Lai gan gladiolas parasti nesaista ar regulāru un sarežģītu apgriešanu, kā tas ir, piemēram, ar rozēm vai augļu kokiem, tomēr pareiza ziedu griešana, noziedējušo daļu noņemšana un lapotnes atgriešana ir svarīgi kopšanas elementi, kas būtiski ietekmē gan auga estētisko izskatu, gan tā veselību un sīpola attīstību. Katrs no šiem griešanas veidiem tiek veikts noteiktā laikā un ar konkrētu mērķi – vai nu lai iegūtu skaistus ziedus vāzei, pagarinātu ziedēšanas periodu, vai arī lai sagatavotu augu ziemas mieram. Izpratne par to, kā un kad pareizi veikt šos darbus, palīdzēs audzēt spēcīgākus augus un nodrošinās labāku stādāmo materiālu nākamajai sezonai. Turklāt, tāpat kā jebkurā darbā ar augiem, liela nozīme ir arī pareizu instrumentu izvēlei un to tīrībai, lai neinficētu augus ar slimībām.
Ziedu griešana vāzei
Gladiolas ir vieni no populārākajiem grieztajiem ziediem, pateicoties to garajiem, izturīgajiem kātiem un iespaidīgajām ziedu vārpām, kas vāzē pakāpeniski atveras no apakšas uz augšu. Lai ziedi vāzē stāvētu pēc iespējas ilgāk, ir svarīgi tos nogriezt pareizajā laikā un pareizā veidā. Vislabākais laiks ziedu griešanai ir agrs rīts vai vēls vakars, kad augs ir pilns ar mitrumu un nav pakļauts dienas karstumam. Nav ieteicams griezt ziedus karstākajā dienas daļā, jo tie ātri novītīs.
Ziedkātu griež tad, kad ir atvērušies pirmie 1-3 apakšējie ziedi, bet pārējie pumpuri vēl ir slēgti un iekrāsojušies. Šādā stadijā nogriezts zieds vāzē pakāpeniski atvērs visus pumpurus un priecēs ar savu skaistumu līdz pat divām nedēļām. Ja ziedkātu nogriež pārāk agri, kad visi pumpuri vēl ir cieti, tie var neatvērties vispār. Savukārt, ja gaida, kamēr atvērusies jau puse ziedu, to mūžs vāzē būs ievērojami īsāks.
Vissvarīgākais griešanas tehnikas aspekts ir atstāt augam pēc iespējas vairāk lapu. Lapas ir nepieciešamas fotosintēzei, lai nodrošinātu barības vielu uzkrāšanos sīpolā nākamajam gadam. Griežot ziedkātu, uz auga jāatstāj vismaz 4-5 pilnvērtīgas lapas. Lai to izdarītu, izmanto asu nazi, nevis šķēres, kas var saspiest kāta audus. Nazi uzmanīgi iedur stublājā starp lapām un izdara slīpu griezumu, pēc tam uzmanīgi izvelkot ziedkātu no lapu vidus. Ja tas šķiet pārāk sarežģīti, var vienkārši nogriezt kātu, cenšoties saglabāt pēc iespējas vairāk apakšējo lapu.
Tūlīt pēc nogriešanas ziedkātus liek spainī ar ūdeni un novieto vēsā, tumšā vietā uz pāris stundām, lai tie “atdzeras”. Pirms likšanas vāzē kāta galu vēlreiz atjauno ar slīpu griezumu zem ūdens, lai novērstu gaisa burbuļu iekļūšanu vadaudos. Ūdenim vāzē var pievienot speciālu griezto ziedu barības šķīdumu, kas pagarinās to mūžu. Regulāri mainot ūdeni un atjaunojot kāta griezumu, var ievērojami paildzināt gladiolu krāšņumu arī telpās.
Noziedējušo ziedu noņemšana
Noziedējušo ziedu noņemšana jeb galvošana ir svarīgs agrotehnisks paņēmiens, kas palīdz uzturēt auga dekorativitāti un novirzīt tā enerģiju pareizajā virzienā. Kad atsevišķi ziedi ziedu vārpā sāk vīst un zaudēt savu izskatu, tos ieteicams regulāri noņemt. Šis process ne tikai uzlabo kopējo ziedkopas izskatu, bet arī neļauj augam tērēt enerģiju sēklu veidošanai novītušajos ziedos. Tā vietā auga resursi tiek novirzīti uz augšējo pumpuru atvēršanos un sīpola barošanu.
Noziedējušos ziedus var vienkārši un uzmanīgi noplūkt ar pirkstiem, satverot ziedu pie pamatnes. Tas jādara uzmanīgi, lai netraumētu galveno ziedkātu vai blakus esošos pumpurus. Regulāra novītušo ziedu noņemšana, īpaši mitrā laikā, ir arī svarīgs fitosanitārais pasākums. Uz atmirstošajām augu daļām labprāt attīstās pelēkā puve un citas sēnīšu slimības, kas pēc tam var pāriet uz veselajām auga daļām.
Pēc tam, kad visa ziedu vārpa ir noziedējusi, viss ziedkāts ir jānogriež. To nedrīkst atstāt uz auga, jo tas sāks veidot sēklas, kas ir ļoti energoietilpīgs process un novājina sīpolu. Ja vien mērķis nav iegūt sēklas selekcijas nolūkiem, sēklu veidošanās nav vēlama. Ziedkātu nogriež, atstājot uz auga visas veselīgās lapas, jo tās turpinās barot sīpolu līdz pat rudenim.
Ziedkātu var nogriezt aptuveni 10-15 centimetru augstumā no zemes, bet var atstāt arī garāku, ja tas netraucē. Svarīgākais ir neaizskart lapas. Šis vienkāršais darbs ievērojami uzlabo sīpolu kvalitāti nākamajam gadam. Veselīgs, labi nobriedis sīpols ir garantija tam, ka arī nākamajā sezonā varēsiet priecāties par krāšņiem ziediem. Tādējādi noziedējušo daļu noņemšana ir investīcija nākotnē.
Lapotnes atgriešana pirms ziemošanas
Gladiolu lapotnes atgriešana ir process, kas saistīts ar auga sagatavošanu ziemas mieram un tiek veikts tikai rudenī, sīpolu izrakšanas laikā. Ir ļoti svarīgi saprast, ka lapas nedrīkst griezt nost uzreiz pēc noziedēšanas vai kamēr tās vēl ir zaļas. Lapas ir auga “fabrika”, kas visu periodu pēc ziedēšanas aktīvi ražo barības vielas un nogādā tās uz jauno sīpolu. Jo ilgāk lapas paliek zaļas un veselīgas, jo lielāks un spēcīgāks izveidosies sīpols.
Lapas sāk dabiski dzeltēt un nokalst rudenī, aptuveni 40-50 dienas pēc noziedēšanas, kas arī ir signāls tam, ka sīpols ir nobriedis un gatavs izrakšanai. Priekšlaicīga lapu nogriešana, piemēram, lai uzlabotu dobes estētisko izskatu, ir viena no lielākajām kļūdām gladiolu kopšanā, kas noved pie nenobriedušu un vāju sīpolu ieguves. Šādi sīpoli slikti uzglabājas un nākamajā gadā, visticamāk, neziedēs.
Pareizais laiks lapotnes nogriešanai ir tieši sīpolu izrakšanas brīdī. Kad sīpols ir izcelts no zemes, tā virszemes daļu – stublāju ar lapām – nogriež ar asām dārza šķērēm vai nazi. Virs sīpola atstāj nelielu, apmēram 5-10 cm garu celmiņu. Šis celmiņš ir ērts, lai turētu sīpolu tā apstrādes un žāvēšanas laikā. Vēlāk, pēc pilnīgas sīpola nožūšanas, arī šo celmiņu noņem.
Nogrieztās lapas un stublājus nedrīkst atstāt uz dobes vai likt kompostā, īpaši, ja uz tiem ir redzamas kādas slimību pazīmes. Augu atliekās var saglabāties slimību ierosinātāji (sēnīšu sporas) un kaitēkļu ziemošanas stadijas. Tāpēc drošākais risinājums ir visas virszemes daļas pēc novākšanas sadedzināt vai izvest no dārza teritorijas. Šāda rīcība ir svarīgs profilaktisks pasākums, kas palīdz samazināt infekciju fonu nākamajā sezonā.
Nepareizas apgriešanas sekas
Nepareiza gladiolu apgriešana var radīt vairākas negatīvas sekas, kas ietekmē gan auga veselību, gan tā turpmāko attīstību. Kā jau tika minēts, visbiežākā un nopietnākā kļūda ir pārāk daudz lapu noņemšana, griežot ziedus vāzei, vai lapotnes nogriešana pārāk agri rudenī. Ja augam tiek atstātas mazāk nekā četras veselas lapas, tiek būtiski traucēts fotosintēzes process. Augs nespēj saražot pietiekami daudz barības vielu, kas nepieciešamas sīpola augšanai un nobriešanai.
Šādas nepareizas rīcības rezultātā rudenī iegūtais sīpols būs mazs, viegls un ar nepietiekamām barības vielu rezervēm. Šāds sīpols ir daudz jutīgāks pret dažādām slimībām uzglabāšanas laikā, tas var viegli izžūt vai sapūt. Pat ja šāds sīpols izdzīvo līdz pavasarim, no tā, visticamāk, neattīstīsies ziedošs augs. Tas var izdzīt tikai dažas vārgas lapas vai arī neizdīgt vispār. Tādējādi viena neapdomīga grieziena dēļ var zaudēt vērtīgu stādāmo materiālu.
Vēl viena problēma var rasties, ja ziedkāts pēc noziedēšanas netiek nogriezts un tam ļauj veidot sēklas. Sēklu nogatavināšana prasa milzīgu enerģijas patēriņu no auga, kas viss notiek uz sīpola rēķina. Rezultāts ir līdzīgs kā priekšlaicīgas lapu nogriešanas gadījumā – sīpols paliek mazs un vājš. Izņēmums ir tikai tad, ja mērķis ir selekcija un sēklu iegūšana ir apzināts solis.
Nepareiza griezuma vieta vai tehnikas izmantošana arī var radīt problēmas. Piemēram, atstājot pārāk garus stublāju celmus, kuros var iekļūt ūdens, tiek radīta labvēlīga vide puves attīstībai. Savukārt, izmantojot neasus, netīrus instrumentus, var ne tikai radīt plēstas brūces, kas slikti dzīst, bet arī pārnest slimības no viena auga uz otru. Tāpēc ir svarīgi vienmēr atcerēties, ka katrs grieziens ir ķirurģiska operācija augam, kas jāveic pareizi un ar atbilstošu rūpību.
Instrumentu izvēle un dezinfekcija
Lai veiktu kvalitatīvus un augam drošus griešanas darbus, liela nozīme ir pareizu instrumentu izvēlei un to uzturēšanai kārtībā. Visiem griezējinstrumentiem – nažiem, šķērēm, sekatoriem – ir jābūt ļoti asiem. Ass asmens veido tīru, gludu griezumu, kas ātri apkalst un aizdzīst. Turpretī neass instruments plēš un saspiež auga audus, radot lielu brūci, kas ir kā atvērti vārti dažādām infekcijām. Tāpēc pirms darba uzsākšanas vienmēr jāpārliecinās par instrumentu asumu un nepieciešamības gadījumā tie jāuzasina.
Ziedu griešanai vāzei vislabāk izmantot asu nazi, nevis šķēres, jo nazis veido tīrāku griezumu un mazāk saspiež vadaudus, kas ir svarīgi ūdens uzsūkšanai. Savukārt lapotnes un cietāku ziedkātu griešanai ērtāk lietot dārza šķēres vai nelielu sekatoru. Ir svarīgi izvēlēties instrumentu, kas ir ērts rokā un atbilst veicamā darba apjomam. Kvalitatīvi un labi kopti instrumenti kalpos ilgi un padarīs darbu daudz patīkamāku.
Vēl svarīgāks aspekts par asumu ir instrumentu tīrība un dezinfekcija. Ar dārza instrumentiem var viegli pārnest dažādu slimību ierosinātājus – vīrusus, baktērijas un sēnīšu sporas – no slima auga uz veselu. Tāpēc ir obligāti jādezinficē instrumenti pirms darba uzsākšanas un periodiski arī darba gaitā, īpaši pēc slima vai aizdomīga auga apgriešanas. Dezinfekcija ir absolūti nepieciešama, pārejot no vienas dobes uz citu vai no vienas šķirnes uz citu.
Instrumentu dezinfekcijai var izmantot dažādus līdzekļus. Efektīvs un lēts variants ir spirts vai degvīns, ar kuru samitrina drāniņu un rūpīgi noslauka asmeņus. Var izmantot arī hloru saturošus balinātājus (atšķaidītus ar ūdeni 1:9) vai speciālus dārzkopības dezinfekcijas līdzekļus. Pēc dezinfekcijas ar hloru saturošiem līdzekļiem instrumentus ieteicams noskalot ar tīru ūdeni un nosusināt, lai novērstu metāla koroziju. Regulāra instrumentu dezinfekcija ir vienkāršs, bet ļoti efektīvs veids, kā pasargāt savus augus no daudzām bīstamām slimībām.
