Franču lavanda ir augs, kas savā dabiskajā vidē ir pielāgojies augšanai nabadzīgās, akmeņainās un kaļķainās augsnēs. Šī pieticība ir viena no tās galvenajām īpašībām, kas jāņem vērā, audzējot to dārzā. Atšķirībā no daudziem citiem krāšņumaugiem, kam nepieciešama regulāra un bagātīga mēslošana, franču lavandai pārāk daudz barības vielu var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Pārmērīga mēslošana, īpaši ar slāpekli bagātiem mēslojumiem, veicina strauju, bet vāju lapotnes augšanu uz ziedu un ēterisko eļļu veidošanās rēķina. Tā rezultātā augs kļūst stīdzains, mazāk aromātisks un uzņēmīgāks pret slimībām un sala bojājumiem. Tāpēc izpratne par tās pieticīgajām barības vielu prasībām ir izšķiroša, lai izaudzētu veselīgu, kompaktu un bagātīgi ziedošu krūmu.
Veselīgas franču lavandas audzēšanas pamatā ir pareizi sagatavota augsne, nevis regulāra mēslošana. Ja lavanda tiek iestādīta labi drenētā, viegli sārmainā augsnē, tai parasti nav nepieciešama nekāda papildu piebarošana. Viss nepieciešamais augs spēj uzņemt no augsnes. Patiesībā neliels “stress”, ko rada barības vielu trūkums, pat veicina koncentrētāku ēterisko eļļu veidošanos, padarot auga smaržu intensīvāku. Tāpēc dārznieka galvenais uzdevums ir nodrošināt pareizu augsnes struktūru un pH līmeni, nevis raizēties par mēslošanu.
Tomēr var būt situācijas, kad neliela mēslošana ir vēlama. Piemēram, ja augsne ir ļoti nabadzīga, smilšaina un no tās ātri izskalojas barības vielas, vai ja lavanda tiek audzēta podā, kur barības vielu daudzums ir ierobežots. Arī tad, ja augs uzrāda acīmredzamas barības vielu trūkuma pazīmes, piemēram, ļoti lēnu augšanu vai lapu dzeltēšanu (kas nav saistīta ar pārlaistīšanu), var apsvērt vieglu mēslošanu. Šādos gadījumos ir svarīgi izvēlēties pareizo mēslojuma veidu un lietot to ļoti mērenās devās.
Mēslošanas laiks arī ir svarīgs. Ja tiek nolemts mēslot, to vislabāk darīt vienu reizi gadā, agrā pavasarī, kad augs sāk aktīvi augt. Tas nodrošinās augam nepieciešamo stimulu jaunās sezonas sākumā. Jāizvairās no mēslošanas vasaras otrajā pusē vai rudenī, jo tas var veicināt jaunu, nenobriedušu dzinumu veidošanos, kas ir jutīgi pret ziemas salu. Mēslošanas pārtraukšana ļauj augam laicīgi sagatavoties miera periodam.
Kad mēslošana ir nepieciešama
Lai gan franču lavandai parasti nav nepieciešama mēslošana, ir daži izņēmuma gadījumi, kad tā var būt noderīga. Viens no šādiem gadījumiem ir tad, ja lavanda tiek audzēta ļoti smilšainā augsnē. Šādas augsnes ir ļoti labi drenētas, kas lavandai patīk, taču no tām arī ļoti ātri izskalojas barības vielas. Ja novēro, ka augs ir bāls, nīkuļo un slikti zied, neskatoties uz to, ka saņem pietiekami daudz saules un tiek pareizi laistīts, neliela komposta deva pavasarī var uzlabot situāciju.
Otrs gadījums ir podos un konteineros audzēta lavanda. Ierobežotā substrāta tilpuma dēļ barības vielas laika gaitā tiek izsmeltas un izskalotas ar katru laistīšanas reizi. Tāpēc podos augošai lavandai var būt nepieciešama regulārāka, bet ļoti vāja piebarošana aktīvās augšanas sezonā. Šim nolūkam var izmantot ļoti atšķaidītu šķidro mēslojumu ziedošiem augiem, lietojot to reizi mēnesī no pavasara līdz vasaras vidum. Ir svarīgi izmantot pusi vai pat ceturtdaļu no ražotāja ieteiktās devas.
Barības vielu trūkuma pazīmes var būt indikators, ka mēslošana ir nepieciešama. Vispārējs hlorozes stāvoklis, kad lapas kļūst dzeltenas, bet dzīslas paliek zaļas, var liecināt par dzelzs vai magnija trūkumu, kas bieži rodas pārāk sārmainā augsnē. Tomēr visbiežāk lapu dzeltēšana ir saistīta ar pārlaistīšanu un sakņu problēmām, nevis barības vielu trūkumu. Tāpēc pirms mēslošanas vienmēr ir jāpārliecinās, ka auga kopšanas pamatprincipi tiek ievēroti pareizi.
Ja augsne ir ļoti skāba (ar zemu pH līmeni), lavandai var būt grūtības uzņemt noteiktas barības vielas, pat ja tās augsnē ir pietiekamā daudzumā. Šādā situācijā svarīgāk par mēslošanu ir koriģēt augsnes pH līmeni, iestrādājot kaļķi vai koksnes pelnus. Kad pH līmenis būs optimāls (6.5-7.5), augs spēs daudz efektīvāk uzņemt visas tam nepieciešamās barības vielas no augsnes.
Pareiza mēslojuma izvēle
Ja ir nolemts franču lavandu mēslot, ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizo mēslojuma veidu. Galvenais noteikums ir izvairīties no mēslojumiem ar augstu slāpekļa (N) saturu. Slāpeklis veicina strauju zaļās masas augšanu, kas padara lavandas krūmu skraju, veidojot garus un vājus dzinumus ar retām lapām. Šādi augi ir arī mazāk izturīgi pret slimībām un kaitēkļiem. Tā vietā priekšroka jādod mēslojumam ar sabalansētu sastāvu vai tādam, kurā dominē fosfors (P) un kālijs (K).
Organiskie mēslošanas līdzekļi bieži ir labākā izvēle franču lavandai. Neliels daudzums labi sadalījušos komposta, kas iestrādāts augsnes virskārtā ap augu pavasarī, ir viens no labākajiem veidiem, kā nodrošināt augu ar nepieciešamajām barības vielām lēnā un sabalansētā veidā. Komposts ne tikai nodrošina barības vielas, bet arī uzlabo augsnes struktūru. Jāuzmanās, lai komposts nebūtu pārāk bagāts un nesaskartos ar auga stumbra pamatni, lai neizraisītu pūšanu.
Citas labas organiskās alternatīvas ir kaulu milti un koksnes pelni. Kaulu milti ir lēnas iedarbības mēslojums, kas ir bagāts ar fosforu, kas veicina spēcīgu sakņu attīstību un bagātīgu ziedēšanu. Tos var iestrādāt augsnē ap augu pavasarī. Koksnes pelni ir labs kālija un kalcija avots, turklāt tie palīdz paaugstināt augsnes pH līmeni, padarot to sārmaināku, kas lavandai ļoti patīk. Tomēr ar pelniem jābūt uzmanīgiem, ja augsnes pH jau ir pietiekami augsts.
Ja tiek izmantoti minerālmēsli, jāizvēlas lēnas iedarbības granulas, kas paredzētas ziedošiem krūmiem vai Vidusjūras augiem. Vēlams, lai N-P-K (slāpeklis-fosfors-kālijs) attiecība būtu, piemēram, 5-10-10. Mēslojums jālieto stingri saskaņā ar ražotāja norādījumiem vai pat mazākā devā. Pēc mēslojuma izkaisīšanas ap augu, tas viegli jāiestrādā augsnē un augs jāaplej, lai palīdzētu barības vielām sākt šķīst un nonākt līdz saknēm.
Pārmēslošanas briesmas
Pārmēslošana ir daudz bīstamāka franču lavandai nekā barības vielu trūkums. Pārāk daudz barības vielu, īpaši slāpekļa, var radīt vairākas nopietnas problēmas. Pirmkārt, kā jau minēts, tas veicina pārāk strauju un vāju dzinumu augšanu. Augs kļūst izstīdzējis, zaudē savu kompakto formu, un dzinumi var liekties un lūzt. Šāda sulīga lapotne ir arī daudz pievilcīgāka kaitēkļiem, piemēram, laputīm.
Otrkārt, pārmēslošana negatīvi ietekmē ziedēšanu. Augs visu savu enerģiju velta lapu audzēšanai, un ziedu veidošanās tiek nomākta. Ziedi, ja tādi veidojas, ir mazāki, mazākā skaitā un ar vājāku krāsu. Tāpat tiek samazināta ēterisko eļļu ražošana, kā rezultātā lavanda zaudē savu galveno vērtību – intensīvo aromātu. Augs kļūst vienkārši par zaļu krūmu ar dažiem neizteiksmīgiem ziediem.
Treškārt, pārmēslošana padara augu uzņēmīgāku pret slimībām un nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Strauji augušie, mīkstie audi ir vieglāk pieejami sēnīšu un baktēriju infekcijām. Turklāt šādi augi sliktāk sagatavojas ziemai. Jaunajiem dzinumiem nav laika nobriest un pārkoksnēties pirms sala iestāšanās, tāpēc tie viegli nosalst. Tas var nopietni bojāt krūmu un pat izraisīt tā bojāeju.
Ja ir aizdomas par pārmēslošanu, nekavējoties jāpārtrauc jebkāda papildu mēslošana. Ja tika izmantots šķidrais mēslojums, augsni ap augu var mēģināt skalot ar lielu daudzumu tīra ūdens, lai izskalotu liekās barības vielas. Ja problēma ir nopietna, var nākties apsvērt auga pārstādīšanu svaigā, piemērotā augsnē. Tomēr labākā stratēģija ir profilakse – vienmēr atcerēties, ka franču lavandai labāk patīk nabadzīga augsne, un ievērot principu “mazāk ir vairāk”.
Dabiskas metodes augsnes uzlabošanai
Tā vietā, lai paļautos uz sintētiskiem mēslošanas līdzekļiem, ir vairākas dabiskas metodes, kā uzlabot augsni un nodrošināt franču lavandai visu nepieciešamo ilgtermiņā. Viena no labākajām metodēm ir neliela daudzuma labi sadalījušos komposta iestrādāšana augsnē stādīšanas laikā. Tas nodrošinās lēnu barības vielu atbrīvošanos un uzlabos augsnes struktūru un mitruma aizturēšanas spēju, nepārbarojot augu.
Mulčēšana ar granti vai oļiem ne tikai palīdz saglabāt mitrumu un nomākt nezāles, bet arī laika gaitā var nedaudz uzlabot augsnes sastāvu. Akmeņi lēnām sadalās, atbrīvojot minerālvielas, kas ir labvēlīgas lavandai. Turklāt gaišas krāsas mulča atstaro saules gaismu un siltumu uz augu, radot tam vēl piemērotāku mikroklimatu un uzturot augsnes virskārtu sausu.
Augsnes pH līmeņa uzturēšana ir ļoti svarīga. Regulāra neliela daudzuma koksnes pelnu vai saberztu olu čaumalu iestrādāšana ap auga pamatni palīdzēs uzturēt augsnes sārmainumu. Olu čaumalas ir arī lielisks kalcija avots, kas ir svarīgs augu šūnu sieniņu stiprībai. Šīs dabiskās piedevas jālieto mēreni, lai nepārsātinātu augsni.
Visbeidzot, pats galvenais ir radīt veselīgu augsnes ekosistēmu. Veicinot slieku un citu labvēlīgo mikroorganismu darbību, augsne kļūst dzīva un spēj pati sevi uzturēt. Tas tiek panākts, izvairoties no ķīmisko pesticīdu un herbicīdu lietošanas un izmantojot organiskas metodes augsnes kopšanā. Veselīga augsne nodrošinās veselīgu franču lavandu, kurai nebūs nepieciešama papildu mēslošana.
