Franču lavanda, ar savu Vidusjūras izcelsmi, ir mazāk salcietīga nekā tās radiniece angļu lavanda, tāpēc tās veiksmīga pārziemināšana reģionos ar aukstākām ziemām prasa īpašu uzmanību un sagatavošanos. Lai gan dažas franču lavandas šķirnes spēj izturēt nelielu salu, bargi ziemas apstākļi ar stipru salu, aukstiem vējiem un mainīgiem atkušņiem var būt liktenīgi. Pareiza sagatavošanās rudenī ir izšķiroša, lai palīdzētu augam izdzīvot ziemu un pavasarī atkal priecēt ar savu augšanu un ziedēšanu. Tas ietver gan pareizu atzarošanu un laistīšanas režīma maiņu, gan arī atbilstošu piesegšanas metožu izvēli atkarībā no audzēšanas vietas – dārzā vai podā.
Sagatavošanās ziemai sākas jau vasaras otrajā pusē. Ir svarīgi pārtraukt jebkādu auga mēslošanu vēlā vasarā, lai neveicinātu jaunu, nenobriedušu dzinumu augšanu. Šiem jaunajiem dzinumiem nav laika pārkoksnēties pirms sala iestāšanās, un tie ir pirmie, kas ziemā nosalst. Tāpat ir jāsamazina laistīšanas biežums, ļaujot augsnei vairāk izžūt. Tas palīdzēs augam pakāpeniski pāriet miera periodā un labāk sagatavoties zemākām temperatūrām.
Svarīgs lēmums, kas jāpieņem rudenī, ir par atzarošanu. Atšķirībā no pavasara vai vasaras atzarošanas, kas veicina augšanu, rudens atzarošanai jābūt ļoti minimālai vai no tās jāizvairās pavisam, īpaši aukstos reģionos. Lai gan var rasties kārdinājums sakopt krūmu pirms ziemas, spēcīga atzarošana var padarīt augu uzņēmīgāku pret sala bojājumiem. Labāk atstāt krūmu neapgrieztu, jo vecā lapotne un ziedkāti sniegs papildu dabisko aizsardzību auga centram ziemas laikā. Bojātos un nokaltušos zarus varēs izgriezt pavasarī.
Klimatiskie apstākļi ir galvenais faktors, kas nosaka, cik nopietni jāpieiet franču lavandas ziemošanai. Reģionos ar maigām ziemām, kur temperatūra reti nokrīt zem -5°C, franču lavanda parasti var pārziemot dārzā bez īpaša pieseguma, ja tā ir iestādīta labi drenētā augsnē un aizsargātā vietā. Tomēr reģionos, kur temperatūra regulāri pazeminās zem -10°C, ir nepieciešami papildu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu auga izdzīvošanu.
Sagatavošanās ziemai dārzā
Franču lavandai, kas aug dārzā, veiksmīgas ziemošanas pamatā ir pareiza atrašanās vieta un labi drenēta augsne. Stādīšana saulainā, no aukstiem ziemeļu un austrumu vējiem pasargātā vietā, piemēram, pie dienvidu sienas vai žoga, var būtiski uzlabot tās izredzes pārziemot. Paaugstināta dobe vai nogāze nodrošinās, ka liekais ūdens, kas rodas ziemas atkušņu laikā, ātri notecēs prom no saknēm, novēršot to pūšanu un sasalšanu.
Rudenī, pirms zemes sasalšanas, ir svarīgi nodrošināt, ka augsne ap lavandu nav pārāk mitra. Pārtrauc laistīšanu un, ja rudens ir ļoti lietains, var pat apsvērt pagaidu nojumes izveidi virs auga, lai pasargātu to no pārmērīga mitruma. Augsnes virsmu ap krūmu var mulčēt ar sausu, gaisu caurlaidīgu materiālu. Vislabākā izvēle ir smiltis vai grants, kas neuztur mitrumu ap stumbra pamatni. Jāizvairās no organiskās mulčas, piemēram, lapām vai salmiem, jo tie var uzsūkt mitrumu, sasalt un izraisīt auga pamatnes pūšanu.
Kad iestājas stabils sals (temperatūra stabili turas zem nulles), bet pirms sniega uzkrišanas, lavandas krūmu var viegli piesegt. Šim nolūkam vislabāk izmantot “elpojošus” materiālus, piemēram, egļu vai priežu zarus (skujas), kas aizturēs sniegu, radot dabisku izolācijas slāni, bet vienlaikus nodrošinās gaisa cirkulāciju. Skujas arī pasargās augu no ziemas saules, kas kopā ar salu var izraisīt mizas plaisāšanu un zaru nokalšanu.
Jāizvairās no gaisu necaurlaidīgu materiālu, piemēram, plastmasas plēves vai spaiņu, izmantošanas, jo zem tiem veidojas kondensāts, paaugstinās mitrums, un augs var sākt pelēt un pūt. Arī agrotīkls var būt labs risinājums, ja to uzliek uz viegla karkasa, lai tas nesaskartos ar augu un nodrošinātu gaisa apmaiņu. Piesegums jānoņem pakāpeniski pavasarī, kad lielākās salnas ir garām, lai augs varētu lēnām pierast pie mainīgajiem apstākļiem.
Podos audzētas lavandas ziemošana
Podos audzētu franču lavandu pārziemināt ir gan vieglāk, gan sarežģītāk. Vieglāk, jo podu var pārvietot uz drošāku vietu, bet sarežģītāk, jo sakņu sistēma podā ir daudz vairāk pakļauta sala iedarbībai nekā zemē. Saknes podā var pilnībā sasalt, kas parasti nozīmē auga bojāeju. Tāpēc atstāt podu ar franču lavandu ārā neaizsargātu aukstā klimatā nav ieteicams.
Ideālais risinājums podos audzētai franču lavandai ir pārziemināšana vēsā, gaišā telpā, kur temperatūra tiek uzturēta starp 5°C un 10°C, bet nenokrīt zem nulles. Piemērotas vietas ir negkurināma veranda, garāža ar logu, gaišs pagrabs vai vēsa kāpņu telpa. Pirms ienešanas telpās augs ir jāpārbauda, vai tam nav kaitēkļu, un, ja nepieciešams, jāapstrādā. Ziemas miera periodā laistīšana ir jāsamazina līdz minimumam – tikai tik daudz, lai sakņu kamols pilnībā neizkalstu, aptuveni reizi mēnesī vai retāk.
Ja nav iespējams pārvietot podu telpās, ir jāveic pasākumi, lai pasargātu saknes no sasalšanas. Vienkāršākais veids ir ierakt podu zemē dārzā līdz pat poda malai. Zemes dabiskais siltums nodrošinās pietiekamu izolāciju saknēm. Pēc tam auga virszemes daļu var piesegt tāpat kā dārzā augošu lavandu – ar egļu zariem. Šī metode ir efektīva, ja ziema nav pārāk barga.
Cits variants ir poda siltināšana. Podu var ietīt vairākās kārtās ar burbuļplēvi, agrotīklu vai veciem maisiem, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai drenāžas caurumi neaizsprostotos. Pēc tam podu novieto uz koka paliktņa vai putuplasta plāksnes, lai izolētu to no aukstās zemes. Vislabāk podu novietot vietā, kas pasargāta no vēja un nokrišņiem, piemēram, pie mājas sienas zem jumta pārkares. Arī šajā gadījumā auga virszemes daļu var viegli piesegt.
Pavasara atmodināšana
Pavasaris ir kritisks periods franču lavandai. Ziemas piesegums ir jānoņem pakāpeniski, lai augs varētu lēnām adaptēties pie spilgtākas saules un augstākas temperatūras. Vislabāk to darīt apmākušās dienā, lai izvairītos no saules apdegumiem. Ja piesegums tiek noņemts pārāk agri, pēkšņas pavasara salnas var bojāt jaunos pumpurus, kas sāk plaukt. Ja tiek prognozēts stiprs sals, augu uz nakti var atkal viegli piesegt.
Pēc ziemas lavandas krūms var izskatīties diezgan nepievilcīgs – ar pelēkiem, sausiem un, iespējams, apsalušiem zariem. Šajā brīdī nevajag krist panikā un steigties augu izmest. Pirmā pavasara atzarošana ir vissvarīgākā, lai atjaunotu krūmu un veicinātu jaunu augšanu. Ar atzarošanu nevajadzētu steigties – jāsagaida, kad ir skaidri redzami jaunie, zaļie dzinumi pie krūma pamatnes vai uz vecajiem zariem. Tas parasti notiek aprīļa beigās vai maija sākumā.
Kad jaunā augšana ir skaidri redzama, ar asām šķērēm jāizgriež visi zari, kas ir acīmredzami beigti, sausi vai bojāti. Griež līdz veselīgai koksnei vai līdz vietai, kur parādās jauni dzinumi. Pēc tam var veikt formas veidošanas atzarošanu, saīsinot pārējos zarus par aptuveni vienu trešdaļu, bet uzmanoties, lai negrieztu dziļi vecajā, koksnainajā daļā, kur nav jaunu dzinumu. Šī atzarošana stimulēs augu veidot kuplu un kompaktu krūmu.
Pēc atzarošanas ir laiks atsākt normālu kopšanas režīmu. Ja nepieciešams, šis ir īstais laiks, lai veiktu vienīgo mēslošanas reizi gadā, iestrādājot ap krūmu nedaudz komposta vai lēnas iedarbības mēslojuma. Kad augs sāk aktīvi augt, var atsākt regulāru, bet mērenu laistīšanu, ja pavasaris ir sauss. Pareiza pavasara aprūpe palīdzēs franču lavandai ātri atgūties pēc ziemas stresa un sagatavoties bagātīgai ziedēšanai vasarā.
