Runājot par Holandes īrisu kopšanu, termini “apgriešana” un “atzarošana” tiek lietoti nedaudz atšķirīgā nozīmē nekā krūmiem vai kokiem. Šiem sīpolaugiem nav nepieciešama veidojoša atzarošana, lai kontrolētu to izmēru vai formu. Tomēr noteiktu auga daļu noņemšana pareizajā laikā ir ļoti svarīga sanitāra un estētiska procedūra, kas veicina auga veselību, novirza enerģiju pareizajā virzienā un nodrošina bagātīgāku ziedēšanu nākamajās sezonās. Pareiza apgriešanas tehnika ir būtiska Holandes īrisu kopšanas sastāvdaļa, kas palīdz uzturēt stādījumus sakoptus un veselīgus.
Galvenais apgriešanas mērķis Holandes īrisiem ir novirzīt auga enerģiju uz sīpolu, nevis uz nevajadzīgu sēklu ražošanu. Pēc noziedēšanas, ja zieds tiek apputeksnēts, augs sāk veidot sēklu pogaļu, kas patērē milzīgu daudzumu barības vielu un enerģijas. Šī enerģija daudz lietderīgāk būtu jāizlieto sīpola augšanai un barības vielu rezervju uzkrāšanai, kas ir pamats nākamā gada ziedēšanai. Tāpēc noziedējušo ziedu noņemšana ir viens no svarīgākajiem apgriešanas darbiem.
Otrs svarīgs mērķis ir sanitārija. Bojātu, slimu vai kaitēkļu invadētu lapu un citu auga daļu savlaicīga noņemšana palīdz novērst slimību un kaitēkļu izplatīšanos uz veselajām auga daļām un kaimiņaugiem. Rudenī, pēc veģetācijas perioda beigām, nokaltušās lapotnes savākšana ir būtisks profilakses pasākums, jo uz atmirušajām augu daļām var pārziemot dažādi patogēni un kaitēkļu oliņas. Tīrs un sakopts stādījums ir daudz veselīgāks stādījums.
Visbeidzot, apgriešanai ir arī estētiska nozīme. Noziedējuši, vīstoši ziedi un vēlāk dzeltējošas lapas neizskatās pievilcīgi un bojā kopējo dārza ainavu. Savlaicīga šo daļu noņemšana palīdz uzturēt dobi kārtīgu un vizuāli pievilcīgu visas sezonas garumā. Tomēr, tiecoties pēc estētikas, ir ļoti svarīgi nekaitēt pašam augam, piemēram, pāragri nenogriežot vēl zaļas lapas. Ir jāatrod līdzsvars starp skaistumu un auga bioloģiskajām vajadzībām.
Apgriešanas darbiem vienmēr ir jāizmanto tīri un asi instrumenti. Neasi instrumenti var saspiest un traumēt auga audus, radot lielākas brūces, kas ir viegli pieejamas infekcijām. Pēc darba ar slimiem augiem instrumenti – šķēres, nazis vai grieznes – obligāti jādezinficē spirtā vai citā dezinfekcijas līdzeklī, lai neizplatītu slimības tālāk. Šī vienkāršā piesardzība var novērst daudzas nopietnas problēmas nākotnē.
Noziedējušo ziedu noņemšana
Noziedējušo ziedu noņemšana, ko angliski sauc par “deadheading”, ir pirmais un svarīgākais apgriešanas darbs, kas jāveic Holandes īrisiem. Tas jādara uzreiz pēc tam, kad zieds ir novītis un zaudējis savu dekorativitāti. Mērķis ir neļaut augam sākt veidot sēklas. Sēklu ražošana ir ārkārtīgi energoietilpīgs process, un, to novēršot, visa saražotā enerģija tiek novirzīta atpakaļ uz sīpolu, veicinot tā augšanu un spēcināšanu.
Ir divi veidi, kā to izdarīt. Ja vēlies saglabāt ziedkāta zaļo krāsu un dekorativitāti, vari noņemt tikai pašu novītušo ziedu kopā ar sēklotni, kas atrodas tieši zem tā. To var izdarīt, uzmanīgi nolaužot ziedu ar pirkstiem vai nogriežot ar asām šķērēm. Šī metode ir piemērota, ja uz viena ziedkāta ir vairāki pumpuri, kas atveras pakāpeniski. Tādējādi tiek noņemts tikai noziedējušais, ļaujot pārējiem turpināt ziedēt.
Kad visi ziedi uz viena ziedkāta ir noziedējuši, visefektīvāk ir nogriezt visu ziedkātu. Griezums jāveic pēc iespējas tuvāk auga pamatnei, bet uzmanoties, lai nesabojātu lapas. Šādā veidā tiek noņemta visa daļa, kas varētu patērēt enerģiju, un augs izskatās daudz akurātāk. Ziedkāts, atšķirībā no lapām, pēc noziedēšanas neveic būtisku fotosintēzes funkciju, tāpēc tā noņemšana augam nekaitē.
Šo procedūru ieteicams veikt regulāri, apstaigājot īrisu dobi ik pēc dažām dienām ziedēšanas perioda beigās. Jo ātrāk noziedējušais zieds tiek noņemts, jo mazāk enerģijas augs pagūst iztērēt nevajadzīgajiem procesiem. Šis vienkāršais darbs ir viena no efektīvākajām metodēm, kā nodrošināt, ka jūsu Holandes īrisi būs spēcīgi un bagātīgi ziedēs arī nākamajā gadā.
Lapu apgriešana pēc ziedēšanas
Lapu apgriešana ir jautājums, kurā dārznieki iesācēji pieļauj visvairāk kļūdu. Galvenais noteikums, kas jāatceras, ir: nekad negrieziet nost zaļas lapas! Pēc noziedēšanas lapas turpina savu vissvarīgāko darbu – tās aktīvi veic fotosintēzi, ražojot barības vielas (cukurus), kas tiek transportētas un uzkrātas sīpolā. Šīs barības vielu rezerves ir izšķiroši svarīgas, jo tās nodrošina auga izdzīvošanu miera periodā un ir enerģijas avots nākamā gada augšanai un ziedēšanai.
Atļauj lapām dabiski nodzeltēt un atmirt. Šis process var ilgt vairākas nedēļas un varbūt neizskatās īpaši estētiski, taču tas ir vitāli svarīgs auga veselībai. Dzeltēšana liecina par to, ka hlorofils lapās noārdās un visas vērtīgās vielas tiek pārvietotas uz sīpolu. Pāragri nogriežot zaļas vai pat tikai daļēji dzeltējušas lapas, jūs burtiski “nozagtu” augam pārtiku, kas nepieciešama nākamajai sezonai. Tas neizbēgami novedīs pie vājākas ziedēšanas vai pat tās iztrūkuma nākamajā gadā.
Tikai tad, kad lapas ir pilnībā nokaltušas, kļuvušas brūnas, sausas un trauslas, tās var droši noņemt. Parasti tās var viegli izraut ar rokām, viegli pavelkot. Ja tās neatdalās viegli, izmanto šķēres un nogriez lapas pie zemes līmeņa. Šis darbs parasti tiek veikts vasaras vidū vai otrajā pusē, atkarībā no konkrētajiem laika apstākļiem. Visu nokaltušo lapotni ir svarīgi savākt un iznīcināt, īpaši, ja uz tās ir bijušas kādas slimību pazīmes.
Ja dzeltējošās lapas ļoti bojā dārza izskatu, tās var mēģināt nomaskēt. Viens no risinājumiem ir stādīt Holandes īrisus starp citiem daudzgadīgiem augiem, piemēram, hostām, heihērām vai dienziedēm, kuru lapotne vasaras gaitā kļūst kuplāka un dabiski nosedz īrisu atmirstošās lapas. Šādā veidā tiek saglabāts estētisks dobju izskats, netraucējot īrisu dabiskajam dzīves ciklam.
Nepareizas apgriešanas biežākās kļūdas
Viena no visbiežākajām un nopietnākajām kļūdām ir jau iepriekš minētā zaļo lapu nogriešana tūlīt pēc ziedēšanas. Daudzi dārznieki to dara estētisku apsvērumu dēļ, neapzinoties, ka nodara augam milzīgu kaitējumu. Šāda rīcība būtiski samazina sīpola spēju uzkrāt barības vielas, kā rezultātā sīpols kļūst mazāks, vājāks, un augs nākamajā gadā var vispār neziedēt. Atceries, ka lapas ir auga “fabrika”, un tai ir jāļauj strādāt līdz pilnīgai cikla beigām.
Otra kļūda ir lapu apgriešana “vēdeklī” vai to galu apgriešana pēc ziedēšanas, lai stādījums izskatītos akurātāk. Lai gan šī metode ir populāra dažu bārdaino īrisu šķirņu kopšanā, lai uzlabotu gaisa cirkulāciju, Holandes īrisiem tā nav ieteicama. Jebkura zaļās lapas daļas nogriešana samazina fotosintezējošo virsmu un līdz ar to arī enerģijas daudzumu, ko augs var saražot. Atstāj lapas neskartas, līdz tās pilnībā nokalst.
Trešā kļūda ir atstāt noziedējušos ziedkātus ar sēklu pogaļām. Kā jau minēts, tas novirza auga enerģiju sēklu ražošanai, nevis sīpola stiprināšanai. Lai gan atsevišķos gadījumos, ja vēlies eksperimentēt ar sēklu pavairošanu, vienu vai divas pogaļas var atstāt, kopumā tas nav ieteicams. Sēklu pavairošana ir ilgs un sarežģīts process, un no sēklām izaudzētie augi neatkārtos mātesauga šķirnes īpašības.
Ceturtā bieži pieļautā kļūda ir nokaltušo lapu atstāšana dobē pārziemot. Lai gan dabā tas notiek dabiski, kultivētos stādījumos tas var radīt problēmas. Uz vecajām, atmirušajām lapām var saglabāties sēnīšu sporas un kaitēkļu oliņas, kas pavasarī inficēs jaunos dzinumus. Rudens “tīrīšana”, savācot visas augu atliekas, ir svarīgs sanitārais pasākums, kas palīdz uzturēt stādījumus veselīgus un samazina nepieciešamību pēc ķīmiskās aizsardzības nākamajā sezonā.
Instrumentu izvēle un sagatavošana
Lai gan Holandes īrisu apgriešanai nav nepieciešams sarežģīts aprīkojums, pareizu un labi sagatavotu instrumentu izvēle atvieglo darbu un palīdz izvairīties no augu inficēšanas. Galvenie nepieciešamie instrumenti ir asas dārza šķēres, ziedu grieznes vai neliels, ass nazis. Svarīgākais kritērijs ir asums – instrumentam ir jāgriež, nevis jāspiež vai jāplēš auga audi. Neasi griezumi rada lielākas, nevienmērīgas brūces, kas lēnāk dzīst un ir atvērti vārti infekcijām.
Pirms katras lietošanas reizes un īpaši pēc darba ar slimiem augiem instrumenti ir jādezinficē. To var izdarīt vairākos veidos. Vienkāršākais ir noslaucīt asmeņus ar spirtā vai degvīnā samērcētu drāniņu. Var izmantot arī speciālus dārzkopības dezinfekcijas līdzekļus vai 10% balinātāja šķīdumu (viena daļa balinātāja uz deviņām daļām ūdens). Pēc dezinfekcijas ar balinātāju instrumentus ieteicams noskalot ar tīru ūdeni un nožāvēt, lai novērstu metāla koroziju.
Instrumentiem jābūt arī ērtiem lietošanā. Izvēlies šķēres ar ērtiem rokturiem, kas labi ieguļas rokā un nenogurdina plaukstu ilgstoša darba laikā. Regulāri pārbaudi, vai instrumentu kustīgās daļas ir labi ieeļļotas un darbojas plūdeni. Labi kopti un uzturēti instrumenti ne tikai kalpos ilgāk, bet arī padarīs darbu daudz patīkamāku un efektīvāku.
Papildus griezējinstrumentiem noderīgi būs arī darba cimdi, kas pasargās rokas no netīrumiem un iespējamiem savainojumiem. Tāpat noderēs neliels spainis vai maiss, kurā uzreiz savākt visas nogrieztās augu daļas. Tas palīdzēs uzturēt kārtību darba vietā un nodrošinās, ka slimību skartās daļas netiek atstātas dobē. Rūpīga un pārdomāta pieeja apgriešanai un instrumentu sagatavošanai liecina par labu dārznieka praksi un veicina veselīgu un skaistu dārzu.
📷: Oleg Yunakov via Wikipedia CC BY-SA 4.0
