Saules gaisma ir vissvarīgākais enerģijas avots praktiski visiem augiem, un daudzziedu tulpes nav izņēmums. Gaisma ir nepieciešama fotosintēzes procesam, kura laikā augs, izmantojot hlorofilu lapās, pārvērš gaismas enerģiju, ūdeni un oglekļa dioksīdu organiskās vielās, galvenokārt cukuros. Šīs vielas kalpo kā būvmateriāls jaunām šūnām un kā enerģijas rezerve, kas tiek uzkrāta sīpolā. Pietiekams gaismas daudzums tieši ietekmē auga spēju augt, veidot spēcīgus ziedkātus, attīstīt košus ziedus un, kas ir vissvarīgāk, uzkrāt pietiekami daudz rezervju nākamā gada ziedēšanai.
Gaismas intensitāte un ilgums ietekmē ne tikai auga vispārējo veselību, bet arī tā formu un izmēru. Augot pietiekamā apgaismojumā, daudzziedu tulpes veido kompaktus, spēcīgus cerus ar izturīgiem ziedkātiem, kas spēj noturēt vairāku ziedu svaru. Savukārt gaismas trūkuma apstākļos augi sāk “stīdzēt” – tie tiecas pret gaismas avotu, veidojot garus, bet vājus un trauslus stublājus un lapas. Šādi augi ir bālāki, tiem ir tendence liekties un lūzt, un ziedēšana ir vāja vai nenotiek vispār.
Fotosintēzes efektivitāte ir visaugstākā tieši pavasarī, aktīvās augšanas periodā no asnu parādīšanās līdz lapu atmiršanai. Šajā salīdzinoši īsajā laika posmā tulpei ir jāpaspēj saražot un uzkrāt pietiekami daudz enerģijas visam nākamajam gadam. Tādēļ ir izšķiroši svarīgi nodrošināt maksimālu saules gaismas piekļuvi tieši šajā periodā. Ja tulpes tiek stādītas pārāk noēnotā vietā, tās nespēj pilnvērtīgi veikt fotosintēzi, kas neizbēgami noved pie sīpolu novājināšanās un pakāpeniskas ziedēšanas izbeigšanās nākamajos gados.
Papildus fotosintēzei gaisma regulē arī citus svarīgus procesus, piemēram, ziedēšanas laiku un auga diennakts ritmus. Lai gan galvenais stimuls ziedēšanai tulpēm ir aukstuma periods ziemā, gaismas daudzums pavasarī ietekmē ziedpumpuru atvēršanos un ziedu kvalitāti. Nodrošinot daudzziedu tulpēm saulainu augšanas vietu, tu radi pamatu to veselībai, ilgmūžībai un krāšņai, ikgadējai ziedēšanai.
Ideālās augšanas vietas izvēle
Daudzziedu tulpēm ideālā augšanas vieta ir tāda, kas saņem pilnu saules gaismu vismaz sešas stundas dienā, īpaši dienas pirmajā pusē. Atklātas, saulainas dobes, dienvidu vai rietumu puses nogāzes ir lieliski piemērotas šo košo pavasara ziedu audzēšanai. Šādā vietā augi saņem maksimālo enerģijas daudzumu, kas nepieciešams spēcīgai augšanai un bagātīgai ziedēšanai. Tāpat saulaina vieta nodrošina ātrāku augsnes iesilšanu pavasarī, kas veicina agrāku augšanas sākšanos.
Lai gan pilna saule ir ideāls variants, Tulipa praestans ir salīdzinoši pielāgoties spējīgas un pacietīs arī vieglu pusēnu. Piemēram, vieta, kas ir saulaina no rīta, bet pēcpusdienā tiek nedaudz noēnota no kokiem vai ēkām, var būt pat labvēlīga, jo tā pasargā ziedus no izbalēšanas karstajā dienasvidus saulē, tādējādi pagarinot ziedēšanas laiku. Tomēr ir svarīgi, lai noēnojums nebūtu pārāk ilgs vai dziļš. Pastāvīgā ēnā tulpes nīkuļos un neziedēs.
Plānojot stādīšanas vietu, ir vērts padomāt par to, kā apstākļi mainīsies sezonas laikā. Tulpes ir pavasara efemeroīdi, kas pabeidz savu aktīvās augšanas ciklu, pirms lapu koki ir pilnībā saplaukuši. Tādēļ vieta zem lapu kokiem ar retu vainagu var būt ļoti piemērota. Pavasarī, kad tulpēm visvairāk nepieciešama gaisma, koku zari vēl ir kaili un laiž cauri pietiekami daudz saules. Vēlāk vasarā, kad koki ir pilnībā salapojuši un veido ēnu, tulpes jau ir miera periodā un ēnojums tām nekaitē.
Jāizvairās stādīt tulpes ziemeļu pusē pie ēku sienām vai zem mūžzaļiem kokiem, piemēram, eglēm un priedēm, kas veido blīvu ēnu visu gadu. Tāpat jāņem vērā, ka blakus augošie augi sezonas gaitā var izplesties un noēnot tulpes. Plānojot jaukto dobi, tulpes jāstāda priekšplānā vai blakus zemākiem augiem, lai nodrošinātu, ka tās saņem pietiekami daudz gaismas savā aktīvajā periodā.
Gaismas trūkuma sekas
Gaismas trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tulpes pārstāj ziedēt. Ja augs nesaņem pietiekami daudz saules gaismas, tas nespēj saražot nepieciešamo enerģijas daudzumu, lai izveidotu ziedpumpuru nākamajam gadam. Pirmajā gadā pēc iestādīšanas pat ēnainā vietā tulpe var uzziedēt, izmantojot sīpolā uzkrātās rezerves, taču, ja apstākļi neuzlabojas, nākamajos gados ziedēšana kļūs arvien vājāka, līdz beidzot izbeigsies pavisam. Augs var turpināt dzīt lapas vairākus gadus, bet nespēs uzziedēt.
Kā jau minēts, viena no acīmredzamākajām gaismas trūkuma pazīmēm ir etiolācija jeb stīdzēšana. Augi instinktīvi tiecas pret gaismu, veidojot pārmērīgi garus, tievus un bālus stublājus un lapas. Šie audi ir strukturāli vāji un nespēj noturēt pat savu svaru, tādēļ augi bieži vien izgāžas un guļ uz zemes. Arī ziedu krāsa šādiem augiem ir bālāka un mazāk intensīva nekā šķirnei raksturīgā.
Gaismas trūkums padara augus arī uzņēmīgākus pret dažādām slimībām un kaitēkļiem. Vāji, izstīdzējuši audi ir vieglāks mērķis sēnīšu infekcijām, piemēram, pelēkajai puvei, jo ēnainā un mitrā vidē ir labvēlīgāki apstākļi slimību attīstībai. Arī kaitēkļi, piemēram, laputis, labprātāk apmetas uz novājinātiem augiem. Veselīgs, spēcīgs augs, kas audzis optimālos gaismas apstākļos, ir daudz izturīgāks un spēj labāk pretoties nelabvēlīgiem faktoriem.
Ja pamani, ka tavas daudzziedu tulpes sāk uzrādīt gaismas trūkuma pazīmes, labākais risinājums ir tās pārstādīt. Pēc noziedēšanas un lapu nokalšanas vasaras vidū uzmanīgi izroc sīpolus un rudenī iestādi tos jaunā, saulainākā vietā. Tas ir vienīgais veids, kā atjaunot augu vitalitāti un atgriezt tiem spēju krāšņi ziedēt. Atceries, ka sīpolam var būt nepieciešams gads vai divi, lai pilnībā atgūtos un atkal sāktu ziedēt pilnā spēkā.
Gaismas režīms audzējot telpās
Daudzziedu tulpes var uzziedināt arī telpās, podos, piemēram, ziemas vai agrā pavasara periodā, taču šajā gadījumā gaismas režīma nodrošināšana ir īpaši svarīga un var būt izaicinājums. Lai sīpoli “pamostos” un sāktu augt, tiem vispirms ir nepieciešams iziet aukstuma apstrādes periodu. Pēc iestādīšanas rudenī podus vairākas nedēļas (parasti 12-16) tur tumsā un vēsumā (2-9°C), piemēram, pagrabā vai ledusskapī. Šajā laikā gaismas nav nepieciešama.
Kad aukstuma periods ir beidzies un sīpoli ir sākuši veidot asnus, podu pārvieto gaišākā un nedaudz siltākā vietā. Sākotnēji gaismai nevajadzētu būt pārāk spilgtai, lai augi varētu pakāpeniski adaptēties. Kad asni kļūst zaļi un sasniedz 8-10 centimetru garumu, augs ir jānovieto pēc iespējas gaišākajā vietā, piemēram, uz dienvidu puses palodzes. Latvijas ziemas un agrā pavasara apstākļos dabiskās gaismas bieži vien ir par maz, tādēļ augi var sākt stīdzēt.
Lai izvairītos no stīdzēšanas un nodrošinātu kompaktu, spēcīgu augu veidošanos, ieteicams izmantot papildu apgaismojumu ar speciālām fitolampām. Lampas novieto aptuveni 20-30 centimetrus virs augiem un ieslēdz uz 12-14 stundām dienā. Tas kompensēs dabiskās gaismas trūkumu un ļaus tulpēm attīstīties pilnvērtīgi. Lai augs augtu taisni, podu ir regulāri jāpagriež, lai visas puses saņemtu vienādu gaismas daudzumu.
Nodrošinot pietiekamu apgaismojumu, tu vari panākt, ka daudzziedu tulpes telpās uzziedēs gandrīz tikpat krāšņi kā dārzā. Pēc noziedēšanas telpās audzētiem sīpoliem parasti nepietiek spēka, lai atjaunotos nākamajam gadam, jo gaismas un barības vielu daudzums ir bijis ierobežots. Tādēļ daudzi audzētāji pēc noziedināšanas šos sīpolus izmet. Tomēr, ja vēlies mēģināt tos saglabāt, pēc lapu nokalšanas sīpolus var izņemt no poda, apžāvēt un rudenī iestādīt dārzā. Tie var atgūties un pēc gada vai diviem atkal uzziedēt.
