Jūrmalas jacobaea ir pazīstams ar savu pieticību un spēju augt pat nabadzīgās augsnēs, kas padara to par iecienītu izvēli daudzos dārzos. Šis augs nav prasīgs attiecībā uz barības vielām, un pārmērīga mēslošana tam var nodarīt pat vairāk ļauna nekā laba. Tomēr, lai sasniegtu maksimālu dekorativitāti, veicinātu kuplu augšanu un nodrošinātu lapotnes intensīvi sudrabaino krāsu, mērena un pareizi sabalansēta mēslošana var būt ļoti noderīga. Ir svarīgi izprast, kādas barības vielas un kādā daudzumā šim augam ir nepieciešamas, lai izvairītos no pārbarošanas, kas var izraisīt nevēlamas sekas, piemēram, auga izstīdzēšanu un dekorativitātes zudumu. Pareiza pieeja mēslošanai palīdzēs uzturēt augu veselīgu, kompaktu un vizuāli pievilcīgu visas sezonas garumā.
Galvenais princips, kas jāievēro, mēslojot jūrmalas jacobaea, ir “mazāk ir vairāk”. Pārmērīgs slāpekļa daudzums mēslojumā var veicināt strauju zaļās masas pieaugumu, taču tas notiek uz lapu sudrabainās krāsas un auga kompaktās formas rēķina. Augs var kļūt stīdzīgs, ar retāku lapotni, un lapas var zaudēt savu raksturīgo pelēko nokrāsu, kļūstot zaļganākas. Tāpēc ieteicams izvēlēties sabalansētus kompleksos mēslojumus, kuros slāpekļa (N), fosfora (P) un kālija (K) attiecība ir līdzsvarota, vai pat mēslojumus ar nedaudz pazeminātu slāpekļa saturu.
Vislabākais laiks mēslošanai ir pavasaris, kad sākas aktīvā augšanas sezona. Pavasara mēslošana nodrošina augam nepieciešamo barības vielu devu visam turpmākajam periodam. Ieteicams izmantot lēnas iedarbības granulēto mēslojumu, ko viegli iestrādā augsnes virskārtā ap augu. Šāds mēslojums pakāpeniski atbrīvo barības vielas vairāku mēnešu garumā, nodrošinot vienmērīgu un ilgstošu barošanu. Alternatīvi var izmantot arī šķidro mēslojumu, to atšķaidot un lietojot reizi mēnesī no pavasara līdz vasaras vidum.
Augiem, kas aug ļoti nabadzīgā, smilšainā augsnē, var būt nepieciešama nedaudz biežāka mēslošana nekā tiem, kas aug auglīgākā dārza zemē. Tomēr arī šajā gadījumā ir svarīgi nepārspīlēt. Ja augs izskatās veselīgs, ar spilgtu lapu krāsu un labu augšanas tempu, papildu mēslošana var nebūt nepieciešama. Ir svarīgi novērot auga stāvokli un reaģēt uz tā vajadzībām, nevis stingri sekot iepriekš noteiktam mēslošanas grafikam. Rudenī mēslošana ir jāpārtrauc, lai augs varētu sagatavoties ziemas miera periodam.
Organiskais mēslojums
Organiskais mēslojums ir lieliska izvēle jūrmalas jacobaea barošanai, jo tas ne tikai nodrošina augu ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru. Labi sadalījies komposts ir viens no labākajiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem. To var iestrādāt augsnē pirms stādīšanas vai uzklāt kā mulčas slāni ap jau augošiem augiem pavasarī. Komposts bagātina augsni ar organiskajām vielām, uzlabo tās ūdens un gaisa caurlaidību un veicina veselīgas mikrofloras attīstību.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Vēl viens labs organiskā mēslojuma veids ir labi satrūdējuši kūtsmēsli. Līdzīgi kā komposts, tie nodrošina lēnu un ilgstošu barības vielu atbrīvošanos. Svarīgi ir izmantot tikai pilnībā sadalījušos kūtsmēslus, jo svaigi kūtsmēsli var “apdedzināt” auga saknes un saturēt nezāļu sēklas. Kūtsmēslus, tāpat kā kompostu, iestrādā augsnē pavasarī. Šāda organiska mēslojuma deva parasti ir pietiekama visai sezonai.
Pelni, kas iegūti no koksnes dedzināšanas, var kalpot kā labs kālija un mikroelementu avots. Kālijs ir svarīgs auga vispārējai izturībai, tas palīdz tam labāk pārciest sausumu un sagatavoties ziemai. Tomēr ar pelnu lietošanu jābūt uzmanīgiem, jo tie var paaugstināt augsnes pH līmeni, padarot to sārmaināku. Jūrmalas jacobaea dod priekšroku neitrālai vai nedaudz sārmainai augsnei, tāpēc neliels pelnu daudzums var būt pat labvēlīgs. Pelni jāizkaisa plānā kārtā ap augu un viegli jāiestrādā augsnē.
Biohumuss jeb slieku komposts ir vēl viens ļoti vērtīgs organiskais mēslojums. Tas ir bagāts ar viegli uzņemamām barības vielām, fermentiem un augšanas hormoniem, kas veicina spēcīgas sakņu sistēmas attīstību un uzlabo auga imunitāti. Biohumusu var pievienot stādīšanas bedrē vai izmantot kā virsmēslojumu. Tā kā tas ir ļoti koncentrēts, pietiek ar nelielu daudzumu. Organiskā mēslojuma izmantošana ir ilgtspējīgs un videi draudzīgs veids, kā nodrošināt jūrmalas jacobaea ar visām nepieciešamajām barības vielām.
Minerālmēsli
Ja tiek izvēlēts izmantot minerālmēslus, priekšroka jādod sabalansētiem kompleksajiem mēslojumiem. Ir svarīgi pievērst uzmanību N-P-K (slāpeklis-fosfors-kālijs) attiecībai. Jūrmalas jacobaea labāk piemēroti mēslojumi, kuros šie elementi ir līdzsvarotā attiecībā, piemēram, 10-10-10, vai arī mēslojumi ar nedaudz zemāku slāpekļa saturu. Fosfors (P) ir svarīgs sakņu sistēmas attīstībai, savukārt kālijs (K) veicina auga izturību pret stresu, slimībām un nelabvēlīgiem laika apstākļiem.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Lēnas iedarbības granulētie mēslojumi ir ērts un efektīvs risinājums. Tos iestrādā augsnē vienu reizi pavasarī, un tie nodrošina augu ar barības vielām visas sezonas garumā. Šāda veida mēslojums samazina pārbarošanas risku, jo barības vielas atbrīvojas pakāpeniski. Lietojot granulēto mēslojumu, ir svarīgi ievērot ražotāja norādītās devas, jo pārmērīgs daudzums var bojāt auga saknes. Pēc mēslojuma iestrādāšanas augsne ir jāaplaista, lai granulas sāktu šķīst un barības vielas kļūtu pieejamas augam.
Šķidrie mēslojumi ir piemēroti augiem, kas tiek audzēti podos un konteineros, jo no tiem barības vielas ātrāk izskalojas. Tos lieto aktīvās augšanas periodā, no pavasara līdz vasaras vidum, pievienojot laistāmajam ūdenim reizi 3-4 nedēļās. Ir svarīgi izmantot mēslojumu, kas paredzēts dekoratīvajiem lapu augiem, un atšķaidīt to atbilstoši instrukcijai vai pat nedaudz vājākā koncentrācijā, lai izvairītos no sakņu apdedzināšanas. Ziemas mēnešos augus podos nemēslo.
Ir svarīgi atcerēties, ka minerālmēsli nenodrošina augsni ar organiskajām vielām. Ilgstoši lietojot tikai minerālmēslus, augsnes struktūra var pasliktināties. Tāpēc labākais risinājums ir kombinēt minerālmēslu lietošanu ar regulāru organisko vielu, piemēram, komposta, iestrādāšanu augsnē. Tas nodrošinās gan ātru barības vielu pieejamību, gan ilgtermiņa augsnes veselības uzlabošanos.
Barības vielu trūkuma pazīmes
Lai gan jūrmalas jacobaea ir pieticīgs augs, ļoti nabadzīgā augsnē tam var parādīties barības vielu trūkuma pazīmes. Viena no izplatītākajām pazīmēm ir augšanas palēnināšanās un vispārējs nīkulīgs izskats. Ja augs neattīstās, neveido jaunus dzinumus un izskatās vājš, tas var liecināt par barības vielu deficītu. Šādā gadījumā viegla mēslošana ar sabalansētu komplekso mēslojumu var palīdzēt uzlabot situāciju.
Lapu krāsas izmaiņas arī var norādīt uz konkrētu barības vielu trūkumu. Ja lapas kļūst bālas vai dzeltenīgas, tas var liecināt par slāpekļa trūkumu. Tomēr jāatceras, ka pārmērīgs slāpeklis šim augam nav vēlams. Ja apakšējās, vecākās lapas kļūst dzeltenas un nobirst, tas var būt arī dabisks process, taču, ja dzeltē arī jaunās lapas, visticamāk, trūkst barības vielu.
Dzeltenas lapas ar zaļām dzīslām (hloroze) bieži norāda uz dzelzs vai magnija trūkumu. Šī problēma biežāk rodas sārmainās augsnēs, kur šie mikroelementi augam ir grūtāk pieejami. Šādā gadījumā var palīdzēt mēslošana ar speciāliem līdzekļiem, kas satur dzelzs helātus, vai arī auga apsmidzināšana ar magnija sulfāta (Epsom sāls) šķīdumu. Pirms ķerties pie specifiskas ārstēšanas, ir svarīgi izslēgt citus iespējamos cēloņus, piemēram, pārlaistīšanu vai sakņu bojājumus.
Sarkana vai violeta lapu nokrāsa var liecināt par fosfora trūkumu. Šī problēma biežāk novērojama aukstā laikā pavasarī, kad saknes nespēj efektīvi uzņemt fosforu no aukstas augsnes. Parasti, laikam kļūstot siltākam, šī problēma atrisinās pati no sevis. Ja tomēr problēma saglabājas, var lietot mēslojumu ar paaugstinātu fosfora saturu. Kopumā ir svarīgi atcerēties, ka pareiza diagnoze ir pirmais solis veiksmīgai problēmas risināšanai.
Pārbarošanas sekas un novēršana
Pārbarošana ir daudz biežāka un bīstamāka problēma jūrmalas jacobaea audzēšanā nekā barības vielu trūkums. Pārmērīga mēslošana, īpaši ar slāpekli bagātiem mēslojumiem, var radīt vairākas negatīvas sekas. Viena no acīmredzamākajām ir auga formas un krāsas izmaiņas. Augs sāk strauji stiepties garumā, kļūstot stīdzīgs un zaudējot savu kompakto, pievilcīgo formu. Lapas var kļūt lielākas, bet retākas, un, kas ir vissliktākais, tās zaudē savu unikālo sudrabaino nokrāsu, kļūstot zaļākas.
Pārmērīga mēslošana var arī “apdedzināt” auga saknes. Mēslojuma sāļu augstā koncentrācija augsnē traucē normālu ūdens uzņemšanu, izraisot osmotisko stresu. Tā rezultātā augs var sākt vīst, lai gan augsne ir mitra. Lapu malas var kļūt brūnas un sausas. Smagos gadījumos sakņu sistēma var tikt nopietni bojāta, kas var novest pie visa auga bojāejas. Šis risks ir īpaši augsts, lietojot ātras iedarbības šķīstošos minerālmēslus nepareizās devās.
Pārbarots augs kļūst arī uzņēmīgāks pret slimībām un kaitēkļiem. Strauji augušie, mīkstie dzinumi ir viegls mērķis laputīm un citiem sūcējtipa kaitēkļiem. Tāpat vājināta auga imunitāte nespēj efektīvi pretoties sēnīšu infekcijām. Tādējādi, cenšoties uzlabot auga stāvokli ar pārmērīgu mēslošanu, var panākt tieši pretēju efektu, padarot to vārgu un slimīgu.
Lai izvairītos no pārbarošanas, vienmēr ir stingri jāievēro mēslojuma ražotāja norādītās devas. Ja rodas šaubas, labāk ir lietot mazāku devu nekā lielāku. Ja ir aizdomas par pārbarošanu, nekavējoties jāpārtrauc jebkāda mēslošana. Ja augs aug podā, to var mēģināt glābt, pamatīgi izskalojot augsni ar lielu daudzumu tīra ūdens, lai izskalotu liekos sāļus. Dārzā augošiem augiem var palīdzēt bagātīga laistīšana. Turpmāk mēslošanu atsāk tikai tad, kad augs ir pilnībā atkopies, un to dara ļoti piesardzīgi.
