Gaisma ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka gardēnijas veselību, augšanu un spēju ziedēt. Kā tropu un subtropu augam, gardēnijai ir nepieciešams ļoti daudz spilgtas, bet izkliedētas gaismas. Tieši no gaismas daudzuma un kvalitātes ir atkarīgs fotosintēzes process, kura laikā augs ražo sev nepieciešamo enerģiju. Nepietiekams apgaismojums ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc gardēnijas nīkuļo, atsakās ziedēt, dzeltē un met lapas. Tāpēc pareizas atrašanās vietas izvēle, kas nodrošina optimālu apgaismojumu, ir pirmais un svarīgākais solis ceļā uz veiksmīgu šī auga audzēšanu.
Gardēnijai dienā nepieciešamas vismaz 6-8 stundas spilgtas, netiešas saules gaismas. Ideāla vieta tai būtu pie austrumu puses loga, kur tā saņemtu maigo rīta sauli, kas nav pārāk karsta un apdedzinoša. Der arī rietumu puses logs, taču jāuzmanās no intensīvas pēcpusdienas saules, kas var pārkarsēt augu. Dienvidu puses logs, īpaši vasarā, var būt pārāk karsts un saulains, tāpēc, ja augs tiek turēts pie dienvidu loga, tas ir jānoēno no tiešiem saules stariem dienas vidū, piemēram, ar vieglu aizkaru vai žalūzijām.
Ziemeļu puses logs gardēnijai parasti ir pārāk tumšs, un tajā augs, visticamāk, neaugs labi un noteikti neziedēs. Gaismas trūkums izraisa virkni problēmu: auga dzinumi izstīdzē, kļūst gari un vārgi, jo tie “stiepjas” pēc gaismas; lapas kļūst mazākas, bālākas un ar laiku sāk dzeltēt un birt; ziedpumpuri vai nu neveidojas vispār, vai arī nobirst pirms atvēršanās. Ja pamanāt šādas pazīmes, pirmais, kas jādara, ir jāpārvieto augs uz gaišāku vietu vai jānodrošina papildu apgaismojums.
Ir svarīgi atcerēties, ka gardēnijām nepatīk, ja tās bieži pārvieto vai groza. Kad esat atradis augam piemērotu vietu ar labu apgaismojumu, centieties to tur atstāt. Īpaši svarīgi ir negrozīt podu laikā, kad veidojas ziedpumpuri. Gardēnija pierod pie gaismas virziena, un, pagriežot podu, tā piedzīvo stresu, kas var izraisīt pumpuru nomešanu. Ja tomēr nepieciešams podu pagriezt, piemēram, lai veidotos simetrisks vainags, dariet to ļoti pakāpeniski, katru nedēļu pagriežot tikai par dažiem grādiem.
Optimālais gaismas daudzums un intensitāte
Lai labāk izprastu gardēnijas gaismas prasības, ir vērts apsvērt tās dabisko augšanas vidi. Tā aug kā pameža krūms mežmalās vai meža laucēs, kur tā saņem daudz spilgtas gaismas, bet no tiešiem, apdedzinošiem saules stariem to bieži vien pasargā lielāku koku lapotnes. Mūsu uzdevums ir mēģināt atdarināt šos apstākļus mājas vidē. Tas nozīmē nodrošināt pēc iespējas vairāk gaismas, bet izvairīties no tiešas, karstas saules, īpaši vasaras mēnešos no pulksten 11 līdz 16.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Gaismas intensitāti var mērīt īpašās vienībās – luksos. Gardēnijai optimālā gaismas intensitāte ir no 15 000 līdz 20 000 luksiem. Protams, mājas apstākļos reti kurš izmanto luksmetru, tāpēc jāvadās pēc empīriskiem novērojumiem. Labs indikators ir paša auga izskats. Ja augs ir kompakts, ar spilgti zaļām, spīdīgām lapām un bagātīgi zied, tad apgaismojums ir pietiekams. Ja lapas ir tumšas, bet augs nezied, vai arī dzinumi ir izstīdzējuši, tad gaismas ir par maz.
Vasarā, kad saules gaisma ir visintensīvākā, galvenais uzdevums ir pasargāt gardēniju no apdegumiem. Tieši saules stari, kas krīt caur loga stiklu, darbojas kā lēca un var radīt uz lapām neglītus, brūnus apdeguma plankumus. Tāpēc dienvidu un rietumu logos ir nepieciešama noēnošana. To var panākt ar plāniem aizkariem, žalūzijām vai novietojot augu nedaudz tālāk no loga, kur gaisma ir izkliedētāka. Ja gardēnija vasarā tiek turēta ārā, tai arī jāatrod vieta, kur tā saņem rīta vai vakara sauli, bet dienas vidū atrodas pusēnā.
Ziemā situācija ir pilnīgi pretēja. Dabiskās gaismas ir katastrofāli maz, un galvenais uzdevums ir nodrošināt augam maksimāli daudz gaismas. Šajā laikā dienvidu logs kļūst par labāko vietu, un nekāda noēnošana nav nepieciešama. Ir svarīgi uzturēt logu stiklus tīrus, jo netīrumi un putekļi var samazināt gaismas caurlaidību pat par 30-40%. Ja dabiskās gaismas acīmredzami nepietiek, kā tas bieži ir no novembra līdz februārim, mākslīgais apgaismojums ir labākais risinājums.
Tiešu saules staru ietekme
Lai gan gardēnijai nepieciešams daudz gaismas, tieši, apdedzinoši saules stari tai var būt kaitīgi. Pārāk intensīva saule, īpaši dienas vidū vasarā, var izraisīt vairākas problēmas. Visredzamākā no tām ir lapu apdegumi. Uz lapām parādās sausi, bāli vai brūni plankumi vietās, kur saule ir “apdedzinājusi” lapu audus. Šie bojājumi ir neatgriezeniski, un bojātās lapas ar laiku nobirs. Apdegumi ne tikai bojā auga dekoratīvo izskatu, bet arī samazina fotosintēzes virsmu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pārāk daudz tiešas saules var izraisīt arī lapu hlorozi, kas šķiet paradoksāli. Lapas var kļūt gaiši zaļas vai pat dzeltenīgas, jo intensīvā gaisma noārda hlorofilu ātrāk, nekā augs spēj to sintezēt. Augs izskatās izbalējis un neveselīgs. Šo stāvokli var viegli sajaukt ar dzelzs trūkuma izraisīto hlorozi, taču atšķirība ir tāda, ka saules izraisītā hloroze parasti skar visu lapu, ne tikai laukumu starp dzīslām.
Vēl viena problēma, ko rada tieša saule, ir auga pārkaršana un ātra mitruma zaudēšana. Intensīvā saulē augs daudz straujāk iztvaiko ūdeni caur lapām (transpirācija), un saknes var nespēt to pietiekami ātri uzsūkt no augsnes. Tas noved pie lapu vīšanas, pat ja augsne ir mitra. Augsne podā, īpaši tumšas krāsas plastmasas podā, var sakarst līdz temperatūrai, kas ir bīstama saknēm. Pārkarsis augs piedzīvo stresu, kas var izraisīt ziedpumpuru nomešanu un vispārēju novājināšanos.
Tomēr ne visa tiešā saule ir slikta. Maigie rīta saules stari, piemēram, no austrumu puses loga, gardēnijai ir ļoti labvēlīgi. Tie nav tik karsti un nodrošina pietiekamu gaismas intensitāti, lai veicinātu aktīvu fotosintēzi. Arī vēlā pēcpusdienas saule no rietumu puses loga rudenī vai pavasarī parasti nav pārāk spēcīga. Galvenais ir izvairīties no intensīvās saules vasaras dienas vidū. Novērojot savu augu un tā reakciju uz gaismu, var atrast ideālo līdzsvaru.
Gaismas trūkuma pazīmes un sekas
Gaismas trūkums ir viena no visbiežākajām problēmām, ar ko saskaras gardēniju audzētāji, īpaši ziemas mēnešos. Pirmā un acīmredzamākā pazīme ir ziedēšanas trūkums. Lai gardēnija ieriebtu ziedpumpurus un uzziedētu, tai ir nepieciešams daudz enerģijas, ko tā iegūst no gaismas. Ja gaismas ir par maz, augs visu savu enerģiju velta dzīvības procesu uzturēšanai un jaunu lapu audzēšanai, bet ziedēšanai spēka nepietiek. Ja jūsu gardēnija spītīgi atsakās ziedēt, lai gan citādi izskatās vesela, visticamāk, tai trūkst gaismas.
Vēl viena tipiska pazīme ir etioliācija jeb dzinumu izstīdzēšana. Augs cenšas sasniegt gaismas avotu, tāpēc tā jaunie dzinumi aug gari, tievi un vārgi, ar lielām atstarpēm starp lapām (pagarinātiem starpmezgliem). Lapas uz šādiem dzinumiem parasti ir mazākas un bālākas nekā parasti. Krūms zaudē savu kompakto formu, kļūst izretināts un nepievilcīgs. Šis process ir īpaši izteikts, ja gaismas trūkums ir apvienots ar pārāk augstu temperatūru.
Lapu dzeltēšana un krišana ir vēl viena nopietna gaismas trūkuma sekas. Parasti pirmās sāk dzeltēt un birt vecākās, apakšējās lapas, jo augs no tām atņem barības vielas un novirza tās uz jaunajiem dzinumiem, kas ir tuvāk gaismai. Augs šādi cenšas atbrīvoties no lapām, kuras nespēj efektīvi veikt fotosintēzi un ir kļuvušas par “liekēžiem”. Ja gaismas trūkums ir ilgstošs un spēcīgs, augs var nomest lielāko daļu savas lapotnes un kļūt gandrīz kails.
Vispārēja auga novājināšanās ir neizbēgamas gaismas trūkuma sekas. Augs, kas nesaņem pietiekami daudz enerģijas, kļūst uzņēmīgāks pret dažādām slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Tā imūnsistēma ir novājināta, un tas nespēj pretoties infekcijām. Tāpēc, nodrošinot pietiekamu apgaismojumu, jūs ne tikai veicināt ziedēšanu, bet arī stiprināt auga vispārējo veselību un izturību. Ja pamanāt kādu no šīm pazīmēm, nekavējoties rīkojieties, lai uzlabotu apgaismojuma apstākļus.
Mākslīgais apgaismojums un tā izmantošana
Ziemas mēnešos, kad dabiskās gaismas ir ļoti maz, mākslīgais apgaismojums var būt īsts glābiņš gardēnijai. Tas ļauj ne tikai saglabāt auga lapotni un veselību, bet arī var veicināt ziedēšanu pat tumšākajā gadalaikā. Mūsdienās ir pieejams plašs augu lampu klāsts, kas atšķiras pēc veida, jaudas un gaismas spektra. Visefektīvākās ir speciālās LED fitolampas, kas izstaro gaismu tieši tajos viļņu garumos (galvenokārt zilajā un sarkanajā spektrā), kas ir visnepieciešamākie fotosintēzei.
Izvēloties lampu, ir svarīgi pievērst uzmanību tās jaudai un gaismas atdevei. Gardēnijai būs nepieciešama pietiekami jaudīga lampa, lai nodrošinātu optimālo gaismas intensitāti. Lampu parasti novieto 20-40 centimetru attālumā virs auga. Jo tālāk lampa atrodas, jo mazāka ir gaismas intensitāte, kas sasniedz lapas. Attālums ir jāpielāgo atkarībā no lampas jaudas – jaudīgākas lampas var turēt tālāk, lai neapdedzinātu lapas.
Papildu apgaismojums ir jāieslēdz tā, lai kopējais gaismas periods dienā būtu vismaz 10-12 stundas, bet ne vairāk par 14-16 stundām. Augiem, tāpat kā cilvēkiem, ir nepieciešams tumsas periods atpūtai un vielmaiņas procesiem, kas notiek tumsā. Vislabāk ir izmantot taimeri, kas automātiski ieslēgs un izslēgs lampu katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Tas nodrošinās stabilu un regulāru gaismas režīmu, kas augam ir ļoti svarīgi.
Mākslīgo apgaismojumu var izmantot dažādi. To var ieslēgt tikai apmākušās dienās vai arī izmantot katru dienu, lai pagarinātu īso ziemas dienu. Piemēram, lampu var ieslēgt dažas stundas no rīta pirms saullēkta un dažas stundas vakarā pēc saulrieta. Pareizi izmantots mākslīgais apgaismojums var pilnībā kompensēt dabiskās gaismas trūkumu un ļaut jūsu gardēnijai justies lieliski visu gadu. Tā ir investīcija, kas noteikti atmaksāsies ar veselīgu un bagātīgi ziedošu augu.
