Gaisma ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka Ķīnas imperatorkoka augšanu, veselību un dekorativitāti. Šis koks ir izteikti saulmīlis, un tā labsajūta ir tieši atkarīga no saņemtās saules gaismas daudzuma. Izpratne par paulovnijas gaismas prasībām ir izšķiroša, izvēloties tai piemērotāko vietu dārzā, jo nepareiza atrašanās vieta var novest pie vilšanās un nīkulīga auga. Šajā rakstā mēs detalizēti izpētīsim, kāpēc gaisma ir tik svarīga un kādi apstākļi jānodrošina, lai tavs imperatorkoks plauktu un zeltu.
Saules gaismas nozīme fotosintēzē
Saules gaisma ir dzinējspēks fotosintēzes procesam, kas ir visas augu dzīvības pamatā. Paulovnijas milzīgās lapas darbojas kā mazas saules elektrostacijas, kas uztver saules enerģiju. Izmantojot šo enerģiju, augs no ūdens un gaisā esošā oglekļa dioksīda ražo glikozi (cukuru), kas kalpo kā tā galvenais barības un enerģijas avots. Pietiekams gaismas daudzums nodrošina intensīvu fotosintēzi, kas ir iemesls paulovnijas neticami straujajai augšanai.
Jo vairāk gaismas koks saņem, jo vairāk enerģijas tas spēj saražot. Šī enerģija tiek izmantota ne tikai jaunu lapu un dzinumu veidošanai, bet arī spēcīgas sakņu sistēmas attīstībai, stumbra resnuma palielināšanai un ziedpumpuru ieriešanai. Gaismas trūkums tieši ietekmē koka spēju sevi uzturēt un attīstīties, padarot to vāju un neizturīgu. Tieši tāpēc saulaina vieta ir priekšnoteikums veselīgam un spēcīgam kokam.
Gaisma ietekmē ne tikai augšanas ātrumu, bet arī lapu krāsu un izmēru. Pilnā saulē augošai paulovnijai lapas būs lielas, stingras un piesātināti zaļā krāsā. Savukārt ēnā augošam kokam lapas būs mazākas, bālākas un plānākas, jo augs cenšas maksimāli palielināt gaismas uztveršanas virsmu ar ierobežotiem resursiem. Tas negatīvi ietekmē koka kopējo dekoratīvo vērtību.
Arī krāšņā ziedēšana ir tieši atkarīga no saņemtās gaismas daudzuma. Ziedpumpuri paulovnijai veidojas iepriekšējās vasaras beigās, un to ieriešanai ir nepieciešams daudz enerģijas, ko var nodrošināt tikai pietiekama saules gaisma. Ja koks aug ēnainā vietā, tas var vispār neziedēt vai arī ziedēšana būs ļoti skopa. Lai izbaudītu iespaidīgos, violetos ziedu ķekarus pavasarī, kokam ir jānodrošina maksimāli saulaina vieta.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Optimālais apgaismojums un stundu skaits
Lai Ķīnas imperatorkoks justos labi un augtu savam potenciālam atbilstoši, tam ir nepieciešama pilna saule. Tas nozīmē, ka kokam jāatrodas tiešos saules staros vismaz sešas stundas dienā, bet ideālā gadījumā – astoņas vai vairāk. Vislabākā ir dienvidu vai dienvidrietumu ekspozīcijas vieta, kur koks saņem saules gaismu visas dienas garumā, īpaši dienas vidū, kad tā ir visintensīvākā.
Pat daļēja ēna var būtiski ietekmēt koka attīstību. Ja koks saņem sauli tikai no rīta vai tikai vakarā, bet dienas vidū atrodas ēnā, tā augšana būs lēnāka un vainags veidosies asimetrisks, tiecoties uz gaismas pusi. Lai gan koks šādos apstākļos var izdzīvot, tas nekad nesasniegs tādu krāšņumu kā pilnā saulē augošs eksemplārs. Tāpēc, ja vien iespējams, no daļējas ēnas ir jāizvairās.
Ir svarīgi atcerēties, ka nepieciešamība pēc gaismas ir nemainīga visā koka dzīves ciklā. Gan jaunam stādam, gan pieaugušam kokam ir vajadzīgs vienāds saules gaismas daudzums. Tāpēc, plānojot stādīšanas vietu, ir jāņem vērā ne tikai esošā situācija, bet arī nākotnes perspektīva. Vai blakus augošie koki laika gaitā neaizēnos paulovniju? Vai plānotā jaunbūve nemetīs uz to ēnu?
Reģionos ar īpaši karstu un intensīvu sauli, piemēram, dienvidu valstīs, jauniem stādiem pirmajā gadā var būt nepieciešama neliela aizsardzība no pašas karstākās pēcpusdienas saules, lai pasargātu lapas no apdegšanas. Tomēr mērenā klimata joslā šāda problēma parasti nepastāv, un princips “jo vairāk saules, jo labāk” ir gandrīz vienmēr spēkā. Kad koks ir nostiprinājies, tas spēj izturēt pat ļoti spilgtu sauli.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Nepietiekama apgaismojuma pazīmes
Viena no pirmajām un acīmredzamākajām pazīmēm, kas liecina par gaismas trūkumu, ir etiolācija. Tas nozīmē, ka koks sāk stīdzēt – veidot neparasti garus, tievus un vājus dzinumus, cenšoties aizsniegties līdz gaismas avotam. Attālums starp lapām uz šādiem dzinumiem ir lielāks nekā parasti, un viss koks izskatās izstīdzējis un nesamērīgs. Šādi dzinumi ir arī ļoti trausli un viegli lūst vējā.
Kā jau minēts, gaismas trūkums tieši ietekmē lapu izskatu. Tās kļūst mazākas, plānākas un bālākas, zaudējot savu piesātināto zaļo krāsu. Smagos gaismas trūkuma gadījumos lapas var sākt dzeltēt un priekšlaicīgi nobirt, sākot ar apakšējiem zariem, jo koks cenšas saglabāt resursus augšējiem dzinumiem, kas ir tuvāk gaismai. Vainags kļūst rets un caurspīdīgs.
Ēnā augošs koks, visticamāk, neziedēs vai arī ziedēs ļoti vāji. Visa tā enerģija tiek novirzīta cīņai par izdzīvošanu un gaismas meklējumiem, un ziedpumpuru veidošanai resursu vienkārši nepietiek. Ja tava paulovnija jau vairākus gadus nezied, lai gan ir sasniegusi attiecīgo vecumu, pirmais, kas jāpārbauda, ir tas, vai tā saņem pietiekami daudz saules gaismas.
Kopumā koks, kas cieš no gaismas trūkuma, ir novājināts un daudz uzņēmīgāks pret dažādām slimībām un kaitēkļiem. Tā dabiskā imunitāte ir pazemināta, un tas kļūst par vieglu mērķi sēnīšu slimībām, piemēram, miltrasai, kas īpaši labi attīstās ēnainās un mitrās vietās. Arī kaitēkļi biežāk uzbrūk vājiem un stresa nomocītiem augiem.
Vieta dārzā un tās plānošana
Plānojot dārzu, paulovnijai ir jāatvēl pati saulainākā un atklātākā vieta. Ideāla būtu vieta dārza dienvidu pusē, kur to neaizēno ne māja, ne citas ēkas, ne augsti koki vai dzīvžogi. Pirms stādīšanas pavēro izvēlēto vietu dažādos dienas laikos, lai pārliecinātos, ka tā saņem tiešu sauli lielāko dienas daļu. Neaizmirsti ņemt vērā arī ēnas, kas mainās līdz ar gadalaikiem.
Ņem vērā pieaugušā koka izmērus. Paulovnija izaug par lielu koku ar plašu vainagu, kas metīs ēnu uz citiem augiem. Plānojot stādījumus tās tuvumā, izvēlies ēnu mīlošus vai ēncietīgus augus, piemēram, hostas, papardes vai dažas rododendru šķirnes. Nestādi paulovnijas tuvumā citus sauli mīlošus augus, jo laika gaitā tie nonāks tās ēnā un nīkuļos.
Ja tavā dārzā nav nevienas ideāli saulainas vietas, ir jāizvēlas labākā no pieejamajām. Priekšroka dodama vietai, kas saņem pēcpusdienas sauli, jo tā ir spēcīgāka un ilgstošāka nekā rīta saule. Ja paulovniju nākas stādīt vietā, kur to daļēji aizēno citi koki, var apsvērt šo koku zaru apzāģēšanu, lai palielinātu gaismas piekļuvi.
Ja saproti, ka jau iestādītā paulovnija cieš no gaismas trūkuma, labākais risinājums ir to pārstādīt. Vislabāk to darīt agrā pavasarī, pirms lapu plaukšanas, kamēr koks vēl ir miera periodā. Pārstādīšana ir liels stress, īpaši lielākam kokam, tāpēc tas jādara uzmanīgi, cenšoties saglabāt pēc iespējas lielāku sakņu kamolu. Tomēr ilgtermiņā koka pārcelšana uz piemērotāku vietu noteikti atmaksāsies ar tā veselību un skaistumu.
