Japānas sievpaparde ir augs, kas savā dabiskajā vidē aug trūdvielām bagātās, mitrās meža augsnēs, kur barības vielas nepārtraukti atbrīvojas, sadaloties nobirušajām lapām un citiem organiskiem materiāliem. Tāpēc arī dārzā tā vislabāk jutīsies augsnē, kas ir bagāta ar organisko vielu, un neprasīs intensīvu papildmēslošanu. Patiesībā, runājot par šo papardi, viens no galvenajiem mēslošanas principiem ir mērenība. Pārmērīga barības vielu deva var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, tāpēc ir svarīgi izprast auga patiesās vajadzības un nodrošināt tās saudzīgā un dabiskā veidā.
Organiskās vielas nozīme augsnē
Pirms ķerties pie minerālmēsliem, ir svarīgi saprast, ka Japānas sievpapardes veselības pamats ir augstas kvalitātes, ar organisko vielu bagāta augsne. Organiskā viela, piemēram, komposts, lapu trūds vai labi sadalījušies kūtsmēsli, pilda vairākas svarīgas funkcijas. Tā ne tikai lēnām un pakāpeniski nodrošina augu ar visām nepieciešamajām barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru, padarot to irdenāku un gaisa caurlaidīgāku. Tas ir īpaši svarīgi papardes saknēm, kurām nepieciešams skābeklis un kuras necieš sablīvētu augsni.
Iestrādājot organisko vielu augsnē pirms stādīšanas, tu radi ilgtermiņa barības vielu rezervi. Izrokot stādīšanas bedri, sajauc izrakto zemi ar kompostu attiecībā aptuveni 1:1. Šāds sākums nodrošinās jauno augu ar visu nepieciešamo pirmajā augšanas sezonā un, iespējams, pat ilgāk. Organiskā viela arī palīdz uzturēt augsnē stabilu pH līmeni, kas ir viegli skābs – tieši tāds, kāds patīk Japānas sievpapardei.
Turklāt organiskā viela darbojas kā sūklis, palīdzot augsnei saglabāt mitrumu. Tas ir ļoti svarīgi šai mitrumu mīlošajai papardei, jo samazina augsnes izžūšanas risku karstā laikā. Vienlaikus tā uzlabo arī drenāžu smagās māla augsnēs, neļaujot ūdenim uzkrāties ap saknēm. Tādējādi organisko vielu var uzskatīt par galveno elementu, kas nodrošina gan barošanu, gan optimālu mitruma režīmu.
Regulāra augsnes papildināšana ar organisko vielu ir labākā mēslošanas stratēģija ilgtermiņā. Katru pavasari ap auga pamatni uzklāj 2-3 cm biezu komposta vai lapu trūda slāni. Šis process, ko sauc par virsmas mēslošanu vai mulčēšanu, ļaus barības vielām lēnām ieskaloties augsnē ar lietus vai laistīšanas ūdeni, nepārtraukti barojot augu visas sezonas garumā. Tas ir daudz saudzīgāks un efektīvāks veids nekā koncentrētu minerālmēslu lietošana.
Kad un kā mēslot papildus
Lai gan labi uzturētā, ar organiku bagātā augsnē Japānas sievpapardei papildmēslošana bieži vien nav nepieciešama, ir situācijas, kad tā var būt noderīga. Ja augsne ir nabadzīga, piemēram, smilšaina vai ja augs audzis vienā vietā daudzus gadus bez augsnes ielabošanas, var parādīties barības vielu trūkuma pazīmes. Tās var izpausties kā lēnāka augšana, mazākas un bālākas lapas vai samazināta krāsu intensitāte. Šādos gadījumos var apsvērt papildu mēslošanu.
Labākais laiks papildmēslošanai ir pavasaris, kad sākas aktīvā augšana un parādās jaunie dzinumi. Šajā laikā augam ir vislielākā nepieciešamība pēc barības vielām, lai veidotu jaunas lapas. Mēslošana pavasarī dos augam enerģijas lādiņu visai sezonai. Noteikti izvairies no mēslošanas vasaras otrajā pusē vai rudenī. Vēlīna mēslošana var stimulēt jaunu, vārīgu dzinumu veidošanos, kas nepaspēs nobriest līdz ziemai un var apsalt, tādējādi novājinot visu augu.
Ja nolem mēslot, izvēlies sabalansētu, lēnas iedarbības komplekso mēslojumu. Tas var būt granulēts mēslojums, kas paredzēts dekoratīvajiem lapu augiem vai universālais dārza mēslojums. Meklē produktu ar līdzsvarotu N-P-K (slāpeklis-fosfors-kālijs) attiecību, piemēram, 10-10-10 vai 14-14-14. Lēnas iedarbības mēslojums nodrošinās pakāpenisku barības vielu atbrīvošanos vairāku mēnešu garumā, samazinot pārdozēšanas risku.
Alternatīvi var izmantot šķidro mēslojumu, piemēram, zivju emulsiju vai jūras aļģu ekstraktu, kas ir dabīgi un saudzīgi. Šādus mēslojumus parasti atšķaida ar ūdeni un lieto laistīšanas laikā. Tomēr atceries galveno likumu – vienmēr lieto mēslojumu uz pusi mazākā koncentrācijā, nekā norādīts uz iepakojuma. Japānas sievpapardes saknes ir jutīgas, un pārāk spēcīgs mēslojums var tās apdedzināt.
Pārmērīgas mēslošanas briesmas
Pārmērīga mēslošana ir viena no biežākajām kļūdām Japānas sievpapardes audzēšanā. Daudzi dārznieki, labu gribēdami, cenšas “pabarot” savus augus pēc iespējas labāk, taču šai papardei tas var būt liktenīgi. Pārāk liela mēslojuma koncentrācija augsnē, īpaši sintētisko minerālmēslu gadījumā, rada augstu sāļu līmeni. Šie sāļi “izvelk” ūdeni no auga saknēm osmozes ceļā, izraisot to apdegšanu un atmiršanu, pat ja augsne ir mitra.
Pirmās pārmēslošanas pazīmes var būt lapu malu apbrūnēšana un sakalšana, kas izskatās ļoti līdzīgi sausuma radītiem bojājumiem. Tas var mulsināt dārznieku, kurš, redzot šādas pazīmes, var sākt laistīt vēl vairāk, situāciju tikai pasliktinot. Pārmērīgs slāpekļa daudzums var izraisīt ļoti strauju, bet vāju un izstīdzējušu lapu augšanu, kas viegli lūst. Turklāt tas var negatīvi ietekmēt lapu krāsu, padarot sudrabainos un sarkanīgos toņus mazāk izteiksmīgus.
Ja ir aizdomas par pārmēslošanu, nekavējoties pārtrauc jebkādu papildmēslojumu lietošanu. Ja tika izmantots granulēts mēslojums, mēģini pēc iespējas vairāk to savākt no augsnes virsmas. Pēc tam vairākas reizes kārtīgi un dziļi salej augsni ap augu ar tīru ūdeni. Šis process, ko sauc par augsnes skalošanu, palīdzēs izskalot liekos sāļus no sakņu zonas. Turpmāk esi daudz piesardzīgāks un atceries, ka šai papardei pieticība barības vielu ziņā ir liels tikums.
Vislabākā pieeja ir uzticēties dabiskajiem procesiem. Koncentrējies uz veselīgas un dzīvas augsnes izveidi, kas bagāta ar organisko vielu un mikroorganismiem. Šāda augsne pati spēs nodrošināt augu ar visu nepieciešamo. Atceries, ka mēslošana nav risinājums visām problēmām – ja augs izskatās neveselīgs, vispirms pārbaudi laistīšanas režīmu, apgaismojumu un iespējamos kaitēkļus vai slimības.
Barības vielu trūkuma pazīmes
Lai gan pārmēslošana ir biežāka problēma, ļoti nabadzīgās augsnēs Japānas sievpapardei var attīstīties arī barības vielu trūkums. Ir svarīgi iemāclties atpazīt šīs pazīmes, lai varētu savlaicīgi rīkoties. Vispārējs barības vielu trūkums parasti izpaužas kā aizkavēta augšana, augs ir mazāks nekā paredzēts, un lapas ir sīkas. Šādā gadījumā labākais risinājums ir augsnes ielabošana ar kompostu.
Konkrētu elementu trūkums var izraisīt specifiskākas pazīmes. Slāpekļa trūkums parasti izraisa lapu, īpaši vecāko, apakšējo lapu, dzeltēšanu un vispārēju auga bālumu. Lapas kļūst gaiši zaļas, nevis sulīgi zaļas ar sudrabainiem toņiem. Šo problēmu var ātri novērst, viegli mēslojot ar slāpekli saturošu mēslojumu, piemēram, atšķaidītu zivju emulsiju.
Dzelzs trūkums, kas biežāk sastopams sārmainās augsnēs, izraisa hlorozi jaunajās lapās. Tas nozīmē, ka lapu audi starp dzīslām kļūst dzelteni, bet pašas dzīslas paliek zaļas. Ja pamani šādu rakstu, vispirms pārbaudi augsnes pH līmeni. Ja tas ir pārāk augsts, to var pazemināt, pievienojot augsnei skābu kūdru, priežu skujas vai speciālus augsnes paskābinātājus. Var arī izmantot dzelzs helātu saturošu mēslojumu, kas ir augiem viegli uzņemamā formā.
Tomēr, pirms secini, ka problēma ir barības vielu trūkums, vienmēr izslēdz citus iespējamos cēloņus. Nepareizs apgaismojums (pārāk daudz saules), nepietiekama vai pārmērīga laistīšana, vai sakņu bojājumi var radīt ļoti līdzīgus simptomus. Lielākajā daļā gadījumu, ja augs ir iestādīts pareizi sagatavotā augsnē un tiek pareizi laistīts, barības vielu trūkums ir maz ticams.
Mēslošana podos audzētām papardēm
Papardēm, kas tiek audzētas podos vai konteineros, ir atšķirīgas barības vielu vajadzības nekā tām, kas aug dārzā. Podā esošā substrāta tilpums ir ierobežots, un barības vielas tajā ar laiku izskalojas ar katru laistīšanas reizi. Tāpēc podos audzētām Japānas sievpapardēm ir nepieciešama regulārāka, bet ļoti uzmanīga mēslošana, lai uzturētu to veselību un krāšņumu.
Aktīvās augšanas sezonā, no pavasara līdz vasaras vidum, mēslo podā audzēto papardi apmēram reizi mēnesī. Izmanto sabalansētu, ūdenī šķīstošu mēslojumu, kas paredzēts telpaugiem vai dekoratīvo lapu augiem. Ir ļoti svarīgi atšķaidīt mēslojumu līdz pusei vai pat ceturtdaļai no ražotāja ieteiktās koncentrācijas. Kā jau minēts, šīs papardes saknes ir ļoti jutīgas pret augstu sāļu koncentrāciju, un podos šis risks ir vēl lielāks.
Vēl viena lieliska alternatīva ir lēnas iedarbības granulētais mēslojums, ko pavasarī iemaisa augsnes virskārtā. Tas nodrošinās pakāpenisku barības vielu izdalīšanos vairāku mēnešu garumā, un tev nebūs jāatceras par regulāru šķidro mēslošanu. Arī šajā gadījumā izvēlies devu, kas ir nedaudz mazāka par ieteikto. Dabiskas alternatīvas, piemēram, neliela komposta deva vai slieku mēslu uzbēršana uz augsnes virsmas, arī ir lielisks veids, kā pabarot podā audzētu papardi.
Rudenī un ziemā, kad auga augšana palēninās un tas ieiet miera periodā, mēslošana ir pilnībā jāpārtrauc. Mēslošana šajā laikā ir nevajadzīga un var pat kaitēt augam, liekot tam tērēt enerģiju jaunu dzinumu veidošanai nepiemērotā laikā. Mēslošanu atsāk tikai nākamajā pavasarī, kad parādās pirmās jaunās augšanas pazīmes.
Fotó forrása: David J. Stang, CC BY-SA 4.0, via Wikimedia Commons
