Pareiza un regulāra franču lavandas apgriešana un atzarošana ir viens no svarīgākajiem kopšanas darbiem, kas nodrošina ne tikai auga estētisko pievilcību, bet arī tā veselību, ilgmūžību un bagātīgu ziedēšanu. Atšķirībā no dažiem citiem augiem, kurus var atstāt augt savā vaļā, neapgriezta franču lavanda ātri kļūst nekopta, izstīdzējusi un pārkoksnējas. Tās apakšējā daļa kļūst kaila un koksnaina, bet ziedēšana – vāja un reta. Regulāra atzarošana stimulē jaunu, spēcīgu dzinumu augšanu, veido kompaktu un kuplu krūma formu, kā arī veicina atkārtotu un ilgstošu ziedēšanu visas sezonas garumā. Tāpēc ikvienam, kurš vēlas savā dārzā baudīt krāšņu lavandas krūmu, ir jāapgūst pareizas atzarošanas pamatprincipi.
Atzarošanas galvenais mērķis ir novērst auga pārkoksnēšanos. Franču lavanda, tāpat kā citas lavandas, ar laiku veido cietu, koksnainu pamatni. No šīs vecās koksnes jauni dzinumi parasti neaug. Ja atzarošana netiek veikta, zaļā, ziedošā daļa katru gadu attālinās no auga centra, atstājot apakšā neglītu, kailu struktūru. Regulāra apgriešana uztur auga augšanas zonu tuvu pamatnei, saglabājot to jaunu un vitālu. Tas arī nodrošina labāku gaisa cirkulāciju krūma centrā, samazinot sēnīšu slimību risku.
Otrs svarīgs mērķis ir ziedēšanas veicināšana. Franču lavanda zied uz jaunajiem, šī gada dzinumiem. Nogriežot noziedējušos ziedkātus, mēs ne tikai uzlabojam auga izskatu, bet arī dodam signālu augam, ka tam jāveido jauni dzinumi un ziedpumpuri, nevis jātērē enerģija sēklu ražošanai. Šī vienkāršā darbība, ko sauc par ziedu nogriešanu (deadheading), var ievērojami pagarināt ziedēšanas periodu, ļaujot baudīt ziedus no pavasara līdz pat rudenim.
Visbeidzot, atzarošana palīdz uzturēt vēlamo krūma izmēru un formu. Bez apgriešanas franču lavanda var izaugt diezgan liela un nekārtna, aizņemot vairāk vietas, nekā plānots. Ar regulāru griešanu mēs varam saglabāt krūmu kompaktu, noapaļotu un piemērotu konkrētajai vietai dārzā, vai tā būtu dobes apmale, akmensdārzs vai pods uz terases. Pareizi veidots krūms ir daudz dekoratīvāks un labāk iekļaujas kopējā dārza ainavā.
Labākais laiks atzarošanai
Laika izvēle ir izšķirošs faktors veiksmīgai franču lavandas atzarošanai. Nepareizā laikā veikta atzarošana var ne tikai nesniegt vēlamos rezultātus, bet pat kaitēt augam. Galvenā un spēcīgākā atzarošana jāveic pēc pirmā lielā ziedēšanas viļņa, kas parasti ir vēlā pavasarī vai vasaras sākumā. Šajā laikā tiek nogriezti visi noziedējušie ziedkāti kopā ar nelielu daļu no lapotnes, kas stimulē augu dzīt jaunus zarus un sagatavoties nākamajam ziedēšanas vilnim.
Vasarā un agrā rudenī var veikt vieglu apgriešanu, regulāri nogriežot noziedējušos ziedus. Šī procedūra, saukta arī par “deadheading”, ir ļoti svarīga, lai veicinātu nepārtrauktu ziedēšanu. Katru reizi, kad ziedu vārpa sāk zaudēt savu krāšņumu, to nogriež kopā ar visu ziedkātu līdz pirmajam lapu pārim. Šī darbība neļauj augam tērēt enerģiju sēklu nogatavināšanai un mudina to veidot jaunus ziedpumpurus.
Vēlā rudenī no spēcīgas atzarošanas ir jāizvairās, īpaši reģionos ar aukstām ziemām. Lai gan varētu šķist laba ideja sakopt krūmu pirms ziemas, vēla atzarošana var stimulēt jaunu dzinumu augšanu, kuriem nebūs laika nobriest un pārkoksnēties pirms sala iestāšanās. Šie jaunie, mīkstie dzinumi ir ļoti jutīgi pret salu un ziemā, visticamāk, nosals, radot bojājumus un padarot augu uzņēmīgāku pret slimībām. Nelielu, kosmētisku apgriešanu var veikt, bet ne vēlāk kā 6-8 nedēļas pirms pirmā sagaidāmā sala.
Pavasaris ir vēl viens svarīgs laiks atzarošanai, īpaši, lai novērstu ziemas bojājumus. Tomēr ar pavasara atzarošanu nevajadzētu steigties. Jāsagaida, kamēr ir beigušās pēdējās stiprās salnas un uz auga ir skaidri redzami jaunie, zaļie dzinumi. Tad var droši izgriezt visus ziemā nosalušos, sausos un bojātos zarus. Šī ir arī laba iespēja veikt atjaunojošu atzarošanu vecākiem, nekoptiem krūmiem.
Atzarošanas tehnika
Pareiza tehnika ir tikpat svarīga kā pareizs laiks. Galvenais noteikums, kas jāatceras, griežot franču lavandu, ir nekad negriezt veco, koksnaino daļu, kur nav redzamas lapas vai jauni dzinumi. Atšķirībā no daudziem citiem krūmiem, lavanda ļoti negribīgi vai nemaz neveido jaunus dzinumus no vecās koksnes. Pārāk spēcīga atzarošana, nogriežot visu zaļo daļu, var būt augam liktenīga.
Galvenās atzarošanas laikā pēc pirmās ziedēšanas vasaras sākumā krūms jāapgriež par aptuveni vienu trešdaļu. Mērķis ir noņemt visus ziedkātus un nedaudz saīsināt zaļos dzinumus, lai veidotu kompaktu, noapaļotu formu. Griezumus veic aptuveni 2-3 cm virs koksnainās daļas. Vienmēr ir jācenšas atstāt uz katra zara vairākus lapu pārus, no kuru žāklītēm varēs attīstīties jauni dzinumi. Izmanto asas un tīras dārza šķēres, lai griezumi būtu gludi un neveicinātu slimību izplatīšanos.
Vasarā, nogriežot noziedējušos ziedus, griezumu veic tieši virs pirmā lapu pāra zem zieda. Tas ir ātrs un vienkāršs darbs, ko var veikt regulāri visas sezonas garumā. Ja vēlies ievākt lavandas ziedus pušķiem vai kaltēšanai, to dara tad, kad ziedi vārpā ir tikko sākuši vērties vaļā. Šajā laikā tiem ir visspēcīgākais aromāts un krāsa. Griežot ziedus, atstāj pietiekami garu kātu, bet atkal – negriežot koksnainajā daļā.
Pavasarī, novēršot ziemas bojājumus, rūpīgi apskati krūmu. Visi zari, kas ir pilnībā sausi, brūni un trausli, ir jāizgriež līdz pat pamatnei vai līdz vietai, kur redzama dzīva koksne ar jauniem dzinumiem. Esi pacietīgs, jo dažkārt jaunie dzinumi parādās diezgan vēlu. Tikai tad, kad esi pilnībā pārliecināts, ka zars ir beigts, to nogriez.
Jaunu un vecu krūmu atzarošana
Pieeja atzarošanai nedaudz atšķiras atkarībā no auga vecuma. Jauniem, tikko iestādītiem franču lavandas stādiem pirmajā gadā ir nepieciešama īpaša atzarošana, lai veidotu spēcīgu pamatu nākotnei. Pēc iestādīšanas pavasarī, kad augs ir sācis augt, tā galotnes var nedaudz nopincēt. Tas veicinās zarošanos un palīdzēs izveidot kuplu, nevis stīdzainu krūmu. Pirmajā gadā pat var upurēt ziedēšanu, nogriežot visus ziedpumpurus, lai augs visu enerģiju veltītu spēcīgas sakņu sistēmas un zarojuma izveidei.
Pieaugušiem, regulāri koptiem krūmiem galvenais ir uzturošā atzarošana. Tā ietver spēcīgāku apgriešanu vienu reizi gadā, parasti pēc pirmās ziedēšanas, un regulāru noziedējušo ziedu nogriešanu visas sezonas garumā. Mērķis ir katru gadu nedaudz samazināt krūma izmēru, neļaujot tam pārkoksnēties, un uzturēt to veselīgu un produktīvu. Konsekventa, ikgadēja atzarošana ir daudz labāka nekā neregulāra un spēcīga apgriešana.
Vecu, nekoptu un pārkoksnējušos lavandas krūmu atjaunošana ir sarežģīta un ne vienmēr veiksmīga. Ja krūma apakšdaļa ir pilnībā koksnaina un kaila, un visa zaļā masa atrodas zaru galos, spēcīga atzarošana var to nogalināt. Tomēr, ja ir vēlme mēģināt to glābt, to dara pakāpeniski. Pavasarī krūmu apgriež nedaudz spēcīgāk nekā parasti, bet joprojām atstājot nedaudz zaļās masas uz katra zara. Ja parādās jauni dzinumi no krūma pamatnes, tas ir labs signāls.
Labākā stratēģija vecu krūmu gadījumā ir to pakāpeniska atjaunošana vairāku gadu laikā, katru gadu izgriežot dažus no vecākajiem, koksnainākajiem zariem līdz pat pamatnei, ja no tās nāk kāds jauns dzinums. Tomēr bieži vien labāks un ātrāks risinājums ir aizstāt veco, nekopto krūmu ar jaunu stādu vai izaudzēt jaunu no spraudeņa, kas paņemts no vecā auga zaļajiem dzinumiem.
Biežākās kļūdas atzarošanā
Visbiežākā un nopietnākā kļūda ir pārāk spēcīga atzarošana, iegriežot vecajā, koksnainajā daļā. Kā jau vairākkārt minēts, lavanda no tās neatjaunojas. Pirms griešanas vienmēr rūpīgi apskati zaru un pārliecinies, ka zem griezuma vietas paliek zaļas lapiņas vai pumpuri. Ja neesi pārliecināts, labāk nogriezt mazāk nekā par daudz. Vienmēr var apgriezt vēlreiz vēlāk, bet nogriezto atpakaļ pielikt nevar.
Otra izplatīta kļūda ir atzarošanas neveikšana vispār. Daudzi dārznieki baidās apgriezt savu lavandu, domājot, ka nodarīs tai pāri. Tomēr rezultāts ir pretējs – bez atzarošanas krūms ātri zaudē savu dekorativitāti, pārkoksnējas un beigās kļūst par neglītu, kailu zaru mudžekli ar dažiem ziediem galos. Regulāra atzarošana ir vitāli svarīga lavandas ilgmūžībai.
Nepareiza laika izvēle ir vēl viena kļūda. Pārāk vēla atzarošana rudenī var izraisīt auga apsalšanu ziemā. Savukārt pārāk agra atzarošana pavasarī, pirms pēdējām salnām, var bojāt jaunos, maigos dzinumus. Ir svarīgi ievērot dabas ritmu un atzarot tad, kad tas augam ir vislabvēlīgāk.
Neasu vai netīru instrumentu izmantošana arī var radīt problēmas. Neasas šķēres plēš un spaida auga audus, nevis veic tīru griezumu. Šādas brūces dzīst lēnāk un ir kā atvērti vārti slimību ierosinātājiem – sēnītēm un baktērijām. Vienmēr izmanto asas, tīras un, ja iespējams, dezinficētas šķēres, īpaši, ja pārej no viena auga uz otru, lai neizplatītu slimības.
