Ķīnas kelreitērija ir Āzijas izcelsmes koks, kas ir iecienīts tā dekoratīvo īpašību dēļ, taču, audzējot to reģionos ar aukstām ziemām, piemēram, Latvijā, ir svarīgi pievērst uzmanību tā pārziemošanai. Lai gan pieauguši koki ir salīdzinoši salcietīgi, jauniem stādiem un dažkārt pat pieaugušiem kokiem var būt nepieciešama īpaša sagatavošana un aizsardzība, lai tie veiksmīgi pārdzīvotu ziemas mēnešus. Pareiza sagatavošana rudenī palīdzēs kokam izvairīties no sala bojājumiem un pavasarī atsākt augšanu ar pilnu sparu. Šajā rakstā aplūkosim galvenos aspektus, kas jāņem vērā, gatavojot Ķīnas kelreitēriju ziemai.
Koka salcietība un tās robežas
Ķīnas kelreitērijas salcietība parasti tiek vērtēta atbilstoši USDA 5. līdz 9. salcietības zonai. Latvija lielākoties ietilpst 5. un 6. zonā, kas nozīmē, ka teorētiski šim kokam vajadzētu būt pietiekami izturīgam, lai pārziemotu mūsu klimatā. Tomēr ir jāņem vērā, ka salcietību ietekmē ne tikai minimālā gaisa temperatūra, bet arī citi faktori, piemēram, koka vecums, veselības stāvoklis, atrašanās vieta un konkrētās ziemas apstākļi, piemēram, kailsals vai straujas temperatūras svārstības.
Jaunajiem kokiem pirmajos divos līdz trīs gados pēc iestādīšanas ir plānāka miza un mazāk nobrieduši dzinumi, kas padara tos daudz jutīgākus pret salu. Šajā periodā tie ir visneaizsargātākie un prasa vislielāko uzmanību. Pieaugušiem, labi iesakņojušiem kokiem ir biezāka miza un spēcīgāka sakņu sistēma, kas ļauj tiem labāk pretoties zemām temperatūrām. Tomēr pat pieaugušiem kokiem bargās ziemās bez sniega segas var apsalt nenobriedušie dzinumu gali.
Svarīgs faktors ir arī mikroklimats konkrētajā dārzā. Vietā, kas ir pasargāta no aukstajiem ziemeļu un austrumu vējiem, piemēram, pie ēkas dienvidu sienas vai aiz citu lielāku koku vai krūmu grupas, koks jutīsies daudz labāk un pārziemos veiksmīgāk nekā atklātā, vējainā laukā. Vējš pastiprina sala iedarbību, dehidratējot auga audus, kas var izraisīt nopietnus bojājumus.
Lai palielinātu koka izturību, ir svarīgi pārtraukt jebkādu mēslošanu ar slāpekli vasaras otrajā pusē. Vēla mēslošana stimulē jaunu dzinumu augšanu, kuriem nepietiek laika pilnībā pārkoksnēties un nobriest pirms ziemas iestāšanās. Šie “zaļie” dzinumi ir pirmie, kas apsalst, pat pie neliela sala. Rudenī var lietot mēslojumu ar paaugstinātu kālija saturu, kas palīdz dzinumiem nobriest un uzlabo koka vispārējo salcietību.
Jauno koku sagatavošana ziemai
Jauno Ķīnas kelreitērijas koku aizsardzība ir vissvarīgākais solis to veiksmīgai pārziemošanai. Galvenais uzdevums ir pasargāt sakņu sistēmu un stumbra pamatni no izsalšanas. To vislabāk var panākt, mulčējot apdobes zonu. Vēlā rudenī, pēc pirmajām salnām, bet pirms zemes sasalšanas, ap koka pamatni uzklāj biezu, 10–15 cm slāni organiskās mulčas. Šim nolūkam var izmantot sausas lapas, salmus, kūdru, kompostu vai priežu mizas.
Mulčas slānis darbojas kā izolators, kas palīdz uzturēt stabilāku temperatūru augsnē un pasargā saknes no krasām svārstībām un dziļas sasalšanas, īpaši kailsala apstākļos. Mulču klāj ap stumbru, bet atstāj nelielu, pāris centimetru platu brīvu zonu tieši ap stumbra pamatni. Tas ir svarīgi, lai novērstu mitruma uzkrāšanos pie mizas, kas var izraisīt puvi un piesaistīt grauzējus. Pavasarī, kad zeme ir atkususi, lielāko daļu mulčas noņem, lai augsne ātrāk iesiltu.
Stumbra aizsardzība ir otrs svarīgais darbs. Jaunu koku plānā miza ir jutīga pret saules apdegumiem, kas rodas ziemā, kad spilgta saule uzsilda stumbra dienvidu pusi, bet naktī temperatūra strauji pazeminās. Šādas svārstības izraisa mizas plaisāšanu. Lai no tā izvairītos, stumbru var aptīt ar speciālu stumbra aizsarglentu, agrotīklu, niedru paklājiem vai citiem gaišas krāsas, elpojošiem materiāliem. Aptīšanu veic rudenī un noņem pavasarī.
Papildus aizsardzībai pret salu, stumbra aptīšana pasargā to arī no grauzējiem, piemēram, zaķiem un pelēm, kuri ziemā labprāt barojas ar jaunu koku mizu, nodarot nopietnus bojājumus. Ja vainags ir zems un sasniedzams, stirnas arī var to apgrauzt. Šādos gadījumos var būt nepieciešams izveidot ap koku žogu no sieta, lai pasargātu to no dzīvniekiem.
Pieaugušu koku ziemošana
Pieauguši Ķīnas kelreitērijas koki parasti ir pietiekami izturīgi, lai pārziemotu bez īpašas segšanas. To biezā miza un labi attīstītā sakņu sistēma nodrošina pietiekamu aizsardzību pret lielāko daļu ziemas izaicinājumu. Tomēr ir daži pasākumi, kas var palīdzēt tiem pārziemot vēl veiksmīgāk, īpaši, ja tiek prognozēta ļoti auksta vai bezsniega ziema.
Viens no svarīgākajiem darbiem rudenī ir pamatīga koka laistīšana pirms zemes sasalšanas. Ja rudens ir bijis sauss, augsne var būt izžuvusi, un kokam var draudēt ziemas sausums. Ziemā, pat miera periodā, koks turpina zaudēt mitrumu caur mizu un pumpuriem, un, ja saknes nevar to kompensēt no sasalušās zemes, koks var “izkalst”. Tāpēc pamatīga laistīšana oktobrī vai novembrī palīdzēs uzkrāt mitruma rezerves augsnē un kokā.
Sniegs ir labākais dabiskais izolators. Bieza sniega sega pasargā sakņu sistēmu no dziļas sasalšanas un nodrošina mitrumu pavasarī. Ja ziema ir sniegota, varat ap koka pamatni sakraut papildu sniegu, lai uzlabotu izolāciju. Tomēr jābūt uzmanīgiem ar smagu, slapju sniegu, kas var uzkrāties uz zariem un izraisīt to lūšanu. Pēc stipras snigšanas ieteicams uzmanīgi nokratīt sniegu no zariem, lai samazinātu slodzi.
Rudenī ir ieteicams veikt sanitāro atzarošanu, izgriežot visus slimos, bojātos vai aizlūzušos zarus. Tas uzlabos koka vispārējo veselību un samazinās slimību pārziemošanas iespējas. Tomēr galveno, veidojošo atzarošanu labāk atlikt uz vēlu ziemu vai agru pavasari, kad koks vēl ir pilnīgā miera stāvoklī.
Ziemas bojājumu novērtēšana un novēršana pavasarī
Pavasarī, kad ziema ir beigusies un koks sāk mosties, ir laiks novērtēt tā stāvokli un palīdzēt tam atgūties no iespējamiem bojājumiem. Pirmais solis ir noņemt visus ziemas segumus – stumbra aizsargus un lieko mulču. To dara pēc tam, kad ir beigušās stiprās pavasara salnas, bet pirms pumpuru plaukšanas. Pārāk ilga seguma atstāšana var izraisīt stumbra pārkaršanu un veicināt slimību attīstību.
Rūpīgi apskatiet koku, meklējot sala bojājumus. Visbiežāk apsalst jaunākie, nenobriedušie dzinumu gali, kas kļūst melni vai brūni un sausi. Visi šie bojātie zari ir jāizgriež līdz veselai, dzīvai koksnei. To var viegli pārbaudīt, nedaudz ieskrāpējot mizu – ja zem tās ir zaļš slānis, zars ir dzīvs, ja brūns – tas ir atmiris. Šāda atzarošana stimulēs jaunu, veselīgu dzinumu veidošanos.
Pārbaudiet stumbru, vai tajā nav sala radītu plaisu. Nelielas, virspusējas plaisas parasti sadzīst pašas, bet dziļākas brūces var kļūt par infekciju vārtiem. Uzturiet brūces tīras un novērojiet to stāvokli. Ja pamanāt pūšanas vai slimību pazīmes, konsultējieties ar arboristu par iespējamo ārstēšanu.
Pavasarī, sākoties augšanas sezonai, nodrošiniet kokam labu aprūpi, lai tas ātrāk atgūtos. Ja nepieciešams, veiciet vieglu mēslošanu ar sabalansētu komplekso mēslojumu, lai stimulētu augšanu. Uzturiet optimālu mitruma līmeni augsnē, īpaši, ja pavasaris ir sauss. Veselīgs un labi aprūpēts koks spēs ātri kompensēt ziemā zaudēto un turpinās augt un attīstīties.
📷 Flickr / Szerző: Plant Image Library / Licence: CC BY-SA 2.0
