Gaisma ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka dīfenbahijas veselīgu augšanu un dekoratīvo izskatu. Tā ir enerģijas avots fotosintēzes procesam, kura laikā augs no oglekļa dioksīda un ūdens ražo sev nepieciešamās organiskās vielas. Pareizs apgaismojums nodrošina ne tikai auga augšanu, bet arī lapu krāsas intensitāti un raibā raksta košumu. Lai gan dīfenbahijas dabiskā vide ir tropu mežu zemākais stāvs, kur valda izkliedēta gaisma, arī telpās tai ir nepieciešams pietiekami daudz gaismas. Atrast pareizo līdzsvaru starp pietiekamu apgaismojumu un aizsardzību no apdegumiem ir galvenais uzdevums, lai šis augs justos labi un priecētu ar savu krāšņumu.
Dīfenbahijai vispiemērotākā ir spilgta, bet izkliedēta gaisma. Tieši saules stari, īpaši pavasara un vasaras pusdienlaikā, var būt ļoti kaitīgi, izraisot lapu apdegumus – dzeltenus vai brūnus, sausus plankumus. Apdegumi ne tikai bojā auga izskatu, bet arī rada stresu un var kļūt par ieejas vārtiem dažādām infekcijām. Tāpēc augu nevajadzētu novietot uz dienvidu puses palodzes bez noēnošanas. Ja dienvidu logs ir vienīgā iespēja, tad augs jānovieto tālāk no loga vai tā priekšā jāizmanto viegli aizkari vai žalūzijas, kas izkliedēs saules starus.
Ideāla vieta dīfenbahijai ir pie austrumu vai rietumu puses loga. Pie austrumu loga augs saņems maigu rīta sauli, kas nav tik agresīva, savukārt pie rietumu loga – vakara sauli. Abos gadījumos augs saņems pietiekami daudz gaismas aktīvai fotosintēzei, bet tiks pasargāts no dienas vidus svelmes. Ziemeļu puses logs varētu nodrošināt pietiekami daudz gaismas šķirnēm ar pilnībā zaļām lapām, taču raiblapu formām gaismas varētu būt par maz, kā rezultātā tās var zaudēt savu krāšņo rakstu.
Novērojot augu, var viegli noteikt, vai tam pietiek gaismas. Ja jaunās lapas aug mazākas, lapu krāsa kļūst blāvāka, stumbrs stīdzē, pagarinoties atstarpēm starp lapām, un augs sāk liekties uz gaismas avota pusi, tās ir drošas pazīmes, ka apgaismojums ir nepietiekams. Savukārt, ja lapas kļūst dzeltenīgas, uz tām parādās sausi plankumi un tās izskatās kā novītušas, iespējams, gaisma ir pārāk intensīva. Regulāra auga pagriešana pret gaismas avotu palīdzēs veidot simetrisku un vienmērīgu vainagu.
Apgaismojuma nozīme dažādām šķirnēm
Dīfenbahiju šķirņu daudzveidība ir milzīga, un tās atšķiras ne tikai ar lapu rakstu, bet arī ar prasībām pret apgaismojumu. Šīs prasības ir tieši saistītas ar hlorofila daudzumu lapās. Hlorofils ir zaļais pigments, kas atbild par fotosintēzi. Jo vairāk lapā ir zaļās krāsas, jo efektīvāk tā spēj izmantot gaismu. Tāpēc šķirnes ar atšķirīgu lapu krāsojumu atšķirīgi reaģē uz gaismas intensitāti. Pareiza apgaismojuma izvēle konkrētai šķirnei ir būtiska, lai pilnībā atklātu tās dekoratīvo potenciālu.
Šķirnes ar tumši zaļām vai pārsvarā zaļām lapām ir vismazāk prasīgās pret apgaismojumu. Tā kā to lapās ir daudz hlorofila, tās spēj efektīvi veikt fotosintēzi arī nedaudz ēnainākos apstākļos. Šīs dīfenbahijas var veiksmīgi audzēt pie ziemeļu puses logiem vai pat telpas dziļumā, ja kopējais apgaismojums ir pietiekami labs. Protams, arī tās labāk jutīsies gaišākā vietā, bet tās ir daudz tolerantākas pret gaismas trūkumu nekā raiblapu formas. Tomēr arī tās nevajadzētu novietot pilnīgā tumsā, jo tad arī to augšana palēnināsies.
Raiblapu šķirnes, kuru lapās ir balti, krēmkrāsas vai dzelteni laukumi, ir daudz prasīgākas pret gaismu. Šajos gaišajos laukumos nav hlorofila, tāpēc tie nepiedalās fotosintēzes procesā. Lai kompensētu šo “neaktīvo” lapas daļu, augam ir nepieciešams vairāk gaismas, lai zaļās daļas varētu saražot pietiekami daudz enerģijas. Ja raiblapu dīfenbahiju novieto pārāk tumšā vietā, tā cenšas izdzīvot, palielinot hlorofila daudzumu lapās. Rezultātā jaunās lapas aug arvien zaļākas, un unikālais šķirnes raksts pazūd.
Jo vairāk lapā ir gaišo laukumu, jo vairāk gaismas tai nepieciešams. Piemēram, tādas šķirnes kā ‘Camille’ ar lielu, gaišu centru vai ‘Tropic Snow’ ar bagātīgiem baltiem lāsumiem ir jānovieto pēc iespējas gaišākā vietā, bet tajā pašā laikā jāsargā no tiešiem saules stariem. Vislabākā vieta tām būs pie austrumu vai rietumu loga. Ja pamanāt, ka jūsu raiblapu dīfenbahija sāk zaudēt savu krāšņumu un “sazaļot”, pirmais solis ir pārvietot to uz gaišāku vietu. Bieži vien ar to pietiek, lai nākamās lapas atkal veidotos košas un rakstainas.
Gaismas režīms dažādos gadalaikos
Dīfenbahijas gaismas nepieciešamība mainās līdz ar gadalaikiem, jo mainās dabiskās gaismas ilgums un intensitāte. Lai augs justos labi visa gada garumā, ir svarīgi pielāgot tā atrašanās vietu vai nodrošināt papildu apgaismojumu atbilstoši sezonālajām izmaiņām. Pavasarī un vasarā, kad saule ir visaktīvākā un dienas ir garas, galvenais uzdevums ir nodrošināt pietiekamu apgaismojumu, vienlaikus pasargājot augu no apdegumiem. Šis ir aktīvās augšanas periods, kad gaisma ir īpaši nepieciešama jaunu lapu veidošanai.
Vasarā dīfenbahiju noteikti nevajadzētu turēt uz dienvidu puses palodzes bez noēnošanas. Pat austrumu un rietumu logos pusdienlaikā saule var būt pārāk spēcīga. Ja pamanāt, ka lapas sāk dzeltēt vai uz tām parādās apdeguma plankumi, pārvietojiet augu nedaudz tālāk no loga vai izmantojiet aizkarus. Ja ir iespēja, vasarā dīfenbahiju var iznest ārā – dārzā vai uz balkona, novietojot to no tiešiem saules stariem un vēja pasargātā vietā, piemēram, koku paēnā. Svaigs gaiss un dabiskā gaisma ļoti labvēlīgi ietekmē auga attīstību.
Rudenī un ziemā situācija mainās kardināli. Dienas kļūst īsas, un saules gaisma ir daudz mazāk intensīva. Šajā periodā gaismas trūkums kļūst par galveno problēmu. Lai nodrošinātu augam maksimāli iespējamo gaismas daudzumu, tas jāpārvieto uz visgaišāko vietu mājās. Ziemā dienvidu puses logs ir vispiemērotākā vieta, jo zemu stāvošā ziemas saule vairs nespēj apdedzināt lapas. Regulāri notīriet logu stiklus un auga lapas no putekļiem, jo pat neliela putekļu kārta ievērojami samazina gaismas daudzumu, kas sasniedz augu.
Ja pat visgaišākajā vietā augs izrāda gaismas trūkuma pazīmes – stīdzē un zaudē lapu krāsu – ir vērts apsvērt mākslīgā apgaismojuma izmantošanu. Šim nolūkam vislabāk der speciālās fitolampas, kas izstaro augiem nepieciešamā spektra gaismu. Lampu novieto virs auga aptuveni 30-50 cm attālumā. Papildu apgaismojumu ieslēdz no rīta un vakarā, pagarinot gaismas dienu līdz 10-12 stundām. Tas palīdzēs augam vieglāk pārziemot, saglabāt tā dekorativitāti un pavasarī atsākt augšanu ar jaunu sparu.
Mākslīgā apgaismojuma izmantošana
Mākslīgais apgaismojums ir lielisks risinājums, ja dabiskās gaismas nav pietiekami, lai nodrošinātu dīfenbahijas normālu attīstību. Tas ir īpaši aktuāli ziemas mēnešos, kā arī telpās ar logiem uz ziemeļu pusi vai bez logiem vispār, piemēram, birojos vai tirdzniecības centros. Mūsdienu tehnoloģijas piedāvā dažādus risinājumus, taču visefektīvākās ir speciālās fitolampas, kas ir izstrādātas tieši augu audzēšanai. Pareizi izvēlēts un uzstādīts mākslīgais apgaismojums var pilnībā aizstāt vai papildināt dabisko gaismu, ļaujot audzēt veselīgas dīfenbahijas jebkuros apstākļos.
Izvēloties lampu, ir svarīgi pievērst uzmanību gaismas spektram. Fotosintēzes procesā augi visaktīvāk izmanto sarkano un zilo gaismas spektra daļu. Zilā gaisma ir atbildīga par veģetatīvo augšanu – stublāju un lapu attīstību, savukārt sarkanā gaisma stimulē ziedēšanu un augļu veidošanos. Tā kā dīfenbahiju audzē lapu dēļ, tai ir svarīgs gan zilais, gan sarkanais spektrs. Tāpēc vislabākā izvēle ir pilna spektra fitolampas, kas imitē dabisko saules gaismu un satur visus nepieciešamos viļņu garumus. Tās parasti izstaro baltu vai viegli rozā gaismu, kas ir patīkama arī cilvēka acij.
Lampas jauda un attālums līdz augam ir divi savstarpēji saistīti faktori. Jo jaudīgāka lampa, jo tālāk to var novietot no auga. Vidēji lampu ieteicams novietot 30-60 cm attālumā virs auga galotnes. Ja lampa būs pārāk tuvu, tā var pārkarsēt vai pat apdedzināt lapas. Ja pārāk tālu – apgaismojuma intensitāte būs nepietiekama. Ir svarīgi novērot auga reakciju un nepieciešamības gadījumā koriģēt lampas augstumu. Apgaismojuma ilgumam jābūt ap 10-14 stundām diennaktī. Ir svarīgi nodrošināt arī tumsas periodu (vismaz 6-8 stundas), jo tas ir nepieciešams auga atpūtai un vielmaiņas procesiem.
Ērtākais veids, kā kontrolēt apgaismojuma ilgumu, ir izmantot taimeri, kas automātiski ieslēgs un izslēgs lampu noteiktā laikā. Tas nodrošinās regulāru un stabilu gaismas režīmu, kas ir ļoti svarīgi auga labsajūtai. Izmantojot mākslīgo apgaismojumu, jāatceras, ka augs aktīvāk patērēs ūdeni un barības vielas, tāpēc var būt nepieciešams nedaudz pielāgot laistīšanas un mēslošanas režīmu pat ziemas mēnešos, vadoties pēc auga stāvokļa un augsnes mitruma. Mākslīgais apgaismojums paver plašas iespējas dīfenbahiju audzēšanai, padarot šo procesu neatkarīgu no ārējiem apstākļiem.
