Lai gan klājeniskā roze ‘The Fairy’ ir pazīstama kā izturīga un salcietīga šķirne, kas spēj pārciest pat diezgan bargas ziemas, pareiza sagatavošana miera periodam ir būtiska, lai nodrošinātu tās veselību un krāšņu ziedēšanu nākamajā sezonā. Īpaši svarīgi tas ir reģionos ar mainīgiem laika apstākļiem, kailsalu vai spēcīgām temperatūras svārstībām. Ieziemošana nav tikai auga apsegšana; tas ir process, kas sākas jau vasaras beigās ar pareizu kopšanu un noslēdzas ar droša patvēruma izveidi, kas pasargās auga visjutīgākās daļas no sala posta. Pārdomāta un savlaicīga ieziemošana ir labākā dāvana, ko varat sniegt savai rozei, lai tā pavasarī atmostos spēcīga un dzīvības pilna.
Sagatavošanās darbi rudenī
Rozes sagatavošana ziemai sākas jau augustā. Šajā laikā ir jāpārtrauc jebkāda mēslošana, kas satur slāpekli. Slāpeklis stimulē jaunu dzinumu un lapu augšanu, un rudenī augošie dzinumi ir mīksti, nenobrieduši un ļoti jutīgi pret salu. Tie nespēj pārziemot un, nosalstot, var kļūt par infekcijas vārtiem pavasarī. Tā vietā, lai veicinātu augšanu, uzmanība jāpievērš esošo dzinumu nobriedināšanai un stiprināšanai.
Lai palīdzētu dzinumiem pārkoksnēties un uzkrāt barības vielas ziemai, augusta beigās vai septembra sākumā rozi var mēslot ar kāliju saturošu mēslojumu, piemēram, kālija sulfātu vai kālija magnēziju. Kālijs paaugstina šūnu sulas koncentrāciju, kas darbojas kā dabisks antifrīzs, un stiprina auga audus, padarot to izturīgāku pret salu. Šī ir pēdējā mēslošana sezonā, un to veic, lai mērķtiecīgi sagatavotu augu miera periodam, nevis veicinātu tā augšanu.
Rudenī ir svarīgi pakāpeniski samazināt laistīšanas biežumu. Tas signalizē augam, ka tuvojas miera periods, un palēnina tā augšanas procesus. Tomēr pirms pastāvīga sala iestāšanās, ja rudens ir bijis sauss, ir nepieciešams veikt pēdējo, bagātīgo mitrumuzlādes laistīšanu. Labi samitrināta sakņu sistēma daudz labāk pārcieš ziemu, jo sausums kombinācijā ar salu ir viens no galvenajiem augu bojāejas cēloņiem ziemā.
Svarīgs rudens darbs ir arī apkārtnes sakopšana. Rūpīgi jāsavāc visas nobirušās lapas no rozes krūma apakšas. Uz vecajām lapām var ziemot dažādu sēnīšu slimību, piemēram, melnplankumainības, ierosinātāji. Atstājot inficētās lapas uz zemes, jūs radāt risku, ka nākamajā pavasarī slimība atkal uzliesmos ar jaunu sparu. Tīra un sakopta vide ap rozi ir svarīgs profilaktisks pasākums.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Piesegšanas laiks un metodes
Galvenais jautājums, kas nodarbina dārzniekus, ir – kad tieši ir jāsedz rozes? Pārāk agra piesegšana var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Ja rozi sasedz, kamēr laiks vēl ir silts un saulains, zem seguma var veidoties “siltumnīcas efekts”, kas provocē auga priekšlaicīgu pamošanos vai pat izraisa izsušanu. Tas novājina augu un padara to vēl jutīgāku pret turpmāko salu. Rozes sāk segt tikai tad, kad gaisa temperatūra stabili noslīdējusi zem nulles un ir iestājies neliels, pastāvīgs sals, parasti no -5 līdz -7 grādiem pēc Celsija.
Pirms piesegšanas nav ieteicams veikt spēcīgu apgriešanu. Vislabāk to atstāt uz pavasari. Rudenī var tikai nedaudz saīsināt pārāk garos, nenobriedušos dzinumus, kuri varētu lūzt zem sniega svara, un izgriezt vēl palikušos ziedus un pumpurus. Noņemiet arī visas atlikušās lapas no dzinumiem. Lapas turpina iztvaikot mitrumu un zem seguma var sākt pūt, radot labvēlīgu vidi sēnīšu slimību attīstībai.
Visefektīvākā ‘The Fairy’ rozes pasargāšanas metode ir apbēršana jeb mulčēšana. Ap krūma pamatni uzber apmēram 20-30 cm augstu konusu no sausas, irdenas materiāla. Šim nolūkam vislabāk der sausa kūdra, komposts, dārza zeme vai smiltis. Šis uzbērums pasargā vissvarīgāko auga daļu – sakņu kakliņu un potes vietu, kur atrodas snaudošie pumpuri, no kuriem pavasarī attīstīsies jaunie dzinumi. Nekādā gadījumā neizmantojiet zāģu skaidas vai salmus, jo tie uzsūc mitrumu un var sasalt ledus bluķī.
Pēc apbēršanas krūma zarus var papildus apsegt. Labs materiāls ir egļu vai priežu zari. Tie labi aiztur sniegu, kas ir labākais dabiskais siltumizolators, un vienlaikus nodrošina gaisa cirkulāciju, neļaujot augam izsust. Egļu zari arī pasargā rozi no grauzējiem. Alternatīvi var izmantot agrotīklu, kas uzvilkts uz karkasa. Svarīgi, lai segmateriāls nesaskartos tieši ar rozes dzinumiem, jo saskares vietās tie var apsalt.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ziemas pieseguma noņemšana pavasarī
Tikpat svarīgi, cik pareizi piesegt rozi rudenī, ir arī savlaicīgi un pareizi noņemt piesegumu pavasarī. Arī šajā gadījumā steigties nedrīkst. Ziemas segumu noņem pakāpeniski, vairākos piegājienos, pielāgojoties laika apstākļiem. Parasti to sāk darīt martā vai aprīļa sākumā, kad sniegs ir nokusis un zeme sāk atkust. Sākumā noņem virsējo kārtu, piemēram, egļu zarus, lai nodrošinātu labāku gaisa piekļuvi.
Pēc dažām dienām, kad augs ir nedaudz pieradis pie svaiga gaisa, var uzmanīgi atrušināt zemes, kūdras vai komposta uzbērumu ap krūma pamatni. Šis darbs jādara ļoti uzmanīgi, lai netraumētu pumpurus, kas jau, iespējams, ir sākuši pamosties. Vislabāk to darīt apmākušās dienā, lai spilgtā pavasara saule uzreiz neapdedzinātu maigos dzinumus, kas visu ziemu pavadījuši tumsā.
Pilnībā atbrīvot rozi no pieseguma var tikai tad, kad ir pagājis lielāko pavasara salnu risks. Ja pēc pieseguma noņemšanas tiek prognozēts stiprs nakts sals, jaunos dzinumus var īslaicīgi piesegt ar agrotīklu. Pārāk ilga turēšana zem seguma siltā pavasara laikā var izraisīt auga izsušanu un veicināt sēnīšu slimību attīstību, tāpēc ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru.
Pēc ziemas seguma noņemšanas un augsnes apžūšanas ir īstais laiks veikt pavasara apgriešanu. Šajā laikā skaidri var redzēt, kuri zari ir veiksmīgi pārziemojuši un kuri ir apsaluši vai bojāti. Visi bojātie, melnie un sausie zari tiek izgriezti līdz veselai, zaļai koksnei. Šis process ne tikai uzlabo krūma izskatu, bet arī stimulē jaunu, spēcīgu dzinumu augšanu no krūma pamatnes.
Īpatnības, audzējot konteineros
‘The Fairy’ rozes, kas audzētas konteineros vai podos, ziemā ir pakļautas daudz lielākam riskam nekā dārzā augošās. Augsne konteinerā sasalst daudz ātrāk un dziļāk, pakļaujot sakņu sistēmu lielam sala postam. Tāpēc šādas rozes atstāt ziemot ārā bez īpašas aizsardzības nedrīkst. Viena no drošākajām metodēm ir pārnest konteineru uz vēsu, tumšu vietu, kur temperatūra ziemā turas stabila, nedaudz virs nulles (no 0 līdz +5 grādiem), piemēram, pagrabu, garāžu vai neapkurināmu verandu.
Pirms nešanas uz ziemošanas vietu, augu nedaudz aplej. Ziemas miera periodā laistīšana ir nepieciešama ļoti reti – tikai tik daudz, lai pilnībā neizkalstu augsnes kamols, apmēram reizi mēnesī vai retāk. Pārmērīgs mitrums vēsā telpā var izraisīt sakņu puvi. Pavasarī, kad briesmas ir garām, konteineru atkal iznes ārā, sākumā novietojot to ēnainākā vietā un pakāpeniski pieradinot pie saules.
Ja nav iespējas pārvietot konteineru uz telpām, to var mēģināt ierakt zemē dārzā. Izrok bedri, kas ir pietiekami liela, lai tajā ievietotu visu podu tā, lai poda augšējā mala būtu vienā līmenī ar zemes virsmu. No augšas rozi piesedz tāpat kā dārzā augošās – apber ar kūdru un uzklāj egļu zarus. Šī metode ļauj izmantot zemes dabisko siltumu, lai pasargātu saknes no izsalšanas.
Vēl viena alternatīva ir konteinera siltināšana. Lielo podu var ievietot vēl lielākā kastē, un tukšumu starp sienām piepildīt ar siltumizolējošu materiālu, piemēram, sausām lapām, salmiem, putuplastu vai kūdru. Pašu augu no augšas arī apber un apsedz. Šāda konstrukcija jānovieto vietā, kas aizsargāta no valdošajiem vējiem, piemēram, pie mājas sienas. Tomēr jāatceras, ka šī metode ir mazāk droša nekā iepriekšējās divas, īpaši reģionos ar ļoti bargām ziemām.
