Gulošā hibiska stādīšana un pavairošana ir aizraujošs process, kas ļauj ne tikai tikt pie jauna, eksotiska auga savā kolekcijā, bet arī dalīties tajā ar draugiem un radiem. Lai gan šis augs izskatās neparasti, tā stādīšana un pavairošana nav pārlieku sarežģīta, ja tiek ievēroti daži pamatprincipi. Sākot ar pareizās vietas un augsnes izvēli un beidzot ar spraudeņu sagatavošanu un apsakņošanu, katrs solis ir svarīgs, lai nodrošinātu veiksmīgu rezultātu. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim, kā pareizi iestādīt un pavairot gulošo hibisku, lai tas ātri ieaugtos un priecētu ar savu unikālo skaistumu.
Pirms ķerties pie stādīšanas, ir rūpīgi jāizvēlas piemērota vieta jaunajam augam. Gulošais hibisks ir gaismu mīlošs augs, taču tas nepanes tiešus, dedzinošus saules starus, kas var apdedzināt tā lapas. Ideāla vieta būs uz austrumu vai rietumu puses palodzes, kur tas saņems pietiekami daudz gaismas, bet būs pasargāts no karstās pusdienas saules. Ja augs tiek audzēts ārā vasaras periodā, tam jāatrod vieta vieglā pusēnā, piemēram, zem lielāku koku lapotnes. Svarīgi ir arī nodrošināt aizsardzību no stipra vēja un caurvēja.
Nākamais solis ir sagatavot piemērotu podu un augsnes maisījumu. Podam obligāti jābūt ar drenāžas caurumiem, lai novērstu ūdens uzkrāšanos un sakņu puves risku. Poda izmērs jāizvēlas atbilstoši auga sakņu sistēmas lielumam – tam jābūt nedaudz lielākam par sakņu kamolu. Augsnei jābūt vieglai, irdenai un barības vielām bagātai. Vislabāk derēs gatavs substrāts ziedošiem telpaugiem, kam var pievienot nedaudz perlīta vai vermikulīta, lai uzlabotu tā struktūru un gaisa caurlaidību.
Stādīšanas process ir vienkāršs. Poda apakšā ieber apmēram 2-3 centimetrus biezu drenāžas slāni no keramzīta vai oļiem. Pēc tam ieber nedaudz sagatavotās augsnes, izveidojot nelielu uzkalniņu poda centrā. Uzmanīgi izņem hibiska stādu no pagaidu trauka, cenšoties saglabāt sakņu kamolu neskartu, un novieto to uz augsnes uzkalniņa. Sakņu kakliņam jāatrodas vienā līmenī ar poda malu vai nedaudz zemāk. Pēc tam podu piepilda ar atlikušo augsni, viegli to pieblīvējot, lai neatstātu gaisa kabatas.
Pēc iestādīšanas augs ir kārtīgi jāaplaista, lai augsne nosēstos un labi piekļautos saknēm. Vēlams izmantot nostādinātu, mīkstu istabas temperatūras ūdeni. Pēc laistīšanas pārbaudi, vai liekais ūdens ir notecējis no poda, un nolej to no paliktņa. Pirmajās nedēļās pēc stādīšanas augu ieteicams turēt nedaudz ēnainākā vietā, lai tas varētu vieglāk adaptēties jaunajiem apstākļiem. Mēslošanu var sākt tikai pēc 3-4 nedēļām, kad augs ir pilnībā iesakņojies un sācis augt.
Pavairošana ar spraudeņiem
Visefektīvākais un populārākais gulošā hibiska pavairošanas veids ir ar puspārkoksnējušies spraudeņiem. Šo metodi vislabāk veikt pavasarī vai vasaras sākumā, kad augs ir aktīvās augšanas fāzē un spraudeņi apsakņojas visātrāk. Spraudeņiem izvēlas veselīgus, spēcīgus šī gada dzinumus, kas vēl nav pilnībā pārkoksnējušies, bet jau ir pietiekami stingri. Dzinumam jābūt bez ziediem un slimību vai kaitēkļu pazīmēm. Pareizi izvēlēts spraudenis ir galvenais veiksmīgas apsakņošanās priekšnoteikums.
Spraudeņu sagatavošana prasa precizitāti. No izvēlētā dzinuma ar asu, sterilu nazi vai šķērēm nogriež apmēram 10-15 centimetrus garus galotnes vai stumbra daļas spraudeņus. Katram spraudenim jābūt vismaz 2-3 lapu mezgliem. Apakšējo griezumu veic slīpi, tieši zem apakšējā lapu mezgla, jo šajā vietā visaktīvāk veidojas saknes. No spraudeņa apakšējās daļas noņem visas lapas, atstājot tikai 2-3 lapas augšpusē. Ja atstātās lapas ir lielas, tās var saīsināt uz pusi, lai samazinātu mitruma iztvaikošanu.
Pirms stādīšanas spraudeņa apakšējo galu ieteicams apstrādāt ar sakņu veidošanās stimulatoru, piemēram, “Korņevin” pulveri. Tas ievērojami paātrinās un uzlabos apsakņošanās procesu. Pēc apstrādes spraudeņus sprauž vieglā, mitrā substrātā, piemēram, kūdras un smilts vai perlīta maisījumā. Spraudeņus iedziļina augsnē apmēram 2-3 centimetru dziļumā un viegli nospiež augsni ap tiem. Stādīšanai var izmantot nelielus podiņus, kasetes vai pat caurspīdīgas plastmasas glāzītes ar caurumiem apakšā.
Lai nodrošinātu veiksmīgu apsakņošanos, spraudeņiem ir jānodrošina siltumnīcas apstākļi – paaugstināts gaisa mitrums un stabila siltuma temperatūra. To var panākt, pārklājot podiņus ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu, nogrieztu plastmasas pudeli vai stikla burku. Šādu mini siltumnīcu novieto gaišā, bet no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Regulāri, vismaz reizi dienā, pārsegu noņem, lai izvēdinātu spraudeņus un novērstu pelējuma veidošanos. Augsnei jābūt pastāvīgi nedaudz mitrai, bet ne slapjai.
Apsakņošana ūdenī
Alternatīva metode spraudeņu apsakņošanai ir to ievietošana ūdenī. Šī metode ir vizuāli pievilcīga, jo ļauj novērot sakņu veidošanās procesu. Tāpat kā iepriekšējā metodē, sagatavo 10-15 centimetrus garus spraudeņus, noņemot apakšējās lapas. Svarīgi ir izmantot necaurspīdīgu trauku, piemēram, tumša stikla glāzi vai pudeli, jo tumsā saknes veidojas labāk. Traukā ielej nostādinātu, vārītu istabas temperatūras ūdeni.
Lai novērstu ūdens bojāšanos un pūšanas procesu veidošanos, ūdenim var pievienot aktīvās ogles tableti. Spraudeņus ievieto ūdenī tā, lai apakšējais lapu mezgls, no kura tika noņemtas lapas, būtu iegremdēts. Trauku ar spraudeņiem novieto gaišā un siltā vietā, bet ne tiešos saules staros. Ūdens līmenis traukā regulāri jāpārbauda un nepieciešamības gadījumā jāpapildina. Reizi nedēļā ieteicams ūdeni pilnībā nomainīt pret svaigu.
Saknēm vajadzētu parādīties apmēram 3-4 nedēļu laikā. Tās sākumā izskatīsies kā mazi, balti bumbulīši uz stumbra, kas pakāpeniski pāraugs par īstām saknēm. Kad sakņu sistēma ir sasniegusi apmēram 2-3 centimetru garumu un ir pietiekami sazarota, spraudenis ir gatavs stādīšanai augsnē. Nav ieteicams pārāk ilgi turēt spraudeņus ūdenī pēc sakņu parādīšanās, jo tie pierod pie ūdens vides un var grūtāk adaptēties augsnei.
Pārstādot spraudeņus no ūdens augsnē, jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai netraumētu jaunās un trauslās saknītes. Izmanto nelielu podiņu un tādu pašu vieglu un irdenu substrātu kā apsakņojot zemē. Izveido bedrīti augsnē, uzmanīgi ievieto tajā spraudeņa saknes un saudzīgi apber ar zemi. Pēc iestādīšanas augu nedaudz aplaista. Pirmajā laikā pēc pārstādīšanas jaunajam augam var nodrošināt paaugstinātu gaisa mitrumu, uzliekot tam uz neilgu laiku caurspīdīgu pārsegu, lai atvieglotu adaptācijas procesu.
Jauno augu kopšana
Pēc tam, kad jaunie gulošā hibiska stādi ir veiksmīgi apsakņojušies un iestādīti atsevišķos podos, tiem nepieciešama īpaša kopšana, lai tie izaugtu par spēcīgiem un veselīgiem augiem. Pirmajās nedēļās pēc iestādīšanas galvenais uzdevums ir nodrošināt stabilus un labvēlīgus apstākļus. Augus turpina turēt gaišā vietā, bet sargā no tiešiem saules stariem. Laistīšana ir regulāra, bet mērena, neļaujot augsnei ne izžūt, ne pārmirkt. Pārliecinies, ka telpā nav caurvēja.
Lai veicinātu kuplāka krūma veidošanos, jaunajiem stādiem var veikt galotņošanu. Kad stāds ir sasniedzis apmēram 15-20 centimetru augstumu un tam ir izveidojušās vairākas lapas, tā galotni uzmanīgi nokniebj. Šī procedūra stimulē sānzaru augšanu no lapu žāklītēm, kā rezultātā veidojas blīvāks un kompaktāks vainags. Vēlāk, kad sānzari paaugsies, arī tos var galotņot, tādējādi veidojot vēlamo krūma formu jau no paša sākuma.
Mēslošanu sāk apmēram mēnesi pēc iestādīšanas podā, kad augs ir labi iesakņojies. Sākumā izmanto ļoti vāju mēslojuma koncentrāciju, pusi no ieteicamās devas, lai nepārbarotu jauno un jutīgo sakņu sistēmu. Vislabāk izvēlēties kompleksu mēslojumu ziedošiem augiem. Pakāpeniski, augam augot lielākam un spēcīgākam, mēslojuma devu var palielināt līdz normālai. Aktīvās augšanas periodā jaunos augus mēslo reizi 2-3 nedēļās.
Jaunos hibiskus pārstāda lielākā podā, kad saknes ir pilnībā apguvušas esošo podu. Parasti tas notiek nākamajā pavasarī pēc apsakņošanas. Pārstādot izvēlas podu, kas ir tikai par 2-3 centimetriem lielāks diametrā nekā iepriekšējais. Pārāk liels pods var bremzēt auga attīstību. Pareizi kopjot, jaunie gulošā hibiska stādi ātri augs un jau pirmajā vai otrajā gadā var iepriecināt ar pirmajiem neparastajiem ziediem.
Iespējamās problēmas un risinājumi
Pat rūpīgi sekojot visiem norādījumiem, pavairošanas procesā var rasties dažādas problēmas. Viena no biežākajām ir spraudeņu pūšana. Tas parasti notiek pārmērīga mitruma dēļ – ja augsne ir pārāk slapja vai siltumnīca netiek regulāri vēdināta. Lai no tā izvairītos, laisti mēreni un nodrošini labu gaisa cirkulāciju. Ja pamani, ka spraudeņa apakšējā daļa kļūst tumša un mīksta, tas diemžēl vairs nav glābjams.
Cita problēma var būt spraudeņu kalšana un vīšana. Tas var notikt, ja gaiss ir pārāk sauss un spraudenis zaudē vairāk mitruma, nekā spēj uzņemt caur stumbru. Šajā gadījumā jāpārliecinās, ka mini siltumnīcas pārsegs ir pietiekami ciešs un nodrošina augstu gaisa mitrumu. Arī pārāk spilgta saule var izraisīt spraudeņu apdegšanu un kalšanu, tāpēc vienmēr izvēlies vietu ar izkliedētu gaismu.
Dažkārt spraudeņi ļoti ilgi neapsakņojas. Tas var būt saistīts ar nepiemērotu laiku pavairošanai (piemēram, rudenī vai ziemā), pārāk zemu temperatūru vai nepietiekamu apgaismojumu. Apsakņošanās process var aizņemt no dažām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem. Esi pacietīgs un turpini nodrošināt optimālus apstākļus. Sakņu veidošanās stimulatora izmantošana var ievērojami paātrināt šo procesu.
Pēc pārstādīšanas augsnē jaunie stādi var nedaudz novīst. Tas ir normāls adaptācijas stress, augam pierodot pie jaunās vides. Šajā periodā ir svarīgi nodrošināt tam mieru, pasargāt no spilgtas saules un uzturēt mērenu augsnes mitrumu. Parasti dažu dienu laikā augs atgūstas un sāk augt. Ja vīšana turpinās, pārbaudi, vai augs nav pārlaistīts un vai saknes nav bojātas.
