Veiksmīga daudzziedu tulpju pārziemošana sākas nevis rudenī, bet gan tūlīt pēc noziedēšanas pavasarī. Šis periods ir kritiski svarīgs, jo tieši tad sīpols uzkrāj barības vielas un enerģiju, kas nepieciešama ne tikai ziemas miera perioda pārciešanai, bet arī nākamā gada ziedpumpuru ieriešanai. Galvenais uzdevums šajā laikā ir ļaut lapām dabiski novecot un atmirt, jo tās caur fotosintēzi turpina barot sīpolu. Pāragra lapu nogriešana ir viena no lielākajām kļūdām, kas būtiski novājina sīpolu un apdraud tā ziemcietību un nākotnes ziedēšanu. Tādēļ pacietība šajā posmā ir zelta vērta.
Pēc ziedlapiņu nobiršanas ir svarīgi nogriezt veidojošos sēklu pogaļu, atstājot neskartu visu ziedkātu un lapas. Šis process novērš auga enerģijas tērēšanu sēklu ražošanai un novirza to uz sīpola augšanu. Laistīšana šajā periodā ir pakāpeniski jāsamazina un jāpārtrauc pilnībā, kad lapas sāk manāmi dzeltēt. Miera periodā sīpolam ir nepieciešams sausums, kas palīdz tam nobriest un pasargā no puves attīstības. Pārmērīgs mitrums pēc noziedēšanas ir viens no galvenajiem sīpolu bojāejas cēloņiem.
Kad lapas ir pilnībā nodzeltējušas un nokaltušas, kas parasti notiek aptuveni sešas nedēļas pēc ziedēšanas, tās var viegli novākt. Šajā brīdī sīpols ir pilnībā sagatavojies vasaras miera periodam. Ja plāno atstāt sīpolus ziemot dobē, šis ir laiks, kad vari sakopt dobi, uzmanīgi uzirdināt augsnes virskārtu un, ja nepieciešams, uzklāt plānu mulčas kārtu, lai nomāktu nezāles. Šajā posmā sīpoli ir pilnībā nobrieduši un gatavi gaidīt rudeni un ziemu.
Ja ir nolemts sīpolus uz vasaru izrakt, piemēram, lai tos sadalītu, mainītu atrašanās vietu vai pasargātu no pārmērīga vasaras mitruma, tas jādara tieši pēc lapu nokalšanas. Sīpolus uzmanīgi izrok, notīra no augsnes, apžāvē un uzglabā siltā, sausā un labi vēdināmā vietā līdz stādīšanai rudenī. Pareiza sīpolu sagatavošana un nobriedināšana vasarā ir tikpat svarīga kā to aizsardzība ziemā, jo tikai veselīgs un spēcīgs sīpols spēs veiksmīgi pārziemot.
Ziemcietības nodrošināšana dobē
Latvijas klimatiskajos apstākļos daudzziedu tulpes parasti ir pietiekami ziemcietīgas, lai pārziemotu augsnē, ja vien ir nodrošināti daži svarīgi priekšnoteikumi. Pats galvenais ir labi drenēta augsne. Vietās, kur rudenī un pavasarī uzkrājas ūdens, sīpoli ir pakļauti lielam riskam sapūt vai izsalt ledū. Tādēļ jau sākotnēji ir jāizvēlas nedaudz paaugstināta, saulaina vieta vai jāveido speciālas paaugstinātās dobes, kas nodrošina liekā mitruma novadīšanu.
Pēc sīpolu iestādīšanas rudenī, bet pirms pastāvīga sala iestāšanās, ir ļoti ieteicams dobi nomulčēt. Mulčēšana ir efektīvs veids, kā pasargāt sīpolus no krasām temperatūras svārstībām, kas ir īpaši bīstamas bezsniega ziemās, kad kailsals var dziļi sasaldēt augsni. Mulča slānis darbojas kā sega, kas palīdz uzturēt stabilāku temperatūru augsnē un pasargā sīpolus no pārāk agras “pamošanās” ziemas atkušņu laikā, kam seko straujš sals.
Mulčēšanai var izmantot dažādus organiskus materiālus. Lieliski noder sausas koku lapas (izņemot ozola un valrieksta lapas, kas satur tanīnus), neitralizēta kūdra, sasmalcināta miza, salmi vai komposts. Mulčas slānim vajadzētu būt apmēram 5 līdz 10 centimetrus biezam. Vēl viena pārbaudīta metode ir piesegšana ar egļu vai priežu zariem, kas ne tikai labi izolē, bet arī aiztur sniegu, radot papildu dabisko siltumizolācijas kārtu. Egļu zari arī pasargā stādījumus no peļveidīgajiem grauzējiem.
Pavasarī, kad sniegs ir nokusis un vairs nedraud stiprs sals, mulčas kārta ir uzmanīgi jānovāc. Tas ļaus augsnei ātrāk iesilt saulē un netraucēs jaunajiem tulpju asniem izspraukties virszemē. Ja mulčas noņemšanu nokavē, asni var izstīdzēt, būt vāji un dzelteni. Rūpīga un savlaicīga rīcība gan rudenī, gan pavasarī ir atslēga uz veiksmīgu tulpju pārziemošanu dobē.
Ziemošana konteineros un podos
Tulpju ziemināšana konteineros prasa īpašu uzmanību, jo augsne tajos sasalst daudz ātrāk, dziļāk un spēcīgāk nekā atklātā laukā. Atstājot konteineru uz zemes virsmas bez jebkādas aizsardzības, sīpoli gandrīz noteikti izsals pat ne pārāk bargā ziemā. Tādēļ ir jāpiemēro kāda no speciālajām ziemināšanas metodēm, lai pasargātu sakņu sistēmu un sīpolus no sala iedarbības.
Viens no drošākajiem veidiem ir pārvietot konteinerus uz vēsu, bet no sala pasargātu telpu. Ideāli piemērots ir pagrabs, nepiesildīta garāža, pieliekamais vai vēsa veranda, kur temperatūra ziemas mēnešos stabili turas starp 0 un +5 grādiem pēc Celsija. Šādos apstākļos sīpoli izies nepieciešamo aukstuma periodu, bet nebūs pakļauti postošajam salam. Ziemošanas laikā augsne konteinerā ir ļoti reti un minimāli jāsamitrina, lai neļautu sīpoliem pilnībā izkalst.
Ja piemērotu telpu nav, konteineru var ierakt zemē dārzā. Izrok bedri tādā izmērā, lai tajā brīvi ietilptu konteiners, un ievieto to tā, lai poda augšējā mala būtu vienā līmenī ar zemes virsmu. No augšas konteineru var apbērt ar augsni un papildus piesegt ar lapām vai egļu zariem. Šī metode ļauj izmantot zemes dabisko siltumu un pasargā sīpolus no krasām temperatūras svārstībām, imitējot apstākļus, kādos tulpes ziemo dobē.
Alternatīva metode ir konteineru pamatīga nosiltināšana. To var novietot lielākā kastē un tukšumus starp sienām piepildīt ar siltumizolējošu materiālu, piemēram, sausām lapām, salmiem, zāģu skaidām vai putuplasta granulām. Pašu konteineru var aptīt ar vairākām kārtām agrotīkla, džutas maisiem vai burbuļplēves. Nosiltināto konteineru novieto pie mājas sienas aizvēja pusē, vēlams uz koka paliktņa, lai tas nesaskartos ar auksto zemi. Šī metode prasa rūpību, bet ir efektīva, ja citas iespējas nav pieejamas.
Biežākās kļūdas ziemošanas periodā
Viena no izplatītākajām kļūdām ir nepareizas ziemošanas vietas izvēle. Ja tulpes atstāj ziemot dobē, kas pavasaros un rudeņos applūst, sīpoli, visticamāk, sapūs. Pirms stādīšanas vienmēr ir jāizvērtē vietas piemērotība un jāparūpējas par labu drenāžu. Tāpat kļūda ir atstāt konteinerus ziemot uz balkona vai terases bez jebkādas aizsardzības, paļaujoties uz to, ka ziema nebūs barga. Pat neliels, bet ilgstošs sals var pilnībā iznīcināt sīpolus nelielā augsnes tilpumā.
Otra bieža kļūda ir pārāk agra vai pārāk vēla mulčēšana. Ja dobi nomulčē pārāk agri, kamēr zeme vēl nav sasalusi, zem mulčas var iemitināties peles, kas ziemas laikā mielosies ar tulpju sīpoliem. Turklāt silta un mitra vide zem mulčas var veicināt puves attīstību. Vislabāk ir mulčēt tad, kad augsnes virskārta jau ir sākusi sasalt. Savukārt, ja mulčēšanu pavasarī noņem pārāk vēlu, tas var aizkavēt augsnes sasilšanu un tulpju augšanu.
Pārmērīga laistīšana rudenī ir vēl viena problēma. Pēc sīpolu iestādīšanas daudzi cenšas tos kārtīgi salaistīt, taču rudenī, kad gaisa temperatūra pazeminās un iztvaikošana ir neliela, pārmērīgs mitrums var būt kaitīgs. Parasti pietiek ar dabisko nokrišņu daudzumu. Ja tomēr rudens ir ļoti sauss, pēc iestādīšanas var aplaistīt vienu reizi, lai veicinātu iesakņošanos, bet pēc tam laistīšana jāpārtrauc. Mitrā augsnē sīpoli ir daudz uzņēmīgāki pret izsalšanu.
Aizmirstot par aizsardzību pret grauzējiem, var zaudēt visu tulpju kolekciju. Ja zināms, ka dārzā mīt peles vai strupastes, ir jāveic profilaktiski pasākumi. Stādīšana grozos, atbaidošu līdzekļu lietošana vai slazdu izlikšana ir nepieciešamība, nevis papildu opcija. Paļaušanās uz veiksmi šajā jautājumā bieži beidzas ar vilšanos pavasarī, kad no gaidītā ziedu paklāja parādās tikai daži nejauši izdzīvojuši eksemplāri.
