Gulošajam hibiskam, kas savvaļā aug tropu un subtropu klimatā, mūsu platuma grādos ir nepieciešams nodrošināt pareizus ziemošanas apstākļus. Ziemas miera periods ir dabisks un ļoti svarīgs posms auga dzīves ciklā, kura laikā tas atpūšas un uzkrāj spēkus nākamajai augšanas un ziedēšanas sezonai. Nepareizi pārziemināts augs var kļūt novājināts, izstīdzējis, uzņēmīgs pret slimībām un kaitēkļiem, kā arī nākamajā gadā vāji ziedēt vai neziedēt vispār. Tādēļ ir būtiski izprast un nodrošināt šim eksotiskajam augam piemērotu vidi ziemas mēnešos.
Sagatavošanās ziemai jāsāk jau rudenī. Līdz ar dienu saīsināšanos un temperatūras pazemināšanos auga augšanas procesi dabiski palēninās. Šajā laikā pakāpeniski jāsamazina laistīšanas biežums, ļaujot augsnei starp laistīšanas reizēm izžūt dziļāk nekā vasarā. Tas palīdz novērst sakņu puvi un signalizē augam par tuvojošos miera periodu. Tāpat rudenī jāsamazina un vēlāk pilnībā jāpārtrauc mēslošana, jo augs vairs aktīvi nepatērē barības vielas. Pēdējo reizi augu var viegli pamēslot septembra beigās vai oktobra sākumā.
Pirms auga ienešanas telpās no dārza vai balkona, tas rūpīgi jāapskata. Pārbaudi, vai uz lapām un dzinumiem nav kaitēkļu, piemēram, laputu, tīklērču vai bruņutu. Ja tiek atklāti kaitēkļi, augs obligāti jāapstrādā ar piemērotu insekticīdu vēl pirms ienešanas telpās, lai novērstu to izplatīšanos uz citiem istabas augiem. Ieteicams arī noņemt visas bojātās, dzeltenās vai slimās lapas un zarus, veicot vieglu sanitāro apgriešanu.
Ja gulošais hibisks vasaru pavadījis ārā, tas telpās jāienes pirms pirmajām salnām. Šis augs ir ļoti jutīgs pret zemu temperatūru un nepanes pat nelielu salu. Optimālais laiks ienešanai ir tad, kad nakts temperatūra stabili noslīd zem 10 grādiem pēc Celsija. Pāreja no āra apstākļiem uz iekštelpām augam var radīt stresu, tāpēc vēlams to darīt pakāpeniski, ja iespējams, sākumā uz dažām stundām dienā ienesot vēsā un gaišā telpā, piemēram, verandā.
Optimālie apstākļi ziemošanas telpā
Ideāla vieta gulošā hibiska ziemošanai ir gaiša un vēsa telpa. Optimālā temperatūra miera periodā ir no 12 līdz 15 grādiem pēc Celsija. Šāda temperatūra palēnina auga vielmaiņu, ļaujot tam pilnvērtīgi atpūsties, bet vienlaikus nav tik zema, lai radītu bojājumus. Piemērotas vietas varētu būt gaiša, neapkurināta veranda, lodžija, ziemas dārzs vai vienkārši vēsa istaba pie loga, kur nav sildierīču. Svarīgi ir nodrošināt pēc iespējas vairāk dabiskās gaismas, tāpēc vislabākā būs dienvidu vai rietumu puses palodze.
Ja nav iespējams nodrošināt vēsu ziemošanu un augs paliek parastā istabas temperatūrā (18-22°C), tad tam obligāti jānodrošina papildu apgaismojums. Dabiskās gaismas ziemā ir par maz, un siltumā augs turpinās augt, bet gaismas trūkuma dēļ jaunie dzinumi veidosies vāji, tievi un izstīdzējuši. Lai to novērstu, nepieciešams izmantot speciālās fito lampas, nodrošinot augam vismaz 10-12 stundas ilgu apgaismojuma dienu. Šāda ziemošana ir mazāk vēlama, jo pilnvērtīgs miera periods nenotiek, bet tas ir labāks risinājums nekā ļaut augam nīkuļot tumsā un siltumā.
Neatkarīgi no temperatūras, ziemošanas vietai jābūt pasargātai no krasām temperatūras svārstībām un caurvēja. Auksts gaiss no logu šķirbām var izraisīt pēkšņu lapu nomešanu un stresu. Tāpat augu nevajadzētu novietot tiešā radiatoru vai citu sildierīču tuvumā, jo karstais un sausais gaiss var bojāt lapas un veicināt kaitēkļu savairošanos. Stabili un mierīgi apstākļi ir galvenais veiksmīgas ziemošanas priekšnoteikums.
Gaisa mitrums ziemā ir vēl viens svarīgs aspekts, īpaši, ja augs ziemo siltā telpā ar centrālapkuri. Sauss gaiss var izraisīt lapu galu kalšanu un tīklērču invāziju. Lai to mazinātu, var periodiski apsmidzināt gaisu ap augu (bet ne pašu augu, ja tas atrodas vēsā telpā, lai neveicinātu puvi) vai novietot blakus traukus ar ūdeni. Paplāte ar mitriem oļiem zem poda arī ir labs risinājums, kas palīdz uzturēt lokāli paaugstinātu mitruma līmeni.
Kopšana miera periodā
Kopšana ziemas mēnešos ir minimāla. Galvenais uzdevums ir nodrošināt pareizu laistīšanu. Tā kā augs praktiski neaug un vielmaiņa ir palēnināta, tas patērē ļoti maz ūdens. Laistīt nepieciešams reti, tikai tad, kad augsne ir gandrīz pilnībā izžuvusi. Pirms laistīšanas jāpārbauda augsnes mitrums ne tikai virskārtā, bet arī dziļāk podā. Laistīšanai izmanto nelielu daudzumu nostādināta ūdens istabas temperatūrā, lai tikai nedaudz samitrinātu sakņu kamolu. Pārmērīga laistīšana ziemā ir visbiežākais auga bojāejas cēlonis, jo tā neizbēgami noved pie sakņu puves.
Ziemas periodā var novērot daļēju lapu dzeltēšanu un nobriešanu. Tas ir dabisks process, reaģējot uz mainīgajiem apstākļiem, un par to nevajadzētu pārlieku uztraukties, ja vien lapkritis nav masveidīgs. Augs tādējādi atbrīvojas no liekās lapu masas, lai samazinātu mitruma iztvaikošanu un enerģijas patēriņu. Vienkārši regulāri noņem nobirušās lapas no poda, lai novērstu slimību attīstību. Ja augs nomet visas lapas, tas ne vienmēr nozīmē, ka tas ir gājis bojā. Pārbaudi stumbra stāvokli – ja tas ir stingrs un dzīvs, pavasarī tas, visticamāk, atkal saplauks.
Mēslošana ziemas miera periodā ir pilnībā jāpārtrauc. Augs nespēj uzņemt un izmantot barības vielas, tāpēc mēslojums tikai uzkrāsies augsnē sāļu veidā un var sabojāt saknes. Mēslošanu atsāk tikai pavasarī, kad parādās acīmredzamas jaunās augšanas pazīmes un augs tiek “modināts” no ziemas miega. Vienīgais izņēmums ir augi, kas ziemo siltumā ar papildu apgaismojumu un turpina augt – tos var ļoti piesardzīgi mēslot ar ļoti vāju mēslojuma šķīdumu reizi 6-8 nedēļās.
Periodiski pārbaudi augu, lai laikus pamanītu kaitēkļu parādīšanos. Sausais iekštelpu gaiss ir īpaši labvēlīgs tīklērcēm un bruņutīm. Ja pamani kaitēkļus, nekavējoties rīkojies. Kaitēkļus var mēģināt noņemt mehāniski ar mitru drānu vai, ja nepieciešams, lietot atbilstošus insekticīdus. Savlaicīga reakcija palīdzēs novērst invāzijas izplatīšanos un saglabāt auga veselību līdz pavasarim.
Pāreja uz aktīvo augšanas periodu
Pavasarī, kad dienas kļūst manāmi garākas un saulainākas (parasti februāra beigās vai martā), ir laiks pakāpeniski “modināt” gulošo hibisku. Process jāsāk ar pakāpenisku laistīšanas palielināšanu. Kad redzi, ka sāk veidoties jauni pumpuri un dzinumi, vari laistīt biežāk, bet joprojām ļaujot augsnes virskārtai nedaudz apžūt. Augu var pārvietot uz nedaudz siltāku un gaišāku vietu, ja tas ziemojis vēsā telpā. Pierašana pie spilgtākas gaismas un siltākas temperatūras arī jāveic pakāpeniski, lai neradītu stresu.
Šis ir arī labākais laiks, lai veiktu atjaunojošo un formējošo apgriešanu. Atzarošana stimulē jaunu, spēcīgu dzinumu augšanu, uz kuriem veidosies ziedi, un palīdz izveidot kompaktu un kuplu krūma formu. Visus ziemas laikā izstīdzējušos, vājos un kailos zarus var droši nogriezt. Veselīgos dzinumus saīsina apmēram par vienu trešdaļu. Nebaidies griezt – gulošais hibisks ļoti labi pacieš atzarošanu un pēc tās aug daudz krāšņāk.
Pēc atzarošanas ir piemērots laiks arī auga pārstādīšanai, ja tas ir nepieciešams. Ja saknes ir pilnībā piepildījušas podu, augs jāpārstāda nedaudz lielākā traukā ar svaigu, barības vielām bagātu augsni. Ja pārstādīšana nav nepieciešama, var vienkārši nomainīt augsnes virsējo kārtu podā. Pēc pārstādīšanas augu kārtīgi aplaista.
Mēslošanu atsāk tikai tad, kad augs pēc atzarošanas un pārstādīšanas ir acīmredzami sācis augt. Parasti tas notiek 3-4 nedēļas pēc šīm procedūrām. Sākumā lieto pusi no ieteicamās mēslojuma devas, pakāpeniski to palielinot līdz normai. Pareizi “pamodināts” hibisks ātri atgūs spēkus un jau vasaras sākumā sāks priecēt ar saviem pirmajiem neparastajiem ziediem, atlīdzinot par rūpēm ziemas mēnešos.
