Gaisma ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka kodīgā laimiņa veselību, izskatu un vitalitāti. Kā tipisks saulaino un atklāto vietu iemītnieks, šis augs ir burtiski atkarīgs no tiešiem saules stariem, lai pilnvērtīgi veiktu fotosintēzi, veidotu kompaktu augumu un bagātīgi ziedētu. Nepietiekams apgaismojums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc kodīgais laimiņš var zaudēt savu dekorativitāti un nīkuļot. Izprotot tā gaismas prasības, tu varēsi izvēlēties ideālo vietu dārzā, kur šis pieticīgais, bet efektīgais augs varēs parādīt sevi visā savā krāšņumā un priecēt ar savu košo izskatu gadu no gada.
Pilnas saules nozīme
Kodīgajam laimiņam ir nepieciešama pilna saule, kas nozīmē vismaz sešas, bet vēl labāk – astoņas vai vairāk stundas tiešu saules staru dienā. Tikai šādos apstākļos augs spēj saglabāt savu raksturīgo zemo, blīvo un kompaktu paklājveida formu. Spožā saulē fotosintēzes process norit visintensīvāk, nodrošinot augu ar nepieciešamo enerģiju augšanai un ziedēšanai. Lapas iegūst spilgti zaļu krāsu, un viss stādījums izskatās veselīgs un dzīvīgs.
Tieši saules gaisma ir galvenais stimuls bagātīgai ziedēšanai. Vasaras sākumā saulainās vietās augošie laimiņi burtiski pārvēršas par dzeltenu zvaigznīšu jūru, radot iespaidīgu skatu. Ja augam trūkst gaismas, tas veltīs visu savu enerģiju, lai stieptos pretī gaismai, un tam vienkārši nepietiks resursu ziedpumpuru veidošanai. Tāpēc, ja vēlies baudīt šo krāšņo ziedēšanu, vietas izvēlei ir izšķiroša nozīme.
Saules gaisma palīdz arī uzturēt augu veselīgu un pasargā to no slimībām. Tiešie saules stari ātri nožāvē lapas pēc lietus vai rasas, tādējādi samazinot sēnīšu slimību, piemēram, miltrasas vai dažādu puvju, attīstības risku. Labi izgaismotā un vēdinātā vietā augs ir daudz spēcīgāks un izturīgāks pret jebkādām nelabvēlīgām ietekmēm. Tāpēc vislabākā vieta kodīgajam laimiņam būs dārza dienvidu vai rietumu pusē, atklātā vietā, kur to neēno koki, krūmi vai ēkas.
Turklāt spilgta saule veicina arī interesantas krāsu izmaiņas. Lai gan parasti kodīgais laimiņš ir zaļš, stresa apstākļos, piemēram, lielā karstumā, sausumā vai rudenī, kad kļūst vēsāks, tā dzinumu galiņi un lapas var iegūt sarkanīgu vai bronzas nokrāsu. Šis ir dabisks aizsargmehānisms, kad augs ražo īpašus pigmentus, lai pasargātu sevi no pārāk intensīva starojuma. Šīs krāsu spēles padara augu vēl dekoratīvāku un interesantāku.
Nepietiekama apgaismojuma pazīmes
Laikus atpazīt gaismas trūkuma pazīmes ir ļoti svarīgi, lai varētu veikt nepieciešamās korekcijas un glābt auga dekoratīvo izskatu. Visredzamākā un raksturīgākā pazīme ir etiolācija jeb auga stīdzēšana. Mēģinot sasniegt gaismas avotu, auga stublāji sāk nepārtraukti stiepties garumā, kļūstot gari, tievi un vārgi. Atstarpes starp lapām (starpmezgli) palielinās, un augs zaudē savu kompakto, pievilcīgo formu, kļūstot rets un nekārtns.
Vēl viena pazīme ir lapu krāsas maiņa. Saules trūkuma dēļ lapas zaudē savu spilgti zaļo krāsu un kļūst bālākas, gaiši zaļas vai pat dzeltenīgas. Tas notiek tāpēc, ka samazinās hlorofila – pigmenta, kas atbild par zaļo krāsu un fotosintēzi – ražošana. Augs izskatās neveselīgs un nīkulīgs. Turklāt tas var sākt liekties un augt tikai viena gaismas avota virzienā, zaudējot simetriju.
Kā jau minēts, gaismas trūkums dramatiski ietekmē ziedēšanu. Ja kodīgais laimiņš aug ēnainā vietā, tas, visticamāk, neziedēs vispār vai arī ziedi būs ļoti maz un neizteiksmīgi. Augam vienkārši nepietiek enerģijas, ko tas iegūst no gaismas, lai izveidotu ziedpumpurus. Ja tavs laimiņš nezied, pirmais, kas jāpārbauda, ir tas, vai tas saņem pietiekami daudz tiešas saules gaismas.
Ēnā augoši augi ir arī daudz uzņēmīgāki pret slimībām un kaitēkļiem. To audi ir mīkstāki un vārgāki, kas padara tos par vieglu mērķi. Turklāt ēnainās vietās ilgāk saglabājas mitrums, kas veicina sēnīšu slimību attīstību. Ja pamani kādu no šīm pazīmēm, labākais un vienīgais risinājums ir pārstādīt augu uz piemērotāku, saulaināku vietu dārzā.
Pielāgošanās daļējai ēnai
Lai gan kodīgais laimiņš ir izteikts saules mīlis, tas spēj zināmā mērā pielāgoties un izdzīvot arī daļējas ēnas apstākļos. Par daļēju ēnu parasti uzskata vietu, kas saņem apmēram četras līdz sešas stundas tiešas saules gaismas dienā, vai arī vietu ar filtrētu saules gaismu caur koku lapotni. Šādos apstākļos augs, visticamāk, izdzīvos, taču tā izskats un augšanas īpatnības atšķirsies no saulē augošiem eksemplāriem.
Daļējā ēnā augošs kodīgais laimiņš būs nedaudz garāks un retāks nekā saulē. Tas joprojām mēģinās stiepties pretī gaismai, taču ne tik izteikti kā pilnīgā ēnā. Lapas var būt nedaudz lielākas un tumšāk zaļas, jo augs cenšas palielināt virsmu, lai uztvertu vairāk gaismas. Tomēr kopumā tas neveidos tik blīvu un biezu paklāju kā saulainās vietās.
Ziedēšana daļējā ēnā būs ievērojami skopāka. Augs var uzziedēt, bet ziedu būs mazāk, un tie nebūs tik koši. Vislabāk, ja tās dažas saules stundas augs saņem dienas vidū, kad saule ir visintensīvākā. Ja saule ir tikai no rīta vai vakarā, ziedēšanas, visticamāk, nebūs gandrīz nemaz. Ja tev ir svarīga tieši ziedēšana, tad daļēja ēna nebūs labākā izvēle.
Ja tavā dārzā nav pieejama vieta ar pilnu sauli, bet tu tomēr vēlies audzēt kodīgo laimiņu, izvēlies gaišāko iespējamo vietu. Pievērs īpašu uzmanību tam, lai augsne būtu ļoti labi drenēta un nepārlaisti augu, jo ēnainākās vietās augsne žūst lēnāk. Rēķinies ar to, ka augs nebūs tik kompakts un neziedēs tik bagātīgi, bet tas joprojām var kalpot kā interesants zemsedzes augs, ja pieņem tā nedaudz atšķirīgo izskatu.
Gaisma un audzēšana telpās
Audzēt kodīgo laimiņu telpās ir liels izaicinājums, jo parastā dzīvoklī ir ļoti grūti nodrošināt tam nepieciešamo gaismas daudzumu. Pat visgaišākā palodze pie dienvidu puses loga parasti nespēj aizstāt pilnvērtīgu āra sauli, jo loga stikls bloķē daļu no saules spektra. Tāpēc, audzējot telpās, gandrīz neizbēgami saskarsies ar etiolācijas problēmu – augs stīdzēs un zaudēs savu formu.
Ja tomēr nolem mēģināt audzēt kodīgo laimiņu iekštelpās, novieto to pie visgaišākā, saulainākā loga, vēlams dienvidu vai rietumu pusē. Regulāri grozi podiņu, lai visas auga puses saņemtu vienmērīgu apgaismojumu un tas neaugtu šķībi. Ziemas mēnešos, kad dienas ir īsas un saules ir maz, gaismas trūkums būs īpaši izteikts. Šajā laikā ir ļoti svarīgi samazināt laistīšanu līdz minimumam, lai neprovocētu puvi.
Labākus rezultātus var sasniegt, izmantojot papildu mākslīgo apgaismojumu. Šim nolūkam ir piemērotas speciālas augu audzēšanas lampas (fitolampas), kas izstaro pilna spektra gaismu. Lampai jābūt novietotai tuvu augam (apmēram 15-30 cm attālumā) un jābūt ieslēgtai vismaz 12-14 stundas dienā. Pat ar papildu apgaismojumu panākt tādu pašu kompaktu augumu kā ārā būs grūti, bet tas noteikti palīdzēs uzlabot auga stāvokli.
Ņemot vērā visas šīs grūtības, kodīgais laimiņš nav ieteicams kā tipisks istabas augs. Tas vislabāk jūtas un izskatās ārā, kur var baudīt neierobežotu saules gaismu un svaigu gaisu. Ja tev nav dārza, bet ir saulains balkons vai terase, tā būs daudz labāka vieta šī auga audzēšanai nekā istabas palodze. Konteineros uz saulaina balkona tas jutīsies lieliski un priecēs ar savu skaistumu.
