Japānas banāns (Musa basjoo) ir pazīstams kā viens no visvairāk aukstumizturīgajiem banānu veidiem, kas paver iespēju to audzēt atklātā laukā arī mērenā klimata joslā. Tomēr, lai augs veiksmīgi pārziemotu un katru pavasari atkal spētu priecēt ar savu straujo augšanu, ir nepieciešams veikt noteiktus sagatavošanas un aizsardzības pasākumus. Tā virszemes daļas – lapas un stumbrs – nav salizturīgas un pie pirmajām salnām iet bojā. Panākumu atslēga slēpjas pazemes daļas – sakneņa – pasargāšanā no sala un pārmērīga mitruma ziemas periodā. Pareizi organizēta ziemošana nodrošinās, ka pavasarī no sakneņa modīsies jauni un spēcīgi dzinumi.
Sagatavošanās ziemai jāsāk jau rudenī, pakāpeniski mainot kopšanas režīmu. Sākot ar septembri, ir jāpārtrauc jebkāda mēslošana, īpaši ar slāpekli saturošiem mēslojumiem, lai nestimulētu jaunu dzinumu veidošanos, kas būs pārāk maigi un nenobrieduši, lai pārciestu ziemu. Tāpat ir jāsamazina laistīšanas biežums, ļaujot augsnei nedaudz vairāk izžūt starp laistīšanas reizēm. Tas palīdzēs augam palēnināt augšanas procesus un sagatavoties miera periodam, koncentrējot enerģiju saknenī.
Izšķirošais brīdis sagatavošanās darbiem ir pēc pirmajām nopietnajām rudens salnām. Pirmās salnas parasti “nosit” lapas, tās nomelnē un zaudē savu dekorativitāti. Šis ir signāls, ka ir pienācis laiks ķerties pie auga apgriešanas un piesegšanas. Nav jāsteidzas ar piesegšanu pirms salnām, jo neliels aukstuma periods palīdz augam norūdīties un pilnībā ieiet miera stāvoklī. Tomēr nevajadzētu arī pārāk ilgi vilcināties, lai spēcīgs un ilgstošs sals nesabojātu stumbra augšējo daļu un sakneni.
Ziemošanas metodes izvēle ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp no reģiona klimatiskajiem apstākļiem, konkrētās ziemas barguma prognozēm un dārznieka vēlmes saglabāt pēc iespējas lielāku stumbra augstumu. Jo lielāks stumbra fragments tiek saglabāts, jo ātrāk un spēcīgāk augs atsāks augt pavasarī, un palielinās iespēja, ka tas kādreiz uzziedēs. Tomēr lielāka stumbra saglabāšana prasa arī rūpīgāku un pamatīgāku piesegšanu.
Auga sagatavošana un apgriešana
Pēc tam, kad pirmās salnas ir sabojājušas lapas, tās ir jānogriež, atstājot tikai lapu kātus. Lapas nav ieteicams atstāt, jo tās sāks pūt un var veicināt slimību attīstību zem ziemas seguma. Pēc lapu noņemšanas nākamais solis ir stumbra jeb pseidostumbra apgriešana. Šeit pastāv dažādas pieejas atkarībā no vēlamā rezultāta un pieejamajiem resursiem. Ja mērķis ir tikai nodrošināt auga izdzīvošanu, stumbru var nogriezt diezgan zemu, atstājot aptuveni 20-30 centimetrus virs zemes. Šī metode ir visvienkāršākā un prasa vismazāko piesegumu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ja ir vēlme nākamajā sezonā iegūt lielāku un ātrāk augošu augu, stumbru var atstāt garāku, piemēram, 50-100 centimetru vai pat vairāk. Jāņem vērā, ka jo garāks stumbrs tiek atstāts, jo rūpīgāk tas būs jāpasargā no sala un mitruma. Nogrieztā stumbra augšdaļa ir jāsargā no lietus un sniega, kas var iekļūt tā vidū un izraisīt pūšanu. To var izdarīt, uzliekot virsū apgrieztu plastmasas pudeli, spainīti vai vienkārši aptinot ar plēvi, nostiprinot to ar lenti.
Pirms piesegšanas auga pamatni ir ieteicams nomulčēt ar biezu sausa materiāla kārtu. Šim nolūkam lieliski der sausas koku lapas, salmi, kūdra vai komposts. Mulčas slānim jābūt vismaz 20-30 centimetrus biezam, un tam ir jāapsedz zeme ap stumbru vismaz 50 centimetru rādiusā. Šis slānis nodrošina papildu izolāciju saknenim, kas ir vissvarīgākā auga daļa, un pasargā to no dziļas sasalšanas.
Ir svarīgi atcerēties, ka visiem materiāliem, kas tiek izmantoti auga sagatavošanai un piesegšanai, ir jābūt sausiem. Mitri materiāli ne tikai slikti izolē siltumu, bet arī veicina pūšanas procesu attīstību, kas ziemas laikā var neatgriezeniski sabojāt augu. Tādēļ sagatavošanas darbus vislabāk veikt sausā dienā, un arī mulčēšanas materiālus ir jāsagatavo un jāuzglabā sausumā jau iepriekš.
Piesegšanas metodes un materiāli
Pēc stumbra apgriešanas un pamatnes nomulčēšanas ir jāveido aizsargkonstrukcija. Viens no populārākajiem un efektīvākajiem veidiem ir izveidot ap atstāto stumbru cilindru no metāla vai plastmasas sieta. Cilindra diametram jābūt tādam, lai starp stumbru un sieta sienu paliktu vismaz 15-20 centimetru brīva telpa. Šo telpu pēc tam piepilda ar sausu, siltumizolējošu materiālu, piemēram, sausām koku lapām, salmiem vai skaidām. Lapas un salmi ir laba izvēle, jo tie ir gaisīgi un labi notur siltumu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Kad cilindrs ir piepildīts, tā augšpuse ir jānosedz, lai pasargātu pildījumu no lietus un sniega. Tam var izmantot ūdensnecaurlaidīgu materiālu, piemēram, plēves gabalu, ruberoīdu vai apgrieztu spaini, nodrošinot, ka tas ir stingri nostiprināts un vējš to neaizpūtīs. Ir svarīgi atstāt nelielas spraugas vai caurumus konstrukcijas sānos ventilācijai, lai novērstu kondensāta veidošanos un sekojošu pūšanu. Konstrukcijas ārējo pusi var papildus aptīt ar agrotīklu vai džutas maisiem, lai nodrošinātu vēl labāku aizsardzību.
Cita, vienkāršāka metode, kas piemērota reģioniem ar maigākām ziemām vai gadījumos, kad stumbrs nogriezts ļoti zemu, ir izveidot virs auga lielu kaudzi no sausām lapām vai salmiem. Kaudzei jābūt vismaz 50-60 centimetrus augstai un platai. Lai materiāls neizklīstu vējā, to var pārklāt ar egļu zariem vai agrotīklu, nostiprinot malas ar akmeņiem vai zemes. Šī metode labi pasargā sakneni, bet neļauj saglabāt garāku stumbru.
Neatkarīgi no izvēlētās metodes, galvenais princips ir radīt sausu, gaisīgu un labi izolētu telpu ap auga sakneni un atstāto stumbra daļu. Vissvarīgāk ir pasargāt augu nevis no aukstuma kā tāda, bet gan no kailsala un no pārmērīga mitruma, kas kombinācijā ar salu ir visbīstamākais. Pareizi izveidots piesegums ļaus Japānas banānam pārciest pat bargas ziemas un temperatūras pazemināšanos līdz -20 grādiem un vairāk.
Pieseguma noņemšana pavasarī
Tikpat svarīgi kā pareizi piesegt augu rudenī, ir arī laikus un pareizi noņemt piesegumu pavasarī. Ar šo darbu nevajadzētu steigties, jo pavasara salnas var būt ļoti bīstamas jaunajiem dzinumiem, kas sāk mosties. Vislabāk ir sagaidīt brīdi, kad ir pagājušas pēdējās spēcīgās nakts salnas un gaisa temperatūra stabili turas virs nulles. Parasti tas ir aprīļa beigās vai maija sākumā, atkarībā no konkrētā pavasara.
Pieseguma noņemšana jāveic pakāpeniski, vairāku dienu vai pat nedēļas laikā. Sākumā var noņemt tikai ārējo, ūdensnecaurlaidīgo slāni, atstājot siltumizolācijas materiālu (lapas, salmus) ap stumbru. Tas ļaus augam pakāpeniski pierast pie gaisa temperatūras un gaismas. Pēc dažām dienām var sākt pakāpeniski noņemt arī siltinājuma materiālu, vispirms noņemot augšējo slāni. Vislabāk to darīt apmākušās dienā, lai spilgtā pavasara saule neapdedzinātu stumbru, kas visu ziemu pavadījis tumsā.
Pēc pilnīgas pieseguma noņemšanas ir jānovērtē pārziemojušā stumbra stāvoklis. Ja tas ir stingrs un veselīgs, tas ir lieliski. Ja stumbra augšdaļa ir kļuvusi mīksta, brūna un sākusi pūt, tā ir jānogriež līdz veselajai, stingrajai daļai. Dažkārt var gadīties, ka viss virszemes stumbrs ir gājis bojā, bet saknenis ir dzīvs. Šādā gadījumā nogriež visu bojāto daļu līdz zemes līmenim, un drīz vien no sakneņa sāks augt jauni dzinumi.
Kad piesegums ir noņemts un augs sakopts, ap to var uzirdināt augsni un sākt pirmo pavasara mēslošanu, piemēram, uzklājot jaunu komposta slāni. Tas dos augam nepieciešamo enerģijas devu jaunās augšanas sezonas sākšanai. Pēc pārziemošanas Japānas banāns parasti sāk augt ļoti strauji, un jau vasaras vidū tas atkal sasniegs savu iespaidīgo izmēru.
Podos audzētu banānu ziemošana
Japānas banāniem, kas audzēti lielos podos vai konteineros, ziemošana ir atšķirīga un vienkāršāka. Tā kā sakņu sistēma podā ir daudz vairāk pakļauta salam nekā atklātā laukā, tos nedrīkst atstāt ziemot ārā. Pirms pirmajām nopietnajām salnām pods ar augu ir jāpārvieto uz piemērotu ziemošanas telpu. Ideāla vieta ziemošanai ir gaiša, vēsa telpa, kur temperatūra ziemas mēnešos tiek uzturēta robežās no +5 līdz +10 grādiem pēc Celsija. Tas var būt pagrabs ar logu, garāža, vēsa veranda vai neapkurināma istaba.
Pirms pārvietošanas telpās, augu var nedaudz apgriezt, noņemot lielākās lapas un saīsinot stumbru, lai tas aizņemtu mazāk vietas. Tomēr, ja telpa atļauj, var mēģināt saglabāt pēc iespējas vairāk lapu, lai augs turpinātu veģetēt, lai gan ļoti lēni. Ja ziemošanas telpa ir tumša, piemēram, pagrabs bez logiem, tad lapas un stumbrs ir jānogriež gandrīz pilnībā, atstājot tikai nelielu stumbra daļu. Šādā gadījumā augs ieies pilnīgā miera periodā.
Ziemošanas periodā laistīšana ir jāsamazina līdz minimumam. Augsne podā jāuztur gandrīz sausa, to aplaistot tikai tik daudz, lai pilnībā neizkalstu sakņu kamols – aptuveni reizi mēnesī vai pat retāk, atkarībā no telpas temperatūras un mitruma. Pārmērīga laistīšana vēsā telpā ir visbiežākais iemesls, kāpēc podos audzēti banāni iet bojā ziemā sakņu puves dēļ. Mēslošana ziemas periodā nav nepieciešama vispār.
Pavasarī, kad iestājas silts laiks un ir pagājušas pēdējās salnas, podu ar banānu var atkal iznest ārā. To jādara pakāpeniski, sākumā novietojot augu ēnainākā vietā, lai tas pierastu pie āra apstākļiem un spilgtās saules. Pakāpeniski palielina laistīšanu un, kad parādās jaunas augšanas pazīmes, var atsākt regulāru mēslošanu. Šāda ziemošanas metode ļauj saglabāt augu lielāku un nodrošināt agrāku un spēcīgāku augšanas sākumu pavasarī.
