Lai gan dižpīlādzis ir mūsu platuma grādos labi pazīstams un salcietīgs koks, tā sekmīga pārziemošana, īpaši jaunā vecumā, prasa zināmu uzmanību un sagatavošanos. Pareizi veikti rudens darbi palīdz kokam ne tikai pārdzīvot ziemas salu un sniegu, bet arī nodrošina spēcīgu startu pavasarī, veicinot veselīgu augšanu un bagātīgu ziedēšanu. Ziemas periods kokam ir miera laiks, taču tas ir arī izaicinājumu pilns, jo tam jācīnās ar salu, krasām temperatūras svārstībām, sniega smagumu un izsalkušiem meža zvēriem. Šajā rakstā mēs aplūkosim, kā sagatavot dižpīlādzi ziemai, lai tas pavasarī tevi sagaidītu vesels un dzīvības pilns.
Rudens sagatavošanas darbi
Sagatavošanās ziemai sākas jau rudenī. Viens no svarīgākajiem darbiem ir mitruma uzlādes laistīšana, kas jāveic vēlu rudenī, pirms pastāvīga sala iestāšanās. Ja rudens ir bijis sauss, kokam var trūkt mitruma, kas nepieciešams, lai sekmīgi pārziemotu. Pamatīga laistīšana nodrošina, ka augsne un koka audi ir piesātināti ar ūdeni, kas pasargā to no izžūšanas ziemas salā un vējā. Koks, kas ziemā ieiet labi padzirdīts, ir daudz izturīgāks un pavasarī vieglāk atmostas.
Pēc lapu nobiršanas ir svarīgi rūpīgi sakopt apdobes zonu. Savāc un iznīcini visas nobirušās lapas un augļus, jo tajos var pārziemot dažādu slimību ierosinātāji un kaitēkļu oliņas vai kūniņas. Šis vienkāršais sanitārais pasākums var būtiski samazināt infekciju un kaitēkļu izplatību nākamajā gadā. Tīra apdobe arī apgrūtina peļveidīgo grauzēju pārvietošanos un ligzdu veidošanu pie koka sakņu kakliņa.
Rudenī var veikt arī sanitāro atzarošanu, izgriežot visus sausos, slimību skartos un bojātos zarus. Tomēr plašāku vainaga veidojošo atzarošanu labāk atstāt uz ziemas beigām vai agru pavasari. Vēlā rudenī, kad koks jau ir miera periodā, var veikt stumbra un skeletzaru balsināšanu ar kaļķa vai speciāla dārza krāsas maisījuma palīdzību. Baltā krāsa atstaro saules starus, pasargājot mizu no krasām temperatūras svārstībām ziemas beigās un agrā pavasarī, kas var izraisīt mizas plaisāšanu un saules apdegumus.
Vēlā rudenī ieteicams veikt mēslošanu ar fosforu un kāliju saturošiem rudens mēslojumiem. Šie elementi palīdz koka audiem labāk nobriest, uzkrāt barības vielas un paaugstina tā salcietību. Kālijs ir īpaši svarīgs, jo tas regulē šūnu sulas koncentrāciju, darbojoties kā dabisks antifrīzs. Nekādā gadījumā rudenī nelieto slāpekli saturošus mēslojumus, jo tie var izprovocēt jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēs pārkoksnēties un ziemā nosals.
Jauno koku aizsardzība
Jaunie dižpīlādži pirmajos gados pēc iestādīšanas ir daudz jutīgāki pret ziemas nelabvēlīgajiem apstākļiem nekā pieauguši koki. To sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies, un stumbriņš ir plāns un neaizsargāts. Tāpēc jaunajiem kokiem ir nepieciešama īpaša aizsardzība. Svarīgākais ir pasargāt sakņu sistēmu no izsalšanas. To vislabāk var izdarīt, mulčējot apdobes zonu. Pēc pirmajām salnām, kad augsnes virskārta ir nedaudz sasalusi, ap koku izklāj biezu, 10-15 cm slāni mulčas – kūdru, sausas lapas, kompostu vai egļu zarus.
Mulčas slānis darbojas kā siltumizolators, kas neļauj salam iespiesties dziļi augsnē un pasargā saknes no bojājumiem. Tas arī palīdz saglabāt stabilāku augsnes temperatūru, novēršot krasas svārstības atkušņu laikā. Ir svarīgi atcerēties, ka mulču nedrīkst likt cieši klāt pie paša stumbra, lai neveicinātu sakņu kakliņa izsušanu un puvi. Atstāj nelielu, apmēram 5 cm platu brīvu joslu ap stumbru.
Jauno koku stumbri ir jāsargā no grauzējiem – zaķiem un pelēm, kas ziemā labprāt mielojas ar jauno kociņu sulīgo mizu. Bojājumi, ko tie nodara, var būt ļoti nopietni un pat izraisīt koka bojāeju, īpaši, ja miza tiek nograuzta gredzenveidā. Efektīvākais veids, kā pasargāt stumbru, ir aptīt to ar speciālu plastmasas sietu, niedru paklājiņu, agrotīklu vairākās kārtās vai egļu zariem, piesienot tos ar skujām uz leju. Šos aizsargus uzliek rudenī un noņem pavasarī pēc sniega nokušanas.
Papildus grauzējiem, jauno koku miza ir jāsargā arī no saules apdegumiem. Ziemas beigās un agrā pavasarī, kad dienas ir saulainas, bet naktis vēl aukstas, tumšā koka miza dienas laikā spēcīgi sakarst, bet naktī strauji atdziest. Šādas krasas temperatūras svārstības izraisa mizas plaisāšanu. Stumbra nobalsināšana ar kaļķi vai speciālu dārza krāsu ir efektīvs veids, kā to novērst. Alternatīva ir stumbra aptīšana ar gaišu materiālu, piemēram, balto agrotīklu.
Pieaugušu koku ziemošana
Pieauguši, labi iesakņojušies dižpīlādži parasti ir ļoti salcietīgi un spēj pārziemot bez īpašas palīdzības. To spēcīgā sakņu sistēma sniedzas dziļi zemē, kur sals nevar tai kaitēt, un biezā miza labi pasargā stumbru. Tomēr arī pieaugušiem kokiem var rasties problēmas, īpaši bargās un bezsniega ziemās vai ja koks ir novājināts slimību vai kaitēkļu dēļ. Tāpēc arī pieaugušiem kokiem ir vērts veltīt nedaudz uzmanības rudenī.
Galvenā problēma pieaugušiem kokiem var būt sniega un ledus radītie bojājumi. Mitra un smaga sniega sega var aplauzt zarus, īpaši, ja tie atrodas asā leņķī pret stumbru. Ja paredzams stiprs sniegputenis, no jaunākiem, trauslākiem kokiem var mēģināt lieko sniegu uzmanīgi nokratīt. Tomēr dari to ļoti uzmanīgi, lai nesalauztu sasalušos zarus. Sasalstošs lietus, kas veido biezu ledus kārtu uz zariem, ir vēl bīstamāks, un šādā situācijā labāk zarus neaiztikt.
Pavasarī, kad sniegs ir nokusis, rūpīgi apskati koku. Izgriez visus ziemas laikā nolauztos, ieplaisājušos vai citādi bojātos zarus. Lielākas brūces apstrādā ar brūču ziedi, lai pasargātu tās no infekcijām. Ja pamani mizas plaisas, kas radušās sala vai saules ietekmē, tās var uzmanīgi notīrīt un arī apstrādāt ar ziedi, lai veicinātu dzīšanu.
Kopumā, ja pieaudzis dižpīlādzis ir veselīgs un aug tam piemērotos apstākļos, tā ziemošanai nevajadzētu sagādāt problēmas. Rudens mitruma uzlādes laistīšana, apdobes sakopšana un profilaktiskā stumbru balsināšana ir galvenie darbi, kas palīdzēs tam veiksmīgi sagaidīt pavasari. Regulāra koka novērošana ļaus laikus pamanīt jebkādas problēmas un attiecīgi rīkoties.
Iespējamie ziemas bojājumi un to novēršana
Viens no biežākajiem ziemas bojājumiem ir sala plaisas. Tās ir vertikālas plaisas stumbrā, kas rodas krasu temperatūras svārstību dēļ. Dienas saulē stumbra dienvidu puse sasilst un izplešas, bet naktī, strauji atdziestot, audi saraujas nevienmērīgi, izraisot mizas un koksnes plīsumu. Lai to novērstu, stumbrus rudenī ieteicams balsināt vai aptīt. Ja plaisa jau ir izveidojusies, pavasarī to notīra un apstrādā ar potvasku, lai pasargātu no infekcijām.
Izsalšana ir risks galvenokārt jaunajiem kokiem bezsniega ziemās, kad stiprs sals iedarbojas uz neaizsargātu augsni. Saknes, kas atrodas augsnes virskārtā, var nosalt, un tas var novest pie visa koka bojāejas. Labākā aizsardzība pret to ir biezs mulčas slānis, kas tiek uzklāts rudenī. Sniega sega arī ir lielisks dabisks izolators, tāpēc, ja ir sniegs, to var papildus uzmest uz apdobes.
Izsušana ir problēma, kas var rasties pavasara atkušņu laikā, kad ap koka stumbru sakrājas un sasalst ūdens, veidojot ledus kārtu. Šādos apstākļos sakņu kakliņam netiek klāt gaiss, un tas sāk smakt un pūt. Lai no tā izvairītos, stādot koku, ir svarīgi nodrošināt, ka sakņu kakliņš nav iestādīts par dziļu. Ja pavasarī ap koku veidojas peļķes, ir jārok novadgrāvīši, lai lieko ūdeni aizvadītu.
Fizioloģiskais sausums ir stāvoklis, kad koks ziemā un agrā pavasarī zaudē vairāk mitruma, nekā spēj uzņemt no sasalušās augsnes. Tas notiek saulainās un vējainās dienās. Šī iemesla dēļ ir tik svarīga rudens mitruma uzlādes laistīšana. Ja ziemā ir ilgstošs atkusnis un sauss laiks, var apsvērt iespēju jaunos kokus aplaistīt. Šis bojājums vairāk apdraud mūžzaļos kokus, bet var skart arī lapu kokus, īpaši jaunos.
