejām barības vielu pietiks. Jaunizveidotās dobēs vai ļoti nabadzīgās, smilšainās augsnēs neliela augsnes ielabošana pirms stādīšanas var būt noderīga.

Slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K) ir trīs galvenie makroelementi, kas nepieciešami visiem augiem. Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un stublāju – augšanu. Fosfors ir būtisks sakņu sistēmas attīstībai, ziedpumpuru veidošanai un enerģijas pārnesei. Kālijs savukārt stiprina auga vispārējo veselību, palīdz regulēt ūdens metabolismu un uzlabo izturību pret slimībām un stresu. Kosmeju gadījumā ir īpaši jāuzmanās no slāpekļa pārdozēšanas. Pārmērīgs slāpekļa daudzums novirza visu auga enerģiju lapu audzēšanai, un tam vienkārši neatliek spēka ziedēšanai. Tāpēc, ja mēslošana tomēr ir nepieciešama, jāizvēlas mēslojums ar zemu slāpekļa saturu.

Kopumā, labākā stratēģija ir sagatavot augsni pirms stādīšanas un pēc tam ļaut kosmejām augt savā vaļā. Ja tomēr pamanāt, ka augi ir nīkulīgi, lapas ir bālas un augšana ir acīmredzami aizkavējusies, var apsvērt vieglu papildmēslošanu. Taču, ja augs izskatās veselīgs un spēcīgs, bet nezied, papildu mēslošana situāciju tikai pasliktinās. Šādos gadījumos problēma gandrīz noteikti ir pārāk auglīga augsne. Izpratne par šo augu pieticīgo dabu ir galvenais priekšnoteikums, lai izvairītos no vilšanās un sasniegtu to krāšņo, gaisīgo ziedēšanu, kas padara kosmejas tik iemīļotas dārznieku vidū.

Izpratne par kosmeju pieticīgajām prasībām

Lai pilnībā izprastu, kāpēc kosmejām nav nepieciešama bagātīga mēslošana, ir vērts iedziļināties to evolūcijā un dabiskajā vidē. Šie augi ir cēlušies no sausajiem, kalnainajiem reģioniem Meksikā un Centrālamerikā, kur augsnes bieži vien ir akmeņainas, smilšainas un ar ļoti zemu organisko vielu saturu. Gadsimtu gaitā kosmejas ir pielāgojušās šādiem skarbiem apstākļiem, attīstot spēju efektīvi izmantot minimālo pieejamo barības vielu daudzumu. To sakņu sistēma ir veidota tā, lai spētu iegūt nepieciešamos elementus no nabadzīga substrāta, un viss to metabolisms ir orientēts uz izdzīvošanu, nevis pārmērīgu augšanu.

Pārceļot šos augus uz mūsu dārziem, kur augsne parasti ir daudz bagātāka un auglīgāka nekā to dzimtenē, mēs bieži vien radām tiem neierastus un pat stresa pilnus apstākļus. Pārmērīgs barības vielu, īpaši slāpekļa, daudzums augsnē kosmejai signalizē, ka ir ļoti labvēlīgi apstākļi veģetatīvajai augšanai. Augs sāk intensīvi investēt savus resursus lapu un stublāju veidošanā, jo uzskata, ka tam nav jāsteidzas ar ziedēšanu un sēklu ražošanu, kas ir reproduktīvais process, kurš bieži tiek stimulēts stresa apstākļos. Rezultātā mēs iegūstam augstu, kuplu, zaļu krūmu, bet ar ļoti niecīgu ziedu skaitu, jo augs ir pārāk “komfortablos” apstākļos.

Šī parādība ir īpaši izteikta, ja kosmejas tiek iestādītas dobē, kas iepriekšējā gadā ir bijusi bagātīgi mēslota ar kūtsmēsliem dārzeņu audzēšanai. Kūtsmēsli ir ļoti bagāti ar slāpekli, un, lai gan tie ir lieliski piemēroti kāpostiem vai ķirbjiem, kosmejām tie var būt postoši. Tāpat jāizvairās no zāliena mēslojuma nokļūšanas puķu dobēs, jo arī tas parasti satur augstu slāpekļa koncentrāciju. Ideāla augsne kosmejām ir tāda, kas tiek uzskatīta par vidēji auglīgu vai pat nedaudz nabadzīgu. Tieši neliels “stress” un barības vielu ierobežojums ir tas, kas mudina kosmejas pāriet no lapu audzēšanas uz ziedu veidošanu.

Tāpēc, plānojot kosmeju dobi, ir vērts padomāt par to, kā radīt tām piemērotus apstākļus. Ja jūsu dārza augsne ir ļoti auglīga, melnzemes tipa, jūs pat varat apsvērt tās “pabadināšanu”, iestrādājot nedaudz smilts, lai uzlabotu drenāžu un samazinātu barības vielu koncentrāciju. Šāda pieeja var šķist neierasta, taču tā ir pilnībā saskaņā ar šo augu dabisko bioloģiju. Atceroties, ka kosmejas ir “pļavu bērni”, nevis “dārza aristokrāti”, mēs varam izvairīties no biežākajām audzēšanas kļūdām un ļaut tām parādīt savu patieso, dabisko skaistumu.

Augsnes ielabošana pirms stādīšanas

Lai gan kosmejām nav nepieciešama bagātīga barošana, pareiza augsnes sagatavošana pirms stādīšanas ir svarīgs solis, kas var būtiski uzlabot to augšanas apstākļus. Galvenais mērķis nav padarīt augsni pēc iespējas auglīgāku, bet gan uzlabot tās struktūru, ūdens un gaisa caurlaidību. Vislabākais veids, kā to panākt, ir iestrādāt augsnē nelielu daudzumu labi sadalījušos organisko vielu, piemēram, kompostu. Komposts ne tikai pievieno nelielu daudzumu sabalansētu barības vielu, bet arī uzlabo augsnes struktūru – smagā māla augsnē tas palīdzēs radīt irdenāku struktūru un uzlabos drenāžu, savukārt vieglā smilts augsnē tas palīdzēs labāk saglabāt mitrumu.

Pirms kosmeju sēšanas vai stādīšanas izvēlēto vietu nepieciešams uzrakt apmēram 20-30 cm dziļumā. Šajā procesā uz augsnes virsmas var uzbērt apmēram 3-5 cm biezu komposta kārtu un rūpīgi to iestrādāt augsnē ar dakšām vai lāpstu. Svarīgi ir izmantot nobriedušu, labi sadalījušos kompostu, kas ir tumšs, irdens un smaržo pēc meža zemes. Svaigs, nesadalījies komposts vai kūtsmēsli satur pārāk daudz slāpekļa un var “apdedzināt” jauno augu saknes. Šāds neliels komposta daudzums, kas iestrādāts pirms stādīšanas, parasti ir pilnīgi pietiekams, lai nodrošinātu kosmejas ar nepieciešamajām barības vielām visai sezonai.

Ja komposts nav pieejams, var izmantot citus augsnes ielabotājus. Piemēram, neitralizēta kūdra var uzlabot augsnes struktūru, taču tā nesatur daudz barības vielu. Lapu trūdzeme ir vēl viena lieliska alternatīva. Ja augsne ir pārāk skāba, var iestrādāt nedaudz kaļķa vai koksnes pelnu, lai paaugstinātu pH līmeni līdz neitrālam, kas ir optimāls kosmejām. Koksnes pelni ir arī labs kālija avots, kas veicina ziedēšanu un stiprina augu veselību. Tomēr ar pelniem jābūt uzmanīgiem, jo pārmērīgs to daudzums var padarīt augsni pārāk sārmainu.

Pēc augsnes sagatavošanas un ielabošanas tā ir jānolīdzina ar grābekli un jāļauj tai nedaudz “nosēsties” pirms sēšanas vai stādīšanas. Svarīgi ir atcerēties, ka mērķis nav radīt “treknu” augsni. Mērķis ir radīt irdenu, elpojošu un labi drenētu vidi, kurā kosmeju saknes varēs brīvi attīstīties un uzņemt nepieciešamo mitrumu un minimālo barības vielu daudzumu. Ja šis sagatavošanas darbs ir paveikts pareizi, visticamāk, nekāda papildu mēslošana visas sezonas garumā vairs nebūs nepieciešama, un jūs varēsiet vienkārši baudīt ziedēšanu.

Kad un kāpēc mēslot kosmejas

Pastāv tikai daži izņēmuma gadījumi, kad kosmeju papildmēslošana sezonas laikā varētu būt nepieciešama vai pat vēlama. Viens no šādiem gadījumiem ir tad, ja kosmejas tiek audzētas ļoti nabadzīgā, smilšainā augsnē, no kuras barības vielas ātri izskalojas. Šādā situācijā augi var izskatīties nīkulīgi, to lapas var būt bālas vai dzeltenīgas, un augšana var būt acīmredzami palēnināta. Ja novērojat šādas pazīmes un esat pārliecināti, ka problēma nav saistīta ar nepietiekamu laistīšanu vai slimībām, viegla papildmēslošana var palīdzēt. Tomēr arī šajā gadījumā ir jābūt ļoti uzmanīgiem un jāizvēlas pareizais mēslojums.

Otrs gadījums, kad nepieciešama regulārāka mēslošana, ir kosmeju audzēšana konteineros, podos vai balkona kastēs. Ierobežotajā augsnes tilpumā barības vielu rezerves ir nelielas, un tās tiek ātri izlietotas. Turklāt ar katru laistīšanas reizi daļa barības vielu tiek izskalota no substrāta. Tāpēc konteineru augiem ir nepieciešama periodiska barības vielu papildināšana, lai tie spētu uzturēt nepārtrauktu augšanu un ziedēšanu. Pat šajā gadījumā mēslošanai jābūt ļoti mērenai.

Ja ir nolemts, ka papildmēslošana ir nepieciešama, labākais laiks tās veikšanai ir aktīvās augšanas sākumā, pirms ziedpumpuru veidošanās, vai arī ziedēšanas sākumā, lai dotu augam papildu stimulu. Nav ieteicams mēslot augus sezonas beigās, jo tas var stimulēt nevajadzīgu jaunu dzinumu augšanu, kas vairs nepaspēs uzziedēt pirms rudens salnām. Konteineros augošas kosmejas var sākt mēslot apmēram mēnesi pēc iestādīšanas un turpināt to darīt ik pēc 2-4 nedēļām visas sezonas garumā, atkarībā no auga izskata un augšanas intensitātes.

Mēslošana vienmēr jāveic uz mitras augsnes, lai izvairītos no sakņu apdedzināšanas. Pirms mēslojuma lietošanas augus kārtīgi aplejiet ar tīru ūdeni. Ja izmantojat šķidro mēslojumu, atšķaidiet to saskaņā ar instrukciju vai pat nedaudz vājākā koncentrācijā, nekā norādīts. Ja lietojat granulēto mēslojumu, vienmērīgi izkaisiet to ap auga pamatni, izvairoties no saskares ar stublāju un lapām, un pēc tam viegli iestrādājiet to augsnes virskārtā. Pēc granulētā mēslojuma lietošanas augi vēlreiz jāaplej, lai palīdzētu granulām izšķīst un barības vielām nonākt līdz saknēm.

Piemērotāko mēslojumu izvēle

Izvēloties mēslojumu kosmejām, galvenais kritērijs ir barības vielu attiecība, kas norādīta uz iepakojuma kā N-P-K (slāpeklis-fosfors-kālijs) skaitļu virkne. Kosmejām vispiemērotākie ir mēslojumi ar zemu pirmo skaitli (slāpeklis) un augstākiem otrajiem diviem skaitļiem (fosfors un kālijs). Lieliska izvēle ir mēslojumi, kas paredzēti tieši ziedošiem augiem vai tomātiem, jo tiem parasti ir atbilstoša N-P-K attiecība, kas veicina ziedēšanu, nevis lapu augšanu. Piemēram, mēslojums ar formulu 5-10-10 vai 3-5-4 būtu daudz piemērotāks nekā universālais mēslojums ar formulu 20-20-20.

Šķidrie mēslojumi ir laba izvēle, īpaši konteineros audzētām kosmejām, jo tie nodrošina ātru barības vielu uzsūkšanos un ļauj viegli kontrolēt koncentrāciju. Tos parasti atšķaida ar ūdeni un lieto laistīšanas laikā. Kosmejām ieteicams izmantot uz pusi vājāku šķīdumu, nekā norādīts uz iepakojuma, lai izvairītos no pārbarošanas. Šķidro mēslojumu var lietot ik pēc dažām nedēļām, atkarībā no nepieciešamības. Šī metode ir arī labs “ātrās palīdzības” līdzeklis, ja pamanāt barības vielu trūkuma pazīmes dobē augošiem augiem.

Granulētie, lēnas iedarbības mēslojumi ir vēl viena iespēja. Tos iestrādā augsnē stādīšanas laikā vai uzber ap augiem sezonas sākumā. Šāds mēslojums lēnām sadalās un atbrīvo barības vielas vairāku mēnešu garumā, nodrošinot augiem pastāvīgu, bet nelielu barības vielu devu. Arī šajā gadījumā ir svarīgi izvēlēties produktu ar zemu slāpekļa saturu. Lēnas iedarbības mēslojums ir ērts risinājums, jo tas jālieto tikai vienu reizi sezonā, taču tas neļauj tik elastīgi reaģēt uz auga mainīgajām vajadzībām kā šķidrais mēslojums.

Var izmantot arī dabiskus un organiskus mēslošanas līdzekļus. Kaulu milti ir lielisks lēnas iedarbības fosfora avots, ko var iestrādāt augsnē stādīšanas laikā, lai veicinātu spēcīgas sakņu sistēmas attīstību. Koksnes pelni, kā jau minēts, ir labs kālija avots, taču tie jālieto ar mēru. Komposta tēja, ko pagatavo, mērcējot kompostu ūdenī, ir lielisks, maigs šķidrais mēslojums, kas satur plašu mikroelementu klāstu. Svarīgi ir izvairīties no organiskiem mēslojumiem ar augstu slāpekļa saturu, piemēram, svaigiem kūtsmēsliem, vircas vai asins miltiem, jo tie radīs tieši tās problēmas, no kurām cenšamies izvairīties.

Pārmēslošanas briesmas un to novēršana

Pārmēslošana ir viena no nopietnākajām un biežākajām kļūdām, ko pieļauj, audzējot kosmejas. Tās sekas var būt ne tikai neapmierinoša ziedēšana, bet arī nopietni auga veselības traucējumi. Visredzamākā pārmēslošanas, īpaši ar slāpekli, pazīme ir pārmērīgi strauja un lekna zaļās masas augšana. Augi kļūst ļoti gari, stīdzējoši, ar tumši zaļām, lielām lapām, bet ziedu ir ļoti maz vai to nav vispār. Stublāji, lai arī gari, ir vāji, trausli un nespēj noturēt paši savu svaru, kā rezultātā augi viegli izgāžas un lūst vējā un lietū.

Pārmērīgs barības vielu daudzums var arī padarīt augus uzņēmīgākus pret slimībām un kaitēkļiem. Sulīgie, ar slāpekli pārbarotie audi ir daudz pievilcīgāki laputīm un citiem sūcējtipa kaitēkļiem. Tāpat arī blīvā lapotne rada sliktu gaisa cirkulāciju, kas savukārt veicina sēnīšu slimību, piemēram, miltrasas un pelēkās puves, attīstību. Pārāk augsta mēslojuma koncentrācija augsnē var radīt arī “sāļu stresu”, kas apgrūtina ūdens uzsūkšanos saknēs un var burtiski “apdedzināt” tās, izraisot lapu malu apbrūnēšanu un kalšanu.

Ja esat konstatējis, ka jūsu kosmejas, visticamāk, ir pārmēslotas (piemēram, tās ir ļoti kuplas, bet nezied), ir vairāki soļi, ko varat spert, lai mēģinātu labot situāciju. Pirmkārt un galvenokārt, nekavējoties pārtrauciet jebkādu papildu mēslošanu. Ja problēma ir ļoti izteikta, var mēģināt izskalot liekās barības vielas no augsnes, vairākas reizes pamatīgi salejot dobi ar lielu daudzumu tīra ūdens. Šī metode gan ir riskanta, jo var novest pie pārmērīga mitruma, tāpēc tā jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumā un tikai labi drenētā augsnē.

Labākais veids, kā novērst pārmēslošanu, ir profilakse. Jau no paša sākuma izvēlieties kosmejām piemērotu, ne pārāk auglīgu vietu dārzā. Pirms stādīšanas augsni ielabojiet tikai ar nelielu komposta daudzumu. Atturieties no jebkādas papildu mēslošanas, ja vien augam nav acīmredzamu barības vielu trūkuma pazīmju. Vienmēr atcerieties kosmeju zelta likumu: labāk nedaudz pabadināt nekā pārbarot. Šī pieticīgā pieeja gandrīz vienmēr vainagosies ar daudz labākiem rezultātiem un krāšņāku ziedēšanu, ļaujot jums baudīt šo ziedu dabisko skaistumu un vieglumu.