Ķīnas kelreitērija ir pazīstama kā izturīgs un mazprasīgs koks, kas lielākoties ir noturīgs pret dažādām slimībām un kaitēkļiem. Tomēr, kā jebkurš dzīvs organisms, arī šis koks nav pilnībā pasargāts no potenciāliem apdraudējumiem. Stress, ko izraisa nelabvēlīgi augšanas apstākļi, piemēram, nepiemērota augsne, pārmērīgs mitrums vai sausums, var novājināt koku un padarīt to uzņēmīgāku pret dažādām problēmām. Laicīga slimību un kaitēkļu atpazīšana un pareiza rīcība ir atslēga, lai saglabātu koka veselību un dekorativitāti.
Biežāk sastopamās sēnīšu slimības
Viena no izplatītākajām problēmām, kas var skart Ķīnas kelreitēriju, ir lapu plankumainība. To izraisa dažādas sēnītes, kas attīstās siltos un mitros apstākļos. Uz lapām parādās neregulāras formas tumši plankumi, kas laika gaitā var palielināties un saplūst. Smagas infekcijas gadījumā lapas var priekšlaicīgi dzeltēt un nobirt, kas samazina koka dekorativitāti un var nedaudz ietekmēt tā fotosintēzes spējas. Parasti šī slimība nav letāla un nerada nopietnus draudus koka ilgtermiņa veselībai.
Lai cīnītos ar lapu plankumainību, svarīga ir profilakse. Nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju ap koku, izvairoties no pārāk blīva stādījuma un regulāri retinot vainagu. Laistot koku, centieties neslapināt lapotni, ūdeni virzot tieši uz sakņu zonu. Rudenī ir svarīgi savākt un iznīcināt visas nobirušās lapas, jo tajās var pārziemot sēnīšu sporas, kas nākamajā pavasarī inficēs jauno lapotni. Ja infekcija ir ļoti spēcīga, var apsvērt fungicīdu lietošanu, taču tas parasti nav nepieciešams.
Vēl viena potenciāli bīstama slimība ir verticilārā vīte, ko izraisa augsnē dzīvojoša sēnīte Verticillium. Šī sēnīte iekļūst kokā caur saknēm un bloķē ūdens vadīšanas sistēmu, izraisot pēkšņu zaru vai pat visa koka novīšanu un atmiršanu. Simptomi parasti parādās vienā koka pusē – lapas pēkšņi kļūst dzeltenas, brūnas un novīst, bet zari paliek piestiprināti. Diemžēl pret šo slimību nav efektīvu ārstēšanas metožu. Galvenais ir profilakse – stādīt kokus labi drenētā augsnē un izvairīties no sakņu bojājumiem. Ja koks ir inficējies, slimie zari nekavējoties jāizgriež un jāiznīcina.
Sakņu puve ir problēma, kas rodas pārmērīga augsnes mitruma un sliktas drenāžas rezultātā. Ilgstoši mitra vide rada labvēlīgus apstākļus dažādām patogēnām sēnītēm, kas uzbrūk koka saknēm. Bojātās saknes kļūst tumšas, mīkstas un nespēj uzņemt ūdeni un barības vielas. Virszemes simptomi ir līdzīgi sausuma radītajiem – lapu dzeltēšana, vīšana un nīkulīga augšana. Labākā aizsardzība pret sakņu puvi ir pareizas stādīšanas vietas izvēle un izvairīšanās no pārmērīgas laistīšanas.
Kaitēkļi, kas var apdraudēt koku
Lai gan Ķīnas kelreitērija nav īpaši pievilcīga lielākajai daļai kaitēkļu, daži tomēr var to bojāt. Viens no tādiem ir Āzijas lapkoku koksngrauzis (Anoplophora glabripennis), kas ir bīstams invazīvs kaitēklis. Šī vabole un tās kāpuri barojas ar koksni, veidojot tajā plašas ejas un nopietni bojājot koka struktūru. Bojājumu pazīmes ir lielas, apaļas izskrejas stumbrā un zaros, kā arī zāģu skaidu kaudzītes pie koka pamatnes. Šis kaitēklis ir ļoti bīstams, un, ja to pamana, par to nekavējoties jāziņo atbildīgajiem augu aizsardzības dienestiem.
Reizēm uz jaunajiem dzinumiem un lapām var parādīties laputis. Šie sīkie kukaiņi barojas, sūcot augu sulu, kas var izraisīt lapu deformāciju un augšanas palēnināšanos. Laputu izdalītais “medus rasa” veicina kvēpsēnes attīstību, kas uz lapām veido melnu, lipīgu aplikumu un traucē fotosintēzi. Nelielas laputu kolonijas var nomazgāt ar spēcīgu ūdens strūklu vai apkarot, izmantojot dabiskos ienaidniekus, piemēram, mārītes. Lielākas invāzijas gadījumā var lietot insekticīdus uz ziepju vai eļļas bāzes.
Japānas vabole (Popillia japonica) ir vēl viens potenciāls kaitēklis, kas var baroties ar Ķīnas kelreitērijas lapām. Pieaugušās vaboles skeletē lapas, izēdot mīkstos audus starp dzīslām, kas lapām piešķir mežģīnēm līdzīgu izskatu. Masveida invāzijas gadījumā tās var nodarīt ievērojamu kaitējumu koka lapotnei. Vaboles var nolasīt ar rokām agri no rīta, kad tās ir mazāk aktīvas, vai arī izmantot speciālas feromonu lamatas to populācijas kontrolei.
Bruņutis ir sīki, nekustīgi kukaiņi, kas piestiprinās pie zaru un stumbra mizas, aizsargājoties ar vaskainu vairogu. Līdzīgi kā laputis, tās sūc augu sulu, novājinot koku. Bruņutis var būt grūti pamanāmas, jo tās labi maskējas uz mizas. Nelielu invāziju var mēģināt likvidēt, noberžot bruņutis ar suku. Efektīva metode ir arī dārzkopības eļļas smidzināšana agrā pavasarī, pirms pumpuru plaukšanas, kas nosmacē pārziemojošos kaitēkļus.
Profilakses nozīme augu aizsardzībā
Labākā stratēģija cīņā ar slimībām un kaitēkļiem ir profilakse. Veselīgs, spēcīgs un labi kopts koks ir daudz izturīgāks un spējīgāks pats sevi aizstāvēt pret dažādiem apdraudējumiem. Viss sākas ar pareizas stādīšanas vietas izvēli. Nodrošiniet, ka koks saņem pietiekami daudz saules gaismas un aug labi drenētā augsnē. Tas novērsīs daudzas problēmas, kas saistītas ar pārmērīgu mitrumu un gaismas trūkumu.
Pareiza laistīšana un mēslošana ir būtiska, lai uzturētu koka vitalitāti. Izvairieties gan no iekaltēšanas, gan no pārlaistīšanas, jo abi stresa faktori var novājināt koku. Mēslojiet mēreni, izmantojot sabalansētu mēslojumu pavasarī, lai nodrošinātu nepieciešamās barības vielas. Spēcīgs koks ar labi attīstītu sakņu sistēmu un veselīgu lapotni ir mazāk pievilcīgs kaitēkļiem un izturīgāks pret infekcijām.
Regulāra koka apskate ir svarīga, lai laikus pamanītu pirmās problēmu pazīmes. Vismaz reizi pāris nedēļās rūpīgi apskatiet lapas (gan no augšpuses, gan apakšpuses), zarus un stumbru. Ja pamanāt jebko neparastu – plankumus, lapu krāsas izmaiņas, kaitēkļus vai bojājumus –, mēģiniet noskaidrot cēloni un rīkoties nekavējoties. Jo ātrāk problēma tiek identificēta, jo vieglāk to ir atrisināt.
Dārza higiēna ir vēl viens svarīgs profilakses elements. Rudenī savāciet un iznīciniet nobirušās lapas, īpaši, ja iepriekšējā sezonā novērojāt lapu plankumainību. Regulāri izgrieziet visus sausos, bojātos vai slimību skartos zarus. Griezumus veiciet ar tīriem, dezinficētiem instrumentiem, lai neizplatītu infekciju. Tīrs un sakopts dārzs samazina vietu, kur varētu pārziemot slimību ierosinātāji un kaitēkļi.
Integrētā augu aizsardzība
Integrētā augu aizsardzība (IAA) ir videi draudzīga pieeja, kas apvieno dažādas metodes, lai kontrolētu slimības un kaitēkļus, samazinot pesticīdu lietošanu. Tā vietā, lai nekavējoties ķertos pie ķīmiskiem līdzekļiem, IAA iesaka vispirms izmantot bioloģiskas, mehāniskas un kulturālas metodes. Pesticīdi tiek uzskatīti par pēdējo līdzekli, kad citas metodes nav bijušas efektīvas.
Bioloģiskā kontrole ietver dabisko ienaidnieku, piemēram, mārīšu, zeltactiņu vai parazītisko lapseņu, piesaistīšanu dārzam, lai tie kontrolētu kaitēkļu populācijas. To var panākt, stādot ziedošus augus, kas piesaista šos derīgos kukaiņus. Mehāniskās kontroles metodes ietver kaitēkļu nolasīšanu ar rokām, bojāto augu daļu izgriešanu vai barjeru, piemēram, lipīgo joslu, izmantošanu ap stumbru.
Kulturālās metodes ir tās, kas saistītas ar pareizu agrotehniku – augu maiņa, pareizs stādīšanas attālums, mulčēšana, pareiza laistīšana un mēslošana. Kā jau minēts, spēcīgs un veselīgs augs ir labākais aizsargs pats sev. Izvēloties slimību izturīgas šķirnes, ja tādas ir pieejamas, arī ir daļa no šīs stratēģijas.
Ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu (pesticīdu) lietošana būtu jāapsver tikai tad, ja kaitēkļu invāzija vai slimības izplatība ir sasniegusi kritisku līmeni un apdraud koka izdzīvošanu. Ja nolemjat lietot pesticīdus, izvēlieties pēc iespējas videi draudzīgākus produktus, piemēram, insekticīdus uz ziepju, eļļas vai nīma eļļas bāzes. Vienmēr stingri ievērojiet lietošanas instrukciju un drošības noteikumus, lai nekaitētu sev, videi un derīgajiem organismiem.
Abiotiskie faktori un bojājumi
Papildus slimībām un kaitēkļiem Ķīnas kelreitēriju var ietekmēt arī dažādi abiotiski jeb nedzīvās dabas faktori. Viens no tiem ir saules apdegums, kas var rasties uz stumbra, īpaši jauniem kokiem ar plānu mizu. Tas notiek ziemā un agrā pavasarī, kad saule uzsilda stumbra dienvidu pusi, bet naktī strauji atdziest, izraisot mizas plaisāšanu. Lai no tā izvairītos, jaunus stumbrus var nobalsināt vai aptīt ar aizsargmateriālu.
Sala bojājumi ir vēl viens risks, īpaši jauniem kokiem vai pavasarī, kad vēlas salnas var sabojāt jaunos, plaukstošos dzinumus un lapas. Lai gan pieaudzis koks ir pietiekami salcietīgs, jauni stādi var ciest. Aizsardzībai var izmantot agrotīkla pārsegus salnu naktīs. Ja dzinumi tomēr ir apsaluši, pavasarī tie ir jāizgriež līdz veselai koksnei.
Mehāniski bojājumi, ko izraisa zāles pļāvējs, trimeris vai neuzmanīga dārza darbu veikšana, var radīt brūces stumbrā, kas kļūst par infekciju vārtiem. Ir svarīgi būt uzmanīgiem, strādājot ap koku, un izveidot ap stumbru mulčas gredzenu, kas kalpos kā aizsargbarjera. Arī nepareiza atzarošana, atstājot garus celmus vai veidojot plēstus griezumus, var kaitēt kokam.
Sausuma un pārmērīga mitruma stress, kā jau iepriekš minēts, ir nopietni abiotiskie faktori. Tie ne tikai tieši ietekmē koka fizioloģiju, bet arī padara to uzņēmīgāku pret sekundārām infekcijām un kaitēkļu uzbrukumiem. Tāpēc stabila un pareiza mitruma režīma uzturēšana ir viens no svarīgākajiem veselīga koka priekšnoteikumiem.
📷 Flickr / Szerző: Plant Image Library / Licence: CC BY-SA 2.0
