Lai gomfrēna augtu spēcīga, veselīga un priecētu ar bagātīgu ziedu rotu visas vasaras garumā, ir svarīgi nodrošināt tai nepieciešamās barības vielas. Lai gan šis augs nav pārlieku prasīgs, pareiza un savlaicīga mēslošana var būtiski uzlabot tā dekoratīvās īpašības. Pārmērīga vai nepareiza mēslošana, savukārt, var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim, kādas barības vielas ir nepieciešamas gomfrēnai, kā izvēlēties piemērotāko mēslojumu un kā pareizi to lietot, lai sasniegtu vislabākos rezultātus un izvairītos no biežāk pieļautajām kļūdām.
Gomfrēnas pamatvajadzības ietver trīs galvenos makroelementus, kas pazīstami ar saīsinājumu N-P-K: slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas, lapu un stublāju, augšanu. Fosfors ir izšķiroši svarīgs sakņu sistēmas attīstībai un ziedpumpuru veidošanai. Kālijs, savukārt, stiprina auga vispārējo veselību, palīdzot tam cīnīties ar slimībām, kā arī uzlabo ziedu krāsas intensitāti un kvalitāti. Ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru starp šiem elementiem.
Pārāk liels slāpekļa daudzums veicinās strauju un sulīgu lapotnes augšanu, taču tas notiks uz ziedēšanas rēķina. Augs izskatīsies zaļš un kupls, bet ziedu būs maz vai to nebūs vispār. Tāpēc gomfrēnām ir ieteicams izvēlēties mēslojumu, kurā slāpekļa (N) saturs ir vienāds vai nedaudz zemāks par fosfora (P) un kālija (K) saturu. Ideāls ir sabalansēts mēslojums, piemēram, ar formulu 10-10-10, vai mēslojums, kas īpaši paredzēts ziedošiem augiem, ar augstāku fosfora saturu, piemēram, 5-10-5.
Papildus šiem trim galvenajiem elementiem, gomfrēnai, tāpat kā jebkuram citam augam, ir nepieciešami arī mikroelementi, piemēram, magnijs, kalcijs, dzelzs, mangāns un cinks. Lai gan tie ir vajadzīgi daudz mazākos daudzumos, to trūkums var izraisīt dažādus augšanas traucējumus, piemēram, lapu hlorozi (dzeltēšanu). Parasti kvalitatīvs kompleksais mēslojums vai labi sadalījies komposts satur visus nepieciešamos mikroelementus, tāpēc atsevišķa to pievienošana nav nepieciešama, ja vien nav acīmredzamu deficīta pazīmju.
Pirms jebkādas mēslošanas uzsākšanas ir svarīgi novērtēt augsnes kvalitāti. Ja pirms stādīšanas dobē ir iestrādāts bagātīgs komposta vai labi sadalījušos kūtsmēslu daudzums, papildu mēslošana sezonas laikā var nebūt nepieciešama vispār. Trūdvielām bagāta augsne spēj nodrošināt gomfrēnu ar visām nepieciešamajām barības vielām. Tomēr, ja augsne ir nabadzīga vai ja gomfrēna tiek audzēta konteineros, kur barības vielas izskalojas ātrāk, regulāra mēslošana būs nepieciešama.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Mēslošanas uzsākšana un grafiks
Mēslošanas procesu vislabāk ir sākt jau augsnes sagatavošanas posmā. Pirms gomfrēnu stādīšanas iestrādā augsnē lēnas iedarbības granulēto mēslojumu vai bagātīgu komposta slāni. Tas nodrošinās jaunajiem augiem stabilu barības vielu avotu augšanas sākumā un palīdzēs tiem izveidot spēcīgu sakņu sistēmu. Šāda pamatmēslošana bieži vien ir pietiekama visai sezonai, īpaši, ja augsne ir auglīga.
Ja izvēlies izmantot šķidro mēslojumu, sāc to lietot apmēram 3-4 nedēļas pēc augu izstādīšanas dobē vai tad, kad stādi ir labi iesakņojušies un sākuši aktīvi augt. Pārāk agra mēslošana var “apdedzināt” jauno, trauslo sakņu sistēmu. Pirmā mēslošanas reize var būt ar uz pusi vājāku koncentrāciju, nekā norādīts uz iepakojuma, lai augs varētu pakāpeniski pierast. Turpmāk mēslošanu var veikt regulāri, ievērojot ražotāja norādījumus.
Aktīvās augšanas un ziedēšanas periodā, kas parasti ilgst no jūnija līdz septembrim, gomfrēnas var mēslot ik pēc 3-4 nedēļām ar šķidro komplekso mēslojumu ziedošiem augiem. Augiem, kas aug konteineros, mēslošana var būt nepieciešama biežāk, piemēram, ik pēc 2 nedēļām, jo laistīšanas laikā barības vielas no ierobežotā augsnes tilpuma tiek izskalotas ātrāk. Vienmēr mēslo mitru augsni, nekad nemēslo sausu augu, jo tas var izraisīt sakņu bojājumus. Vispirms aplaisti augu ar tīru ūdeni un tikai pēc tam lieto mēslojuma šķīdumu.
Tuvojoties rudens pusei, kad dienas kļūst īsākas un gaisa temperatūra pazeminās, augu augšanas temps palēninās. Šajā laikā mēslošanas biežums ir jāsamazina un augusta beigās vai septembra sākumā tā jāpārtrauc pavisam. Mēslošanas turpināšana vēlā rudenī var stimulēt jaunu, vārīgu dzinumu augšanu, kas nespēs nobriest un būs viegli ievainojami ar pirmajām salnām. Augam ir jāļauj dabiski sagatavoties miera periodam.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Organiskais vai minerālmēslojums?
Daudzi dārznieki dod priekšroku organiskajam mēslojumam, jo tas ne tikai baro augu, bet arī uzlabo augsnes struktūru un veicina veselīgu mikroorganismu darbību. Labākais organiskais mēslojums gomfrēnām ir labi sadalījies komposts. To var iestrādāt dobē pirms stādīšanas vai izmantot kā mulčas slāni ap augiem sezonas laikā. Komposts lēnām atbrīvo barības vielas, nodrošinot augam sabalansētu “diētu” ilgākā laika periodā.
Citi organiskie mēslojuma veidi ir, piemēram, labi sadalījušies kūtsmēsli, biohumuss (slieku komposts) vai dažādas organiskās emulsijas, piemēram, zivju emulsija vai jūraszāļu ekstrakts. Šie mēslojumi ir bagāti ne tikai ar N-P-K, bet arī ar mikroelementiem. Lietojot organiskos mēslojumus, pārdozēšanas risks ir daudz mazāks nekā ar sintētiskajiem minerālmēsliem. Tie arī palīdz veidot veselīgu un dzīvu augsni, kas ir ilgtermiņa ieguvums visam dārzam.
Sintētiskie jeb minerālmēsli ir koncentrēti un ātras iedarbības. Tie ir pieejami gan šķidrā, gan granulētā veidā un nodrošina precīzu barības vielu devu. Tie ir īpaši noderīgi, ja nepieciešams ātri novērst barības vielu trūkumu vai ja augi tiek audzēti podos, kur organiskā mēslojuma iedarbība var būt lēnāka. Izvēloties sintētisko mēslojumu, rūpīgi izlasi etiķeti un izvēlies produktu, kas ir piemērots ziedošiem viengadīgajiem augiem, ar sabalansētu N-P-K attiecību.
Galvenais, lietojot sintētiskos mēslojumus, ir stingri ievērot ražotāja norādītās devas. Pārmērīga lietošana var izraisīt “sāļu” uzkrāšanos augsnē, kas var bojāt auga saknes un negatīvi ietekmēt tā spēju uzņemt ūdeni. Pārdozēšana var arī izraisīt pārāk strauju augšanu, padarot augu vārgu un uzņēmīgu pret slimībām un kaitēkļiem. Tāpēc šajā gadījumā noteikti ir spēkā teiciens “mazāk ir vairāk”.
Barības vielu deficīta pazīmes
Lai gan gomfrēna nav kaprīza, nabadzīgā augsnē tai var parādīties barības vielu trūkuma pazīmes. Ir svarīgi iemācīties tās atpazīt, lai savlaicīgi rīkotos. Visbiežāk sastopamā problēma ir slāpekļa trūkums, kas izpaužas kā vispārēja auga augšanas palēnināšanās un apakšējo, vecāko lapu dzeltēšana. Lapas kļūst gaiši zaļas, pēc tam dzeltenas, un galu galā nokrīt. Šādā gadījumā var palīdzēt ātras iedarbības slāpekli saturošs mēslojums.
Fosfora trūkums var izpausties kā vāja sakņu sistēmas attīstība, aizkavēta augšana un vāja ziedēšana. Lapas var iegūt tumši zaļu vai pat violetu nokrāsu. Ja pamani šādas pazīmes, īpaši jauniem augiem, izmanto mēslojumu ar paaugstinātu fosfora saturu. Tas ir īpaši svarīgi augšanas sākuma stadijā, kad veidojas sakņu sistēma, kas nodrošinās auga barošanos visu atlikušo sezonu.
Kālija trūkums bieži vien izpaužas kā lapu malu un galu dzeltēšana un brūnēšana, kas atgādina apdeguma pazīmes. Šis process parasti sākas ar vecākajām lapām. Augs var kļūt arī uzņēmīgāks pret slimībām. Sabalansēts kompleksais mēslojums parasti nodrošina pietiekamu kālija daudzumu. Ja ir aizdomas par kālija trūkumu, var izmantot mēslojumu ar paaugstinātu kālija saturu, piemēram, koksnes pelnus (jālieto uzmanīgi, jo tie paaugstina augsnes pH).
Mikroelementu, piemēram, dzelzs, trūkums var izraisīt hlorozi – jauno lapu dzeltēšanu, kamēr lapu dzīslas paliek zaļas. Tas biežāk notiek sārmainās augsnēs, kur augiem ir grūtāk uzņemt dzelzi. Šo problēmu var risināt, izsmidzinot uz lapām dzelzs helātu saturošu līdzekli vai pielāgojot augsnes pH līmeni, padarot to nedaudz skābāku. Tomēr, ja tiek izmantots kvalitatīvs komposts un kompleksais mēslojums, mikroelementu trūkums ir reti sastopams.
Pārdozēšanas briesmas
Mēslošanas jomā ir ļoti svarīgi atcerēties, ka pārāk daudz ir sliktāk nekā pārāk maz. Pārmērīga mēslošana var radīt nopietnas problēmas. Viens no galvenajiem riskiem ir sakņu apdegums. Koncentrēti sintētiskie mēslojumi ir sāļi, un to pārmērīga koncentrācija augsnē var burtiski “izvilkt” ūdeni no auga saknēm osmozes ceļā, izraisot to dehidratāciju un bojāeju. Augs novīst, lapu malas kļūst brūnas un sausas, it kā tas būtu apdedzis.
Kā jau minēts, pārāk daudz slāpekļa noved pie vājas ziedēšanas. Augs veltīs visu savu enerģiju, lai audzētu lapas un stublājus, un ziedpumpuri neveidosies vai būs ļoti maz. Rezultātā tu iegūsi lielu zaļu krūmu bez tā galvenās rotas – košajiem ziediem. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizo mēslojumu un nepārspīlēt ar slāpekli saturošiem produktiem.
Pārdozēšana var arī novājināt augu un padarīt to uzņēmīgāku pret kaitēkļiem un slimībām. Pārmērīgi mēsloti augi bieži vien ir ar mīkstiem, ūdeņainiem audiem, kas ir viegls mērķis, piemēram, laputīm. Turklāt pārmērīgs barības vielu daudzums var traucēt citu, svarīgu elementu uzņemšanu, radot barības vielu līdzsvara traucējumus augā, pat ja augsnē šie elementi ir pietiekamā daudzumā.
Ja tev ir aizdomas, ka esi pārdozējis mēslojumu, ir daži soļi, ko vari veikt. Ja mēslojums bija granulēts, mēģini pēc iespēas vairāk to savākt no augsnes virsmas. Pēc tam pamatīgi un lēnām laisti augsni ar lielu daudzumu ūdens. Šis process, ko sauc par izskalošanu, palīdzēs izskalot liekos sāļus no sakņu zonas. Ja augs ir podā, lej ūdeni cauri augsnei vairākas reizes, ļaujot tam brīvi notecēt pa drenāžas caurumiem. Pēc tam kādu laiku atturies no mēslošanas.
