Gaisma ir viens no fundamentālākajiem un neaizstājamākajiem faktoriem augu dzīvē, un Klūzija tulpēm tā ir īpaši svarīga. Kā augiem, kas dabiski aug atklātās, saulainās kalnu nogāzēs, tām ir izveidojusies izteikta nepieciešamība pēc intensīva apgaismojuma. Pareiza gaismas daudzuma nodrošināšana ir izšķiroša ne tikai bagātīgai un krāšņai ziedēšanai, bet arī visa auga veselībai, sīpola nobriešanai un spējai veiksmīgi pārziemot. Nepietiekams apgaismojums ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc šīs tulpes dārzā nīkuļo un atsakās ziedēt. Tāpēc, plānojot to stādīšanu, vietas izvēlei attiecībā uz saules gaismu ir jāpievērš vislielākā uzmanība, lai pilnībā atraisītu to dabisko potenciālu.
Klūzija tulpes pieder pie sauli mīlošiem augiem. Tām ir nepieciešamas vismaz sešas, bet vēlams astoņas vai vairāk stundas tiešu saules staru dienā aktīvās augšanas periodā pavasarī. Gaisma ir enerģijas avots fotosintēzes procesam, kura laikā augs no ogļskābās gāzes un ūdens ražo cukurus – savu galveno barību. Jo vairāk gaismas augs saņem, jo intensīvāka ir fotosintēze, un jo vairāk enerģijas tas var uzkrāt.
Šī uzkrātā enerģija tiek izmantota visiem dzīvības procesiem: lapu un ziedkātu augšanai, krāšņu ziedu veidošanai un, kas ir vissvarīgāk, barības vielu rezervju noglabāšanai sīpolā nākamajam gadam. Ja gaismas ir par maz, augs nespēj saražot pietiekami daudz enerģijas. Tā rezultātā ziedēšana var būt vāja, ar maziem un blāviem ziediem, vai arī tā var izpalikt pavisam. Augs visu savu niecīgo enerģiju veltīs izdzīvošanai, nevis ziedēšanai.
Turklāt gaisma ietekmē arī auga formu un izskatu. Saulainā vietā Klūzija tulpes aug kompaktas, ar spēcīgiem un noturīgiem ziedkātiem. Noēnotā vietā tās sāk “stīdzēt” – tiekties pēc gaismas. Ziedkāti kļūst gari, vāji un trausli, lapas var būt lielākas, bet plānākas un bālākas. Šādi izstīdzējuši augi ir ne tikai mazāk dekoratīvi, bet arī daudz uzņēmīgāki pret slimībām un vēja radītiem bojājumiem.
Saules gaisma un siltums ir būtiski arī pēc ziedēšanas un vasaras miera periodā. Saulaina un silta vieta nodrošina, ka augsne ātri izžūst, kas pasargā sīpolus no puves. Turklāt siltums, ko nodrošina saule vasarā, ir nepieciešams, lai sīpolā pareizi noritētu nākamā gada ziedaizmetņu veidošanās procesi. Noēnotā un mitrā vietā šie procesi var tikt traucēti, kas atkal noved pie ziedēšanas problēmām nākamajā pavasarī.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ideālās vietas izvēle dārzā
Plānojot Klūzija tulpju stādīšanu, rūpīgi novēro savu dārzu dažādos dienas laikos, lai noteiktu saulainākās vietas. Vislabākā būs vieta, kas saņem pilnu sauli no rīta līdz pēcpusdienai. Dienvidu vai dienvidrietumu nogāze ir ideāla, jo tā ne tikai saņem maksimālu saules daudzumu, bet arī nodrošina dabisku drenāžu. Akmensdārzi un alpināriji ir klasiskas vietas šo tulpju audzēšanai tieši šo iemeslu dēļ.
Izvēloties vietu, jāņem vērā arī apkārtējie objekti, kas var mest ēnu. Koki, krūmi, ēkas un žogi var būtiski ietekmēt gaismas daudzumu, ko saņem stādījumi. Jāatceras, ka ēnas mainās ne tikai dienas gaitā, bet arī sezonāli. Pavasarī, kad tulpes aktīvi aug, lapu koki vēl nav pilnībā saplaukuši, un tas var nodrošināt vairāk gaismas. Tomēr jāpārliecinās, ka vēlāk, kad lapas jau ir nokaltušas, vieta nav pārāk noēnota un mitra.
Stādīšana zem lapu kokiem ar retu vainagu var būt labs kompromiss. Pavasarī, kamēr kokiem nav lapu, tulpes saņem pietiekami daudz saules. Vēlāk vasarā koku lapotne nodrošina vieglu ēnu un pasargā augsni no pārkaršanas, kā arī no pārmērīga lietus, palīdzot uzturēt sīpoliem nepieciešamo sausumu. Tomēr šī stratēģija nedarbosies zem kokiem ar ļoti blīvu vainagu, piemēram, kļavām vai kastaņiem.
Ja dārzā nav pietiekami saulainu vietu, apsver iespēju audzēt Klūzija tulpes konteineros. Konteinerus var novietot uz saulainākā balkona, terases vai pie mājas dienvidu sienas. Liela priekšrocība ir tā, ka konteinerus var pārvietot, sekojot saulei, ja nepieciešams. Tas ļauj nodrošināt optimālu apgaismojumu pat ierobežotos apstākļos.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Gaismas trūkuma sekas
Galvenā un visvieglāk pamanāmā gaismas trūkuma pazīme ir ziedēšanas samazināšanās vai pilnīgs tās iztrūkums. Augs var turpināt veidot lapas katru pavasari, bet tas nespēj uzkrāt pietiekami daudz enerģijas, lai izveidotu ziedpumpuru. Dārznieki bieži vien ir neizpratnē, kāpēc viņu tulpes, kas pirmajā gadā pēc iestādīšanas ziedēja krāšņi, nākamajos gados vairs nezied. Bieži vien atbilde slēpjas tieši nepietiekamā apgaismojumā.
Kā jau minēts, vēl viena pazīme ir auga izstīdzēšana jeb etioloģija. Augs instinktīvi tiecas pēc gaismas avota, tāpēc stublāji un lapas kļūst pārmērīgi gari, tievi un vāji. Auga krāsa kļūst bālāka, jo samazinās hlorofila – zaļā pigmenta, kas atbild par fotosintēzi – ražošana. Šādi augi ir ne tikai nepievilcīgi, bet arī ļoti trausli un viegli lūst vējā vai lietū.
Ilgtermiņā gaismas trūkums noved pie sīpola pakāpeniskas novājināšanās un izsīkšanas. Katru gadu sīpols patērē vairāk enerģijas, nekā spēj uzkrāt, līdz beidzot tas kļūst pārāk mazs un vājš, lai vispār izdzītu asnus. Šis process var ilgt vairākus gadus, un rezultātā augs vienkārši pazūd no dobes. Tāpēc ir ļoti svarīgi laikus reaģēt, ja pamani gaismas trūkuma pazīmes.
Ja konstatē, ka tavas Klūzija tulpes cieš no gaismas trūkuma, labākais risinājums ir tās pārstādīt. Pārstādīšanu veic vasaras beigās vai rudenī, kad sīpoli ir miera periodā. Izvēlies jaunu, saulainu vietu, kas atbilst visām auga prasībām. Pārstādot sīpolus uz piemērotāku vietu, tu dod tiem otro iespēju un, visticamāk, jau nākamajā pavasarī tiksi atalgots ar krāšņu ziedēšanu.
Gaismas intensitāte un spektrs
Papildus gaismas daudzumam (stundu skaitam) nozīme ir arī tās intensitātei un spektram. Klūzija tulpes ir pielāgojušās augstai gaismas intensitātei, kas raksturīga kalnu reģioniem, kur gaiss ir retinātāks un saules starojums spēcīgāks. Tāpēc tās vislabāk jūtas atklātās, nepiesegtās vietās, kur nekas neaiztur saules starus. Viegls mākoņu sega vai smogs pilsētās jau var samazināt gaismas intensitāti.
Saules gaisma sastāv no pilna krāsu spektra. Augu fotosintēzei vissvarīgākās ir zilā un sarkanā spektra daļas. Zilā gaisma veicina veģetatīvo augšanu – lapu attīstību –, savukārt sarkanā gaisma ir svarīga ziedēšanai un sēklu veidošanai. Dabiskā saules gaisma nodrošina ideālu šo spektra daļu līdzsvaru, tāpēc nav labāka apgaismojuma avota par pašu sauli.
Dažkārt rodas jautājums par mākslīgo apgaismojumu, piemēram, audzējot tulpes uzziedināšanai telpās ziemā. Šādā gadījumā ir nepieciešams izmantot speciālas augu lampas (fitolampas), kas nodrošina augiem nepieciešamo gaismas spektru un intensitāti. Parastās kvēlspuldzes nav piemērotas, jo tās izdala pārāk daudz siltuma un to spektrs nav optimāls augu augšanai.
Tomēr dārza apstākļos galvenais ir nodrošināt pēc iespējas vairāk dabiskās saules gaismas. Jebkuri mēģinājumi kompensēt saules trūkumu ar mākslīgo apgaismojumu ārā būtu nepraktiski un neefektīvi. Tāpēc atslēgas vārds ir “vieta”. Pareizi izvēlēta, saulaina stādīšanas vieta atrisina 90% no visām ar gaismu saistītajām problēmām.
