Kodīgā laimiņa stādīšana un pavairošana ir viens no vienkāršākajiem un patīkamākajiem dārza darbiem, kas neprasa īpašas priekšzināšanas un gandrīz vienmēr vainagojas ar panākumiem. Šis izturīgais un pieticīgais augs ir ļoti pateicīgs, jo tas viegli iesakņojas un ātri sāk izplesties, veidojot blīvu un dekoratīvu paklāju. Neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis dārznieks vai tikai sāc savu ceļu dārzkopībā, kodīgā laimiņa pavairošana sniegs tev gandarījumu un ļaus ātri un bez lieliem finansiāliem ieguldījumiem apzaļumot lielākas platības. Šajā rakstā mēs detalizēti apskatīsim dažādas stādīšanas un pavairošanas metodes, lai tu varētu izvēlēties sev piemērotāko un efektīvāko veidu.
Ideālās stādīšanas vietas izvēle
Pareizas stādīšanas vietas izvēle ir puse no panākumiem, audzējot kodīgo laimiņu. Šim augam ir nepieciešama pilna saule, lai tas augtu kompakts, blīvs un bagātīgi ziedētu. Vislabāk izvēlēties vietu, kas saņem vismaz sešas līdz astoņas stundas tiešas saules gaismas dienā. Dienvidu vai rietumu puses nogāzes, akmensdāzi vai dobes malas būs ideāli piemērotas. Ja augs tiks iestādīts daļējā ēnā, tas izstīdzēs, kļūs rets un neziedēs, zaudējot savu galveno dekoratīvo vērtību.
Otrs svarīgākais faktors ir augsnes drenāža. Kodīgais laimiņš kategoriski necieš stāvošu ūdeni, tāpēc augsnei jābūt vieglai un ūdens caurlaidīgai. Vislabāk derēs smilšaina, grantaina vai akmeņaina augsne. Ja tavā dārzā ir smaga māla augsne, pirms stādīšanas tā obligāti jāielabo, pievienojot rupju smilti, granti vai kompostu, lai uzlabotu tās struktūru un drenāžu. Izvairies no zemām, ieplakainām vietām, kur pēc lietus vai sniega kušanas uzkrājas ūdens.
Pirms stādīšanas izvēlētā vieta ir rūpīgi jāattīra no visām nezālēm, īpaši no daudzgadīgajām nezālēm ar spēcīgu sakņu sistēmu, piemēram, vārpatas, gārsas vai tīteņiem. Lai gan pieaudzis kodīgā laimiņa paklājs nomāc daudzas nezāles, sākumā jaunie stādiņi nespēs ar tām konkurēt. Rūpīga augsnes sagatavošana atvieglos kopšanu nākotnē un ļaus laimiņam ātrāk izveidot vienmērīgu un blīvu segumu. Augsni viegli uzirdini, lai nodrošinātu labu kontaktu starp stādu saknēm un augsni.
Kodīgais laimiņš ir lieliski piemērots dažādiem dārza dizaina elementiem. To var izmantot kā zemsedzes augu sausās un saulainās dobēs, akmensdārzos, alpinārijos vai uz atbalsta mūriem. Tas ir ideāls augs spraugu aizpildīšanai starp celiņa plāksnēm vai akmeņiem. Tāpat to arvien biežāk izmanto “zaļo jumtu” ierīkošanai, jo tas ir viegls, sausumizturīgs un neprasa īpašu kopšanu. Plānojot stādīšanas vietu, ņem vērā, ka augs aktīvi izplatās, tāpēc atvēli tam pietiekami daudz vietas vai ierobežo to ar apmalēm.
Stādīšana no stādiem
Stādīšana, izmantojot iepriekš izaudzētus stādus, ir visātrākais un vienkāršākais veids, kā izveidot kodīgā laimiņa stādījumu. Stādus var iegādāties dārzniecībās vai izaudzēt pats no sēklām vai spraudeņiem. Vislabākais laiks stādīšanai ir pavasaris, kad augsne jau ir iesilusi un vairs nedraud stipras salnas, vai arī vasaras beigas un rudens sākums, lai augiem būtu pietiekami daudz laika iesakņoties pirms ziemas. Stādot vasaras karstumā, būs nepieciešama regulārāka laistīšana.
Pirms stādīšanas sagatavo stādīšanas bedrītes, kas ir nedaudz lielākas par stāda sakņu kamolu. Ieteicamais attālums starp stādiem ir aptuveni 20-30 centimetri. Lai gan sākumā šķitīs, ka stādījums ir rets, kodīgais laimiņš ātri izpletīsies un aizpildīs tukšās vietas, jau pirmās vai otrās sezonas laikā izveidojot vienmērīgu paklāju. Ja vēlies iegūt blīvu segumu ātrāk, stādi augus tuvāk vienu otram.
Uzmanīgi izņem stādu no podiņa, cenšoties nesabojāt sakņu kamolu. Ja saknes ir cieši savijušās poda apakšā, tās var nedaudz papluinīt ar pirkstiem, lai veicinātu to augšanu jaunajā vietā. Ievieto stādu bedrītē tā, lai sakņu kamola virsma būtu vienā līmenī ar apkārtējo augsni. Aizber bedrīti ar augsni, viegli to piespiežot ap stādu, lai nodrošinātu labu kontaktu un novērstu gaisa kabatu veidošanos ap saknēm.
Pēc iestādīšanas stādījums ir kārtīgi jāaplaista. Pirmajās nedēļās pēc iestādīšanas seko līdzi augsnes mitrumam un neļauj tai pilnībā izžūt. Regulāra, bet mērena laistīšana palīdzēs augiem ātrāk un veiksmīgāk iesakņoties. Kad redzi, ka augi ir sākuši veidot jaunus dzinumus, tas ir signāls, ka tie ir veiksmīgi ieaugušies. Pēc tam laistīšanas biežums ir jāsamazina, ļaujot augsnei izžūt starp laistīšanas reizēm.
Pavairošana ar spraudeņiem
Pavairošana ar spraudeņiem ir ārkārtīgi vienkārša un efektīva metode, kā iegūt lielu daudzumu jaunu kodīgā laimiņa stādu no jau esoša auga. Šo metodi var izmantot visu aktīvās augšanas sezonu – no pavasara līdz rudenim. Viss, kas tev nepieciešams, ir ass nazis vai šķēres un vieta, kur spraudeņus iesakņot. Šī metode ir tik efektīva, ka pat nejauši nolauzti un uz zemes nomesti dzinumu gabaliņi bieži vien paši no sevis iesakņojas.
Lai iegūtu spraudeņus, nogriez vai nolauz no mātesauga aptuveni 5-10 centimetrus garus dzinumu galus. Vislabāk izvēlēties veselīgus un spēcīgus dzinumus. No spraudeņa apakšējās daļas noņem lapiņas apmēram 2-3 centimetru garumā. Šī daļa tiks likta augsnē, un tieši no lapu mezglu vietām attīstīsies jaunās saknes. Pēc nogriešanas spraudeņus var atstāt apžūt uz dažām stundām vai pat dienu, lai griezuma vieta nedaudz apkalst. Tas samazina pūšanas risku.
Sagatavotos spraudeņus var spraust tieši sagatavotā dobē dārzā vai arī iesakņot podiņos ar vieglu un gaisu caurlaidīgu substrātu, piemēram, smilšu un kūdras maisījumu. Izveido augsnē nelielu iedobumu un ievieto tajā spraudeni tik dziļi, lai apakšējie lapu mezgli būtu zem zemes. Viegli piespied augsni ap spraudeni. Ja spraudeņus sakņo podiņos, vienā podā var droši likt vairākus spraudeņus. Pēc iestādīšanas substrāts ir nedaudz jāsamitrina.
Uzturi augsni viegli mitru, bet ne slapju, kamēr notiek sakņošanās process. Parasti saknes izveidojas dažu nedēļu laikā. To, ka spraudenis ir iesakņojies, var noteikt pēc jaunu lapiņu vai dzinumu parādīšanās. Kad jaunie stādiņi ir pietiekami paaugušies un izveidojuši labu sakņu sistēmu, tos var pārstādīt uz pastāvīgu vietu dārzā. Šī metode ir ideāla, ja nepieciešams ātri un lēti apzaļumot lielākas platības.
Pavairošana ar cera dalīšanu
Cera dalīšana ir vēl viena vienkārša un ātra kodīgā laimiņa pavairošanas metode. Tā ir īpaši piemērota vecākiem, labi saaugušiem ceriem, kuriem vidusdaļā sāk parādīties kaili laukumi. Dalīšana ne tikai ļauj iegūt jaunus stādus, bet arī atjauno un atveseļo pašu mātesaugu. Vislabākais laiks cera dalīšanai ir agrs pavasaris, kad augs tikko sāk augt, vai arī rudens, pēc ziedēšanas.
Process ir ļoti vienkāršs. Ar dārza dakšu vai lāpstu uzmanīgi izcel visu auga ceru no zemes. Censties to darīt saudzīgi, lai pēc iespējas mazāk traumētu sakņu sistēmu. Pēc tam ar rokām, nazi vai lāpstu sadali izcelto ceru vairākās mazākās daļās. Katrai jaunajai daļai ir jābūt gan ar dzinumiem, gan ar labu sakņu daļu. Pat ļoti nelieli gabaliņi spēj veiksmīgi ieaugties un izveidot jaunus, kuplus cerus.
Sagatavotās cera daļas uzreiz stādi jaunā, iepriekš sagatavotā vietā. Stādīšanas dziļumam jābūt tādam pašam, kādā augs auga iepriekš. Pēc iestādīšanas augsni ap jauno stādu viegli noblietē un kārtīgi aplaisti. Pirmās pāris nedēļas pēc pārstādīšanas ir svarīgi nodrošināt augam pietiekamu mitrumu, lai tas varētu pārvarēt pārstādīšanas stresu un veiksmīgi iesakņoties jaunajā vietā.
Cera dalīšana ir lielisks veids, kā kontrolēt kodīgā laimiņa izplatību, ja tas kļuvis pārāk ekspansīvs. Tāpat tas ir efektīvs veids, kā ātri aizpildīt tukšos laukumus citās dārza daļās. Ieteicams veikt cera atjaunošanu un dalīšanu ik pēc 3-4 gadiem, lai uzturētu stādījuma vitalitāti un dekoratīvo izskatu. Šī metode nodrošina gandrīz simtprocentīgu rezultātu, jo jaunie stādi jau ir ar izveidotu sakņu sistēmu.
Pavairošana ar sēklām
Kodīgo laimiņu var pavairot arī ar sēklām, taču šī metode ir laikietilpīgāka un darbietilpīgāka nekā veģetatīvās pavairošanas metodes. Sēklas var ievākt pats no noziedējušiem augiem vai iegādāties veikalā. Sēklas ir ļoti sīkas, tāpēc ar tām jārīkojas uzmanīgi. Sēklu sēšanu vislabāk veikt pavasarī, iekštelpās vai siltumnīcā, lai nodrošinātu optimālus dīgšanas apstākļus.
Sēšanai sagatavo seklu konteineru vai kasti ar vieglu, labi drenētu un mitru substrātu. Izsēj sēklas pēc iespējas vienmērīgāk pa substrāta virsmu. Tā kā sēklām dīgšanai ir nepieciešama gaisma, tās nevajag apbērt ar augsni, bet gan tikai viegli piespiest pie substrāta virsmas. Pēc sēšanas apsmidzini augsni ar ūdeni, izmantojot pulverizatoru, lai neizskalotu sīkās sēklas. Konteineru var pārklāt ar stiklu vai caurspīdīgu plēvi, lai uzturētu vienmērīgu mitrumu un siltumu.
Novieto konteineru gaišā un siltā vietā. Optimālā dīgšanas temperatūra ir ap 20 grādiem pēc Celsija. Regulāri vēdini sējumu, noņemot pārsegu uz dažām minūtēm katru dienu, lai novērstu pelējuma veidošanos. Augsnei jābūt pastāvīgi viegli mitrai. Dīgšana parasti sākas 2-4 nedēļu laikā. Kad sējeņi ir paaugušies un izveidojuši pirmās īstās lapiņas, pārsegu var noņemt.
Kad stādiņi ir pietiekami lieli, lai ar tiem varētu rīkoties, tos uzmanīgi izpiķē atsevišķos podiņos. Turpini audzēt stādus gaišā vietā, mēreni laistot, līdz tie ir pietiekami spēcīgi, lai tos varētu izstādīt ārā. Pirms izstādīšanas pastāvīgā vietā dārzā jaunos augus ir ieteicams pakāpeniski norūdīt, uz dažām stundām dienā iznesot tos ārā un pakāpeniski pagarinot šo laiku. Uz pastāvīgu vietu augus izstāda, kad vairs nedraud pavasara salnas.
