Jūrmalas jacobaea, kas pazīstama ar savām sudrabainajām, filcētajām lapām, bieži tiek audzēta kā viengadīgs augs, īpaši reģionos ar bargām ziemām. Tomēr pēc savas dabas tas ir daudzgadīgs puskrūms, kas spēj pārziemot un priecēt ar savu skaistumu vairākus gadus, ja tam tiek nodrošināti piemēroti apstākļi. Veiksmīga ziemošana ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp no konkrētās klimatiskās zonas, auga vecuma, stādīšanas vietas un pareizas sagatavošanās ziemai. Izpratne par šī auga aukstumizturību un nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem ļaus pagarināt tā mūžu un saglabāt tā dekorativitāti arī nākamajās sezonās. Pareiza pieeja ziemošanai ir galvenais, lai šo Vidusjūras augu veiksmīgi audzētu arī vēsākā klimatā.
Šī auga aukstumizturība ir ierobežota. Parasti tiek uzskatīts, ka tas spēj paciest salu līdz aptuveni -10°C, dažas šķirnes pat līdz -15°C, it īpaši, ja augs ir labi iesakņojies un augsnes apstākļi ir optimāli. Galvenais drauds ziemā nav tikai aukstums, bet arī pārmērīgs mitrums kombinācijā ar salu. Mitrā, smagā augsnē auga saknes var sākt pūt, un sasalstot ledus kristāli var tās neatgriezeniski sabojāt. Tāpēc veiksmīgas ziemošanas pamatā ir labi drenēta augsne, kas neļauj ūdenim uzkrāties ap sakņu sistēmu.
Sagatavošanās ziemai jāsāk jau rudenī. Viens no svarīgākajiem soļiem ir laistīšanas samazināšana. Kad gaisa temperatūra pazeminās un auga augšana palēninās, tam nepieciešams daudz mazāk ūdens. Pārmērīga laistīšana rudenī var veicināt sakņu puvi un padarīt augu vārīgāku pret salu. Arī mēslošana ir jāpārtrauc jau vasaras beigās vai agrā rudenī, lai neveicinātu jaunu, nenobriedušu dzinumu veidošanos, kas ziemā noteikti apsaltu. Ir jāļauj augam pakāpeniski ieiet miera periodā.
Pirms ziemas iestāšanās var veikt vieglu apgriešanu, noņemot visas bojātās vai slimās lapas un zarus. Tomēr radikālu apgriešanu labāk atstāt uz pavasari. Rudenī atstātā lapotne un dzinumi kalpo kā papildu dabiskā aizsardzība sakņu kakliņam un pumpuriem. Rudens apgriešana var stimulēt jaunu augšanu, kas pirms sala nav vēlama. Galvenais uzdevums rudenī ir nodrošināt, ka augs ir veselīgs un gatavs miera periodam.
Ziemošana atklātā laukā
Reģionos ar maigām ziemām, kur temperatūra reti noslīd zem kritiskās robežas, jūrmalas jacobaea var veiksmīgi pārziemot atklātā laukā bez īpašas piesegšanas. Svarīgākais nosacījums šādā gadījumā ir stādīšanas vietas izvēle. Vietai jābūt saulainai, aizsargātai no aukstiem ziemas vējiem, un, pats galvenais, ar lielisku drenāžu. Smilšaina vai akmeņaina augsne ir ideāli piemērota, jo tā nodrošina, ka liekais ūdens ātri aizplūst un saknes necieš no mitruma.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Aukstākos reģionos augam ir nepieciešama papildu aizsardzība. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt sakņu sistēmu no sala, ir mulčēšana. Pēc pirmajām nopietnajām salnām, kad augsnes virskārta ir sasalusi, ap auga pamatni uzber biezu (10-15 cm) mulčas slāni. Kā mulču var izmantot sausas lapas, salmus, kūdru vai priežu mizas. Ir svarīgi mulčēt pēc augsnes sasalšanas, lai mulčas slāņa apakšā neiemitinātos peles vai citi grauzēji. Mulča palīdzēs uzturēt stabilāku temperatūru ap saknēm un pasargās tās no krasām temperatūras svārstībām.
Papildus sakņu sistēmas aizsardzībai, var būt nepieciešams pasargāt arī auga virszemes daļu, īpaši bezsniega ziemās, kad nav dabiskās sniega segas aizsardzības. Šim nolūkam var izmantot egļu vai priežu zarus, ko uzklāj uz auga. Skuju zari aiztur sniegu, pasargā no aukstā vēja un nedaudz noēno no spilgtās ziemas saules, kas var izraisīt auga “apdegšanu” un atūdeņošanos. Ir svarīgi neizmantot materiālus, kas neļauj gaisam cirkulēt, piemēram, polietilēna plēvi, jo zem tiem var veidoties kondensāts un augs var sākt pūt.
Pavasarī, kad salnu draudi ir garām un laiks kļūst stabili silts, ziemas piesegums ir pakāpeniski jānoņem. To nedrīkst darīt pārāk agri, lai pasargātu augu no vēlajām pavasara salnām, bet arī ne pārāk vēlu, lai augs zem seguma nesāktu pārkarst un “izsust”. Mulčas slāni var atstāt ap augu, jo tas palīdzēs saglabāt mitrumu un nomāks nezāļu augšanu, vai arī to var viegli iestrādāt augsnes virskārtā kā papildu organisko mēslojumu. Pēc ziemas pieseguma noņemšanas augu apgriež, noņemot visus apsalušos un bojātos dzinumus.
Ziemošana podos un konteineros
Augiem, kas audzēti podos vai konteineros, ziemošana ir nedaudz atšķirīga. Podā esošā augsne sasalst daudz ātrāk un dziļāk nekā dārza augsne, tāpēc sakņu sistēma ir daudz vairāk pakļauta sala iedarbībai. Atstāt podu ar jūrmalas jacobaea ārā pa ziemu reģionos ar bargu salu nozīmē gandrīz drošu auga bojāeju. Tāpēc vislabākais risinājums ir pārvietot podu uz piemērotu ziemošanas vietu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ideāla vieta ziemošanai ir vēsa, gaiša telpa, kur temperatūra ziemā turas virs sasalšanas robežas, optimāli no +5°C līdz +10°C. Piemērotas var būt vēsas verandas, lodžijas, garāžas ar logu, pagrabi vai neapkurināmas siltumnīcas. Pirms pārvietošanas augu var nedaudz apgriezt, lai tas aizņemtu mazāk vietas. Ziemošanas periodā augam nepieciešams minimāls apgaismojums un ļoti reta laistīšana. Augsne jāuztur gandrīz sausa, to nedaudz samitrinot tikai reizi mēnesī vai retāk, lai pilnībā neizžūtu saknes.
Ja nav pieejamas piemērotas vēsas telpas, var mēģināt pārziemināt augu podā arī ārā, nodrošinot tam maksimālu aizsardzību. Podu var ierakt zemē dārzā līdz ar augsnes virsmu – tas palīdzēs pasargāt saknes no krasām temperatūras svārstībām. Pēc tam auga virszemes daļu un augsni podā var mulčēt un apsegt ar skuju zariem, tāpat kā atklātā laukā augošus augus. Vēl viena iespēja ir ievietot podu lielākā kastē, bet tukšo telpu starp poda sienām un kasti piepildīt ar siltumizolējošu materiālu, piemēram, sausām lapām, salmiem vai putuplastu.
Pavasarī, kad iestājas silts laiks, podu var izrakt un novietot atpakaļ savā vietā. Ja augs ziemojis telpās, tas ir pakāpeniski jāpieradina atpakaļ pie āra apstākļiem. Sākotnēji to iznes ārā tikai uz dažām stundām dienā, novietojot ēnainā vietā. Pakāpeniski laiku, ko augs pavada ārā, pagarina un pieradina to pie tiešiem saules stariem. Šis norūdīšanas process ir svarīgs, lai augs neciestu no pēkšņām vides maiņām un saules apdegumiem. Pēc norūdīšanas var atsākt normālu laistīšanas un mēslošanas režīmu.
Pavasara atmoda
Pēc ziemas miera perioda jūrmalas jacobaea ir nepieciešama pareiza aprūpe, lai tas veiksmīgi atsāktu augšanu. Pirmais un svarīgākais darbs pavasarī ir apgriešana. Kad pēdējās stiprās salnas ir garām, ir pienācis laiks novērtēt ziemas nodarītos bojājumus. Visi apsalušie, melnie, sausie un bojātie dzinumi ir jānogriež līdz veselai, dzīvai koksnei. Nebaidieties no diezgan radikālas apgriešanas, jo tas stimulēs jaunu, spēcīgu dzinumu augšanu no auga pamatnes un palīdzēs veidot kompaktu un kuplu krūmu.
Pēc apgriešanas ir laiks pirmajai pavasara mēslošanai. Var izmantot sabalansētu komplekso mēslojumu vai organisko mēslojumu, piemēram, kompostu, ko viegli iestrādā augsnes virskārtā ap augu. Tas nodrošinās augam nepieciešamās barības vielas, lai tas varētu ātri atgūties pēc ziemas un sākt jaunu augšanas ciklu. Līdz ar temperatūras paaugstināšanos un augšanas sākšanos pakāpeniski jāpalielina arī laistīšanas biežums, taču joprojām jāievēro mērenība un jāizvairās no pārmērīgas augsnes mitrināšanas.
Ir svarīgi novērot augu pirmajās nedēļās pēc ziemas. Ja tas sāk dzīt jaunus dzinumus un lapas, tas ir labs rādītājs, ka ziemošana bijusi veiksmīga. Ja augs neizrāda nekādas dzīvības pazīmes arī pēc tam, kad citi augi dārzā jau ir sākuši augt, pastāv iespēja, ka tas nav pārcietis ziemu. Šādā gadījumā var mēģināt nedaudz pakasīt stumbra mizu pie pamatnes – ja zem tās ir zaļš slānis, augs vēl ir dzīvs un ir vērts pagaidīt. Ja stumbrs ir sauss un trausls, visticamāk, augs ir aizgājis bojā.
Dažreiz pēc ziemas augs var izskatīties diezgan nīkulīgi, zaudējot daļu no savas lapotnes un kompaktuma. Pacietība un pareiza kopšana parasti palīdz tam atgūties. Regulāra veco lapu noņemšana, mērena laistīšana un barošana, kā arī pietiekams saules gaismas daudzums palīdzēs jūrmalas jacobaea ātri atgūt savu dekoratīvo izskatu un atkal kļūt par spilgtu akcentu jūsu dārzā. Veiksmīgi pārziemojis augs ar katru gadu kļūs spēcīgāks un izturīgāks.
