Daudzziedu tulpes, tāpat kā citas sīpolpuķes, diemžēl ir uzņēmīgas pret vairākām sēnīšu slimībām, kas var būtiski ietekmēt to dekorativitāti un pat izraisīt augu bojāeju. Viena no visizplatītākajām un bīstamākajām slimībām ir pelēkā puve, ko izraisa sēne Botrytis tulipae. Šī slimība var inficēt visas auga daļas – lapas, stublājus, ziedus un sīpolus. Pirmās pazīmes parasti parādās uz lapām kā mazi, ūdeņaini, dzeltenīgi plankumi, kas ātri palielinās, kļūst brūni un pārklājas ar pelēku, pūkainu pelējuma apsarmi, īpaši mitrā laikā. Uz ziediem parādās balti vai gaiši plankumiņi, kas vēlāk saplūst, izraisot ziedu deformāciju un pūšanu.
Lai cīnītos ar pelēko puvi, galvenais ir profilakse. Jāizvairās no pārāk blīviem stādījumiem, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju ap augiem. Nevajadzētu pārmēslot ar slāpekli, jo tas padara augu audus mīkstus un uzņēmīgus pret infekcijām. Slimās augu daļas vai veselus augus nekavējoties jāizvāc un jāsadedzina, lai novērstu slimības tālāku izplatību. Pirms stādīšanas sīpoli rūpīgi jāpārbauda un, ja uz tiem ir redzami aizdomīgi plankumi, tie jāiznīcina. Profilaktiska sīpolu kodināšana fungicīda šķīdumā pirms stādīšanas var ievērojami samazināt inficēšanās risku.
Vēl viena izplatīta problēma ir fuzarioze jeb sīpolu pamatnes puve, ko izraisa Fusarium ģints sēnes. Šī slimība parasti inficē sīpolu caur saknēm vai mehāniskiem bojājumiem. Slimiem sīpoliem pamatne kļūst mīksta, brūna, un uz tiem var parādīties sārta vai balta apsarme. Virszemes daļas augiem ar fuzariozi aug lēni, lapas priekšlaicīgi dzeltē un nokalst, un ziedi neveidojas vai ir deformēti. Slimība īpaši strauji attīstās siltā un mitrā augsnē.
Cīņa ar fuzariozi galvenokārt balstās uz profilaksi un veselīga stādāmā materiāla izmantošanu. Ir svarīgi ievērot augu seku un nestādīt tulpes vienā vietā biežāk kā reizi 3-4 gados. Jāizvairās no sīpolu mehāniskas bojāšanas rakšanas un stādīšanas laikā. Pēc izrakšanas sīpoli jāuzglabā labi vēdināmā un siltā vietā, jo augsta temperatūra (ap 25°C) var kavēt sēnes attīstību. Slimos sīpolus nedrīkst kompostēt, tie ir jāsadedzina. Augsnes dezinfekcija vai nomaiņa stipri inficētās vietās var būt nepieciešama.
Vīrusu slimības un to pazīmes
Vīrusu slimības ir īpaši bīstamas, jo pret tām nav efektīvu ārstēšanas metožu, un vienīgais veids, kā ar tām cīnīties, ir inficēto augu iznīcināšana. Viena no pazīstamākajām ir tulpju raibziedainības vīruss (Tulip breaking virus), kas izraisa dramatiskas izmaiņas ziedu krāsā. Ziedlapiņas kļūst plankumainas, svītrainas vai lāsumainas, veidojot neregulārus rakstus. Lai gan vēsturiski šādi “raibi” ziedi bija ļoti augstu vērtēti, mūsdienās tas tiek uzskatīts par nopietnu slimību, kas novājina augu, samazina sīpola lielumu un laika gaitā noved pie šķirnes deģenerācijas.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Vīrusu galvenie pārnēsātāji ir sūcējtipa kukaiņi, piemēram, laputis. Pārvietojoties no slima auga uz veselu, tie ar savu snuķīti pārnes vīrusa daļiņas. Vīruss var izplatīties arī ar dārza instrumentiem (nažiem, šķērēm), ja ar tiem tiek griezti gan slimi, gan veseli augi bez starpposma dezinfekcijas. Tādēļ cīņa pret laputīm ir svarīgs profilakses pasākums vīrusu slimību ierobežošanā. Regulāri pārbaudiet augus un, ja pamanāt laputu kolonijas, nekavējoties apkarojiet tās ar piemērotiem insekticīdiem vai tautas līdzekļiem.
Ja dārzā tiek pamanīts augs ar vīrusu slimības pazīmēm – neregulārām svītrām uz lapām vai ziediem, deformāciju, augšanas aizturi –, tas nekavējoties jāizrok ar visu sīpolu un jāiznīcina, vēlams sadedzinot. Nekādā gadījumā šādus augus nedrīkst mest komposta kaudzē, jo vīruss var saglabāties augu atliekās. Pēc darba ar slimiem augiem rūpīgi nomazgājiet rokas un dezinficējiet dārza instrumentus spirtā vai citā dezinfekcijas līdzeklī, lai neinficētu veselos augus.
Vienīgais uzticamais veids, kā izvairīties no vīrusu slimībām, ir iegādāties stādāmo materiālu tikai no uzticamiem un sertificētiem audzētājiem. Tas garantē, ka sīpoli ir pārbaudīti un brīvi no vīrusiem. Ja pavairojat tulpes paši ar vairsīpoliem, vienmēr izmantojiet materiālu tikai no absolūti veselīgiem mātesaugiem. Jebkuras šaubas par auga veselību ir pietiekams iemesls, lai to izbrāķētu no tālākās pavairošanas.
Bīstamākie kaitēkļi un to apkarošana
Viens no izplatītākajiem un kaitīgākajiem tulpju ienaidniekiem ir sīpolu sakņu ērce (Rhizoglyphus echinopus). Šis sīkais, gandrīz neredzamais kaitēklis bojā sīpolus gan augšanas laikā, gan uzglabāšanas periodā. Ērces iegraužas sīpolā, parasti pie pamatnes, un barojas ar tā audiem, veidojot ejas. Bojājumu vietās sīpols kļūst mīksts, un tajā viegli iekļūst dažādas puves sēnītes un baktērijas. Bojātie sīpoli slikti aug, var vispār neuzziedēt, un stipras invāzijas gadījumā tie uzglabāšanas laikā pārvēršas par trūdošu masu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Cīņa ar sakņu ērci ir sarežģīta. Galvenais ir profilakse: iegādāties tikai veselīgu stādāmo materiālu, ievērot augu seku un pirms stādīšanas rūpīgi pārbaudīt sīpolus. Pirms uzglabāšanas sīpoli ir labi jāizžāvē, jo ērces aktīvi vairojas mitros apstākļos. Ja tiek konstatēta invāzija, sīpolus pirms stādīšanas var termiski apstrādāt, uz 5-10 minūtēm iemērcot tos karstā ūdenī (apmēram 50°C), vai arī apstrādāt ar kādu no specifiskiem akaricīdiem. Stipri bojātie sīpoli ir jāiznīcina.
Laputis ir vēl viens bieži sastopams kaitēklis, kas barojas ar tulpju sulu, izraisot lapu un ziedu deformāciju. Tās parasti uzturas uz jaunajiem dzinumiem, lapu apakšpusēm un ziedpumpuriem. Papildus tiešajiem bojājumiem laputis ir bīstamas arī kā galvenās vīrusu slimību pārnēsātājas. Laputu izdalītais “medus rasa” veicina kvēpsarmas sēnes attīstību, kas pārklāj lapas ar melnu, lipīgu kārtu, traucējot fotosintēzi.
Laputu apkarošanai var izmantot dažādas metodes. Nelielas kolonijas var nomazgāt ar spēcīgu ūdens strūklu vai noslaucīt ar ziepjūdenī samitrinātu lupatiņu. Dabiskie ienaidnieki, piemēram, mārītes un to kāpuri, ir ļoti efektīvi laputu iznīcinātāji, tādēļ ir vērts veicināt to klātbūtni dārzā. Ja invāzija ir spēcīga, var lietot kādu no sistēmas vai kontakta iedarbības insekticīdiem, kas nopērkami dārzkopības veikalos, stingri ievērojot lietošanas pamācību.
Grauzēju radītie postījumi
Tulpju sīpoli ir iecienīts gardums dažādiem grauzējiem, īpaši pelēm, ūdensžurkām un strupastēm. Tie var nodarīt milzīgu postu, īpaši rudenī pēc iestādīšanas un ziemas laikā, kad cita barība nav pieejama. Grauzēji izrok un apēd sīpolus, dažkārt atstājot aiz sevis tikai tukšas bedrītes vai apgrauztas sīpolu atliekas. Postījumu apmērs var būt tik liels, ka pavasarī no krāšņās dobes nekas neuzdīgst. Tādēļ aizsardzība pret grauzējiem ir ļoti svarīgs priekšnoteikums veiksmīgai tulpju audzēšanai.
Viens no efektīvākajiem aizsardzības veidiem ir sīpolu stādīšana speciālos stādāmajos grozos. Šie grozi ir izgatavoti no izturīgas plastmasas vai smalka metāla sieta, kas ļauj saknēm un asniem brīvi augt, bet fiziski neļauj grauzējiem piekļūt sīpoliem. Grozus ierok zemē, tajos ievieto sīpolus un apber ar augsni. Šī metode ir īpaši ieteicama, ja audzē vērtīgas un retas šķirnes.
Vēl viena metode ir izmantot dažādus atbaidošus līdzekļus. Daudzi dārznieki stādīšanas laikā bedrītē kopā ar sīpolu liek vielas ar spēcīgu smaržu, kas grauzējiem nepatīk. Tādi ir, piemēram, saberztas ķiploku daiviņas, ar darvu vai petroleju piesūcinātas lupatiņas, vai pat asi pipari. Ir arī dārznieki, kas iesaka stādīt tulpes pamīšus ar augiem, kas atbaida grauzējus, piemēram, fritilārijām (ķeizarkroņiem) vai narcisēm, kuru sīpoli ir indīgi un grauzējiem negaršo.
Ja postījumi ir regulāri un apjomīgi, var nākties izmantot radikālākas metodes, piemēram, slazdus vai indētu ēsmu. Izliekot slazdus vai ēsmu, ir ļoti svarīgi ievērot visus drošības pasākumus, lai nekaitētu mājdzīvniekiem, putniem un citiem nevēlamiem upuriem. Ēsmu vienmēr jāievieto speciālās kastītēs vai caurulēs, kur tai var piekļūt tikai grauzēji. Šo metožu efektivitāte ir augsta, taču tās prasa atbildīgu un piesardzīgu pieeju.
Profilakses pasākumi un dārza higiēna
Labākā cīņa ar slimībām un kaitēkļiem ir to profilakse. Veselīga un kopta dārza uzturēšana ir pamatu pamats, lai samazinātu problēmu rašanās risku. Viens no svarīgākajiem profilakses pasākumiem ir augu seka. Nestādi tulpes un citas sīpolpuķes vienā un tajā pašā vietā gadu no gada. Tas ļauj izvairīties no specifisku patogēnu un kaitēkļu savairošanās augsnē. Ideālā gadījumā tulpes atgriežas vecajā vietā ne ātrāk kā pēc 3-4 gadiem.
Rūpīga stādāmā materiāla atlase ir nākamais svarīgais solis. Vienmēr iegādājies sīpolus no uzticamiem avotiem. Pirms stādīšanas katru sīpolu rūpīgi apskati. Jebkurš sīpols ar pelējuma, puves, plankumu pazīmēm vai mehāniskiem bojājumiem ir jāizbrāķē. Profilaktiska sīpolu kodināšana fungicīda šķīdumā ir ļoti ieteicama procedūra, kas palīdz iznīcināt sēnīšu sporas uz sīpolu virsmas un pasargā tos no infekcijām augsnē.
Dārza higiēna ietver regulāru nezāļu apkarošanu, jo tās ne tikai konkurē ar tulpēm par ūdeni un barības vielām, bet arī var būt slimību un kaitēkļu pārnēsātājas. Rudenī pēc sezonas beigām ir svarīgi savākt un iznīcināt visas augu atliekas, piemēram, nokaltušās lapas un stublājus, jo uz tiem var pārziemot slimību ierosinātāji un kaitēkļu oliņas. Šo atlieku sadedzināšana ir labāks risinājums nekā kompostēšana.
Pareiza agrotehnika būtiski stiprina augu dabisko imunitāti. Nodrošini tulpēm optimālus augšanas apstākļus: saulainu vietu, labi drenētu augsni un sabalansētu mēslošanu. Izvairies no pārmērīgas laistīšanas un slāpekļa pārdozēšanas. Spēcīgs un veselīgs augs vienmēr būs izturīgāks pret slimībām un kaitēkļiem nekā novājināts un nepareizi kopts augs.
