Dīfenbahijas ziemošana ir svarīgs posms tās gada attīstības ciklā, kas prasa īpašu pieeju un kopšanas režīma maiņu. Tā kā dīfenbahija ir tropu augs, tai nav izteikta miera perioda, kāds raksturīgs augiem no mērenā klimata joslas. Tomēr rudenī un ziemā, kad mūsu platuma grādos dienas kļūst īsākas un saules gaismas intensitāte ievērojami samazinās, auga augšanas procesi dabiski palēninās. Šajā laikā augs pāriet nosacīta miera stāvoklī, un tā galvenais uzdevums ir nevis aktīvi augt, bet gan saglabāt uzkrātās enerģijas rezerves līdz pavasarim. Pareiza kopšana ziemas mēnešos ir izšķiroša, lai augs pavasarī atmostos veselīgs un spēka pilns jaunai augšanas sezonai.
Galvenās izmaiņas, kas ietekmē dīfenbahiju ziemā, ir gaismas trūkums un sausāks gaiss telpās centrālapkures dēļ. Šie divi faktori nosaka nepieciešamību pielāgot laistīšanas un mēslošanas režīmu. Ziemā auga vielmaiņa palēninās, un tas patērē daudz mazāk ūdens un barības vielu nekā vasarā. Turpinot laistīt un mēslot augu tikpat intensīvi kā augšanas periodā, var radīt nopietnas problēmas, no kurām visbīstamākā ir sakņu puve. Tāpēc galvenais ziemas kopšanas princips ir mērenība visos aspektos – mazāk ūdens, mazāk mēslojuma un vairāk uzmanības gaisa mitrumam.
Ideālā gadījumā ziemā dīfenbahijai būtu jānodrošina nedaudz vēsāki apstākļi nekā vasarā. Optimālā temperatūra ziemošanai ir ap 18-20°C. Temperatūrai nevajadzētu nokrist zem 16°C, jo zemāka temperatūra var būt augam kritiska. Ir ļoti svarīgi pasargāt augu no auksta caurvēja, kas var rasties, vēdinot telpas, kā arī no aukstuma, kas nāk no loga stikla. Ja augs atrodas uz palodzes, aukstākajās naktīs to varētu pārvietot tālāk no loga vai palikt zem poda putuplasta paliktnīti, lai pasargātu saknes no atdzišanas.
Vēl viens izaicinājums ziemā ir nodrošināt pietiekamu apgaismojumu. Tā kā dabiskās gaismas ir maz, augu ieteicams pārvietot uz visgaišāko vietu mājoklī, piemēram, pie dienvidu puses loga, kur ziemā saule vairs nav tik agresīva. Ja augs sāk stīdzēt – veidot garus, vājus dzinumus ar mazām, bālām lapām – tas ir drošs signāls, ka tam trūkst gaismas. Šādā gadījumā var apsvērt iespēju izmantot papildu apgaismojumu ar speciālām fitolampām, nodrošinot augam 10-12 stundu garu gaismas dienu.
Laistīšanas režīma pielāgošana
Ziemas periodā vissvarīgākā kopšanas režīma korekcija ir saistīta ar laistīšanu. Tā kā augšanas procesi ir palēninājušies un ūdens iztvaikošana no augsnes ir lēnāka zemākas temperatūras un mazākas gaismas dēļ, dīfenbahijas ūdens nepieciešamība ievērojami samazinās. Pārlaistīšana ziemā ir visbiežākā kļūda, kas noved pie sakņu sistēmas bojāejas. Sakņu puve šajā periodā attīstās īpaši ātri, jo zemā temperatūrā augsne žūst lēni, radot ideālus apstākļus patogēno sēņu attīstībai. Tādēļ laistīšanas biežums ir krasi jāsamazina.
Ziemā dīfenbahiju laista tikai pēc tam, kad augsnes virskārta ir kārtīgi izžuvusi vismaz 3-5 cm dziļumā. Atkarībā no telpas temperatūras un gaisa mitruma, tas var būt reizi 7 līdz 14 dienās, vai pat retāk. Vienmēr pirms laistīšanas pārbaudiet augsnes mitrumu ar pirkstu vai koka irbulīti. Ja rodas šaubas, labāk ir nogaidīt vēl kādu dienu, nevis steigties ar laistīšanu. Iekaltēšana ziemā ir mazāk bīstama nekā pārlaistīšana. Tomēr arī pilnīga augsnes kamola izžūšana nav vēlama, jo tas var bojāt saknes.
Laistīšanai, tāpat kā citos gadalaikos, jāizmanto mīksts, nostādināts ūdens istabas temperatūrā. Auksts ūdens ziemā ir īpaši kaitīgs, jo tas var izraisīt sakņu šoku un papildus stresu jau tā miera stāvoklī esošam augam. Pēc laistīšanas ir obligāti jāpārliecinās, ka viss liekais ūdens ir notecējis no poda, un tas jāizlej no paliktņa. Nekādā gadījumā neatstājiet podu stāvēt ūdenī, jo tas ir tiešs ceļš uz sakņu pūšanu. Ja augs atrodas uz vēsas palodzes, laistīšana jāveic īpaši uzmanīgi un reti.
Ja pamanāt, ka augsne podā ļoti ilgi nežūst, tas var liecināt par vairākām problēmām: pārāk lielu podu, pārāk blīvu substrātu vai pārāk zemu temperatūru. Šādā gadījumā ir vērts apsvērt augsnes irdināšanu, uzmanīgi to darot ar koka irbulīti, lai uzlabotu aerāciju. Ja problēma ir nopietna un augs sāk izrādīt nīkuļošanas pazīmes, iespējams, ir nepieciešama ārkārtas pārstādīšana pat ziemas vidū, lai novērtētu sakņu stāvokli un nomainītu substrātu uz vieglāku un gaisa caurlaidīgāku.
Mēslošanas pārtraukšana un gaisa mitrums
Līdz ar laistīšanas samazināšanu, ziemā ir jāpārtrauc arī dīfenbahijas mēslošana. Tā kā augs gandrīz neaug, tas nespēj efektīvi izmantot papildu barības vielas. Turpinot mēslošanu, neizmantotās minerālvielas uzkrājas augsnē sāļu veidā. Pārmērīga sāļu koncentrācija var “apdedzināt” auga saknes un traucēt tā spēju uzņemt ūdeni, radot stāvokli, ko dēvē par “fizioloģisko sausumu”. Tas var novest pie auga novājināšanās un pat bojāejas. Tāpēc no oktobra līdz februāra beigām vai marta sākumam mēslošanu pārtrauc pilnībā.
Izņēmums varētu būt situācijas, kad dīfenbahija ziemo ļoti siltos un gaišos apstākļos, piemēram, apsildāmā ziemas dārzā ar papildu apgaismojumu, un turpina nedaudz augt. Šādos gadījumos var pieļaut ļoti retu mēslošanu (ne biežāk kā reizi mēnesī vai pusotrā), izmantojot mēslojuma šķīdumu, kas atšķaidīts līdz ceturtdaļai no vasarā ieteicamās devas. Tomēr vairumā gadījumu, audzējot dīfenbahiju parastos istabas apstākļos, no mēslošanas ziemā ir jāatturas. Mēslošanu atsāk pavasarī, kad parādās pirmās jaunās augšanas pazīmes.
Ja mēslošana ziemā ir jāpārtrauc, tad rūpēm par gaisa mitrumu, tieši pretēji, jāpievērš pastiprināta uzmanība. Centrālās apkures dēļ gaiss telpās kļūst ļoti sauss, kas ir ļoti nelabvēlīgi dīfenbahijai. Sauss gaiss izraisa lapu galu un malu apkalšanu, kā arī padara augu uzņēmīgu pret tīklērču invāziju. Tāpēc ir svarīgi regulāri paaugstināt gaisa mitrumu ap augu. To var darīt, vairākas reizes nedēļā apsmidzinot lapas ar siltu, mīkstu ūdeni. Vislabāk to darīt no rīta, lai lapas paspētu nožūt līdz vakaram.
Papildus apsmidzināšanai var izmantot arī citas metodes. Efektīvi ir novietot podu uz paplātes ar mitru keramzītu vai oļiem, nodrošinot, ka poda apakša nesaskaras ar ūdeni. Tuvumā var novietot traukus ar ūdeni vai izmantot elektrisko gaisa mitrinātāju. Augu nevajadzētu turēt tiešā radiatoru vai citu sildierīču tuvumā, jo karstais, sausais gaiss tam ļoti kaitē. Regulāra lapu noslaucīšana ar mitru drāniņu ne tikai paaugstinās mitrumu, bet arī notīrīs putekļus, kas ziemā sakrājas īpaši ātri.
Pāreja uz pavasara režīmu
Pavasara tuvošanās ir signāls, ka dīfenbahija pamazām jāmodina no ziemas miera un jāsagatavo jaunajai augšanas sezonai. Pāreja no ziemas kopšanas režīma uz aktīvās augšanas režīmu nedrīkst būt pēkšņa. Tai jānotiek pakāpeniski, ļaujot augam lēnām adaptēties pieaugošajai gaismas intensitātei un ilgumam, kā arī biežākai laistīšanai un mēslošanai. Straujas pārmaiņas var radīt augam stresu. Parasti šis pārejas periods sākas februāra beigās vai marta sākumā, kad dienas kļūst manāmi garākas.
Pirmā pazīme, kas liecina par auga mošanos, ir jaunu, nelielu lapiņu parādīšanās galotnē. Tas ir signāls, ka var sākt pakāpeniski palielināt laistīšanas biežumu. Joprojām ir svarīgi ļaut augsnes virskārtai nedaudz apžūt starp laistīšanas reizēm, taču to var darīt biežāk nekā ziemā. Līdz ar laistīšanas palielināšanu var atsākt arī mēslošanu. Pirmā mēslošanas reize pēc ziemas pārtraukuma jāveic ar ļoti vāju mēslojuma koncentrāciju – apmēram pusi vai pat ceturtdaļu no ražotāja ieteiktās devas. Tas palīdzēs “iedarbināt” sakņu sistēmu, to nepārslogojot.
Pavasaris ir arī labākais laiks, lai veiktu dīfenbahijas apgriešanu vai pārstādīšanu, ja tas ir nepieciešams. Ja ziemas laikā augs ir izstīdzējis, var nogriezt tā galotni, lai veicinātu kuplāku augšanu. Šis ir arī īstais laiks, lai pārbaudītu, vai augam nav nepieciešams lielāks pods. Ja saknes ir pilnībā aizpildījušas veco podu un lien ārā pa drenāžas caurumiem, augs ir jāpārstāda. Pārstādīšana svaigā, barības vielām bagātā substrātā dos augam spēcīgu impulsu jaunajai augšanas sezonai.
Pēc ziemas perioda ir svarīgi rūpīgi apskatīt augu, lai pārliecinātos, ka to nav apsēduši kaitēkļi, kas varēja aktivizēties sausajā telpu gaisā. Īpašu uzmanību pievērsiet lapu apakšpusei un lapu žāklēm. Ja nepieciešams, sarīkojiet augam siltu dušu, lai nomazgātu putekļus un iespējamos kaitēkļus. Pakāpeniski pieradiniet augu pie spilgtākas pavasara saules, īpaši, ja ziemā tas atradās tālāk no loga. Pareizi sagatavojot dīfenbahiju jaunajai sezonai, jūs nodrošināsiet tās veselīgu un krāšņu augšanu visā vasaras garumā.