Gulošā hibiska apgriešana un atzarošana ir viena no svarīgākajām kopšanas procedūrām, kas ne tikai palīdz uzturēt auga dekoratīvo izskatu, bet arī veicina tā veselību, stimulē bagātīgāku ziedēšanu un pagarina tā mūžu. Daudzi iesācēji dārzkopībā baidās no atzarošanas, uztraucoties, ka varētu nodarīt augam pāri, taču patiesībā gulošais hibisks ir ļoti atsaucīgs uz apgriešanu un pareizi veikta procedūra tam nāk tikai par labu. Šajā rakstā mēs detalizēti izskaidrosim, kāpēc, kad un kā pareizi veikt šī neparastā auga apgriešanu, lai tas augtu kupls, kompakts un bagātīgi ziedošs.
Galvenais iemesls, kāpēc gulošais hibisks ir regulāri jāapgriež, ir tā augšanas īpatnības. Šis augs veido ziedus tikai uz jaunajiem, šī gada dzinumiem. Tas nozīmē, ja augu neapgriež, tas turpinās augt garumā, bet ziedi veidosies tikai zaru galos. Ar laiku krūms kļūst izstīdzējis, nekopts, tā apakšējā daļa atkailinās, un ziedēšana kļūst arvien skopāka. Regulāra atzarošana stimulē jaunu sānzaru veidošanos, tādējādi palielinot to dzinumu skaitu, uz kuriem var veidoties ziedi, un padarot visu krūmu daudz bagātīgāk ziedošu.
Otrs svarīgs atzarošanas mērķis ir formas veidošana un uzturēšana. Dabiskos apstākļos gulošais hibisks var izaugt par lielu, izplestu krūmu, taču telpās mēs parasti vēlamies uzturēt to kompaktāku un pievilcīgāku. Ar apgriešanas palīdzību mēs varam kontrolēt auga izmēru un veidot tā vainagu pēc saviem ieskatiem – apaļu, simetrisku vai jebkādu citu vēlamo formu. Tas ir īpaši svarīgi, ja augs tiek audzēts uz palodzes vai citā ierobežotā telpā.
Treškārt, atzarošanai ir arī sanitāra nozīme. Tās laikā tiek izgriezti visi vājie, bojātie, slimie, nokaltušie vai uz iekšu augošie zari. Šādu zaru likvidēšana ne tikai uzlabo auga vizuālo izskatu, bet arī novērš potenciālu slimību un kaitēkļu perēkļu veidošanos. Izgriežot zarus, kas krustojas un sabiezina krūma centru, tiek uzlabota gaisa cirkulācija un gaismas piekļuve visām auga daļām, kas savukārt samazina sēnīšu slimību attīstības risku un veicina vienmērīgāku augšanu.
Visbeidzot, periodiska spēcīga atzarošana palīdz atjaunot vecus, pāraugušus vai nīkuļojošus augus. Pat ja hibisks ir zaudējis savu dekorativitāti, kļuvis kails un gandrīz nezied, radikāla atjaunojošā apgriešana var pamodināt snaudošos pumpurus uz vecās koksnes un stimulēt pilnīgi jauna, veselīga krūma veidošanos. Tā ir lieliska iespēja dot augam otru dzīvību un atgriezt tam agrāko krāšņumu.
Labākais laiks apgriešanai
Laika izvēlei ir liela nozīme, lai atzarošana būtu pēc iespējas efektīvāka un mazāk traumatiska augam. Vislabākais laiks galvenajai, spēcīgajai apgriešanai ir agrs pavasaris, parasti februāra beigas vai marts, tieši pirms aktīvās augšanas sezonas sākuma. Šajā laikā augs mostas no ziemas miera un tam ir visvairāk enerģijas, lai ātri sadziedētu griezuma vietas un izdzītu daudz jaunu, spēcīgu dzinumu. Apgriežot pavasarī, tiek nodrošināts, ka jaunie dzinumi paspēs izaugt un uzziedēt jau tajā pašā vasarā.
Vēl viens piemērots laiks apgriešanai ir rudens, pēc ziedēšanas perioda beigām. Šī metode ir laba, ja vēlies samazināt auga izmēru pirms ziemošanas, īpaši, ja ziemošanai paredzētā vieta ir ierobežota. Rudens apgriešana parasti nav tik spēcīga kā pavasara. Šajā gadījumā tiek saīsināti tikai garākie zari un nedaudz pielabota forma. Tomēr jāatceras, ka pēc rudens apgriešanas pavasarī, visticamāk, būs nepieciešama vēl viena, neliela koriģējoša apgriešana, lai noņemtu zarus, kas ziemas laikā varbūt kļuvuši vāji vai nokaltuši.
Vasaras laikā, aktīvās augšanas periodā, spēcīgu atzarošanu parasti neveic. Tomēr šajā laikā var veikt vieglu formējošo apgriešanu jeb tā saukto pincēšanu. Tas nozīmē, ka tiek nokniebtas pārāk garu vai nevietā augošu dzinumu pašas galotnītes. Šī procedūra stimulē sānzaru veidošanos, padarot krūmu kuplāku un kompaktāku. Jāņem vērā, ka katra nogrieztā galotnīte nozīmē arī potenciālo ziedu zaudēšanu uz šī zara, tāpēc vasarā apgriešana jāveic ļoti apdomīgi un tikai tad, ja tas ir nepieciešams formas uzturēšanai.
Kategoriski nav ieteicams veikt spēcīgu apgriešanu vēlu rudenī vai ziemā, kad augs atrodas dziļā miera periodā. Šajā laikā auga dzīvības procesi ir ļoti lēni, un tas nespēs ātri sadziedēt brūces. Tas var novest pie zaru kalšanas, slimību infekcijām un pat auga bojāejas. Vienīgais izņēmums ir neatliekama sanitārā apgriešana, ja kāds zars ir nolūzis vai inficējies ar slimību.
Apgriešanas tehnika un instrumenti
Lai apgriešana būtu veiksmīga, ir svarīgi izmantot pareizus instrumentus un tehniku. Vislabāk šim nolūkam der asas dārza šķēres vai neliels zāģītis resnākiem zariem. Instrumentiem obligāti jābūt tīriem un asiem. Truli instrumenti plēš un spaida auga audus, radot lielas brūces, kas lēni dzīst un ir viegli pieejamas infekcijām. Pirms lietošanas un pēc katra auga apgriešanas instrumentus ieteicams dezinficēt ar spirtu vai kādu citu dezinfekcijas līdzekli, lai novērstu slimību pārnešanu.
Galvenais pavasara apgriešanas paņēmiens ir dzinumu saīsināšana. Pagājušā gada dzinumus parasti saīsina par vienu trešdaļu līdz pat pusi no to garuma. Griezumu veic slīpi, apmēram 5-6 milimetrus virs pumpura vai lapas. Ir svarīgi izvēlēties pumpuru, kas ir vērsts uz āru no krūma centra. Tādējādi jaunais dzinums, kas no tā augs, arī augs uz āru, veidojot skaistu un atvērtu vainaga formu, nevis sabiezinot krūma vidu. Ja griezīs virs uz iekšu vērsta pumpura, jaunais zars augs krūma iekšpusē.
Vienlaikus ar dzinumu saīsināšanu tiek veikta arī sanitārā tīrīšana. Pilnībā līdz pamatnei izgriež visus vājos, tievos, nokaltušos, bojātos un slimības skartos zarus. Tāpat izgriež zarus, kas aug uz iekšu, krustojas ar citiem vai citādi traucē vainaga formai. Nebaidies izgriezt lieko – šī procedūra uzlabos gaisa cirkulāciju un novirzīs auga enerģiju uz spēcīgo un perspektīvo zaru attīstību.
Pēc apgriešanas ir svarīgi nodrošināt augam labu kopšanu, lai tas ātrāk atgūtos. Pēc procedūras augu var viegli apsmidzināt ar ūdeni. Nodrošini tam pietiekami daudz gaismas un siltuma, lai stimulētu jaunu pumpuru plaukšanu. Pēc apgriešanas parasti ir arī labs laiks auga pārstādīšanai vai augsnes virskārtas nomaiņai. Mēslošanu atsāk tikai tad, kad ir skaidri redzams, ka augs ir sācis veidot jaunus dzinumus.
Atjaunojošā apgriešana
Ja tavā rīcībā nonācis vecs, pāraudzis, nekopts gulošais hibisks ar kailiem zariem un vāju ziedēšanu, nav jākrīt izmisumā. Ar radikālas atjaunojošās apgriešanas palīdzību to ir iespējams atdzīvināt. Šī procedūra ir jāveic agrā pavasarī, pirms augšanas sezonas sākuma. Tās mērķis ir stimulēt snaudošo pumpuru pamošanos uz vecās koksnes un izveidot pilnīgi jaunu, kompaktu krūmu.
Atjaunojošā apgriešana ir ļoti spēcīga. Visi zari tiek nogriezti, atstājot tikai 10-15 centimetrus garus stumbeņus. Lai gan pēc šādas procedūras augs izskatās diezgan bēdīgi, tas ir visefektīvākais veids, kā panākt pilnīgu atjaunošanos. Pēc apgriešanas ir ļoti svarīgi nodrošināt augam optimālus apstākļus – daudz gaismas un siltuma. Laistīšana ir jāveic ļoti uzmanīgi un mēreni, jo augam bez lapām ir nepieciešams ļoti maz ūdens. Pārmērīga laistīšana šajā posmā var izraisīt sakņu puvi.
Pēc kāda laika (no dažām nedēļām līdz mēnesim) uz atstātajiem stumbeņiem vajadzētu sākt parādīties jauniem pumpuriem. No tiem sāks augt jauni, spēcīgi dzinumi. Kad šie dzinumi sasniegs 5-10 centimetru garumu, ir jāveic nākamais solis – to retināšana. No katra stumbeņa atstāj tikai 2-3 visspēcīgākos un labāk novietotos dzinumus, pārējos uzmanīgi izlauž vai nogriež. Tas ir nepieciešams, lai izveidotu spēcīgu jaunā krūma skeletu un novērstu pārmērīgu sabiezināšanos.
Kad atstātie jaunie dzinumi paaugsies un sasniegs 15-20 centimetru garumu, tiem nokniebj galotnes. Tas veicinās to zarošanos un palīdzēs izveidot kuplu un kompaktu vainagu jau no paša sākuma. Turpmākā kopšana ir tāda pati kā jaunam augam. Jau tajā pašā vasarā atjaunotais hibisks, visticamāk, sāks ziedēt, un nākamajos gados tas priecēs ar daudz krāšņāku izskatu un bagātīgāku ziedēšanu nekā pirms atjaunošanas.
Kopšana pēc apgriešanas
Pēc jebkuras apgriešanas, īpaši spēcīgas, augs piedzīvo nelielu stresu un tam ir nepieciešams laiks un pareiza kopšana, lai atgūtos. Tūlīt pēc procedūras nav ieteicams augu mēslot. Svaigas griezuma vietas ir jutīgas, un mēslojums var tās apdedzināt. Mēslošanu var atsākt tikai tad, kad augs ir acīmredzami sācis augt un veidot jaunas lapiņas, parasti 3-4 nedēļas pēc apgriešanas. Sākumā izmanto pusi no ieteicamās mēslojuma devas.
Pēc pavasara apgriešanas ir ļoti svarīgi nodrošināt augam maksimāli daudz gaismas. Novieto to visgaišākajā pieejamajā vietā, bet sargā no tiešiem, dedzinošiem saules stariem. Gaisma ir galvenais stimuls jaunu pumpuru un dzinumu attīstībai. Ja gaismas būs par maz, jaunie dzinumi var veidoties vāji un izstīdzējuši. Temperatūrai jābūt mēreni siltai, bez krasām svārstībām un caurvēja.
Laistīšana pēc apgriešanas ir jāpielāgo jaunajiem apstākļiem. Tā kā augam ir mazāk lapu (vai nav vispār), tas iztvaiko daudz mazāk ūdens. Tāpēc laistīšanai jābūt mērenai. Pirms katras laistīšanas reizes ļauj augsnes virskārtai apžūt. Pārmērīga laistīšana šajā periodā ir ļoti bīstama un var novest pie sakņu puves, jo sakņu sistēma nespēj tikt galā ar lieko mitrumu.
Nogrieztos zarus nav obligāti jāizmet. Ja tie ir veselīgi, tos var izmantot auga pavairošanai. No apgrieztajiem dzinumiem var sagatavot 10-15 centimetrus garus spraudeņus un mēģināt tos apsakņot ūdenī vai vieglā substrātā. Tādējādi no viena auga apgriešanas procesā var iegūt vairākus jaunus stādus, ar kuriem papildināt savu kolekciju vai dalīties ar draugiem. Tas ir lielisks veids, kā pilnībā izmantot šo svarīgo kopšanas procedūru.
