Gomfrēna, ar tās spilgtajām un noturīgajām ziedu bumbiņām, ir iecienīts viengadīgais augs mūsu klimatiskajos apstākļos. Tās dabiskā izcelsme ir meklējama siltajos Centrālamerikas reģionos, kas nozīmē, ka tā nav pielāgota mūsu ziemas salam. Tāpēc vairums dārznieku to audzē kā viengadīgu kultūru, katru pavasari no jauna sējot sēklas vai pērkot stādus. Tomēr rodas jautājums – vai ir iespējams saglabāt šo augu līdz nākamajai sezonai? Šajā rakstā mēs detalizēti izpētīsim gomfrēnas ziemcietību un apspriedīsim iespējas un metodes, kā mēģināt to pārziemināt telpās.
Gomfrēna ir ļoti jutīga pret aukstumu un nepanes pat vieglas salnas. Tiklīdz gaisa temperatūra rudenī tuvojas nullei, auga virszemes daļas iet bojā. Tā sakņu sistēma arī nav spējīga izdzīvot sasalušā zemē. Tāpēc atstāt gomfrēnu ziemot dārza dobē mūsu platuma grādos nav iespējams – augs neizbēgami aizies bojā. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc to klasificē kā viengadīgo augu mērenā klimata joslā.
Tomēr ir vērts atzīmēt, ka savā dabiskajā izplatības areālā, kur klimats ir silts visu gadu, gomfrēna var augt kā īsmūža daudzgadīgs augs. Tas nozīmē, ka teorētiski, ja mēs spētu nodrošināt tai piemērotus apstākļus arī ziemā, to būtu iespējams saglabāt. Galvenie izaicinājumi ir nodrošināt pietiekami daudz gaismas un pareizu temperatūras un mitruma režīmu, kas mūsu tumšajos ziemas mēnešos var būt sarežģīti.
Viena no stratēģijām, ko dārznieki izmanto, nav paša auga pārziemināšana, bet gan sēklu ievākšana rudenī. Ļauj dažām ziedu galviņām pilnībā nobriest un nokalst uz auga. Kad tās kļūst sausas un brūnas, nogriez tās un izberzē, lai atdalītu sēklas. Uzglabā sēklas sausā, vēsā un tumšā vietā līdz pavasarim. Šī ir visvienkāršākā un drošākā metode, kā nodrošināt, ka gomfrēnas priecēs tavu dārzu arī nākamajā gadā, turklāt tā ļauj ietaupīt uz sēklu iegādi.
Neskatoties uz to, ka gomfrēna nav ziemcietīga, daži entuziasti tomēr mēģina to pārziemināt telpās, īpaši, ja ir kāda īpaši reta vai iemīļota šķirne. Lai gan panākumi nav garantēti, tas ir interesants eksperiments, kas var izdoties, ja tiek ievēroti noteikti nosacījumi. Nākamajās nodaļās mēs apskatīsim, kā sagatavot augu pārziemošanai un kā par to rūpēties ziemas mēnešos.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Auga sagatavošana pārziemošanai
Ja esi nolēmis mēģināt pārziemināt gomfrēnu, vissvarīgākais ir sākt gatavošanos savlaicīgi, pirms pirmajām rudens salnām. Izvēlies visveselīgāko un spēcīgāko augu. Ja augs jau visu vasaru ir cīnījies ar slimībām vai kaitēkļiem, tā izredzes veiksmīgi pārziemot ir ļoti mazas. Pārziemošanai vislabāk derēs kompakta izmēra augi, kas auguši podos, jo tos ir vieglāk pārvietot. Ja augs ir dobē, to nāksies uzmanīgi izrakt.
Pirms auga nešanas telpās, to ir pamatīgi jāapgriež. Nogriez apmēram divas trešdaļas no auga augstuma, atstājot īsākus, spēcīgus stublājus. Šāda apgriešana samazinās slodzi uz sakņu sistēmu, samazinās mitruma iztvaikošanu un palīdzēs augam labāk pielāgoties istabas apstākļiem. Tas arī samazina risku, ka uz telpām tiks pārnesti kaitēkļi, kas varētu slēpties lapotnē. Noņem visas bojātās vai slimās lapas un zarus.
Ja augs auga dārza dobē, izroc to ar pēc iespēas lielāku sakņu kamolu, cenšoties to minimāli traumēt. Iestādi augu piemērota izmēra podā ar labu drenāžu, izmantojot svaigu, kvalitatīvu podu augsni. Nedaudz aplaisti. Pēc pārstādīšanas augam būs nepieciešams laiks, lai atgūtos no stresa. Šajā periodā ir svarīgi nodrošināt tam optimālus apstākļus.
Pirms galīgās ienešanas telpās, rūpīgi pārbaudi augu, vai uz tā nav kaitēkļu – laputu, tīklērču vai citu nevēlamu viesu. Ja nepieciešams, profilaktiski apstrādā augu ar insekticīdu ziepju šķīdumu. Ieteicams augu kādu laiku paturēt “karantīnā” atsevišķi no citiem istabas augiem, lai pārliecinātos, ka tas ir pilnīgi tīrs. Šis solis ir ļoti svarīgs, lai neinficētu savu istabas augu kolekciju.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ziemošanas apstākļi telpās
Lai gomfrēna veiksmīgi pārziemotu, tai ir jānodrošina piemērota vieta. Vislabākā būs vēsa, bet gaiša telpa, kur temperatūra ziemā turas starp 10 un 15 grādiem pēc Celsija. Piemērota vieta varētu būt gaiša, neapkurināta veranda, lodžija vai vēss ziemas dārzs. Siltāks gaiss, īpaši apvienojumā ar centrālapkures sauso gaisu, var veicināt kaitēkļu savairošanos un auga novājināšanos.
Vissvarīgākais faktors ziemā ir gaisma. Mūsu ziemas ir tumšas, un dabiskās gaismas bieži vien ir par maz. Novieto podu pie visgaišākā, vēlams dienvidu puses, loga. Tomēr pat visgaišākā palodze var nebūt pietiekama. Lai nodrošinātu augam nepieciešamo gaismas daudzumu, ļoti ieteicams izmantot papildu apgaismojumu ar speciālajām augu lampām (fitolampām). Nodrošini augam 12-14 stundas gaismas dienā, lai kompensētu dabiskās gaismas trūkumu.
Ziemas periodā gomfrēnas laistīšana ir krasi jāsamazina. Auga augšanas procesi būs palēninājušies, un tam būs nepieciešams daudz mazāk ūdens nekā vasarā. Laisti tikai tad, kad augsnes virskārta ir pilnībā izžuvusi vairāku centimetru dziļumā. Labāk ir laistīt nedaudz par maz nekā par daudz, jo pārmērīgs mitrums vēsos apstākļos gandrīz noteikti izraisīs sakņu puvi. Konkrēts laistīšanas grafiks nav nepieciešams, vienmēr vadies pēc augsnes stāvokļa.
Ziemas mēnešos augu mēslot nav nepieciešams. Mēslošana var stimulēt jaunu, vārgu dzinumu veidošanos, kas tumšajos apstākļos izstīdzēs un būs uzņēmīgi pret slimībām. Augam ir jāļauj atpūsties. Mēslošanu var atsākt tikai pavasarī, kad dienas kļūst garākas un augs atsāk aktīvu augšanu. Regulāri pārbaudi augu, vai tam neuzmetas kaitēkļi, piemēram, tīklērces, kurām patīk sausais iekštelpu gaiss.
Pavasara atmoda un atgriešanās dārzā
Pavasarī, kad dienas kļūst manāmi garākas un saulainākas, gomfrēna sāks mosties no ziemas miera perioda. Tu pamanīsi, ka sāk veidoties jauni dzinumi un lapiņas. Šis ir īstais laiks, lai pakāpeniski palielinātu laistīšanas biežumu. Sāc laistīt nedaudz biežāk, joprojām ļaujot augsnei nedaudz apžūt starp laistīšanas reizēm. Tāpat vari atsākt mēslošanu, sākumā izmantojot uz pusi vājāku mēslojuma koncentrāciju nekā vasarā.
Kad augs ir sācis aktīvi augt, to var nedaudz apgriezt, lai veicinātu kuplāku un kompaktāku formu. Noknieb jauno dzinumu galotnes, lai stimulētu sānu zarošanos. Ja nepieciešams, augu var pārstādīt nedaudz lielākā podā, izmantojot svaigu, barības vielām bagātu augsni. Šajā laikā ir svarīgi turpināt nodrošināt augam daudz gaismas, lai jaunie dzinumi veidotos spēcīgi, nevis stīdzētu.
Pirms auga iznešanas atpakaļ dārzā, ir obligāti jāveic norūdīšanas process, līdzīgi kā ar jauniem stādiem. Sāc iznest augu ārā uz dažām stundām dienā, sākumā novietojot to ēnainā, no vēja pasargātā vietā. Pakāpeniski palielini laiku, ko augs pavada ārā, un pieradini to pie tiešiem saules stariem. Šis process parasti ilgst vienu līdz divas nedēļas un ir ļoti svarīgs, lai augs neciestu no pēkšņām vides izmaiņām.
Galīgi izstādīt gomfrēnu atpakaļ dobē vai atstāt uz terases var tikai tad, kad pavasara salnu draudi ir pilnībā garām. Izvēlies saulainu, siltu vietu. Pārziemojis augs parasti sāk ziedēt agrāk nekā no sēklām audzētie. Lai gan pārziemināšana prasa pūles un ne vienmēr ir veiksmīga, tā var sniegt lielu gandarījumu, redzot savu iemīļoto augu uzziedam otro gadu pēc kārtas.
