Japānas dekoratīvais ķirsis ar savu pavasarīgo ziedu krāšņumu ir patiess dārza dārgakmens, taču, lai to saglabātu veselīgu un skaistu, ir svarīgi būt gatavam cīnīties ar dažādām slimībām un kaitēkļiem, kas to var apdraudēt. Lai gan spēcīgs un labi kopts koks ir daudz izturīgāks pret dažādām likstām, neviens augs nav pilnībā pasargāts. Savlaicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība var novērst nopietnu kaitējumu un glābt tavu lolojumu. Šajā rakstā mēs sniegsim visaptverošu pārskatu par biežāk sastopamajām sakuras slimībām un kaitēkļiem, kā arī piedāvāsim efektīvas profilakses un kontroles metodes.
Profilakse vienmēr ir labāka par ārstēšanu. Galvenais veids, kā pasargāt savu ķiršu koku, ir nodrošināt tam optimālus augšanas apstākļus. Tas ietver pareizas stādīšanas vietas izvēli ar labu saules gaismu un gaisa cirkulāciju, labi drenētu augsni, sabalansētu laistīšanu un mēslošanu. Regulāra sanitārā apgriešana, kuras laikā tiek izgriezti slimi, bojāti un krustojošies zari, arī palīdz uzlabot gaisa plūsmu vainagā un samazina infekciju risku. Tāpat ir svarīgi rudenī savākt un iznīcināt nobirušās lapas, jo uz tām var pārziemot daudzu slimību ierosinātāji.
Tomēr pat visrūpīgāk koptajā dārzā var parādīties slimību pazīmes vai kaitēkļu invāzija. Ir svarīgi regulāri apskatīt savu koku, pievēršot uzmanību jebkādām izmaiņām lapu, zaru, stumbra vai ziedu izskatā. Neparasti plankumi, lapu čokurošanās, dzinumu kalšana, plaisas mizā vai kaitēkļu klātbūtne ir signāli, kas prasa tūlītēju rīcību. Jo ātrāk problēma tiek identificēta, jo vieglāk un efektīvāk ar to būs iespējams cīnīties.
Šajā ceļvedī mēs detalizēti apskatīsim izplatītākās sēnīšu un baktēriju izraisītās slimības, kas skar Japānas ķiršus, piemēram, moniliozi un baktēriju iedegas, kā arī biežāk sastopamos kaitēkļus, sākot no laputīm un beidzot ar bīstamajiem mizgraužiem. Tu uzzināsi, kā atpazīt katras problēmas simptomus un kādas ir labākās metodes to apkarošanai, tostarp gan tautas līdzekļus, gan ķīmiskos preparātus. Zināšanas ir tavs spēcīgākais ierocis cīņā par tava koka veselību.
Biežākās sēnīšu slimības
Viena no postošākajām slimībām, kas skar Japānas dekoratīvos ķiršus, ir kauleņkoku pelēkā puve jeb monilioze. Šo slimību izraisa sēne Monilinia laxa, un tā visbiežāk izpaužas pavasarī, ziedēšanas laikā, īpaši, ja laiks ir vēss un mitrs. Infekcija notiek caur ziediem, un tās rezultātā ziedi, lapas un jaunie dzinumi pēkšņi novīst, kļūst brūni un izskatās kā apdeguši vai apsaluši. Slimie dzinumi paliek karājamies kokā, kļūstot par infekcijas avotu nākamajam gadam.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Cīņa ar moniliozi prasa tūlītēju rīcību. Tiklīdz pamani pirmās slimības pazīmes, nekavējoties izgriez visus inficētos zarus, veicot griezumu vismaz 10-15 cm zem redzamā bojājuma veselajā koksnes daļā. Izgrieztos zarus ir svarīgi nekavējoties sadedzināt, lai novērstu slimības tālāku izplatīšanos. Profilaktiski agrā pavasarī, pirms pumpuru plaukšanas, un tieši pirms ziedēšanas koku var apsmidzināt ar kādu no vara saturošiem fungicīdiem.
Vēl viena izplatīta sēnīšu slimība ir lapu plankumainība, ko var izraisīt dažādas sēnes. Uz lapām parādās dažāda lieluma un formas plankumi, kas var būt brūni, melni vai sarkani, bieži ar tumšāku apmali. Stipras infekcijas gadījumā lapas var dzeltēt un priekšlaicīgi nobirt, kas novājina koku. Lai ierobežotu slimības izplatību, rudenī ir svarīgi savākt un iznīcināt visas nobirušās lapas. Augšanas sezonā var lietot atbilstošus fungicīdus, īpaši, ja slimība atkārtojas gadu no gada.
Miltrasa ir viegli atpazīstama pēc baltās, miltainās apsarmes uz lapām un jaunajiem dzinumiem. Tā parasti attīstās siltā un mitrā laikā, īpaši sabiezinātos, slikti vēdināmos vainagos. Lai gan miltrasa reti kad izraisa koka bojāeju, tā var ievērojami pasliktināt tā dekoratīvo izskatu un novājināt to. Profilaksei nodrošini labu gaisa cirkulāciju, veicot pareizu apgriešanu. Ja infekcija jau ir sākusies, var izmantot fungicīdus uz sēra bāzes vai citus piemērotus preparātus.
Baktēriju izraisītās slimības
Bakteriālā iedega, ko izraisa baktērija Pseudomonas syringae, ir nopietna un grūti kontrolējama slimība, kas skar daudzus kauleņkokus, tostarp Japānas ķiršus. Slimības pazīmes var būt dažādas: tumši, ūdeņaini plankumi uz lapām, dzinumu un ziedu pēkšņa novīšana un nomelnēšana (līdzīgi kā moniliozes gadījumā), kā arī čūlas un sveķu izdalīšanās uz zariem un stumbra. Mizas plaisās var veidoties padziļinājumi, kas var apjozt zaru un izraisīt tā atmiršanu.
Cīņa ar bakteriālo iedegu ir sarežģīta, jo nav efektīvu ķīmisku līdzekļu tās pilnīgai iznīcināšanai. Galvenais uzsvars jāliek uz profilaksi un sanitāro pasākumu ievērošanu. Izgriez un nekavējoties iznīcini visus inficētos zarus, veicot griezumu tālu veselajā koksnē (vismaz 30 cm zem bojājuma). Pēc katra grieziena obligāti dezinficē instrumentus spirta vai citā dezinfekcijas šķīdumā, lai nepārnestu infekciju uz veselajām koka daļām. Profilaktiska smidzināšana ar vara preparātiem agrā pavasarī un rudenī var palīdzēt samazināt infekcijas risku.
Sakņu kakla vēzis, ko izraisa baktērija Agrobacterium tumefaciens, izpaužas kā neregulāras formas audzēju veidošanās uz saknēm un pie sakņu kakla. Šie audzēji traucē ūdens un barības vielu plūsmu, izraisot koka augšanas palēnināšanos, hlorozi un vispārēju novājināšanos. Infekcija parasti notiek caur brūcēm saknēs, kas radušās stādīšanas vai augsnes apstrādes laikā.
Diemžēl efektīvas ārstēšanas metodes pret sakņu kakla vēzi nav. Vissvarīgākā ir profilakse – iegādājies tikai veselīgus stādus no uzticamiem avotiem un esi ļoti uzmanīgs, lai stādīšanas un kopšanas laikā netraumētu saknes un stumbra pamatni. Ja slimība ir konstatēta, stipri inficētu koku, visticamāk, nāksies iznīcināt, lai novērstu slimības izplatīšanos uz citiem augiem. Augsnē, kur audzis slims koks, kauleņkokus nevajadzētu stādīt vairākus gadus, jo baktērija var saglabāties augsnē.
Biežāk sastopamie sūcējtipa kaitēkļi
Laputis ir vieni no visbiežāk sastopamajiem Japānas dekoratīvo ķiršu kaitēkļiem. Šie mazie, parasti zaļie vai melnie kukaiņi veido lielas kolonijas jauno dzinumu galos un lapu apakšpusē, kur tie sūc augu sulu. Laputu bojājumu rezultātā lapas čokurojas, deformējas un dzeltē, bet dzinumu augšana tiek kavēta. Turklāt laputis izdala lipīgu šķidrumu, ko sauc par medusrasu, uz kuras attīstās melnā kvēpsarma, kas traucē fotosintēzi un pasliktina koka izskatu.
Cīņai ar laputīm ir vairākas metodes. Nelielas invāzijas gadījumā tās var vienkārši nomazgāt ar spēcīgu ūdens strūklu. Efektīvs un videi draudzīgs līdzeklis ir zaļo ziepju šķīdums vai nātru virca. Dabiskie ienaidnieki, piemēram, mārītes un to kāpuri, zeltactiņas un parazītiskās lapsenes, arī palīdz kontrolēt laputu populāciju, tāpēc ir vērts veicināt to klātbūtni dārzā. Ja invāzija ir ļoti spēcīga, var izmantot kādu no komerciāli pieejamajiem insekticīdiem.
Tīklērces ir vēl viens izplatīts sūcējtipa kaitēklis, īpaši karstā un sausā laikā. Šie sīkie, zirnekļveidīgie radījumi ir grūti saskatāmi ar neapbruņotu aci, bet to klātbūtni nodod smalks tīmeklis lapu apakšpusē un sīki, dzeltenīgi punktiņi uz lapām. Tīklērces, sūcot sulu, izraisa lapu dzeltēšanu, bronzēšanos un priekšlaicīgu nobiršanu.
Lai cīnītos ar tīklērcēm, ir svarīgi uzturēt pietiekamu gaisa mitrumu, regulāri apsmidzinot koku ar ūdeni, jo tīklērcēm nepatīk mitrums. Var izmantot arī akaricīdus – speciālus preparātus ērču iznīcināšanai. Profilaktiski ir svarīgi nodrošināt kokam pietiekamu laistīšanu, jo sausuma stress padara to īpaši uzņēmīgu pret tīklērču uzbrukumiem. Regulāra koka novērošana, īpaši karstuma viļņu laikā, palīdzēs laikus pamanīt problēmu.
Grauzējtipa kaitēkļi un koksnes bojātāji
Dažādu tauriņu kāpuri var nodarīt bojājumus, graužot lapas un dažreiz arī ziedus. Lai gan neliels lapu bojājums parasti nekaitē pieaugušam kokam, spēcīga invāzija var izraisīt ievērojamu defoliāciju (lapu zudumu), kas novājina koku. Viens no pazīstamākajiem ir lapu tinējs, kura kāpuri satin lapas caurulītēs, kurās tie barojas un kūņojas.
Ja pamani kāpurus, nelielā daudzumā tos var nolasīt ar rokām. Ja invāzija ir plašāka, var izmantot bioloģiskos insekticīdus, kas satur Bacillus thuringiensis – baktēriju, kas ir toksiska tikai tauriņu kāpuriem un nekaitē citiem kukaiņiem, putniem un cilvēkiem. Šo līdzekli izsmidzina uz lapām, un kāpuri, to apēdot, iet bojā. Ķīmiskos insekticīdus vajadzētu izmantot tikai galējā nepieciešamībā.
Daudz lielāku apdraudējumu rada koksni bojājošie kaitēkļi, piemēram, dažādi mizgrauži un koksngrauži. Šo vaboļu kāpuri attīstās zem koka mizas vai dziļāk koksnē, izgraužot ejas un traucējot barības vielu un ūdens transportu. To darbības rezultātā atsevišķi zari vai pat viss koks var nokalst. Par kaitēkļu klātbūtni var liecināt sīki caurumiņi mizā, no kuriem birst smalkas skaidiņas (urbumi), kā arī mizas lobīšanās un plaisāšana.
Cīņa ar koksnes kaitēkļiem ir ļoti sarežģīta, jo tie ir paslēpušies dziļi koksnē. Galvenais ir profilakse – uzturēt koku veselīgu un spēcīgu, jo šie kaitēkļi parasti uzbrūk novājinātiem, stresa nomocītiem kokiem. Izvairies no mehāniskiem mizas bojājumiem, kas var kļūt par kaitēkļu ieviešanās vārtiem. Ja kaitēkļi ir konstatēti, stipri bojātos zarus nepieciešams nekavējoties izzāģēt un sadedzināt. Smagos gadījumos var būt nepieciešama profesionāla arborista palīdzība, kurš var izmantot sistēmiskos insekticīdus, kas tiek injicēti tieši kokā.
