Lai Irānas sīpols jeb Allium aflatunense katru gadu priecētu ar lielām, spilgti violetām ziedu bumbām, tam ir nepieciešams ne tikai pietiekami daudz saules un ūdens, bet arī sabalansēts barības vielu nodrošinājums. Pareiza un savlaicīga mēslošana ir būtiska, lai sīpols spētu uzkrāt pietiekami daudz spēka gan krāšņai ziedēšanai, gan jaunu vairsīpoliņu veidošanai. Augsne ar laiku noplicinās, tāpēc papildu barības vielu pievienošana ir nepieciešama, lai uzturētu auga vitalitāti un dekorativitāti ilgtermiņā. Šajā rakstā mēs aplūkosim, kādas barības vielas Irānas sīpolam ir vissvarīgākās un kā vislabāk organizēt mēslošanas procesu visa gada garumā, lai sasniegtu vislabākos rezultātus.
Irānas sīpola barības vielu vajadzības mainās atkarībā no augšanas fāzes. Ir trīs galvenie makroelementi, kas ir vitāli svarīgi jebkuram augam: slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un stublāju – augšanu. Tas ir īpaši nepieciešams pavasarī, kad augs strauji attīstās. Fosfors spēlē galveno lomu sakņu sistēmas attīstībā, kā arī ziedpumpuru veidošanā un enerģijas pārnesē augā. Savukārt kālijs stiprina augu šūnu sienas, palielina tā noturību pret slimībām, sausumu un salu, kā arī veicina ogļhidrātu uzkrāšanos sīpolā, kas ir būtiski nākamā gada ziedēšanai.
Papildus šiem trim galvenajiem elementiem augiem ir nepieciešami arī mikroelementi, piemēram, magnijs, kalcijs, sērs, dzelzs, bors un citi, taču daudz mazākos daudzumos. Parasti, ja augsne ir bagātināta ar organisko mēslojumu, piemēram, kompostu vai kūtsmēsliem, mikroelementu daudzums ir pietiekams. Tomēr, ja novērojat kādas augšanas problēmas, piemēram, lapu dzeltēšanu vai vāju attīstību, neskatoties uz pareizu laistīšanu un galveno barības vielu nodrošinājumu, var būt vērts apsvērt kompleksā mēslojuma ar mikroelementiem lietošanu.
Mēslošanas plāns jāsāk veidot jau pirms sīpolu stādīšanas. Rudenī, gatavojot dobi, ir ļoti svarīgi augsnē iestrādāt organiskās vielas. Labi sadalījies komposts vai satrūdējuši kūtsmēsli ne tikai nodrošinās augu ar barības vielām ilgtermiņā, bet arī uzlabos augsnes struktūru, padarot to irdenāku un ūdens caurlaidīgāku. Stādīšanas laikā bedrītes apakšā ir ieteicams pievienot lēnas iedarbības fosfora un kālija mēslojumu, piemēram, kaulu miltus un koksnes pelnus, kas veicinās spēcīgas sakņu sistēmas izveidi rudenī.
Pavasara mēslošana augšanas sākumā
Pavasaris ir laiks, kad Irānas sīpols pamostas no ziemas miera un sāk strauju augšanu, tāpēc šis ir pirmais un vissvarīgākais mēslošanas periods. Tiklīdz no zemes parādās pirmie asni, augam ir nepieciešams stimuls, lai attīstītu spēcīgu lapu rozeti un stublāju. Šajā posmā galvenā loma ir slāpeklim (N). Pietiekams slāpekļa daudzums nodrošinās sulīgi zaļas un lielas lapas, kas ir būtiskas fotosintēzes procesam – jo lielāka lapu virsma, jo vairāk enerģijas augs var saražot un uzkrāt.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pirmajai pavasara mēslošanai var izmantot gan organiskos, gan minerālmēslus. Ja dodat priekšroku organiskajai saimniekošanai, ap augiem varat uzbērt un viegli iestrādāt augsnes virskārtā labi sadalījušos kompostu vai biohumusu. Labs slāpekļa avots ir arī putnu mēslu granulas, taču ar tām jābūt uzmanīgiem, lai nepārsniegtu devu un “nepiededzinātu” augus. Ja izvēlaties minerālmēslus, noderēs komplekss pavasara mēslojums ar paaugstinātu slāpekļa saturu (piemēram, NPK 20-10-10) vai arī amonija nitrāts.
Mēslojums jāizkaisa ap augiem, nevis tieši uz tiem, un pēc tam viegli jāierušina augsnē. Pēc mēslošanas dobe ir jāaplej, lai barības vielas sāktu šķīst un kļūtu pieejamas auga saknēm. Šī pirmā mēslošanas reize ieliek pamatu visai sezonai, nodrošinot augam nepieciešamo starta enerģiju. Ja augsne pirms stādīšanas tika labi sagatavota un bagātināta ar organisko vielu, šī var būt vienīgā ar slāpekli bagātā mēslošanas reize.
Ir svarīgi nepārspīlēt ar slāpekļa mēslojumu. Pārmērīgs slāpekļa daudzums var veicināt pārāk lielas un mīkstas lapu masas attīstību uz ziedēšanas rēķina. Turklāt šādi augi ir uzņēmīgāki pret slimībām un kaitēkļiem, un to ziedkāti var būt pārāk vāji, lai noturētu ziedu smagumu. Mērenība un līdzsvars ir atslēga uz panākumiem.
Mēslošana pirms ziedēšanas
Otrais svarīgais mēslošanas posms ir aptuveni mēnesi pirms ziedēšanas, kad sāk veidoties ziedpumpuri. Šajā laikā auga barības vielu vajadzības mainās – slāpekļa nozīme samazinās, bet pieaug nepieciešamība pēc fosfora (P) un kālija (K). Fosfors ir tieši atbildīgs par ziedu veidošanos, ietekmējot to skaitu, izmēru un krāsas intensitāti. Kālijs savukārt stiprina augu un palīdz tam efektīvāk izmantot ūdeni un citas barības vielas.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Šim mēslošanas posmam vislabāk derēs komplekss minerālmēslojums, kas paredzēts ziedošiem augiem vai sīpolpuķēm, ar paaugstinātu fosfora un kālija saturu (piemēram, NPK 10-20-20). Šāds mēslojums nodrošinās visu nepieciešamo, lai ziedkopa attīstītos liela un krāšņa, un lai ziedēšana būtu ilgstoša. Mēslojumu iestrādā tāpat kā pavasarī – izkaisa ap augiem, viegli iestrādā augsnē un aplaista.
Ja vēlaties izmantot dabiskus mēslošanas līdzekļus, lielisks fosfora un kālija avots ir koksnes pelni. Tos var vienkārši izkaisīt ap augiem. Koksnes pelni ne tikai nodrošina barības vielas, bet arī nedaudz samazina augsnes skābumu, kas Irānas sīpoliem ir labvēlīgi. Vēl viens labs organiskais fosfora avots ir kaulu milti, taču jāņem vērā, ka tie ir lēnas iedarbības un labāk darbojas, ja iestrādāti augsnē jau rudenī.
Šī mēslošanas reize ir īpaši svarīga, ja vēlaties iegūt grieztos ziedus, jo tā veicina stipru ziedkātu veidošanos. Pietiekams kālija daudzums padarīs stublājus izturīgākus un noturīgākus. Pareizi pabarots augs spēs ne tikai krāšņi uzziedēt, bet arī sākt uzkrāt barības vielas sīpolā nākamajai sezonai.
Mēslošana pēc ziedēšanas
Pēc ziedēšanas beigām mēslošanas stratēģija kardināli mainās. Šajā periodā ir kategoriski jāizvairās no jebkāda slāpekli saturoša mēslojuma lietošanas. Slāpeklis veicinātu jaunu lapu augšanu, kas augam šajā brīdī nav nepieciešams. Visa auga enerģija ir jānovirza uz barības vielu pārvietošanu no lapām uz sīpolu, lai tas nobriestu un uzkrātu spēkus nākamajam gadam. Papildu lapu augšana tikai lieki iztērētu šo enerģiju.
Tomēr neliela kālija deva pēc ziedēšanas var būt pat ļoti vēlama. Kālijs palīdz nobriešanas procesiem sīpolā un uzlabo tā ziemcietību. Var izmantot kālija sulfātu vai kālija magnēziju, izkaisot nelielu daudzumu ap augiem. Arī koksnes pelni šajā laikā būs piemēroti. Šī mēslošanas reize nav obligāta, it īpaši, ja augsne ir labi sagatavota, bet tā var palīdzēt stiprināt sīpolus un nodrošināt labāku ziedēšanu nākamajā sezonā.
Galvenais uzdevums pēc ziedēšanas ir ļaut augam dabiski pabeigt savu veģetācijas ciklu. Lapām ir jāļauj pilnībā nodzeltēt un nokalst, jo šī procesa laikā visas vērtīgās vielas no tām pāriet uz sīpolu. Priekšlaicīga lapu nogriešana ir viena no lielākajām kļūdām, kas nopietni vājina sīpolu un ietekmē nākamo ziedēšanu. Tātad, pēc ziedēšanas mēslošanu pārtraucam (izņemot, iespējams, nelielu kālija devu) un ļaujam dabai darīt savu darbu.
Ja plānojat sīpolus pēc dažiem gadiem izrakt un pārstādīt, tad pēcziedēšanas periods ir īstais laiks, lai novērtētu, kā augi ir jutušies. Ja ziedēšana bija vāja, neskatoties uz pareizu mēslošanu pavasarī, iespējams, ka augsne ir pārāk noplicināta vai sablīvējusies, un rudenī, pārstādot sīpolus jaunā vietā, būs jāpievērš īpaša uzmanība augsnes sagatavošanai un ielabošanai.
Organiskā un minerālā mēslojuma salīdzinājums
Izvēloties mēslojumu Irānas sīpoliem, dārzniekam ir divas galvenās iespējas: organiskais vai minerālais mēslojums. Katram no tiem ir savas priekšrocības un trūkumi. Organiskie mēslojumi, piemēram, komposts, kūtsmēsli, biohumuss vai zaļmēslojums, ir dabiskas izcelsmes produkti. Tie ne tikai nodrošina augus ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina mikroorganismu darbību un palielina augsnes auglību ilgtermiņā. Organiskie mēslojumi barības vielas atbrīvo lēnām un pakāpeniski, tāpēc ir mazāks risks pārmēslot augus.
Tomēr organiskajiem mēslojumiem ir arī daži mīnusi. To barības vielu sastāvs var būt mainīgs un ne vienmēr precīzi zināms. Dažreiz tie var saturēt nezāļu sēklas vai slimību ierosinātājus, ja nav bijuši pareizi kompostēti. Turklāt to iedarbība ir lēnāka, tāpēc, ja augam nepieciešama ātra palīdzība, organiskais mēslojums var nebūt visefektīvākais risinājums.
Minerālmēslojumi, savukārt, ir rūpnieciski ražoti, un tiem ir precīzi zināms barības vielu sastāvs un koncentrācija. Tas ļauj dārzniekam ļoti precīzi kontrolēt, kādas barības vielas un kādā daudzumā augs saņem. Minerālmēslojumi parasti ir ātras iedarbības, jo barības vielas ir augiem viegli uzņemamā formā. Tas ir īpaši noderīgi, ja nepieciešams ātri novērst barības vielu trūkumu.
Tomēr minerālmēslojumu lietošanai ir arī savi riski. Nepareizi lietojot un pārsniedzot devas, var viegli “apdedzināt” augu saknes. Ilgstoša un nesabalansēta minerālmēslu lietošana var pasliktināt augsnes struktūru, negatīvi ietekmēt augsnes mikrofloru un pat novest pie augsnes paskābināšanās vai sāļu uzkrāšanās. Vislabākā pieeja bieži vien ir abu veidu mēslojumu kombinēšana: organisko mēslojumu izmanto kā pamatu augsnes auglības uzturēšanai, bet minerālmēslus – kā papildinājumu noteiktos auga attīstības posmos, lai nodrošinātu specifiskas barības vielu vajadzības.
