Lai gladiolas pilnvērtīgi attīstītos un priecētu ar lielām, krāšņām ziedu vārpām, tām ir nepieciešams sabalansēts barības vielu daudzums visā augšanas sezonā. Līdzīgi kā jebkuram citam kultūraugam, arī gladiolām ir savas specifiskās prasības attiecībā uz makro- un mikroelementiem, kas nodrošina dažādas dzīvības funkcijas, sākot no sakņu sistēmas attīstības līdz pat ziedpumpuru veidošanai. Pareizi plānota un savlaicīgi veikta mēslošana ir viens no galvenajiem agrotehniskajiem pasākumiem, kas tieši ietekmē ne tikai ziedu dekoratīvās īpašības, bet arī auga vispārējo veselību un sīpola kvalitāti nākamajam gadam. Nezināšana vai kļūdas mēslošanā var novest pie vājas ziedēšanas, paaugstinātas uzņēmības pret slimībām vai pat auga bojāejas. Tāpēc ir svarīgi izprast, kādas barības vielas un kādos augšanas posmos gladiolām ir visvairāk nepieciešamas.
Galvenās barības vielas gladiolām
Gladiolu pilnvērtīgai attīstībai ir nepieciešami vairāki ķīmiskie elementi, kurus iedala makroelementos un mikroelementos. Pie makroelementiem, kas nepieciešami lielos daudzumos, pieder slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Katram no šiem elementiem ir sava unikālā loma auga dzīves procesos. Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un stublāja – augšanu. Tas ir īpaši nepieciešams augšanas sākumā, lai izveidotos spēcīgs un labi aplapots augs, kas spēs nodrošināt veiksmīgu fotosintēzi.
Fosfors ir izšķiroši svarīgs sakņu sistēmas attīstībai, kā arī ziedpumpuru veidošanai un nobriešanai. Pietiekams fosfora daudzums nodrošina enerģijas pārnesi augā un veicina ātrāku ziedēšanas sākumu un lielāku ziedu skaitu. Kālijs, savukārt, stiprina auga audus, padarot to izturīgāku pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, piemēram, sausumu vai aukstumu. Tas arī spēlē būtisku lomu ūdens režīma regulēšanā un barības vielu uzkrāšanā sīpolā, kas ir svarīgi veiksmīgai pārziemošanai.
Papildus šiem trim galvenajiem elementiem gladiolām nelielos daudzumos ir nepieciešami arī mikroelementi, piemēram, magnijs (Mg), kalcijs (Ca), sērs (S), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), bors (B) un cinks (Zn). Magnijs ir hlorofila sastāvdaļa un ir vitāli svarīgs fotosintēzei. Bors uzlabo ziedputekšņu kvalitāti un veicina sēklu attīstību, savukārt dzelzs ir nepieciešams elpošanas procesos. Lai gan šie elementi ir nepieciešami mazos daudzumos, to trūkums var izraisīt nopietnus augšanas traucējumus, piemēram, lapu hlorozi (dzeltēšanu) un vāju ziedēšanu.
Ideālā gadījumā mēslojumam vajadzētu nodrošināt sabalansētu visu šo elementu attiecību, kas mainās atkarībā no auga attīstības fāzes. Augšanas sākumā lielāka nozīme ir slāpeklim, bet tuvojoties ziedēšanai un pēc tās – fosforam un kālijam. Izvēloties komplekso minerālmēslojumu, ir svarīgi pievērst uzmanību N-P-K attiecībai uz iepakojuma, lai izvēlētos konkrētajam periodam vispiemērotāko sastāvu.
Organiskais mēslojums
Organiskais mēslojums ir lielisks veids, kā ne tikai apgādāt gladiolas ar nepieciešamajām barības vielām, bet arī uzlabot augsnes struktūru, ūdens un gaisa caurlaidību. Viens no vērtīgākajiem organiskajiem mēsliem ir labi sadalījies komposts vai satrūdējuši kūtsmēsli. Tos ieteicams iestrādāt augsnē rudenī, sagatavojot dobi nākamajai sezonai. Šādā veidā barības vielas lēnām atbrīvojas un kļūst pieejamas augiem pavasarī, kad sākas aktīva augšana. Svaigus kūtsmēslus nedrīkst lietot tieši pirms stādīšanas, jo tie var “apdedzināt” sīpolus un veicināt sēnīšu slimību attīstību.
Augšanas sezonas laikā kā papildmēslojumu var izmantot dažādus organiskos uzlējumus. Piemēram, nātru vai citu nezāļu virca ir labs slāpekļa avots, ko var lietot augšanas sākumā, lai veicinātu lapu masas pieaugumu. To pagatavo, lielu trauku līdz pusei piepildot ar zaļo masu, aplejot ar ūdeni un raudzējot aptuveni divas nedēļas. Pirms lietošanas iegūto koncentrātu atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:10 un laista augus pie saknēm. Šādu mēslošanu var veikt ik pēc 2-3 nedēļām veģetācijas pirmajā pusē.
Putnu mēslu uzlējums ir vēl viens spēcīgs organiskais mēslojums, kas bagāts ar slāpekli un fosforu. Tomēr ar to jābūt ļoti uzmanīgiem, jo tas ir ļoti koncentrēts un nepareizi lietots var kaitēt augiem. Putnu mēslus aplej ar ūdeni attiecībā 1:20 un nostādina vairākas dienas. Pirms lietošanas iegūto šķīdumu vēlreiz atšķaida ar ūdeni vismaz 1:10. Arī šo mēslojumu lieto tikai augšanas sākumā un nelielos daudzumos.
Koksnes pelni ir lielisks kālija un fosfora, kā arī dažādu mikroelementu avots. Pelni ne tikai bagātina augsni, bet arī samazina tās skābumu un palīdz cīnīties ar dažiem kaitēkļiem un slimībām. Pelnu uzlējumu (glāze pelnu uz 10 litriem ūdens) var izmantot laistīšanai ziedpumpuru veidošanās laikā un pēc ziedēšanas, lai stiprinātu sīpolus. Sausus pelnus var arī vienkārši izkaisīt ap augiem un sekli iestrādāt augsnē. Organiskā mēslojuma izmantošana ir videi draudzīga un ilgtspējīga pieeja gladiolu audzēšanai.
Minerālmēsli un to lietošana
Minerālmēsli ir ātras iedarbības barības vielu avots, kas ļauj operatīvi novērst konkrētu elementu trūkumu un nodrošināt augus ar sabalansētu uzturu noteiktos attīstības posmos. Atšķirībā no organiskajiem mēsliem, kuros barības vielas atbrīvojas lēnām, minerālmēslos tās ir augiem viegli un ātri uzņemamā formā. Gladiolām parasti izmanto kompleksos minerālmēslus, kas satur visus trīs galvenos makroelementus – slāpekli, fosforu un kāliju (N-P-K), kā arī mikroelementus.
Pirmo papildmēslošanu ar minerālmēsliem parasti veic, kad augiem ir izveidojušās 2-3 lapas. Šajā posmā ir nepieciešams slāpeklis, lai veicinātu zaļās masas augšanu. Var izmantot mēslojumu ar augstāku slāpekļa saturu, piemēram, amonija nitrātu vai kompleksos mēslojumus, kuros dominē slāpeklis. Mēslojumu var iestrādāt augsnē ap augiem sausā veidā (apmēram 20-30 g/m²) vai arī izšķīdināt ūdenī un lietot laistīšanai. Ir svarīgi pēc sausā mēslojuma iestrādes dobi kārtīgi apliet, lai granulas sāktu šķīst un barības vielas nonāktu pie saknēm.
Otro papildmēslošanu veic, kad augiem ir 5-6 lapas un sāk veidoties ziedkāts. Šajā periodā palielinās nepieciešamība pēc fosfora un kālija, kas veicina ziedpumpuru attīstību. Tādēļ izvēlas komplekso mēslojumu ar augstāku fosfora (P) un kālija (K) saturu, piemēram, ar NPK attiecību 10-20-20. Var izmantot arī superfosfātu un kālija sāli. Šī mēslošana ir izšķiroša, lai iegūtu lielas un krāšņas ziedu vārpas.
Trešo un pēdējo papildmēslošanu veic tūlīt pēc noziedēšanas vai ziedēšanas beigās. Šajā laikā augam vairs nav nepieciešams slāpeklis, bet ir ļoti svarīgs kālijs, kas palīdz nobriest jaunajam sīpolam un uzkrāt barības vielas ziemai. Tādēļ izmanto tikai kālija mēslojumu, piemēram, kālija sulfātu vai kālija magnēziju (30-40 g/m²). Šī mēslošana nodrošina labu sīpolu kvalitāti un to saglabāšanos ziemā. Lietojot minerālmēslus, vienmēr ir stingri jāievēro ražotāja norādītās devas, jo pārmēslošana var būt kaitīgāka par barības vielu trūkumu.
Mēslošanas grafiks sezonas laikā
Lai nodrošinātu gladiolu optimālu attīstību, ir ieteicams ievērot noteiktu mēslošanas grafiku, kas pielāgots auga attīstības fāzēm. Pareizi saplānota papildmēslošana ļauj piegādāt nepieciešamās barības vielas tieši tad, kad augam tās visvairāk vajag. Sezonas laikā gladiolām parasti ir nepieciešamas trīs līdz četras galvenās papildmēslošanas reizes, neieskaitot augsnes pamatmēslojumu, kas tiek iestrādāts rudenī vai pavasarī pirms stādīšanas.
Pirmā papildmēslošana notiek intensīvās augšanas sākumā, kad augam ir attīstījušās 2-4 lapas. Šajā fāzē galvenais uzdevums ir veicināt spēcīgas zaļās masas veidošanos. Tādēļ tiek lietots mēslojums ar paaugstinātu slāpekļa (N) saturu. Var izmantot gan minerālmēslus, piemēram, amonija nitrātu, gan organiskos mēslojumus, piemēram, nātru vircu. Šī mēslošana ieliek pamatus spēcīgam augam, kas spēs izveidot lielu ziedkātu.
Otrā papildmēslošana ir nepieciešama, kad augam ir izveidojušās 5-6 lapas, un tas sāk formēt ziedkātu. Šajā kritiskajā periodā auga vajadzības mainās – samazinās nepieciešamība pēc slāpekļa, bet strauji pieaug pieprasījums pēc fosfora (P) un kālija (K). Tiek izmantots kompleksais mēslojums ar augstu P un K saturu. Fosfors stimulē ziedpumpuru veidošanos, bet kālijs nodrošina stublāja stingrību un vispārējo auga veselību.
Trešo papildmēslošanu veic ziedpumpuru parādīšanās brīdī jeb ziedēšanas sākumā. Arī šajā laikā galvenā uzmanība tiek pievērsta fosforam un kālijam, kas nodrošina ziedu krāsas intensitāti, lielumu un ziedēšanas ilgumu. Slāpekļa lietošana šajā periodā jāierobežo, jo tas var veicināt lapu augšanu uz ziedēšanas rēķina un padarīt augus uzņēmīgākus pret slimībām. Šajā fāzē efektīva ir arī papildmēslošana caur lapām ar mikroelementu šķīdumiem.
Ceturtā un pēdējā papildmēslošana tiek veikta pēc ziedēšanas, lai palīdzētu nobriest jaunajam sīpolam. Šajā posmā tiek izmantots tikai kālija mēslojums (piemēram, kālija sulfāts) vai koksnes pelni. Kālijs veicina barības vielu uzkrāšanos sīpolā, uzlabo tā ziemcietību un izturību pret slimībām uzglabāšanas laikā. Šis pēdējais mēslošanas posms ir investīcija nākamā gada ziedēšanas krāšņumā.
Mēslošanas kļūdas un to sekas
Nepareiza mēslošana var radīt nopietnas problēmas gladiolu audzēšanā, un dažkārt sekas ir grūti labojamas. Viena no biežākajām kļūdām ir pārmērīga slāpekļa lietošana, īpaši veģetācijas otrajā pusē. Pārāk daudz slāpekļa stimulē pārmērīgu lapu augšanu uz ziedu rēķina, kā rezultātā augi var veidoties lieli un kupli, bet ziedēt vāji vai neziedēt vispār. Turklāt šādi “pārbaroti” augi ir ar mīkstiem, ūdeņainiem audiem, kas tos padara ļoti uzņēmīgus pret sēnīšu slimībām, piemēram, pelēko puvi, un kaitēkļu uzbrukumiem.
Vēl viena izplatīta kļūda ir mēslošana ar svaigiem, nesadalījušiem organiskajiem mēsliem, piemēram, kūtsmēsliem, tieši pirms stādīšanas. Šāds mēslojums var izraisīt sīpolu un jauno sakņu apdegumus. Turklāt sadalīšanās procesā tiek patērēts daudz skābekļa un izdalās vielas, kas var būt toksiskas augiem. Svaigi kūtsmēsli ir arī dažādu slimību ierosinātāju un kaitēkļu kāpuru avots, kas var inficēt stādījumus. Organiskais mēslojums augsnē jāiestrādā laicīgi, vēlams rudenī.
Nepietiekama mēslošana vai nesabalansēta barības vielu attiecība arī rada problēmas. Ja augam trūkst fosfora, tas var slikti attīstīt saknes, aizkavēties ar ziedēšanu, un ziedi būs sīki. Kālija trūkums izraisa lapu malu apdegšanu, samazina auga noturību pret slimībām un negatīvi ietekmē sīpola nobriešanu. Mikroelementu trūkums, piemēram, dzelzs deficīts, izraisa hlorozi – lapas kļūst dzeltenas, bet dzīslas paliek zaļas. Tāpēc ir svarīgi izmantot kompleksos mēslojumus vai nodrošināt daudzveidīgu organisko vielu klātbūtni augsnē.
Mēslošana nepiemērotā laikā arī var būt neefektīva vai pat kaitīga. Piemēram, mēslošana sausā augsnē var izraisīt sakņu apdegumus, jo mēslojuma koncentrācija ap saknēm ir pārāk augsta. Tāpēc pirms mēslošanas un pēc tās augsne vienmēr ir kārtīgi jāsamitrina. Tāpat nav ieteicams mēslot augus karstā, saulainā dienas vidū. Ievērojot pareizu mēslošanas tehniku, devas un laiku, var izvairīties no šīm kļūdām un izaudzēt veselīgas un krāšņas gladiolas.
